%Kubjikāmatatantra %ed. Goudriaan \& Schoterman %Leiden 1988 %typed by S.D.Vasudeva 1998--2000 % 1.1a: saṃvartāmaṇḍalānte kramapadanihitānandaśaktiḥ subhīmā 1.1b: saṃsṛjyādyaṃ catuṣkam akulakulagataṃ pañcakaṃ cānyaṣaṭkam 1.1c: catvāraḥ pañcako 'nyaḥ punar api caturas tattvato maṇḍaledaṃ 1.1d: saṃsṛṣṭaṃ yena tasmai namata guruvaraṃ bhairavaṃ śrīkujeśam 1.2 śrīmaddhimavataḥ pṛṣṭhe trikūṭaśikharāntagam santānapuramadhyagam anekākārarūpiṇam 1.3 tryasraṃ vai triprakāraṃ tu triśaktitriguṇojjvalam candrasūryakṛtālokaṃ vahnidedīpyavarcasam 1.4 trisandhyāveṣṭitaṃ divyaṃ prākāratripathānvitam dvārapālatrayopetaṃ trikapāṭārgalānvitam 1.5 anekaratnasandīptam udyānavanamaṇḍitam vasantaguṇasampannaṃ satatānandapūritam 1.6 santānabhuvanaṃ divyaṃ divyādivyair niṣevitam tatra taṃ bhuvaneśānaṃ vyaktāvyaktaṃ sanātanam 1.7 kāryakāraṇabhāvena kiñcit kālam apekṣayā tiṣṭhate bhairavīśāno maunam ādāya niścalam 1.8 tatra devagaṇāḥ sarve sakinnaramahoragāḥ kurvanti kalakalārāvaṃ samāgatya samīpataḥ 1.9 śrutvā kalakalārāvaṃ ko bhavān kim ihāgataḥ himavān tu prasannātmā gacchāmo 'nveṣaṇaṃ prati 1.10 yāvat sa paśyate tatsthaṃ śivajñānāvalokanāt tāvat paśyati śrīnātham āgataṃ tu mamāśrame 1.11 gatas tūrṇaṃ prayatnena yatrāste bhagavān prabhuḥ sakuṭumbaḥ stutiṃ divyāṃ himavān vākyam abravīt 1.12 adya me saphalaṃ janma adya me saphalaṃ tapaḥ adya me saphalaṃ sthānaṃ jīvitaṃ saphalaṃ mama 1.13 adya dhanyaḥ kṛtārtho 'ham adya me saphalā gatiḥ adya me saphalaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram 1.14 yan nātha bhavadaṅghribhyām aṅkitaṃ mastakaṃ mama tena vikhyātakīrtis tu bhaviṣyāmi jagattraye 1.15 tvatprasādena deveśa sarvajñatvaṃ labhāmy aham kim anena na paryāptaṃ yad āyāta-m-iha prabhuḥ 1.16 kiṃ kurmaḥ kā gatir mahyam ādeśo dīyatāṃ prabho himavantavilāpo 'yaṃ śrutvaivaṃ sakuṭumbinaḥ 1.17 uvāca bhagavān nāthaḥ prahasyemāṃ giraṃ śubhām himavanta gire sādhu tuṣṭo 'haṃ tava klinnayā 1.18 prārthayasva varaṃ kiñcid dāsyāmo manasepsitam himavanta mahāprājña tuṣṭo 'haṃ paramārthataḥ himavān uvāca 1.19 kiṃ kṛtaṃ me maheśāna svakīyadayayā prabho rucitaṃ kuru deveśa himavān abravīd idam 1.20 parvatollapitaṃ śrutvā uvācedaṃ sureśvaraḥ prasannagirayā divyaṃ varaṃ dātuṃ samudyataḥ 1.21 prathamaṃ tāvat tubhyaṃ hi pañca ślokān paṭhet tu yaḥ sannidhānaḥ prayatnena bhaviṣyāmo hy avaśyataḥ 1.22 dvitīyaṃ sannidhāno 'haṃ bhaviṣyāmi tavādhvare tṛtīyaṃ sarvaśailānāṃ rājatvaṃ cakradhāriṇaḥ 1.23 caturthaṃ mama tulyatvaṃ pañcamaṃ mokṣadaṃ nṛṇām evaṃ pañca varās tubhyaṃ himavanta punar vada himavān uvāca 1.24 kim anyena mahādeva ātmatulyas tvayā kila kṛto 'haṃ tat kim anyena kiṃ tu devābhayaṃ dada 1.25 evaṃ brūtha punaḥ kiñcid yat te manasi rocate tad arpayāmy ahaṃ sarvaṃ pūrvam evoditaṃ mayā himavān uvāca 1.26 āśrame sati sarvatra prāticāraṃ vinā na hi tatra ḍikkarikā mahyaṃ kariṣyaty upalepanam 1.27 sā ca dharmapravṛttā ca yena tat kriyatāṃ prabho iṣṭā sā mama deveśa kālikā ca kumārikā 1.28 evaṃ babhūva tasmād vai tatrasthā guṇaśālinī prasādayati deveśaṃ vinayādyair anekadhā 1.29 vinayenopasaṅgamya stutistotrair anekadhā kālena bahunā kālīm uvācedaṃ kuleśvaraḥ 1.30 tuṣṭo 'haṃ kālike tubhyaṃ brūhi kiñcin manepsitam yat tvayā dhāritaṃ citte tat prārthaya hy aśaṅkitā 1.31 labdh[v]ā praṇayasadbhāvaṃ tyaktalajjā manotsukā vadate nātha nāthas tvaṃ bhavāsmākaṃ surārcitaḥ 1.32 evaṃ śrutvā maheśāno vākyam ānandasambhavam tataḥ sampāditaṃ śīghram ājñānandaguṇojjvalam 1.33 ājñāsanasamārūḍhaṃ preritānantaśambhunā darśitaṃ nikhilaṃ sarvaṃ pūrvasantānagocaram 1.34 tataḥ prabuddhabhāvātmā vadaty evaṃ kuleśvarī darśitaṃ nikhilaṃ mahyaṃ kim āścaryaṃ kujeśvara 1.35 viditaṃ nātha me sarvaṃ kriyākāraṇagocaram yasmāt sampadyate hy evaṃ tad ācakṣva kujésvara 1.36 ājñāto guṇam aiśvaryaṃ sañjātaṃ parameśvara asya tantrārthasadbhāvaṃ brūhi me paramārthataḥ 1.37 dṛṣṭaṃ samastaparyantaṃ bhavadājñāṣaḍadhvaram brūhi nirdeśataḥ sarvaṃ yadi tuṣṭaḥ kujeśvara 1.38 ājñāto guṇasadbhāvaṃ brūhi deva guṇodayam yathā drakṣyāpitaṃ sarvam ājñādvāreṇa me 'khilam 1.39 pūrvavṛttāntasadbhāvaṃ pūrvapāṭhaśrutaṃ ca yat pūrvakalpārthanirdeśam ājñāto jñāpitaṃ tvayā 1.40 pūrvasandarśitaṃ deva ājñāguṇamahodayam tadbhraṃśād bhraṃśam utpannam ato 'rthaṃ kathaya sphuṭam 1.41 kalpe kalpe tvayā deva saṃhitārtham anekadhā mantratantrakriyāyogāḥ kathitā nāvadhāritāḥ 1.42 idānīṃ saṃsphuṭaṃ sarvam ājñāguṇamahodayam yasmāt sañjāyate sarvaṃ tatprabhāvaṃ vada prabho 1.43 ānandaś cāvaliś caiva prabhur yogī tathaiva ca atītaś caiva pādaś ca ṣaṭ prakārāḥ kathaṃ sthitāḥ śrībhairava uvāca 1.44 sādhu sādhu mahābhāge mahānandavidhāyini pṛcchitaṃ yat tvayā vākyam atyadbhutam anāmayam 1.45 gopitaṃ sarvarudrāṇāṃ vīrāṇāṃ bhairaveṣu ca siddhakramaṃ nirācāraṃ tathāpi kathayāmi te 1.46 siddhamārgakramāyātaṃ siddhapaṅktivyavasthitaṃ gopitaṃ sarvamārgeṣu tavādya prakaṭīkṛtam 1.47 pūrvasañcodito devi tvayāhaṃ tvaṃ mayā punaḥ atra kalpe mayā tubhyaṃ tvaṃ punar mama dāsyasi 1.70 ārādhayantaṃ deveśaṃ na jānāti tapotkaṭā tataḥ stavena divyena devenānandabhṛdgirā divyastotraṃ samārabdham aśeṣārthaprabodhakam %After 70ef ABEFG continue with: 1.71 evaṃ samyagvidhānena rudraśaktiḥ svayambhunā nirmitā svāṅgajair varṇair nādiphāntasvarūpiṇī 1.72 sarvākṣaramayī devī sarvalakṣaṇalakṣitā utpannā sumahātejā bhairavābhimukhe sthitā 1.73 vadate mālinī kas tvaṃ devo haṃ kim upāgataḥ māṃ tvaṃ kathaṃ na jānāsi devi tvaṃ kena nirmitā 1.74 sṛṣṭikrīḍāvatārārthe mayā utpāditā priye tvam evotpāditaḥ kena brūhi vākyaṃ tu bhairava 1.75 varṇarāśir ahaṃ bhadre svayambhūr jagataḥ patiḥ mamāṅgasambhavair bījais tvam evotpāditā mayā 1.76 vīrāvalīti tena tvaṃ rudraśaktiḥ praśasyase vadate mālinī kruddhā tvatsvakīyaiḥ śarīrajaiḥ 1.77 varṇair utpāditāhaṃ te gṛhṇa varṇān svakān iha prasārya varṇamālāṃ tu tattvākāraṃ svarūpiṇam 1.78 pūrvabījatanur bhūtvā prasuptāmṛtakuṇḍalī kutaḥ sarve gatā varṇā bhrāntacittaḥ sureśvaraḥ 1.79 paraṃ vismayam āpannaḥ kṣaṇam ekaṃ vitarkitaḥ lolībhūtās tu te sarve jīvatattve layaṃ gatāḥ 1.80 aho devyāḥ prabhāvas tu iti cintā jagatpateḥ stunoti vividhaiḥ stotrair devo bhuvanamālinīm 1.81 kāvarṇā kāmarūpe pur eva purigatā jālapīṭhe jikā yā ṣaḍbhinnā madhyapīṭhe tripathapadagatā tvaṃ ca śṛṅgātakārā siddhair yā veṣṭitāṅgī parivṛtacaturaiḥ ṣaṣṭibhir yogivṛndair yuktā hṛtpaṅkajena ḍaralakasahajā pātu māṃ rudraśaktiḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate candradvīpāvatāro nāma prathamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 2.1 jaya tvaṃ mālinī devī nirmale malanāśinī jñānaśaktiḥ prabhur devī buddhis tvaṃ tejavardhanī 2.2 jananī sarvabhūtānāṃ saṃsāre 'smin vyavasthitā mātā vīrāvalī devī kāruṇyaṃ kuru vatsale Daṇḍaka (1) jayati paramatattvanirvāṇasambhūtitejomayī niḥsṛtā vyaktarūpā (2) parā jñānaśaktis tvam icchā kriyā ṛjvirekhā punaḥ suptanāgendravat (3) kuṇḍalākārarūpā prabhur nādaśaktis tu saṅgīyase bhāsurā (4) jyotirūpā surūpā śivā jyeṣṭhanāmā ca vāmā ca raudrī manākhyāmbikā (5) bindurūpāvadhūtārdhacandrākṛtis tvaṃ trikoṇā a-u-ma-kāra i-kāra (6) e-kārasaṃyojitaikatvam āpadyase tattvarūpā bhagākāravat sthāyinī (7) āditattvodbhavā yonirūpā ca śrīkaṇṭhasambodhanī rudramātā (8) tathānantaśaktiḥ susūkṣmā trimūrtyāmarīśārghinī bhārabhūtis (9) tithīśātmikā sthāṇubhūtā harākhyā ca jhaṇṭīśabhauktīśa- (10) sadyātmikānugraheśārcitā krūrasaṅge mahāsenasambhoginī (11) ṣoḍaśāntāmṛtā bindusandohaniṣyandadehaplutāśeṣasamyakparānanda- (12) nirvāṇasaukhyaprade bhairavī bhairavodyānakrīḍānuṣakte (13) parā mālinī rudramālārcite rudraśaktiḥ khagī siddhayogeśvarī (14) siddhamātā vibhuḥ śabdarāśīti yonyārṇavī vāgviśuddhāsi vāgeśvarī (15) mātṛkāsiddham icchā kriyā maṅgalā siddhalakṣmī vibhūtiḥ subhūtir (16) gatiḥ śāśvatā khyāti nārāyaṇī raktacaṇḍā karālekṣaṇā bhīmarūpā (17) mahocchuṣmayāgapriyā tvam jayantyājitā rudrasammohanī (18) tvaṃ navātmānadevasya cotsaṅgayānāśritā (19) mantramārgānugair mantribhir vīrapānānuraktaiḥ subhaktaiś ca (20) sampūjyase devi pañcāmṛtair divyapānotsavair ekajanmadvijanma- (21) trijanmacatuḥpañcaṣaṭsaptajanmodbhavais taiś ca nāraiḥ (22) śubhaiḥ phalguṣais tarpyase madyamāṃsapriye (23) mantravidyāvratodbhāṣibhir muṇḍakaṅkālakāpālibhir (24) divyacaryānurūḍhair namaskāra oṃkārasvāhāsvadhākāravauṣaḍvaṣaṭ- (25) kāraphaṭkārahūṃkārajātībhir etaiś ca mantrākṣaroccāribhir (26) vāmahastasthitaiś cākṣasūtrāvalījāpibhiḥ sādhakaiḥ putrakair (27) mātṛbhir maṇḍale dīkṣitair yogibhir yoginīvṛndamelāpakai (28) rudrakrīḍālasaiḥ pūjyase yogināṃ yogasiddhiprade devi tvaṃ (29) padmapattropamair locanaiḥ snehapūrṇais tu yaṃ paśyase (30) tasya divyāntarīkṣasthitā saptapātālasatkhecarī siddhir avyāhatā (31) vartate. bhaktito yaḥ paṭhed daṇḍakaṃ ekakālaṃ dvikālaṃ trikālaṃ (32) śuciḥ saṃsmared yaḥ sadā mānavaḥ so'pi śastrāgnicaurārṇave (33) parvatāgre 'pi saṃrakṣase devi putrānurāgān mahālakṣmi ye (34) hemacaurānyadārānuṣaktāś ca brahmaghnagoghnā mahādoṣaduṣṭā (35) vimuñcanti saṃsmṛtya devi tvadīyaṃ mukhaṃ pūrṇacandrānukāraṃ (36) sphuraddi vyamāṇikyasatkuṇḍalodghṛṣṭagaṇḍasthalaṃ (37) ye 'pi baddhā dṛḍhair bandhanair nāgapāśair bhujābaddha- (38) pādārgalais te 'pi tvannāmasaṅkīrtanād devi muñcanti (39) ghorair mahāvyādhibhiḥ saṃsmṛtya pādāravindadvayaṃ te (40) mahākāli kālāgnitejaḥprabhe skandagovindabrahmendracandrārka- (41) puṣpāyudhair maulimālālisatpadmakiñjalkasatpiñjaraiḥ sevyase (42) sarvavīrāmbike bhairavī bhairavas te śaraṇyāgato ' haṃ (43) kṣamasvāparādhaṃ kṣamasvāparādhaṃ śive 2.3 evaṃ stutā mahādevī bhairaveṇa mahātmanā tato liṅgaṃ vinirbhidya nirgatā parameśvarī 2.4 nīlāñjanasamaprakhyā kubjarūpā vṛkodarā īṣatkarālavadanā barbarordhvaśiroruhā 2.5 surūpā ca virūpā ca anekākārarūpiṇī vāmaprasāritakarā vāmadevī-m-uvāca ha 2.6 ājñānandasamāviṣṭā stutyānandākulīkṛtā na vedmi ko 'tra māṃ stauti kāhaṃ kasya varapradā 2.7 uvācaivaṃ mahāsattvā dṛṣṭipāto madīyakaḥ āśīviṣeva duṣprekṣyaḥ sa kathaṃ dhāritas tvayā 2.8 prārthayasva tadā kiñcid yat te manasi rocate śrībhairava uvāca 2.9 prasādāya mahādevi dadājñānugrahaṃ mama tapasā tava cogreṇa mama hāniḥ kujāmbike 2.10 sañjātā tena me devi pūrvam uktam idaṃ mayā evaṃ śrutvā mahādevī salajjā gadgadekṣanā 2.11 kiṃ te siddhaṃ mahādeva yena lajjāpitā vayam śrībhairava uvāca 2.12 pūrvam uktaṃ mayā tubhyam ājñāsamayagocare mattulyānugṛhītvā tu paścād bhava gaṇāmbikā 2.13 kasyedaṃ siddhasantānaṃ pāramparyakramāgatam matsakāśāt punas tubhyaṃ tvatsakāśāt punar mama 2.14 evaṃ tad bhairavaṃ vākyaṃ śrutvā devī parāṅmukhī sañjātā kubjikārūpā lajjāto rabhasoditā 2.15 kiṃ tu lajjāyase devi pūrvam ājñā mayā tava idānīṃ dada me śīghraṃ mā śaṅkā mā vilambaya śrīkubjikā uvāca 2.16 aprabuddhapramattena yadā tad rabhasoditam tat kiṃ nigrahabuddhyā vā yuktaṃ tvedaṃ kujeśvara śrībhairava uvāca 2.17 sarvānugrahake devi kiṃ na budhyasi cātmani na mayā rahitaṃ kiñcin na tvayā rahitaṃ kvacit 2.18 anyonyaguṇayogena kāryakāraṇayogataḥ tvaṃ gurur mama deveśi ahaṃ te na vicāraṇāt 2.19 rudrabhairavavīrāṇām eṣā cājñā na kasyacit yadi śiṣyaṃ na manyetha mitratvena tadā dada 2.20 evaṃ brūte tadā devyā sarvam etad bhaviṣyati paścimedaṃ kṛtaṃ deva pūrvabhāgavivarjitam 2.21 candradvīpaṃ manoramyaṃ deva tyaktuṃ na me manaḥ paścimaṃ sarvamārgāṇāṃ tvaṃ tāvad anuśīlaya 2.22 paścimāmnāyamārgo 'yaṃ siddhānām akhilaṃ dada gacchāmy ahaṃ punas tatra bhārate kulaparvatam 2.23 anādiyugaparyantaṃ kīrtayāmāsa tadvidām śrīparvataṃ kumārākhyaṃ chāyāchatravibhūṣitam 2.24 evam uktvā gatā tūrṇaṃ śrīmatkaumāraparvatam tatra chāyātmikā devī avyaktā vyaktarūpiṇī 2.25 kṣapitvā kālaparyāyaṃ yāvad ālokayed diśām uttarāṃ tāvat tat sarvaṃ liṅgapūrṇaṃ mahāvanam 2.26 aśītiyojanāyāmaṃ samantāt parimaṇḍalam caturdvārasamopetaṃ tīrthakoṭibhir āvṛtam 2.27 anekasiddhasaṃchannaṃ manoramyam anopamam tamoguṇagaṇākīrṇam anekāścaryasaṃkulam 2.28 devyādṛṣṭinipātena akasmāc chrīr upasthitā tena śrīśailam uddiṣṭaṃ devyānāmapratiṣṭhitam 2.29 aṅguṣṭhena kṛtā rekhā svasthānasya ca tasya vai tatra jātā nadī divyā sāsīmā ubhayor api 2.30 tacchāyāṃ niścalāṃ kṛtvā ājñāṃ dattvā tu śāmbhavīm atra yo viśate kaścit sa me tulyo bhaviṣyati 2.31 hartā kartā svatantro 'sau bhraṣṭajñānaprakāśakaḥ ājñāto guṇam aiśvaryaṃ trailokye sacarācare 2.32 evam ākṣepayitvā tu gatā trikūṭaparvatam tatra kālaṃ kṣapitvā tu kiṣkindhākhyam anugrahet 2.33 tasya cājñāvibhūtiṃ tu dattvānugṛhya rākṣasān yena tiṣṭhāmy ahaṃ tīre samudrasya tv aśaṅkitā 2.34 tatra kanyākumārī tvaṃ gatvā kālasya paryayam samudram anugṛhītvā daradaṇḍīṃ gatā punaḥ 2.35 tatra chāyādharī devī avyaktaguṇacetasā lokānugrahahetvarthaṃ tatrājñāṃ mocayet punaḥ 2.36 pūrvasthāne tu yā vācā sā tv atraiva bhaviṣyati evam uktvā gatā dūraṃ paścimaṃ himagahvaram 2.37 yatra olambikā nāma tiṣṭhate vanapallikā raktāmbaradharā raktā raktasthā ratilālasā 2.38 tatrasthā gahvarāntasthā guhāgahanavāsinī yāvat santiṣṭhate kālaṃ tāvad yogimayaṃ khilam 2.39 tais tu santoṣitā devī nayopāyair anekadhā tataḥ prasannagambhīrā uvācedaṃ kujeśvarī 2.40 anekopāyaracanā vivekaguṇaśālinī oḍḍitā yena aṅghribhyāṃ tenedam oḍḍiyānakam 2.41 bhaviṣyati purāvastham aṣṭakoṭiguṇāśrayam āgatya khecarīcakrāt tv amoghājñāprasādataḥ 2.42 aṣṭau te mānasāḥ putrā bhaviṣyanti ca ṣaḍguṇāḥ śākinyaṣṭakamātā tvam aṣṭasiṃhāsanādhipāḥ 2.43 rudrāṇī rudraśākī ca gomukhī sumukhī tathā vānarī kekarī caiva kālarātrī ca bhaṭṭikā 2.44 vāmano harṣaṇaś caiva siṃhavaktro mahābalaḥ mahākālaikavīraś ca bhairavaś ca pracaṇḍakaḥ 2.45 caturbhujo gaṇādhyakṣo gajavaktro mahotkaṭaḥ airāvato vināyakṣaḥ ṣaḍ ete prāticārakāḥ 2.46 putrīputrāṣṭakopetā nivṛttisthā niyāmikā anekasṛṣṭikartā ca susampūrṇaguṇojjvalaḥ 2.47 kṛte coḍḍamaheśāno mitrānandaḥ patis tava aṣṭau putrāḥ kariṣyanti adhikāraṃ paścimānvaye 2.48 adhikāraṃ kariṣyanti ṣaṭ kulādhipatīśvarāḥ yuge yuge bhaviṣyanti pṛthaksaṃjñākramodayāḥ 2.49 evaṃ te sūcitaṃ sarvaṃ kramaughaḥ kulapaddhatiḥ bhaviṣyadraktacāmuṇḍe gamiṣyāmo yathepsitam 2.50 evaṃ dattvā varaṃ tebhyaḥ karālaṃ ca samāgatā mahājvālālisandīptaṃ dīptatejānalaprabham 2.51 mahājvālāvalīṭopaṃ devyās tejo mahādbhutam dhṛtaṃ yena pratāpo 'syās tena taj jālasaṃjñakam 2.52 kiñcitkālasya paryāye prabuddhakiraṇojjvalā vicitraracanānekaṃ paśyaty agrendrajālavat 2.53 kasyaiṣā racanā divyā pūrvam āsīd ihādhvare mattejasaḥ pratāpena bhraṣṭā tvaṃ na palāyitā 2.54 karālavadane tubhyaṃ māyājālaprasārike jālandharādhipatyatvaṃ bhaviṣyaty acireṇa tu 2.55 āgatya khecarīcakrāc chrīsiddhakauṇḍalīśvaraḥ aśeṣārthavido nāthaḥ sa te nātho bhaviṣyaty 2.56 bhaviṣyanti karālinyo daśaiva duhitā tava bhaviṣyanty uttarānandā daśaite guṇavattarāḥ 2.57 prāticārās tu ṣaḍ bhadre bhaviṣyanty anugocare ājñānandasamekatvaṃ karālīduhitājanam 2.58 mālā śivā tathā durgā pāvanī harṣaṇī tathā jayā tu suprabhā caiva prabhā caṇḍā ca rugminī 2.59 śakuniḥ sumatir nando gopālaś ca pitāmahaḥ pallavo meghanirghoṣaḥ śikhivaktro mahādhvajaḥ 2.60 kālakūṭo daśaivaite putrāḥ siṃhāsanādhipāḥ bhaviṣyanti bhave tubhyaṃ meghavarṇādito gaṇāḥ 2.61 bṛhatkukṣaikadaṃṣṭraś ca gaṇeśo vighnarāṭ prabhuḥ mahānandaḥ ṣaḍ evaite bhaviṣyanti gaṇeśvarāḥ 2.62 uttarānandam īśānāḥ kariṣyanti yuge yuge jñānabhraṃśāvasāne tu saṃjñābhedān punaḥ punaḥ 2.63 karālī tava santāne bhaviṣyanti mamājñayā evam uktvā maheśānī gatā sahyaṃ mahāvanam 2.64 sampūrṇamaṇḍalārcībhiḥ pūrayantī jagattrayam niḥśeṣaṃ nikhilaṃ viśvaṃ lokālokāntasaṃsthitam 2.65 yāvat santiṣṭhate tatsthā nayopādair anekadhā tāvac caṇḍākṣī balavat paricaryām anekadhā 2.66 kurvantī vividhopāyaiḥ saukaryaracanān bahūn tejobhābhiḥ pradīpyante caṇḍākṣīguṇapūritāḥ 2.67 yasminn adrau sthitā devī dedīpyārcir ghanojjvalā tat pradeśaṃ sthiraṃ jātam anyad dagdhaṃ carācaram 2.68 āpūritam idaṃ sarvam anekaracanādibhiḥ paśyate parvataṃ mātā kālānte muditekṣaṇā 2.69 tāvac caṇḍākṣiṇīty agre paśyaty amitatejasā viśvāmṛtaiḥ pūrayantī divyaughaguṇalālasā 2.70 uvācedaṃ mahādevī sādhu pūrṇamanorathe yenedaṃ pūritaṃ sthānaṃ tena tvaṃ pūrṇarūpiṇī 2.71 bhaviṣyaty ādhipatyatvaṃ parvato 'yaṃ tavodbhavaḥ viṣuvena tu yogena yenedaṃ saṃskṛtaṃ tvayā 2.72 tena pīṭheśvarī tvaṃ vai bhaviṣyasi yuge yuge tejaskandhāsanaṃ tubhyaṃ dvāparāntādhikāriṇī 2.73 bhaviṣyati bhave 'vaśyaṃ cakrānandaḥ patis tava sampūrṇamaṇḍalākāro granthādhāraḥ kuleśvaraḥ 2.74 dvādaśaiva bhave tubhyaṃ bhaviṣyanti kumārikāḥ tābhyas tv ekaikakoṭiś ca ādhipatyādhikārikāḥ 2.75 bhaviṣyanti tathā putrāḥ prāticārās tadardhataḥ āgantuṃ khecarīcakrāt preritās tu mamājñayā 2.76 yena te nāmato brūmi yathā te 'haṃ prasāditā haṃsāvalī sutārā ca harṣā vāṇī sulocanā 2.77 mahānandā sunandā ca koṭarākṣī vṛkānanā yaśovatī viśālākṣī sundarī dvādaśī tathā 2.78 siṃhāsanādhipatye tāḥ pūrṇādrau kulakanyakāḥ valir nando daśagrīvo hayagrīvo hayas tathā 2.79 sugrīvo gopatir bhīṣmaḥ śikhaṇḍī khaṇḍalas tathā śakraś caṇḍādhipaḥ siddhāḥ sarvānugrahakārakāḥ 2.80 haṃsabhedādimārgasya bhaviṣyanti prakāśakāḥ āmodaś ca pramodaś ca sumukho durmukhas tathā 2.81 avighno vighnakartā ca tava mārgeṣu rakṣakāḥ etat sarvaṃ yathānyāyaṃ caṇḍākṣī puratas tava 2.82 bhaviṣyati mamājñāto gacchāmaḥ kāmikaṃ yathā evam uktvā gatā śīghraṃ yatrocchuṣmā nadī śubhā 2.83 mahocchuṣmavanāntasthā divyādivyaughavāhinī mahocchuṣmahradaṃ yatra yatra nīlo mahāhradaḥ 2.84 tatra sā ram ate devī divyājñāguṇaśālinī ubhayos taṭayos tasthā ramitvā kālaparyayam 2.85 yāvat paśyati viśvāṅgī tattvāṅgī tāvat paśyati kāmabhogakṛtāṭopāṃ vasantatilakojjvalām 2.86 dravayantīṃ dravantīṃ tām icchayā bhuvanatrayam tāṃ dṛṣṭvā prahasitā mātā kā tvaṃ kasmād ihāgatā 2.87 tāṃ dṛṣṭvā mohitā mātā jānanty api na jānatī viśramya ca muhūrtaikaṃ yāvad ālokayet punaḥ 2.88 tāvocchuṣma ihāyātā mamāgre śokavāhinī sādhu kāmini sarvatra yat tvayā darśitaṃ mama 2.89 kāmānandaphalāvāptis tena kāmeśvarī bhava kāruṇyāt kāmarūpaṃ tu mamāgre vividhaṃ kṛtam 2.90 tenedaṃ kāmarūpaṃ tu mahat pīṭhaṃ tavādhvaram bhaviṣyati kalau prāpte candrānandaḥ patis tava 2.91 vāyuskandhopaviṣṭo 'sau ātmabhedaprakāśakaḥ aśeṣārthavido nāthaḥ sarvajñaḥ parameśvaraḥ 2.92 kāmike kāmukas tubhyaṃ kāmadevo bhaviṣyati bhaviṣyanti mahānandās trayodaśa guṇānvitāḥ 2.93 yoginyo yogasampannās tava ḍikkarikāḥ śubhāḥ putrās trayodaśā hy evaṃ saptaite prāticārakāḥ 2.94 bhaviṣyanti jagaddīpā jagadānandakārakāḥ prabhā prasūtiḥ śāntābhā bhānuvatyā ca śrībalā 2.95 hārī ca hāriṇī caiva śālinī kandukī tathā muktāvalī tathā cānyā gautamī kauśikī tathā 2.96 śākodarī ca vikhyātā rājñāḥ siṃhāsanādhipāḥ bhānur anantahetuś ca surājaḥ sundaras tathā 2.97 mahāvaktrārjuno bhīmo droṇako bhasmako 'ntakaḥ ketudhvajo viśālākṣaḥ kalyāṇaś caturānanaḥ 2.98 eṣo'vatāro vividhaḥ kalau prāpte bhaviṣyati lampaṭo ghaṇṭakarṇaś ca sthūladanto gajānanaḥ 2.99 bṛhatkukṣiḥ surānandaḥ saptamas tu balotkaṭaḥ saptaite viṣamāḥ kruddhāḥ sarvasantānapālakāḥ 2.100 pīṭhopapīṭhasandohe kṣetre kṣetre mahābalāḥ sarvasādhāraṇā hy ete bhaviṣyanti kalau yuge 2.101 anyat kāmāmbike kiñcid bhaṇiṣyāmaḥ kariṣyatha sarvasādhāraṇaṃ tac ca caturṇāṃ tu vijānatha 2.102 bhaviṣyati kalācakraṃ maccharīrasamudbhavam parāparavibhāgajñaṃ mātaṅgakulasambhavam 2.103 nīlasyottarabhāge tu mahocchuṣmavanāntagam parāparaṃ tu tenedaṃ pañcamaṃ pīṭhanāyakam 2.104 mātaṅginīkulāntastham ādyaṃ caivātha pañcamam tena jātaṃ jagat sarvaṃ tat sañjātaṃ kulākulam 2.105 maccharīrāṅgasambhūtaṃ bhaviṣyanti tavādhvare kāryadṛṣṭau praśastaṃ tu apraśastam itare jane 2.106 madhyadeśasthitaṃ tac ca matsamīpe vyavasthitam siddhapālakasaṃyuktaṃ bhaviṣyaty avatārakam 2.107 nirācāraṃ jagat sarvaṃ nirācāravivarjitam nirācāreṇa yogena kariṣyanti nirākulam 2.108 hārikā hāri gāndhārī vīrā caiva nakhī tathā jvālinī sumukhī caiva piṅgalī ca sukeśinī 2.109 śrīphalaḥ kaṣmalaś caṇḍaś caṇḍālaś ceṭakas tathā mātaṅgo bāhuko vīro avyakto navamaḥ smṛtaḥ 2.110 herambo dhūlisaṃjñas tu piśācaḥ kubjavāmanaḥ parāparaṃ tu tat pīṭhaṃ kāmapīṭhordhvamadhyagam 2.111 triśrotraṃ pūritaṃ yasmāt triśrotrā tvaṃ tathā bhava nadīrūpāsi māṅgalye bhava tvaṃ kāmarūpiṇī 2.112 mātaṅgānāṃ kulotpanne yas tvāṃ nityābhivādayet teṣu kṣemakarī nityaṃ na manyante kṣayaṅkarī 2.113 tvāṃ muktvā yo 'nyavarṇas tu yo 'tra pīṭhe bhaviṣyati tasyāpadakarī nityaṃ bhaviṣyasi kulāmbike 2.114 evaṃ tiṣṭha mamānande jagānandakarī ciram bhaviṣyati purāvastham amoghājñāprasādataḥ 2.115 evam uktvā gatā śīghraṃ devīkoṭaṃ kṛtakṣaṇāt ālokanena mahatā aṭṭahāso 'ṭṭahāsataḥ 2.116 kolāgiryāṃ tathojjenī prayāgavaraṇādikam virajekāmrakādyaṃ ca anyac cānyaṃ carācaram 2.117 yatra yatra gatā devī yatra yatrāvalokayet tatra sandohatīrthaṃ ca upakṣetrāṇy anekadhā 2.118 kṛtaṃ tu bhārate varṣe ātmakīrtikumārikā tena kaumārikākhaṇḍaṃ sañjātaṃ puṇyapāvanam 2.119 pūrvasantānadevena yad uktaṃ bhārataṃ vraja tadāvasāne kubjeśi ubhābhyāṃ melakaṃ tv iha 2.120 tat kṛtaṃ sakalaṃ devyā ājñānandāvabodhakam āgatā tu punas tatra pūrvarūpānuyāyinī 2.121 devo 'pi pūrvasantāne śiṣyaḥ suravarārcite śrīmadoḍramaheśānaṃ kṛtvā cājñāṃ punar dadet 2.122 vraja tvaṃ bhārate varṣe itaḥ prabhṛty anugrahaḥ uḍḍapīṭhe punaḥ sthātuṃ kuru sṛṣṭim anekadhā 2.123 evam uktvā punas tatra trikūṭaśikharāntagaḥ adṛṣṭavigraheśānaś cāntardhānam abhūt kṣaṇāt iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate ājñāparyāyakaumāryādhikāro nāma dvitīyaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 3.1 tvayā sārdhaṃ mahādeva vivāho jāyate yathā kiṃ nimittaṃ ca kasyārthe tan me nigada bhairava śrībhairava uvāca 3.2 tvam eva devi sā bhadre gatāsi pitṛmandiram krauñcasya ca vadhārthāya devais tv ārādhitā vayam 3.3 sa ca krauñco yathotpannas tat sarvaṃ kathayāmi te sthānāt sthānaṃ kramantyāśu prasvedaḥ patitaḥ kvacit 3.4 tatrāsau dānavo jātaḥ krauñcākhyo baladarpitaḥ tena devagaṇāḥ sarve saptalokāntasaṃsthitāḥ 3.5 upadrutās tu balinā gatā brahmapuraṃ tu te brahmāpi taiḥ samaṃ devi viṣṇoḥ pārśvam upāgatāḥ 3.6 viṣṇunā saha ālocya kiṃ kurvāma upadrutāḥ krauñcāsureṇa balinā tasyopāyaṃ vada prabho 3.7 sphoṭanārthaṃ garutmīśa tenāham idam āgataḥ hariṇāpi punaś coktaṃ vadhituṃ tasya na kṣamaḥ 3.8 devadevīsutaṃ muktvā kasmāt so 'pi tadudbhavaḥ tata evaṃ samālocya kva sthānasthaḥ kujeśvaraḥ 3.9 devīdehojjhito deva uvācedaṃ pitāmahaḥ prahasya pālako hy evam uvācedaṃ pitāmahaḥ 3.10 idānīṃ kim asau dakṣo nirvaped utthito 'nalaḥ tasya kopānalād dagdhaḥ kāryotpanne kutas tu saḥ 3.11 mahādarpavaśād bhraṣṭā naṣṭā yūyaṃ divaukasaḥ evopalambhitāḥ sarve hariṇā brahmaṇoditāḥ 3.12 ūcus tv evaṃ punaḥ paścād upāyaḥ ko 'sti sāmpratam himavadgirer duhitā tiṣṭhaty ekā subhāvitā 3.13 jagannāthāṅghriniratā jagannātho hi tatra ca evam uktvā vasantasya kāmasya guṇaśālinaḥ 3.14 devaiḥ pracoditau tau dvau devadevyor manoharau evaṃ tai racitaṃ sarvaṃ puṣpapallavakādibhiḥ 3.15 kokilārāvajhaṅkāraṃ ṣaṭpadonmattasaṅkulam vasantam uditaṃ dṛṣṭvā prasannagirayā kila 3.16 uvādecaṃ tadā kāle kāmo vidhyati bhairavam 3.17 madālasānandabhṛtekṣaṇekṣitaḥ prapaśyatām eva kumārikorum dhṛtvā karotkaṇṭhitayā ca kaṇṭhe āliṅgayantyā ca diśaṃ vilokya 3.18 lajjāyamānena sakopanena trailokyasaṃhāramahānalena sandīpito 'sau patitaḥ kṣaṇena kāmo hataḥ kāmanirīkṣaṇena 3.19 kāmānande dagdhe prītiratī rodanātmike duḥsaham dṛṣṭvā te rudamāne nānaṅgaḥ patir bhavati mā rudathaḥ 3.20 nigrahītvā tu taṃ kāmaṃ trinetrarūpadhāriṇā nigrahānugrahaś caiva bhairavecchā pravartate 3.21 etad antaram āsādya brahmaviṣṇupuraḥsarāḥ sarve devagaṇāḥ prāptā ṛṣisiddhāḥ saguhyakāḥ 3.22 stutistotraravair divyais toṣayitvā kujeśvaram uvācedaṃ harir brahmā deva cotkaṇṭhitā vayam 3.23 bhavatpādavinirmuktā devadevā hy upadrutāḥ pracaṇḍabalinākrāntāḥ krauñcena parameśvara 3.24 prasīda dayayā nātha bruvāmas tv abhayaṃ dada devīm udvāhyatāṃ nātha kleśāyāsaprapīḍitām śrībhairava uvāca 3.25 kutra tiṣṭhati kasyaiṣā kā mātā kaḥ pitāmahaḥ ko me dadāti ko yācyaḥ kiṃ kurvāmaḥ kulojjhitāḥ 3.26 uktaṃ tu brahmaṇā hy evaṃ yācyo 'haṃ yācakā vayam yajñayājī himantākhyo adhvaryuḥ parameśvaraḥ 3.27 evam uktvā tu vṛddhena vasiṣṭhapramukhān ṛṣīn preṣitā vada śīghredaṃ sampradānakriyāṃ kuru 3.28 tair gatai rucitaṃ sarvam ādeśaṃ śirasā dhṛtam bahuvittaprabhāreṇa vivāhānandakṛd dhy abhūt 3.29 sarvamaṅgalamāṅgalyam ānandānandapūritam tadā prabhṛti sarvedam abhūt pūrṇamanoratham 3.30 bhairave mathanāsakte jagadyoniḥ sadoditā trailokyasṛṣṭihetvarthaṃ manthānastho bhavet tada 3.31 krīḍāvinodair atilālasasthaṃ kulāmṛtānandavidhau pravṛttam kuleśvaraṃ kubjibhṛtānurāgaṃ sampṛcchatedaṃ praṇatā kujeśī 3.32 praṇayena tu yogena drāvitāṅgaṃ tvayā mama kubjenaiva tu rūpeṇa pīḍitātīva bhairava śrībhairava uvāca 3.33 vinodakuśale devi anekārthavidhāyinī toṣito'dya tvayā nāthe pṛccha pṛccha sudurlabham śrīkubjikā uvāca 3.34 pūrvakāle tvayā mahyaṃ prasādo yaḥ kṛtaḥ prabho kubjatvaṃ śabdarūpeṇa pūrvaṃ vyāharitaṃ yataḥ 3.35 tena kāryeṇa deveśa kālasthānaṃ na me prabho pṛcchāmi praṇayāviṣṭā ajñānaguṇaśālinī 3.36 kathaṃ me kubjikā nāma kiṃ khañjī pūrva sūcitā etad ācakṣva yatnena sarvopāyasamanvitam 3.37 paramārthaṃ yadā deva tadā syāt siddhisādhanam atha cet tan mṛṣā vākyaṃ tat kiṃ nāma pratiṣṭhitam 3.38 kathayasva prasādena samācāro guruḥ katham sādhanaṃ sarvavastūnāṃ yenaikena prapadyate 3.39 mantratantreṇa yogena ājñātaḥ sampravartate tat sarvaṃ helayā nātha ekoccārād vada prabho śrībhairava uvāca 3.40 krīḍānandasvarūpeṇa pṛṣṭo 'haṃ klinnacetase tena te kledanāmārgaṃ kathayāmi surārcite 3.41 nityānandaprakartāraṃ kalyāṇārthaprabodhakam gurum anveṣayed yatnāt subhagaṃ priyadarśanam 3.42 śubhajātisuvṛttisthaṃ śubhadeśasamudbhavam jñānavijñānasampannaṃ samastārthaviśāradam 3.43 kālajñaṃ nipuṇaṃ dakṣaṃ sāmarthajñam akutsitam sarvāvayavasampannaṃ vyaṅgadoṣavivarjitam 3.44 vedhaghaṭṭanirodhajñaṃ lokamārgaviśāradam kriyākāṇḍarataṃ śāntaṃ subhaktaṃ guruvatsalam 3.45 susantuṣṭam alobhiṣṭhaṃ tapasvijanavatsalam pratipannajanānandaṃ śauryavantaṃ dṛḍhavratam 3.46 vidyām abhayadātāraṃ laulyacāpalyavarjitam ācārapālakaṃ dhīraṃ samayeṣu kṛtāspadam 3.47 āgataṃ na tyajed vastuṃ yo gatvā na parigrahet sa gurur na manuṣyānāṃ devānām api durlabhaḥ 3.48 śaktihīnaṃ guruṃ prāpya śiṣye muktiḥ kutaḥ priye mūlacchinne yathā vṛkṣe kutaḥ puṣpaphalādikam 3.49 evaṃvidhaṃ guruṃ prāpya ko na mucyeta bandhanāt taṃ dṛṣṭvā sarvabhāvena śiṣyaś cārādhayed gurum 3.50 ātmanā ca dhanenaiva dāsatvena bhajet tu tam tāvad ārādhayed devi prasanno yāvat sa guruḥ 3.51 prasanno dadate dīkṣāṃ yayā pāśakṣayo bhavet prabodho bhavate tasya gṛhṇāti yadi tatkramāt 3.52 akramād dadate yas tu akramād gṛhṇate tu yaḥ dvāv etau niścitau baddhau pāśaiḥ kulasamudbhavaiḥ 3.53 yāvad aṣṭau tathā pañca trīṇy abdāni subhāvitaḥ tāvan na kārayed dīkṣāṃ niṣiddhas tu kulānvaye 3.54 atha ced gurusāmarthyād dadate dayayā śiśoḥ tathāpi tena kartavyaṃ dāsatvaṃ tu guroḥ kule 3.55 ākruṣṭaḥ śatadhā vāpi tāḍitas tu sahasradhā evaṃ kṛte na yasyāsti virāgas tasya yogyatā 3.56 guruṇā roṣito vātha yo dadyād uttaraṃ kvacit sa tu naśyati duṣṭātmā ajīrṇe bhojanaṃ yathā 3.57 guroḥ kopaṃ na kartavyaṃ vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ tasya kopād dahiṣyanti prāptajñānaṃ marīcayaḥ 3.58 martyalokaṃ samāsādya kiñcijjñā guravo yadi tadā jñānasya kā rakṣā jñānacauraṃ haranti tāḥ 3.59 kṣamāśīlaṃ guruṃ matvā yadi śiṣyo 'pamānayet prāptaṃ me jñānasadbhāvaṃ gacchāmaḥ kathanaṃ vinā 3.60 tasya rodhādikā devyo mūkatvaṃ janayanti vai na rohati yathā bījaṃ dagdhaṃ tadvad idaṃ priye 3.61 ājñāyogaṃ kriyāmantraṃ muṣitvā yaḥ palāyate na ca tena samaṃ yāti tatraivāyāti niścitam 3.62 sa kathaṃ tiṣṭhate mūḍho bhuktodgīrṇe vapur yathā nābubhukṣā bubhukṣā vā ghṛṇī kṣīṇatanur bhavet 3.63 śubhaṃ vā aśubhaṃ vātha kurvāṇaṃ na hased gurum hasanād dhvaṃsam āyāti hasite hiṃsito hi saḥ 3.64 sāmānyapratipattyā vā na vaded guruṇā saha mukhe hastaṃ pradattvā tu dadādeśam iti bruvan 3.65 aṅgarakṣā na kartavyā na śāṭhyaṃ guruṇā saha uktānukteṣu kāryeṣu upekṣāṃ naiva kārayet 3.66 śaṭhas tu duṣṭabhāvaś ca mṛṣāvādyapravādakaḥ antaraṅgī na sadbhāvī sa naṣṭaḥ kañjinī yathā 3.67 dvidhābhāvābhipannasya bhinnabhāva itas tataḥ ya evaṃ vartate mūḍhaḥ sa naṣṭaḥ kañjikaṃ yathā 3.68 ājñāsphurantam ānandaṃ guruṃ tyaktvānyam āśrayet sanniruddhas tu sarvatra rājyabhraṣṭo yathā nṛpaḥ 3.69 śarīraṃ dravyavijñānaṃ vastravāhanabhūṣaṇam gurvarthaṃ dhārayed yas tu sa vai saṃskāram arhati 3.70 gurur mānyo guruḥ pūjyaś cārādhyo guravaḥ sadā gurau santoṣite sarvaṃ toṣitaṃ sacarācaram 3.71 guroḥ samo naiva hi martyaloke tathā viśeṣeṇa tu cāntarikṣe yas tārayed duḥkhamahārṇavaughāt kiṃ tasya kartuṃ sa karoti śiṣyaḥ 3.72 na mātā na pitā caiva na bhrātā naiva bāndhavāḥ upakāraṃ hi kurvanti kurute yādṛśaṃ guruḥ 3.73 evaṃ matvā varārohe duḥkhe duḥkhī sukhe sukhī guror vairodhikaṃ sthānaṃ pramādād api na vrajet 3.74 upaviṣṭasya pārśve tu kartavyaṃ mārjanādikam bhikṣāpātraṃ nivedyeta puṣpadhāṭīṃ vahet sadā 3.75 antaraṅgaṃ na kartavyaṃ vāṅmanaḥkāyakarmaṇā yat kiñcid gurave kāryaṃ tat kartavyam aśaṅkitaiḥ 3.76 ya evaṃ vartate śiṣyaḥ sukhaduḥkhasamāśrayī tasya siddhir na dūrasthā mokṣaḥ svādhīnatāṃ gataḥ 3.77 guruṇāpāditaṃ sarvam upadeśaṃ prapūjayet tasmād evaṃ viditvā tu gurur devo na cānyathā 3.78 triṣkālaṃ praṇipātena dhyānayogena taṃ yajet adṛṣṭavigraheśānam upalabhyeta nānyathā 3.79 mantradhyānatapopāyaiś caryāyogair anekadhā na paśyanti paraṃ śambhuṃ yāvan nopāsayed gurum 3.80 dhyāyanto 'pi sadā bhaktyā madrūpaṃ guruṇoditam tathāpi na bhavet saukhyaṃ śāmbhavaṃ paramārthataḥ 3.81 yāvan mūrdhnopari pādā ājñāyuktaḥ subhāvitaḥ tāvan na jāyate śīghram adṛṣṭaguṇalakṣaṇam 3.82 gururūpavidhau yadi niścalatā tad upāsati mūrdhni dhṛtāṅghriyugam acireṇa bhavaty upaladbhiguṇā aṇimādiguṇāṣṭakaśambhupadam 3.83 ājñāhīne parokṣatvaṃ trayāṇāṃ darśitaṃ mayā rudrabhairavavīrāṇāṃ kathanād yogaḥ pravartate 3.84 siddhe siddhaṃ vinirdiṣṭaṃ pratyakṣaguṇalakṣaṇam ājñātaḥ sampravarteta sā cājñā guravo viduḥ 3.85 śāstre śāstre smṛtaṃ jñānaṃ mayānekavidhānataḥ pratyakṣamantranihitā siddhājñā siddhagocare 3.86 tenedaṃ siddhasantānaṃ gurudevopalakṣitam yasya cājñānipātena sambodhaḥ śāmbhavo bhavet 3.87 pratyakṣaṃ guravaṃ tyaktvā jñānarūpaṃ kuleśvaram katham ārādhanānyatra kurute mohitātmanaḥ 3.88 nirvāṇāgnau jvaladdīpte yo 'nyatrāgnau vrajet kudhīḥ devāgāraṃ guruṃ tyaktvā vrajaty adhobhavaṃ tu saḥ 3.89 pūrvakarmaviśuddhasya śaktipātaḥ sunirmalaḥ tīvraśaktinipāto 'sya śīghram eva prapadyate 3.90 malakāyaprapūrṇasya mandaṃ mandaṃ pravartate abhāgyasyāpi ṣaṇmāsāt tīvratvaṃ samprapadyate 3.91 yāvan na sarvabhāvena martyalokam upāgatam gurumūrtidharaṃ śambhuṃ tāvat pāto na śāmbhavaḥ 3.92 madvīryaḥ pārado yadvat patitaḥ sphuṭitaḥ kaṇaiḥ tadvac ca deśikendrāṇāṃ rūpeṇa prabhramāmy aham 3.93 mama vīryaprasūtās te ācāryāḥ sūtakeva hi vindhanti saṃskṛtāḥ santo bhaktyoṣadhisujāraṇāt 3.94 aham ekaḥ kulālo vai khecarādau guṇojjvalaḥ sṛjāmi nikhilaṃ sarvaṃ gurutve saṃvyavasthitaḥ 3.95 sādākhyaḥ khecarāṇāṃ ca piṅgo 'haṃ pavanodbhavaḥ tejase 'nantarūpo 'haṃ 'nugrahīśo jalodbhavaḥ 3.96 śrīkaṇṭho 'haṃ nivṛt[ t ]yante kulīśo 'haṃ kṣitītale 'nughrahāmy akhilaṃ sarvam eko 'py anekadhā sthitaḥ 3.97 yena yena hi bhāvena pṛcchito 'haṃ yathā yathā tathā tathā mayā sarvaṃ gurutve sampradarśitam 3.98 atraiva siddhasantāne pratyakṣo 'haṃ vyavasthitaḥ gurumūrtau sthito nityaṃ yasyājñā sampravartate 3.99 suvarṇasya yathākārāḥ saṃjñābhedair anekadhā kaṭakaṅkaṇakeyūraiḥ kaṇṭhīmudrāṅgulīyakaiḥ 3.100 tathā te guravo jñeyā mamājñāṅgasamudbhavāḥ rasavad vedhakā jñeyā stokaṃ stokaṃ bahuṃ bahum 3.101 palakoṭipalānāṃ ca guñjād evaṃ na saṃśayaḥ evaṃ vibhūtir ākhyātā yugarūpānusāriṇī 3.102 palena vihito vedhaḥ kiṃ guñjāto na vidhyati saṃskāre sati sarvatra bahustokaṃ na cintayet 3.103 parāparavibhāgena kālabhāvavaśena ca bahustokaṃ na mantavyaṃ pratyayaś cātra kāraṇam 3.104 rasaviddhaṃ yathā tāmraṃ na bhūyas tāmratāṃ vrajet ājñāviddhas tathāpy evaṃ na saṃsāram anukramet 3.105 sā cājñā vidyate yasya mama tulyaḥ kujāmbike palamātraraso bhavyaṃ guñjāmātrarasena kim 3.106 palamātraraso hy ahaṃ guñjāmātras tatodbhavaḥ evaṃ matvā gurūṇāṃ ca na vikalpo vibhūtaye 3.107 ājñāto bhukti muktiś ca sarvaṃ sādhayate kṣaṇāt vāñchitaṃ labhate sarvaṃ yadi bhaktiḥ suniścalā 3.108 ājñā tu dvividhā proktā sādhakānugrahātmikā samarthācārayuktasya tatas tāṃ tu pramocayet 3.109 prāthamikasya yā ājñā; sā viśuddhiprabodhikā adhikāranimittārthaṃ punaś cājñāṃ daded guruḥ 3.110 ājñāmātreṇa santuṣṭo anyasyājñāṃ dadāti ca nehatre tu sukhaṃ tasya paratre bādhyate tu saḥ 3.111 vācāsiddhiḥ purakṣobhaṃ yāvaj jñātaṃ na yoginaḥ tāvan na kārayed dīkṣām ity ājñā pārameśvarī 3.112 jñātvāmnāyaṃ varārohe divyādivyair niṣevitam catuṣkaṃ pañcakaṃ ṣaṭkaṃ catuṣkaṃ pañcakaṃ catuḥ 3.113 ślokadvādaśakaṃ cānyat pañcaratnaṃ satadgraham ṣoḍhānyāsakramaṃ jñātvā etat sarvaṃ vidhānataḥ 3.114 sa yogyaḥ kramiko śiṣyo anyathā nāmadhārakaḥ tataḥ prabhṛti siddho 'sau pūjyaḥ pūjāpakaḥ smṛtaḥ 3.115 etadguṇaviśiṣṭo 'yaṃ śiṣyaḥ sarvārthadāyakaḥ mahadanyāyasamprāpto gurus taṃ na tiraskaret 3.116 evaṃ gurutvam āpnoti siddhāmnāye kujeśvari anyathā jīvikārthaṃ tu ātmānaṃ ca viḍambitaḥ 3.117 ājñāyā guṇam aiśvaryaṃ yasya jātaṃ yaśasvini tasmāt sampadyate sarvaṃ yadi dattā prasādataḥ 3.118 krameṇa vihitā cājñā ājñāmoghakramaṃ viduḥ te jyeṣṭhāḥ kramasantāne yady eṣāṃ 'nukramo na hi 3.119 kiṃ tu maṇḍalayogyās te na bhavanti kuleśvarāḥ candanākṣatadīpānāṃ nārhatvaṃ ca bhajanti te 3.120 adhikārājñā prathamā prasādājñā dvitīyakā sā yadi kramaśaḥ prāptā sakramānukrameṇa tu 3.121 tatra kālaṃ samārabhya gurutvaṃ bhajate tu saḥ sa yatra tiṣṭhate deśe tatra ye 'nye tu kanyasāḥ 3.122 bhrātR̥ṇāṃ bhrātṛputrāś ca tatputrāś ca gurur yathā pūjayanty avikalpena siddhimārge vidhir hy ayam 3.123 ārādhyas tiṣṭhate yatra tatra kiñcin na kārayet mantratantrakriyāyogam adhikāraṃ prabhutvatā 3.124 pañcayojanamātreṇa gatvā karma samārabhet tatpure dāsavat tiṣṭhed ājñāśravaṇatatparaḥ 3.125 svapurasthaṃ prayatnena yadārādhyaṃ na paśyati bhuñjate mohitātmānaḥ kilbiṣaṃ bhuñjate tu saḥ 3.126 prāyaścittaṃ cared devi kubjikāyāyutadvayam atha ced darpamūḍhas tu jñātvā bhuñjaty aśaṅkitaḥ 3.127 lakṣaṃ japtvā bhavec chuddhi[r] gurupūjā tv anantaram samapādena cāruhya guror agre ajānataḥ 3.128 kubjikāyutam ekaṃ tu śudhyate gurupūjayā guror āsthānasaṃsthāne cāruhya pādukaiḥ saha 3.129 gurudṛṣṭigate pāde japate tasya pūrvavat jyeṣṭho bhrātā guror mātā guroḥ sthānārcakās tu ye 3.130 trīṇy etās tatsamā jñeyā draṣṭavyā guruvad yathā apamānya yadā hy etān ātmasambhāvitaḥ kudhīḥ 3.131 prāyaścittī salakṣeṇa śudhyate gurupūjayā upamardya guroḥ sthānaṃ pāpātmā yatra tiṣṭhati 3.132 tasya darśanasambhāṣāt pātakino bhavanti te yadā sādhuḥ prasannātmā tadā lakṣatrayeṇa vai 3.133 maṇḍalānāṃ sahasreṇa gurupūjā tv anantaram pādukopānahau chattraṃ śayyāpaṭṭo 'tha bhājanam 3.134 pādena saṃspṛśed yas tu śire dhṛtvāṣṭakaṃ japet iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate manthānabhedapracāraratisaṅgamo nāma tṛtīyaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 4.1 tṛptāhaṃ devadeveśa bījamantrair anekadhā cakraiś ca vividhākāraiḥ sadyaḥpratyayakārakaiḥ 4.2 adyāpi saṃśayo nātha mantrāṇāṃ nirṇayaṃ prati pūrvaṃ ca kathitā mantrāḥ saptakoṭir asaṅkhyayā 4.3 sādhanāni punas teṣāṃ sadyaḥpratyayakārakāḥ kliṣyanti manujātyantaṃ japahomaparāyaṇāḥ 4.4 vrataiś ca vividhākāraiḥ kaṣṭaiś cāndrāyaṇādibhiḥ kimarthaṃ te na sidhyanti japtvā koṭiśatair api 4.5 tvaṃ ca devo vibhuḥ kartā tvayoktaṃ sat yam ucyate avicāreṇa tad grāhyaṃ mithyā kiṃ deva bhāṣitam 4.6 dhvaṃsitāś ca tvayā lokā māyārūpeṇa bhairava śrībhairava uvāca 4.7 sādhu sādhu mahāprājñe vastucodyavikalpini ye mayā kathitā mantrāḥ pūrvaṃ ye kāmasiddhidāḥ 4.8 te gopitā mayā devi varṇarūpāḥ prakāśitāḥ tena te na prasidhyanti japtvā koṭiśatair api 4.9 oṃkāreṇa tu te guptā namaskāreṇa bhāmini tena guptena guptās te śeṣā varṇās tu kevalāḥ 4.10 ekākṣarā dvyakṣarāś ca catuḥpañcanavākṣarāḥ kūṭamantrāś ca ye kecit piṇḍamantrās tathaiva ca 4.11 ekāśītipadāś cānye sahasrāntāḥ śatārdhikāḥ sarve te niṣphalāḥ proktāḥ kiṃ tu jīvavivarjitāḥ 4.12 loke prasiddham evaṃ hi jīvahīnā mṛtāḥ kila mṛtasya copacāreṇa kiṃ teṣāṃ jīvitaṃ bhavet 4.13 evaṃ mantrā varārohe akṣarārthe vyavasthitāḥ vratacaryair na sidhyanti sat yam etad udāhṛtam 4.14 sidhyante jīvayuktās tu kim atra pravicāryate anyonyavalitāś caiva bheditā dvādaśasvaraiḥ 4.15 rañjitāḥ śaktibījena sidhyante varavarṇini uktāḥ kāmapradāḥ sarve sarve cāmoghaśaktayaḥ 4.16 śivavaktrodbhavāḥ sarve mananatrāṇadharmiṇaḥ trāṇaṃ tu rakṣaṇaṃ proktaṃ tac ca varṇavivarjitam 4.17 śuddhasphaṭikasaàkāśaṃ cāroccāravivarjitam jvalantaṃ svena tejena hṛtpadme saṃvyavasthitam 4.18 bhāvayec chūnyam ātmānam ekībhūtaṃ tayā saha suṣumṇācārayogena udyantaṃ ravibimbavat 4.19 o-jā-pū-kā-kramān bhittvā vidyākubjapade sthitam tāvat kampaty asau yogī stobham āyāti tatkṣaṇāt 4.20 mudrā mantraṃ tathā bhāṣā sarvaṃ jānāti tattvataḥ kubjīśānapadaṃ prāptaṃ suptāvasthā prajāyate 4.21 īṣanmātraṃ vijānāti suptāvasthāvyavasthitaḥ brahmarandhragatā cājñā kāṣṭhavat tiṣṭhate tadā 4.22 yavamātrapramāṇaṃ tu trikoṇākṛtim uttamam vaḍavāmaṇīndriyaṃ yadvan mīlanonmīlanāni ca 4.23 tatra madhye gataṃ cetaḥ kāṣṭhāvasthā tu jāyate bherīmṛdaṅgaśabdādyair gītavādyair anekadhā 4.24 na śṛṇoti na paśyeta na cānyaṃ manyate prabhum khaḍgacakrādibhiḥ śastraiś chidyamāno na vindati 4.25 īṣanmātraṃ vijānāti śaktyāvasthā varānane śaktyantaṃ tu yadā prāptas tadā cotpatate kṣaṇāt 4.26 evaṃ krameṇa deveśi śaktyuccāraṃ samabhyaset satatābhyāsayogena vāgīśatvaṃ prajāyate 4.27 māsam ekaṃ yadābhyastaṃ kāvyakartā na saṃśayaḥ dvibhir māsair vapuṣmantaḥ kṣuttṛṣṇādyair na bādhyate 4.28 vicared akhilān lokān yāvadābhūtasamplavam akṣarārthena ye mantrās teṣām eva vidhiḥ sphuṭam śrīkubjikā uvāca 4.29 akṣarārthopadeśaś ca sampradāyaś ca kaulikaḥ yathā vijñāyate deva prasādaṃ kuru bhairava śrībhairava uvāca 4.30 śṛṇu devi pravakṣyāmi mantrāṇāṃ nirṇayaṃ sphuṭam prastārādi-r-anekaiś ca ye mantrāś coditāḥ priye 4.31 akṣarārthena te jñeyāḥ khaṇḍamantrāḥ śivoditāḥ rañjakena samāyuktā upadeśaḥ surārcite 4.32 sampradāyo bhaved devi so 'pi ṣaṭsu prabhedataḥ pallavo yogarodhaś ca sampuṭo grathanas tathā 4.33 vidarbhaś ca ṣaḍ ete hi sampradāyāḥ prakīrtitāḥ mālinī śabdarāśiś ca kauliko vidhir uttamaḥ 4.34 sā tu jñeyā varārohe bhedāḥ pañcāśa suvrate kulaṃ tu ṣaḍvidhaṃ jñeyaṃ tasya vakṣyāmi lakṣaṇam 4.35 paraṃ bījaṃ tathā mūlam āgamo vidhir eva ca varṇarāśisamāyuktaḥ ṣaḍvidhas tu kulakramaḥ 4.36 sakalo niṣkalaś caiva tathā sakalaniṣkalaḥ sūkṣmo bhinnakalaś caiva kalātīto varānane 4.37 ṣaṭprakāro bhaven mantro jñātavyaḥ siddhim icchatā śuddhadvandvajasaṭkīrṇa upadeśas tribhedataḥ śrīkubjikā uvāca 4.38 sūcitā mantramārge tu ye mantrā lakṣaṇānvitāḥ te jñeyās tvatprasādena dhyānadhāraṇayogataḥ 4.39 kulamārgagatā deva yathā bhavati tat katham kathaṃ tu pallavo yoga ādi ṣaṭsu prakārataḥ 4.40 kaulikaṃ ṣaḍvidhaṃ kiṃ tu mantrāṇāṃ ṣaḍvidhā gatiḥ trividhaś copadeśaś ca etad icchāmi veditum śrībhairava uvāca 4.41 pallavo ādideśe tu yogo madhye vijānataḥ rodhas tu ādimadhyānte sampuṭaś cādi-r-antagaḥ 4.42 grathanaṃ cāntare jñeyam akṣarākṣarayogataḥ vidarbho mantra-m-ādau tu mantrānte vīranāyike 4.43 mālāgrathanam etad dhi jñātavyaṃ mantravādinā pallavo mantrabodhe tu yogo jñeyas tu sarvadā 4.44 amalīkaraṇe caiva sandhānasya vidhau priye yogas tu kathito hy evaṃ rodhaś caivānukathyate 4.45 tīvramantrapadastambhe vākstambhe sainyastambhane hastyādiśakaṭayantre nāvānte ca prakīrtitaḥ 4.46 teṣu rodhaḥ praśasyeta paśūnām utkrameṣu ca sampuṭo mantrarakṣāsu vaśyārthe caiva yojayet 4.47 amṛtīkaraṇe caiva viṣe sthāvarajaṅgame śāntikādiṣu kāryeṣu sampuṭas tu praśayate 4.48 grathanaṃ rūpakāryeṣu ākṛṣṭyādiṣu karmasu sandhāne tu varārohe grathanaṃ samudāhṛtam 4.49 vidarbhaḥ sarvakāryeṣu uktānukteṣu vastuṣu kartavyaṃ satataṃ devi yadi siddhiṃ samīhate 4.50 etad devi samākhyātaṃ sampradāyavidhiḥ śubhaḥ na mayā kasyacit khyātaṃ satyaṃ satyaṃ gaṇāmbike 4.51 sāmprataṃ kulamārgas tu yathā bhavati tac chṛṇu paraṃ binduḥ samākhyāto hṛtpadme suranāyike 4.52 grahaṇaṃ tasya copāyas taṃ jñeyaṃ kaulikaṃ param bījaṃ kuṇḍalinī śaktir yā karoti gamāgamam 4.53 tasyāntaṃ tu tato jñātvā bījaṃ kaulikam uttamam mūlaṃ śaktiḥ smṛtā kubjī jagataḥ kāraṇātmikā 4.54 tasyā jātam aśeṣaṃ tu ābrahmabhuvanāntikam sṛjate yena suśroṇi kāryakāraṇayogataḥ 4.55 jñeyā dharmiṇi dharmitvaṃ yathoṣmā kṛṣṇavartmanaḥ etat kaulikam ākhyātaṃ mūlasaṃjñā varānane 4.56 āgamas tatra sūtrārtho vidhis tatraiva coditā varṇarāśikramo jñeyo nādiphāntasvarūpataḥ 4.57 ādikṣāntaś ca deveśi śabdarāśikramo viduḥ etat kaulikam ākhyataṃ ṣaṭprakāraṃ varānane 4.58 sakalādikrameṇaiva vakṣyamānaṃ nibodhata brahmasthaḥ sakalo mantra aṣṭatriṃśatkalair yutaḥ 4.59 pūryaṣṭakasamopeta udbhavastho vijānataḥ kaṇṭhastho niṣkalo devi kalākālavivarjitaḥ 4.60 rudrasthānagato bhadre mantro bhāvair dvibhir yutaḥ sthūlajālakalair yukto bindvādīnāṃ ca sambhavaiḥ 4.61 sūkṣmādhārasthito hy ekaḥ sparśākhyo mantravedakaḥ sakalo niṣkalaś cāsau mantro jñeyas tu suvrate 4.62 vilīno bindudeve tu yonyākārasvarūpataḥ śabdasparśavinirmukto mantro jñeyas tu niṣkalaḥ 4.63 sūkṣmāt sūkṣmataro devi sa ca sūkṣmo nigadyate kālarūpaḥ smṛto bindus taṃ bhittvā vrajate yadi 4.64 ūrdhvapade pravṛttasya suṣumṇādhāragocaraḥ pralīnaḥ śabdadeve tu cicchaktipratibodhitaḥ 4.65 bhinnakalaḥ smṛto hy evaṃ layātītas tu mokṣadaḥ pañcāvasthā samākhyātā mantrāṇām amitaujasām 4.66 yāvad evaṃ na vindeta tāvat siddhiḥ kuto bhavet hṛtkaṇṭhatālujihvauṣṭhau dantanāsodbhavākṣarāḥ 4.67 kṣaṇapradhvaṃsino devi yathotpattis tathā kṣayaḥ / kṛtakā hy acetanā śūnyā anityā jalpakārakāḥ 4.68 pañcāvasthāprabhinnas tu tadā mantra-m ihocyate evaṃ mantragatiṃ jñātvā sidhyante līlayā narāḥ 4.69 udbhave śuddham ity ukto viśleṣe dvandvajaḥ smṛtaḥ saṅkīrṇe layasaṃsthā hi upadeśas tridhā smṛtaḥ 4.70 sparśanaṃ cāvalokaṃ ca sambhāṣaṃ cātmadarśanam svayamāveśanaṃ caiva saṅkrāntiḥ pañcalakṣaṇā 4.71 sparśanaṃ hṛdisaṃsthaṃ tu ālokaṃ kaṇṭhadeśataḥ tālusthāne tu sambhāṣaṃ darśanaṃ bindumadhyataḥ 4.72 svayamāveśanaṃ devi kubjirandhre na saṃśayaḥ sparśane kampanaṃ jñeyam āloke dhunanaṃ bhavet 4.73 sambhāṣe tu bhavet stobhaḥ śāstrārthaṃ caiva manyate darśanena guṇāvāptir aṇimādiguṇāṣṭakam 4.74 svayamāviśane devi utpaten nātra saṃśayaḥ evaṃ mantragatiṃ jñātvā sidhyate nātra saṃśayaḥ 4.75 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi mantroddhāraṃ varānane/ sugupte bhūsame śuddhe gomayenopalepite 4.76 puṣpaprakaragandhāḍhye gahvaraṃ tu samālikhet saptatrayodaśair bhāgaiḥ ṣaḍ lopyāḥ ṣaṭkrameṇa tu 4.77 yathā caivaikapārśve tu dvitīyam evam eva hi ekaṃ trīṇi tathā pañca sapta nava tathaiva ca 4.78 ekādaśa tathāpy evaṃ trayodaśāvasānataḥ pañcāśad ūnam ekena kartavyaṃ hi yathāvidhi 4.79 kāmarūpād akārādau likhed evaṃ krameṇa tu svarāḥ sparśā yathāvṛttyā yāvan madhyam upāgatāḥ 4.80 oḍḍiyānagataṃ devi haṃsākhyaṃ tu mahātmanam ka-ṣākhyaṃ mantrarājānaṃ saṃyogena tu jāyate 4.81 evaṃ nyāse kṛte devi uddharen mālinīṃ śubhām nādiphāntakrameṇaiva yathā bhavati tac chṛṇu 4.82 pa-dha-madhye śikhā jñeyā adhaḥśiravyavasthitā e-pūrvākṣaracatuṣkaṃ śiromālā nigadyate 4.83 ai-śa-madhye śiro devyāḥ kārayec chubhalakṣaṇam tṛtīyaṃ nayanaṃ devyā ṅa-cha-madhyagataṃ punaḥ 4.84 na-da-madhyagataṃ jñeyaṃ dvidhābhūtaṃ varānane nayanau ca smṛtau devyāḥ kramād dakṣiṇavāmagau 4.85 ṭa-pūrve nāsikā jñeyā saṃsṛṣṭā caiva madhyagā ḍha-ta-madhyagataṃ gṛhya dvirabhyāsapaderitam 4.86 ṭha-ḍa-pūrvau yutau 'dhastād bhūṣaṇau karṇayoḥ smṛtau vāmadakṣiṇamārgeṇa karṇabhūṣasthitāv iha 4.87 sa-ca-madhyagataṃ vaktraṃ devyāyā vīranāyike visargānta-kha-madhyasthaṃ ka-ga-madhyagataṃ punaḥ 4.88 kha-paścimaṃ samuddiṣṭaṃ paścimottaram eva ca gha-ca-madhyagataṃ caiva uddhared akṣaraṃ śubham 4.89 ete pañca smṛtā varṇā devyā daśanakalpanā ña-pūrve rasanā devyā jha-ūrdhvena sarasvatī 4.90 sa-ta-madhyasthitaḥ kaṇṭhaḥ ma-cha-madhyagatoddharet ra-ma-madhyagataṃ tadvad akṣarau tu śubhātmakau 4.91 śikharau tau smṛtau bhadre vāmadakṣiṇagau śubhau ū-ḍha-madhyagataṃ gṛhya ḍa-ṇa-madhye dvitīyakam 4.92 vāmadakṣiṇagau dvau tu bāhū devyāḥ surārcite ṭa-ḍa-madhyagataṃ caiva dvidhābhūtaṃ tu kārayet 4.93 karatalau smṛtau devyāḥ savyāsavyau vijānataḥ ja-ma-pūrvau tu aṅgulyau vāmadakṣiṇagau śubhau 4.94 aṃ-ka-madhye karapṛṣṭhe dvidhābhūtaṃ prakalpayet ña-ṭha-madhyagataṃ gṛhya vāmahaste pradāpayet 4.95 ūrdhvavaktrakapālaṃ tu amṛtākhyena pūritam dakṣiṇe tu kare jñeyaṃ ya-ḍha-madhye tu daṇḍakam 4.96 śūlasya kathitaṃ bhadre uddhāreṇa samuddhṛtam a-cha-madhyagataṃ śūlam uttānam ūrdhvavaktragam 4.97 jñātavyaṃ tu vipaścidbhir yathālakṣaṇalakṣitam gha-na-madhye tu hṛdayaṃ devyāyāḥ sarvakāmadam 4.98 ma-ṣa-madhyagataṃ gṛhya ātmabījaṃ śivātmakam visargasahitaṃ bhadre uddhṛtaṃ mantram uttamam 4.99 ya-sa-madhyagataṃ prāṇaṃ devyāyā vīranāyike ja-ca-madhyagataṃ gṛhya ra-va-sandhigataṃ tathā 4.100 vāmadakṣiṇagau dvau tu akṣarau tau stanātmakau jha-pūrve tu payo jñeyam amṛtaṃ ca udāhṛtam 4.101 na-sa-madhyagataṃ gṛhya udaram uddhṛtaṃ 'naghe ka-ṣākhyaṃ tattvarājānaṃ nābhiṃ devyāḥ prakalpayet 4.102 bha-ña-madhyagataṃ devi nitambaṃ sakalātmakam va-ṣa-madhyagataṃ guhyam au-paścimasamanvitam 4.103 ūrvākāraṃ bhaved bījaṃ ṇa-tha-madhyagataṃ 'naghe ṇa-ta-dakṣiṇagau bījau jānunī dve prakalpayet 4.104 savyāsavyagatau jñeyau krameṇaiva śubhekṣaṇe tha-da-dakṣiṇagau dvau tu jaṅghau dve vāmadakṣiṇau 4.105 tha-da-madhyagataṃ devi pa-ba-madhyaṃ tathaiva ca dvau bījau coddhṛtau bhadre pādau jñeyau vipaścitā 4.106 vāmadakṣiṇagau proktau lakṣaṇena samanvitau evaṃ samyagvidhānena uddhṛtā mālinī priye 4.107 sapta koṭyas tu vidyānāṃ mantrāṇām amitaujasām eṣā hy ekā parā yonir mālinī sarvakāmadā 4.108 mālayitvā sthitā yena tenaiṣā mālinī smṛtā ye bhūtā ye bhaviṣyanti aprameyā varānane 4.109 rudrāṇāṃ yoginīnāṃ ca sā mātaiva nigadyate avarṇā varṇasaṃyogā jñātavyā tu śubhekṣaṇe 4.110 sarvarudrātmakā mantrā rudrāḥ śaktyātmakāḥ priye śaktis tu mātṛkā jñeyā sā jñeyā tu śivātmikā 4.111 evaṃ mantrapramāṇaṃ tu kathitaṃ tava śobhane etad ādyaṃ samākhyātaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ 4.112 ekavīravidhānaṃ tu prāg uktam anya āgame iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate mantranirṇayagahvaramālinyuddhāro nāma caturthaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 5.1 umāmāheśvaraṃ cakraṃ kathayāmi suniścitam padaṃ ca padabhedaṃ ca yo jānāti sa sidhyati 5.2 aiṃ namo bhagavate rudrāya padaṃ caiva daśākṣaram namaś cāmuṇḍe dvitīyaṃ syāt pañcākṣaram udāhṛtam 5.3 namaś cākāśamātR̥ṇāṃ padam anyat tṛtīyakam aṣṭākṣaraṃ samākhyātaṃ lakṣaṇena vilakṣitam 5.4 sarvakāmārthasādhakīnāṃ padaṃ caiva caturthakam navākṣaram idaṃ devi padaṃ yat samudāhṛtam 5.5 ajarāmarīṇāṃ padaṃ cātra kathitaṃ pañcaguṇāvaham akṣarāṇāṃ samāsena rasasaṅkhyā udāhṛtā 5.6 sarvatrāpratihatagatīnāṃ padaṃ ṣaṣṭhaṃ varānane daśākṣaraṃ samākhyātaṃ kathitaṃ vīranāyike 5.7 svarūpapararūpaparivartanīnāṃ padaṃ saptamakaṃ bhavet akṣarāṇāṃ samāsena daśatritayam uttamam 5.8 sarvasattva vaśīkaraṇocchādanonmūlanasamastakarmapravṛttīnāṃ padaṃ cāṣṭamakaṃ bhavet akṣarāṇāṃ samāsena viṃśaccatvārisaṅkhyayā 5.9 sarvamātṛguhyahṛdayaparamasiddhaṃ padaṃ tu navamaṃ bhavet akṣarāṇāṃ samāsena śakrasaṅkhyā varānane 5.10 parakarma tathā devi chedanakaraṃ prakīrtitam siddhikaraṃ ca evātra padaṃ caiva dvipañcakam 5.11 akṣarāṇāṃ tathā saṅkhyā ekatra samudāhṛtā dvisaptaparimāṇena sphuṭam etat kuleśvari 5.12 śṛṇu cānyaṃ varārohe mātR̥ṇāṃ vacanaṃ śubham akṣarāṇāṃ pramāṇena dvicatuṣkaṃ varānane 5.13 ekādaśamam etad dhi padaṃ sarvaguṇāvaham tad yatheti samārabhya dvitīyaṃ śobhanaṃ priye 5.14 brahmāṇīti padaṃ pūrvaṃ māheśvarī dvitīyakam kaumārīti tṛtīyaṃ syād vaiṣṇavyā tu caturthakam 5.15 vārāhyā pañcamaṃ jñeyam aindrī ṣaṣṭhamakaṃ bhavet aiśānī saptamaṃ proktam āgneyī cāṣṭamaṃ priye 5.16 evamādyāḥ sthitā devyaḥ kathitās tava śobhane aghore amoghe varade vicce vai vacanaṃ śubham 5.17 sarvāsāṃ caiva mātR̥ṇāṃ svāhāpraṇavasaṃyutam aiṃ cāmuṇḍe padaṃ pūrvam ūrdhvakeśi dvitīyakam 5.18 jvalitaśikhe tṛtīyaṃ tu vidyujjihve caturthakam tārakākṣi tathā devi pañcamaṃ parikīrtitam 5.19 piṅgalabhruve nāmena ṣaṣṭhamaṃ tu sulocane vikṛtadaṃṣṭre padaṃ hy etat saptamaṃ parikīrtitam 5.20 kruddhe ti ca tathā cānyam aṣṭamaṃ śubhalakṣaṇam māṃsaśoṇitasurāsavapriye navamaṃ daśamaṃ tu hasadvayam 5.21 nṛtyadvayaṃ tathā coktaṃ daśa-m-ekaṃ tu suvrate vijṛmbha ca tathā yugmaṃ daśadve ca prakāśitam 5.22 māyātrailokyarūpeti daśatritayam uttamam sahasraparivartanīnāṃ dvisaptamaṃ parameśvari 5.23 nudayugmaṃ tripañcaiva kūṭayugmaṃ dviraṣṭakam ciriyugmaṃ tathā bhadre daśasapta ca ekataḥ 5.24 hiridvitayam ekatra daśa-aṣṭa śubhekṣaṇe bhiri caiva dvirabhyāsād viṃśa-m-ekonasaṅkhyayā 5.25 trāsanidvitayaṃ caiva padaṃ viṃśamakaṃ bhavet bhrāmaṇiyugmam etad dhi viṃśa-m-ekaṃ tu uttamam 5.26 vidrāvaṇi dvirabhyāsād viṃśadvayaṃ tathānaghe kṣobhaṇīti dvirabhyāsād viṃśatrikam udāhṛtam 5.27 māraṇidvitayaṃ caiva viṃśacatvārisaṅkhyayā sañjīvanipade dve tu pañcaviṃśapadaṃ priye 5.28 heriyugmaṃ smṛtaṃ bhadre ṣaḍviṃśakam anuttamam geriyugmaṃ tathā proktaṃ saptaviṃśatimaṃ padam 5.29 ghuri caiva dvirabhyāsād aṣṭāviṃśa varānane ghurileti tathāpy evam ūnatriṃśam udāhṛtam 5.30 namo mātṛgaṇāyeti triṃśakaṃ kathitaṃ sphuṭam namo namaḥ aiṃ vicce svāhā triṃśam ekottaraṃ padam 5.31 samastapadasaṃyogāt parimāṇaṃ śatārdhakam varṇānāṃ ca śate dve tu dvānavatyā varānane 5.32 adhikaṃ kathitaṃ bhadre mātR̥ṇāṃ nāmavarjitam padabhedas tu vidyāyā jñātavyaḥ sādhakena tu 5.33 prayatnena varārohe tantrāmnāyaprapālakaḥ sakṛd uccāritā vidyā samayajño bhavaty asau 5.34 pañcapraṇava-m-uddhāraṃ yathā tvaṃ gahvare śṛṇu e-o-madhye samuddhṛtya bindunāda-m-alaṅkṛtam 5.35 bhagākhyaṃ prathamaṃ bījam uddhṛtaṃ paramākṣaram va-ṣa-madhyagataṃ gṛhya ṇa-ṭa-madhyāsane sthitam 5.36 i-u-madhyena sambhinnam aḥ-au-madhya-m-alaṅkṛtam dvitīyaṃ kathitaṃ devi tṛtīyaṃ va-ma-madhyagam 5.37 ṭha-la-madhyāsanāsīnaṃ caturthasvarabheditam bindunā mastakākrāntaṃ na-ca-madhye caturthakam 5.38 ī-ta-madhye samāruddham ai-pūrveṇa vibheditam bindunādasamākrāntaṃ caturthaṃ praṇavaṃ bhavet 5.39 pañcamaṃ ya-sa-madhyasthaṃ ba-ha-madhyāsane sthitam aṃ-pūrveṇa samāyuktam au-paścimavibhūṭitam 5.40 ardhacandrānvitaṃ kṛtvā bindunādayutaṃ kuru pañcapraṇava-m-uddhāraṃ rahasyaṃ kathitaṃ tava 5.41 mantrāṇāṃ dīpakaṃ devi yathākarmaṇi yojayet vidyāyās tu prasaṅgena pañcapraṇavam uddhṛtam 5.42 sāmprataṃ śṛṇu kalyāṇi vidyāmāhātmyam uttamam sevanāj japahomād vā dhyānāc ca kramaśo bhavet 5.43 ṣaṇmāsāc cotpated devi sat yam etad udāhṛtam kṛtvā sāmrāṭajān doṣān uccārāt kalmaṣāpaham 5.44 devadrohe gurudrohe koṭitriṃśaiḥ sa śudhyati chedane puṣpapattrāṇām āvartāc chudhyate tu saḥ 5.45 sandhyālope kṛte devi trirāvarteṇa śudhyati āhnikacchedasañjāte śatam ekam udīrayet 5.46 laṅghane samayānāṃ ca abhakṣyasya tu bhakṣaṇe avācyavācite devi sahasrāc chuddhir iṣyate 5.47 kākolūkakapotānāṃ pakṣiṇāṃ ghātane kṛte sahasrair dvibhiḥ śudhyeta satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ 5.48 chāgameṣa tathānyāni mṛgajambūka ṛkṣayoḥ śuddhis trisahasrād devi yathā bhairava-m-abravīt 5.49 sarpamārjārahantāro dundubhomatsyaghātakaḥ caturbhiś ca sahasrair hi śīghraṃ śuddhim avāpnuyāt 5.50 śvasūkaranakulādi mūṣakaś cātha vāpi vā pañcabhiḥ śuddhir iṣyeta sahasrais tu kulānvaye 5.51 gavāṃ hatvā praśudhyeta daśalakṣais tu saṅkhyayā brāhmaṇas tu yadā devi pramādād ghātito budhaiḥ 5.52 lakṣair viṃśati śudhyeta naktāśī tu jitendriyaḥ bauddhārahantahantā ca dvijād dviguṇa śudhyati 5.53 lākulā mauṣalāś caiva ye cānye lātapāṇayaḥ hatvā śuddhim avāpnoti koṭitrayajapena tu 5.54 guruṃ hatvā pañca koṭyaḥ śudhyate tu pramādataḥ striyo ghātī durācāro daśa koṭyo japet priye 5.55 naktāśī śuddhim āpnoti kṣetrapīṭhān bhramed yadi anyeṣāṃ varṇajātīnām adhamottamamadhyamāḥ 5.56 lakṣais tu bhavate śuddhir dvitricatvārisaṅkhyayā ekād ekona kartavyaṃ varṇāṇāṃ ca krameṇa tu 5.57 nindate yoginīṃ yas tu śivabhaktāṃś ca nindati śāstrāṇi dūṣayed yas tu striyam ākoṭayeti ca 5.58 kroṣanti kanyakā devi sahasrāc chuddhir iṣyate vāmadakṣiṇasiddhānte śivavratadharo hataḥ 5.59 koṭicaturbhir deveśi śudhyate japatatparaḥ yaḥ punas tattvavettā ca ṣoḍhānyāsaviśāradaḥ 5.60 smaraṇāc chuddhir iṣyeta tathyaṃ bhairava-m-abravīt krodhena tu yadā devi uccaiḥśabdapralāpitam 5.61 trivārāvartayed vidyāṃ śāntim āśu prayacchati kṛte karmaṇi bālānāṃ lūtācipiṭagaṇḍayoḥ 5.62 jvaragrahaviṣādibhyaḥ oṣadhākhyāpanāya ca pañcāvartād viśudhyeta anvayī yas tu śāsane 5.63 yaḥ punaḥ kramavettā ca śuddhāśuddhair na bādhyate deśikaṃ putrakaṃ vāpi sādhakaṃ samayajñakam 5.64 pramādān nindate yas tu daśāvartād viśudhyati aliṃ jugupsayed yas tu phalguṣaṃ vā yadi priye 5.65 ekoccāreṇa śudhyeta annaṃ vā yaj jugupsate kandukaṃ mallakoṣāḍhyā chippakaṃ carmakārakam 5.66 dhvajaṃ sūnākaraṃ vāpi matsyaghātaṃ tu lubdhakam koṅkaṇaṃ cīnabāhlīkaṃ vaṅgālaṃ kāmarūpakam 5.67 māgadhaṃ saindhavaṃ vāpi gujjaraṃ lāṭasaṃjñakam anye 'pi deśamadhyasthā vanavāsāntyajātayaḥ 5.68 veśyādikramaśaḥ sarve nindanāc chuddhir iṣyate trirāvarteṇa deveśi akāmāt kāmato 'pi vā 5.69 kāmato dviguṇaṃ devi kartavyaṃ siddhim icchatā trikhaṇḍā yādṛśaṃ proktaṃ prāyaścittaṃ kulānvaye 5.70 dvātriṃśākṣarayā tadvat kartavyaṃ tattvavedibhiḥ ete nirodharūpās tu sādhakānāṃ prakāśitāḥ 5.71 tadarthe kathitā vidyā yena sidhyanti sādhakāḥ śreyārthināṃ mayākhyātā madbhaktāḥ kṛtaniścayāḥ 5.72 anyeṣāṃ na kadācit syāl laulyārthe ye sthitānaghe iyaṃ vidyā samākhyātā upayogād varānane 5.73 sāmprataṃ padabhedas tu yathā yojyas tu bhairavi tathā te kathayiṣyāmi tac chṛṇuṣva samāsataḥ 5.74 yā vidyā kathitā pūrvaṃ nādiphāntakrameṇa tu taccharīragatā varṇāḥ pañcapraṇavabheditāh 5.75 pañcayonyāḥ svarūpeṇa varṇam ekaikasaṅkhyayā bhairavaḥ śabdarāśis tu ādikṣāntakrameṇa tu 5.76 te varṇāḥ pañcapraṇavaiḥ sampuṭe[c] ca pṛthak pṛthak ādikṣāntakrameṇaiva niyojanam udāhṛtam 5.77 dvābhyāṃ tu grathanaṃ kāryaṃ samastasyāpi śobhane sapta varṇān dadec cādau madhye vidyāpadaṃ dadet 5.78 punaḥ sapta padasyānte tasyānte tu padaṃ punaḥ punaḥ saptakam uccārya padaṃ ca tadanantaram 5.79 anena kramayogena nirvāhena tu yojayet kṣāntaṃ vai yāva deveśi tāvad eva niyojayet 5.80 padasaṅkhyā samastasya nirvāhobhayadīpite mālinī dvādaśair bhedaiḥ śabdarāśis tu ṣoḍaśaiḥ 5.81 anena kramaśaḥ sarve varṇāś caiva pṛthak pṛthak calacakravibhāgena padavidyāṃ yadā yajet 5.82 tadā kṣobhaṃ karoty āśu divyādivyetaraṃ priye yonayaḥ pañcadhā yās tu sarvāḥ klidyanti nānyathā 5.83 drāvaṇaṃ kṣobhaṇaṃ mohaṃ jṛmbhaṇaṃ śoṣaṇaṃ tathā sarvān tān kurute devi yadā śaktisamo bhavet 5.84 prasuptabhujagākārā dvādaśānte varānane nābhiṣṭhā tu tathāpy evaṃ draṣṭavyā parameśvari 5.85 dṛśyate dehamadhye tu vyomānte ca parāparā tasyāgre tu tato mantraṃ hutāśakaṇikākṛtim 5.86 uccāreta tato mantraṃ śabdarūpaṃ hṛdi priye śabdānte śaktir uccāryā īṣanmandagamārutā 5.87 padmasūtranibhākārā uccāryā sānunāsikā uccārāntāvasāne tu jñātavyālātacakravat 5.88 tatra madhyagataṃ devi caitanyaṃ mantrasaṃyutam prasphuratkiraṇānekaiḥ koṭiśo dikṣv avasthitaiḥ 5.89 tasyāpy ante tato devi śaktir ādyā manonmanī atītā tu yadā sā vai tadā bindvī udāhṛtā 5.90 bindvante vyāpako devo māyātīto nirāmayaḥ sa śivo bhāvanātīto nirguṇo guṇasambhavaḥ 5.91 adhikārī sarvakārī ca śaktyātīto mahāprabhuḥ anena kramayogena kramaḥ kāryaḥ suniścitaiḥ 5.92 ātmā manaś ca mantraś ca śivaḥ śaktis tathaiva ca ekībhāvagato devi jñātavyaḥ siddhim īhakaiḥ 5.93 tasmāt prāṇasamaṃ jāpyaṃ mantrānte nādagocare nādasyānte tato jñātvā etat smaraṇam ucyate 5.94 smaraṇaṃ śaktir uddiṣṭā yā karoti gamāgamam tasyānte tu parā sūkṣmā sā kalā amṛtātmikā 5.95 layātītā arūpā tu svayaṃvedyāvicārataḥ na tasya lakṣaṇaṃ devi na lakṣo naiva yojanā 5.96 na kṣayo naiva vṛddhiś ca śuklakṛṣṇau na caiva hi na rātrir na dinaṃ caiva na sandhyā ayanaṃ tathā 5.97 viṣuvaṃ naiva deveśi saṅkrāntir naiva vidyate sarvāvasthagatiṃ jñātvā vijñānam upajāyate 5.98 etat kaulikam ākhyātam umāmāheśvaraṃ priye utpateta na sandeho lakṣajāpāc calasya tu 5.99 calā śaktiḥ samākhyātā lakṣaṇena udāhṛtā avarṇā varṇasaṃyogā mālinī sā udāhṛtā 5.100 padabhedagatā hy ekā asaṅkhyātā varānane evaṃ tadgraha-m-ākhyātaḥ sadyaḥpratyayakārakaḥ 5.101 na kasyacin mayākhyātam umāmāheśvaraṃ priye satataṃ japate yas tu yoginīvallabho bhavet 5.102 ṣaṇmāsāc chudhyate devi brahmaghno 'pi na saṃśayaḥ paśyate virajāṃ śāntāṃ jyotirūpāṃ mahādyutim 5.103 japasya lakṣaṇaṃ devi idānīṃ śṛṇu sāmpratam ekoccāraśatānte tu parāvasthā tu gīyate 5.104 śatabhedaḥ samākhyātas tadguṇo daśa eva tu sahasrabhedam ity uktaṃ lakṣaḥ śataguṇaḥ smṛtaḥ 5.105 koṭibhedaḥ śatānāṃ tu lakṣāṇāṃ varavarṇini etaj japavidhānaṃ tu kathitaṃ tava śobhane 5.106 muktakaḥ śatabhedena yuktaṃ śataguṇaṃ śatam calacakravibhāgena lakṣabhedam udāhṛtam 5.107 calacakraṃ yadā devi koṭibhedo varānane bāhyataḥ kathito bhadre adhyātmikam ataḥ śṛṇu 5.108 udbhave śatabhedas tu sahasro viśleṣake viduḥ laye tu lakṣabhedo vai layātīte tu koṭayaḥ 5.109 vāmā jyeṣṭhā tathā raudrī bindvī ca samudāhṛtā icchā jñānī kriyā śāntā krameṇaiva surārcite 5.110 ātmacāragatiṃ jñātvā japaḥ kāryaḥ sadā budhaiḥ anenaivākṣasūtreṇa lakṣalakṣaṇalakṣite 5.111 kartavyo hi japo nityaṃ sarvaśāstraviśāradaiḥ bhuvanākhye varārohe śaktyākhye tu tathaiva hi 5.112 cāroccāravibhāgena japaḥ śreṣṭha udāhṛtaḥ mālā pañcāśikā proktā sūtraṃ śaktiḥ śivātmikā 5.113 grathanaṃ kuṇḍalī śaktir layānte merusaṃsthitam etad guptataraṃ kāryam akṣasūtraṃ śivātmakam 5.114 prakaṭaṃ naiva kartavyaṃ na meruṃ laṅghayet kvacit śaṅkhasphaṭikarudrākṣaputrañ jīvakariṣṭakāḥ 5.115 evamādyāḥ smṛtā ye tu maṇimālā varānane na tatra vidyate devo na mantro naiva cetanā 5.116 yatra yatra sthitā mālā na doṣo vidyate priye mantranyāse kṛte devi kila gopyaṃ tu kārayet 5.117 śarīraṃ kutra gopyaṃ tu kārayīta varānane mantranyāse kṛte hy ātmā sakalīkṛtavigrahaḥ 5.118 yathā gopyaṃ na yuñjeta tadvac caivākṣamālikā akṣaṃ cendriyam ity uktaṃ sūtraṃ kuṇḍalinī smṛtā 5.119 lakṣaṃ tu sā parā sūkṣmā kalā hy amṛtavāhinī saṃyogakāriṇī vyomni tena sūtreti kīrtitā 5.120 saṅkhyāgrahaṇakāryeṣu sā coktā akṣamālikā śaṅkhādyās tu varārohe japakarmaṇi śasyate 5.121 śaṅkhajaṃ tu śriyākāmaḥ sphāṭikaṃ muktihetave padmākṣā padmajā proktā śriyāpuṣṭikarā priye 5.122 rudrākṣaiḥ siddhim āpnoti yac cānyaṃ khecarīpadam jīvakā sarvadā jñeyā gopucchāgrathitānaghe 5.123 vidrumā vaśyakāryeṣu mauktikā sarvakāmadā anyāni tu smṛtā ye vai ratnajā parameśvari 5.124 sarvadā te samuddiṣṭā nātra kāryavicāraṇāt riṣṭakākṣāsthijā mālā abhicāre praśasyate 5.125 nāgavaṅgas tathā lohā miśrāś cānye 'pi ye smṛtāḥ māraṇe tāṃ praśasyeta stambhane mohane tathā 5.126 kampane dhvaṃsane devi kartavyā cābhicārake evam anye 'pi ye proktās teṣāṃ śreṣṭhā tu śaṅkhajā 5.127 praśastā sarvakāryeṣu japakarmaṇi śasyate śaṅkhāvartā tu yā nāḍī śikhānte tu vyavasthitā 5.128 tena śaṅkhamayaṃ proktam akṣasūtraṃ surādhipe sphuṭate mastake yā sā dvidhā caiva visarpiṇī 5.129 sphāṭikaṃ tena coddiṣṭaṃ guruvaktre pratiṣṭhitam raudrībhāva[ḥ] smṛto rudras tālvagre ca vyavasthitaḥ 5.130 śabdasparśaraso rūpaṃ gandhatanmātrasaṃyutam vikāritve pravarteta nirodhāl lakṣam eva ca 5.131 tena rudrākṣamālāyā japaḥ śreṣṭha udāhṛtaḥ putravad udare kṛtvā prasuptāmṛtakuṇḍalī 5.132 tayā nīyaty asau jīva adhaś cordhvena bhāvini putrañjīvakasaṃjñā tu tenaiṣā samudāhṛtā 5.133 ariṣṭāni anekāni sukhaduḥkhātmikāni tu bhuñjate satataṃ devi arjitaṃ yat purā dhanam 5.134 ariṣṭākhyā smṛtā mālā aprameyā bhavāntare hṛtpadme saṃsthitā nityam akṣarāṇāṃ prabodhikā 5.135 padmākṣamālā sā proktā śāstre śāstre varānane evamādyāḥ smṛtā ye tu paryāyā akṣamālayā 5.136 te sarve ātmanaś caiva kathitāś ca kuleśvari akṣasūtravidhiḥ khyātaḥ samyak kaulikavedinām 5.137 sāmprataṃ nyāsam ākhyāmi śṛṇu tattvena śobhane svābhāvikaṃ calaṃ dīptaṃ sthiraṃ dravanabhoyutam 5.138 nyāsamātraṃ samākhyātaṃ ṣoḍhādvādaśabhedataḥ ṣoḍhā śaktiḥ samākhyātā parā caivākṣarā śubhā 5.139 kuṇḍalī nābhideśasthā parā sā vyomarūpiṇī ekā eva parā sūkṣmā akṣayā tejarūpiṇī 5.140 jñātavyā sā parā devī ṣaḍvarṇarahitā kalā brahmasthānagatā sūkṣmā svābhāvikam udāhṛtā 5.141 viṣṇusthāne calā proktā dīptā rudrapade smṛtā īśvare sthirasaṃjñā tu sadākhye dravasambhavā 5.142 śaktisthā vyomarūpā tu jñātavyā tattvavedibhiḥ aṇimādiguṇādhārā ṣaḍguṇā guṇabodhanī 5.143 vyāpinī vyomarūpā ca anantānāthanāśritā saṃyoktrī ca viyoktrī ca sadbhāvaguṇasaṃsthitā 5.144 ekā eva parā śaktiḥ saṃsthitā kṛtyabhedataḥ kṛtyabhedena bhedo 'syā na bhedaḥ paramārthataḥ 5.145 evaṃ nyāse kṛte devi antaraṅge pravartate bahiraṅge varṇarūpā ca ekā caiva anekadhā 5.146 ṣoḍhādvādaśabhedena nyāsaḥ prokto gamāgame iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate bṛhatsamayoddhāraḥ śabdarāśimālinītadgrahavyāptinirṇayo nāma pañcamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 6.1 japasya lakṣaṇaṃ deva pūrvaṃ hi kathitaṃ tvayā ekoccāraśataṃ jñeyaṃ sahasraṃ lakṣam eva ca 6.2 koṭayas tu tathā śambho pṛthaglakṣaṇalakṣitāḥ na me jñātaṃ pramāṇaṃ tu japasya suranāyaka 6.3 tad ahaṃ śrotum icchāmi mandabuddhyālpacetasā śrībhairava uvāca 6.4 yā sā kuṇḍalinī śaktis cidrūpā ca parā kalā ādyā śaktir maheśasya aṇumātrā hṛdi sthitā 6.5 sā aṇu[ḥ ] kathitā tantre dve aṇū truṭim āśritā truṭibhūtā tu sā devī japtavyā tu parāparā 6.6 varṇahīnā parā proktā aparā varṇarūpiṇī evaṃ jñātvā varārohe japaḥ kāryaḥ sadā budhaiḥ 6.7 truṭirūpā tu sā devī tadādhāre vyavasthitā kalate prāṇagā nityaṃ daśasthāne hy anukramāt 6.8 brahmā viṣṇus tathā rudra īśvaro 'tha sadāśivaḥ kuṇḍalī vyāpinī caiva praśāntā viṣuvat tathā 6.9 śaktisthānaṃ tu deveśi ete sthānā daśa smṛtāḥ yeṣāṃ sañcarate devaḥ śivaḥ paramakāraṇaḥ 6.10 ūrdhve vā yadi vā tiryak svasthāne vā sureśvari prasphureta kalair yuktā daśabhis tu mahābalaiḥ 6.11 daśadhā kalanaṃ tena kathitaṃ tava śobhane prayatnena kṛtoccāraṃ yāvac chaktir layaṃ gatā 6.12 tāvad devi śataṃ proktaṃ varṇoccāre na saṃśayaḥ svābhāvikam anuccārya sūkṣmādhāro jagatpatiḥ 6.13 śatadhā kalanaṃ tasya truṭirūpasya yoginaḥ sahasraṃ tu samuddiṣṭaṃ daśadhā parameśvari 6.14 ubhayasya parityāgād kalādhāraḥ sadāśivaḥ1 dṛkkriyājñānanirmuktaḥ kalate ca sahasradhā 6.15 lakṣabhedaḥ samuddiṣṭa iti śāstre na saṃśayaḥ japo hy evaṃ samuddiṣṭo yogināṃ tattvavedinām 6.16 lakṣātīto manātīto nirmuktas tattvabandhanaiḥ unmanatve sadā līno aṇurūpo nakiñcanaḥ 6.17 sattāmātrasthito dehī guṇānāṃ pratibodhakaḥ viṣayabhāvanirmuktaḥ kalate lakṣadhā priye 6.18 koṭis tu bhavate hy evaṃ jñātavyaṃ mantravādibhiḥ soccāropāṃśubhūtas tu mānaso manavarjitaḥ 6.19 japaḥ pūrvaṃ samākhyātaḥ śāstre śāstre surārcite saśabdoccārayogena śuddhyarthe kathitaṃ sphuṭam 6.20 siddhyarthe 'pāṃśur uddiṣṭaḥ svapravṛtto hṛdi sthitaḥ mānaso yogahetvarthe ubhayatra vivarjitaḥ 6.21 manātīto bhaved devi mokṣadas tu na saṃśayaḥ evaṃ devi samākhyāto japaḥ prāṇasamas tava 6.22 japaḥ prāṇasamaḥ kāryo dṛṣṭādṛṣṭaphalārthinām avarṇā varṇasaṃyogā mayā te samudāhṛtā 6.23 nirālambe mahāśūnye yat tejam upajāyate tadgarbhe abhyasen nityaṃ bhāgyahīno 'pi sidhyati 6.24 yogamūlī viśuddhī ca sārṇave sā ca ekatā ekatra saṃsthitānandaṃ kularatnaṃ tridhā priye śrīkubjikā uvāca 6.25 mudrā tu sūcitā nātha na me jñātā mahāprabho tan mamācakṣva deveśi yena bhrāntir vinaśyati śrībhairava uvāca 6.26 pātālordhvagataṃ yac ca śṛṅgāṭapuramadhyagam golākāraṃ tato devi randhrasyordhvagataṃ priye 6.27 cakradvayam idaṃ proktaṃ prādhānyena vyavasthitam vedhaghaṭṭanirodhaṃ ca uccārākṛṣṭikārakam 6.28 stobhastambhanam āveśo gamaṃ caivātra suvrate etadvirahito mantrī hāsyatāṃ yāti niścitam 6.29 anena jñātamātreṇa pratyayān kurute bahūn vṛttirājā varārohe niveśya cakramadhyataḥ 6.30 vṛttihīnas tatas tatra kāvyakartā na saṃśayaḥ cakramadhye ca sañcintya suśuklāṃ ca parāparām 6.31 pustakavyagrahastāṃ ca jñānamudrādharāṃ tathā sphāṭikenākṣasūtreṇa sarvābharaṇabhūṣitām 6.32 sragdāmalambitagalāṃ prabhāmaṇḍalamaṇḍitām dvibāhu-r-ekavadanāṃ candrakoṭisamaprabhām 6.33 udgirantī[ ṃ ] mahaughena śāstrakoṭīr anekaśaḥ evaṃ dhyānasamāviṣṭaḥ sākṣād vāgīśvaro bhavet 6.34 saṃskṛtaṃ prākṛtaṃ caiva vedasiddhāntagahvaram granthataś cārthataś caiva udgiren nātra saṃśayaḥ 6.35 pīṭhamadhyagatābhyāsāt pīṭhadvāre 'thavā priye sampradāyam idaṃ kaulaṃ śāktaṃ śaktipadānugam 6.36 mātrāyogena deveśi mudrābandhaṃ tu kārayet sā mātrā gīyate cātra uccāravaśavartinī 6.37 uccaraṃ sahajaṃ devi dehamadhye vyavasthitam śatasaṅkhyāpramāṇena yāvad uccarate parām 6.38 tāvad āviṣṭadehas tu śāstrārthaṃ vadate sudhīḥ nityārūpeṇa saivātra dhyāyed raktasamaprabhām 6.39 lākṣālaktakasaṅkāśāṃ caturvaktrāṃ caturbhujām mūrtitrayasamopetāṃ tribhir bhedair vyavasthitām 6.40 tristhāṃ trimārgagāṃ devīṃ trināḍīsamatāṃ gatām nityaklinnāṃ ca deveśi tathā caiva madadravām 6.41 devyārūpadharāṃ sarvām ekavaktrāṃ dvibāhukām pāśāṅkuśadharāṃ sarvāṃ madavibhrāntalocanām 6.42 yauvanasthāṃ madonmattāṃ madirānandananditām smared devyāḥ svarūpaṃ tu tatprayogavyavasthayā 6.43 taḍitsahasrabandhūkadāḍimīkusumadyutim pañcaśṛṅgāṭakādhārāṃ sā parā pararūpiṇī 6.44 mahāyogavilāsā tu śivādyavanigocaram vyāpayitvā sthitā devī ravinakṣatramaṇḍalam 6.45 śṛṅgāṭakaṃ cordhvamukhaṃ tiryagrekhāgramūlagam śikhordhvakuṇḍalākāraṃ kāmaśakti-r-adhisthitam 6.46 pañcaśṛṅgāṭakāsīnaṃ sthitaṃ tatra varānane devyārūpadharaṃ cakraṃ dhyāyed evaṃ na saṃśayaḥ 6.47 eṣa bandhas tu mudrāyāḥ kathitas te kuleśvari tritattvena tu mantreṇa vakṣyamānena kārayet 6.48 drāvaṇaṃ kṣobhaṇaṃ caiva ākarṣavaśam eva ca pūjāvidhānaṃ deveśi devyāyā vīravandite śrīkubjikā uvāca 6.49 triśikhā padmamudrā ca yonimudrā viśeṣataḥ tāsāṃ lakṣaṇam ākhyāhi yathāvat sphuṭato vada śrībhairava uvāca 6.50 mudrāṇāṃ lakṣaṇaṃ devi kathayāmi samāsataḥ hastābhyāṃ kārayed ādau sampuṭaṃ cordhvadiṅmukham 6.51 aṅgulyā grathayet sarvāḥ saṃśliṣṭam ubhayeṣv api tarjanyānāmikau kuñcya saṃśliṣṭau madhyasaṃsthitau 6.52 tābhyāṃ mūle mukhaṃ kāryaṃ tarjanyāyā varānane saṃśliṣṭau sammukhau dvau tu madhyamau ūrdhvadiṅmukhau 6.53 saṃyogena varārohe aṅguṣṭhau ca kaniṣṭhakau tādṛśīva hi kartavyā triśikhā tu vidhīyate 6.54 karābhyāṃ sampuṭaṃ kāryaṃ maṇibandhau tu saṃhatau agrāṅgulyā prasāryeta aṅguṣṭhau madhyasaṃsthitau 6.55 padmamudrā samākhyātā yonimudrām ataḥ śṛṇu hastābhyāṃ sampuṭaṃ kāryaṃ kaniṣṭhā madhya yojayet 6.56 puṭākārau karau kṛtvā aṅguṣṭhau madhyasaṃsthitau niḥsṛtā vāmahastasya aṅgulyā tu kanīyasī 6.57 yonimudrā smṛtā bhadre sarveṣāṃ kṣobhakārikā etā mudrāḥ samākhyātā dhyānapūjāvisarjane 6.58 sāmprataṃ khecarīṇāṃ tu yathā mudrā khagādhipe kathayāmi samāsena tvatprītyā khagagāminī 6.59 anāmā karṇike yojyā ṣoḍaśāraṃ tu pīḍayet pīḍanād ṛjutāṃ yāti khagamārge tu bhāvini 6.60 phādināntagate lakṣe khagatiś ca na saṃśayaḥ ṣaṭpattraṃ mūrdhnitaḥ kṛtvā tarjanyāgre tu yojayet 6.61 śūnye śūnyamano bhūtvā sampīḍyeta parasparam ṣaṭpattraṃ tu vikāśyeta udānapreritena tu 6.62 bhāvayen nādiphāntaṃ tu khagatīti na saṃśayaḥ dvādaśārordhvanālena lambikānte niveśayet 6.63 bhedanaṃ kuñcitenaiva cārgalaṃ kūrmasaṃyutam bhāvayen nādiphāntaṃ tu khagatiṃ vīravandite 6.64 padmamudrā tridhā proktā yonimudrām ataḥ śṛṇu yoniṃ yonau samākramya mudgareṇa tu bhedanam 6.65 visargadvayasaṃyogāt khagagāmī bhaved dhruvam amṛtākhyā parā yonir bhāvayen mastakopari 6.66 ākramya gandhamārgaṃ tu yojanā nādiphāntagā khagatir bhavate-d-evaṃ yonimārge vicakṣaṇaḥ 6.67 uccārya vāmaśaktiṃ tu sandhayed granthimadhyataḥ vikṣepam ūrdhvataḥ kṛtvā pare yonau tu bhāvanā 6.68 anena khagagāmitvaṃ bhavate tu na saṃśayaḥ yonimudrā samākhyātā tribhedā parikīrtitā 6.69 triśikhālakṣaṇaṃ devi kathyamānaṃ nibodhata karābhyāṃ caiva tarjanyāṃ pīḍayet tat prayatnataḥ 6.70 brahmanāḍyā dvirabhyāsād āsanaṃ mandarasya tu triśikhā nāma mudreyam arpaṇaṃ khagamārgayoḥ 6.71 golakaṃ śūnyamārgasthaṃ pathatrayagataṃ priye kṣepaṇaṃ bindukoṭyūrdhvam avanīṃ kramya pādayoḥ 6.72 guhye niveśya mantrajñas triśikhaṃ khecaraṃ priye anena khagagāmī 'sau bhavate sādhakottamaḥ 6.73 karaṇaṃ cordhvamūlaṃ syād bandhayet khagamaṇḍalam ākramya pañcamaṃ tatra karābhyāṃ caiva śūlini 6.74 jānukau kurpare yojya vikṣepo guhyamadhyataḥ vedhanaṃ brahmarandhrasya kathitaṃ tu tapodhane 6.75 khagamārgagatis tv evaṃ bhavate tu sulocane eṣā mudrā samākhyātā navabhedair vyavasthitā 6.76 mudrā śaktir iti khyātā mudritaṃ drāvayiṣyati tena mudrā samākhyātā kathitā parameśvari 6.77 mudritaṃ gopitaṃ proktaṃ cicchaktyā yā parāparā na jñāyate varārohe sā tu mudrā udāhṛtā 6.78 ajñānamalarūpeṇa yāvad baddhaḥ sa pudgalaḥ na jānāti parātmānaṃ tāvan māyā pravartate 6.79 bhinne tamasi caikatvaṃ yadā paśyati mānavaḥ tadā sā tu parā proktā bandhamokṣakarī priye 6.80 ekā sā paramā śaktiḥ saṃsthitā tu śivecchayā mocayanti grahādibhyaḥ pāśaughān drāvayanti ca 6.81 mocanād drāvaṇād yasmān mudrākhyāḥ śaktayaḥ smṛtāḥ khagatir hy ūrdhvabhāvena khagamārgeṇa nityaśaḥ 6.82 carate sarvajantūnāṃ khecarī tena sā smṛtā paratv' ekā tu sā jñeyā punaś caiva tridhā smṛtā 6.83 icchā jñānī kriyā sā tu varṇarūpam upāgatā pañcāśabhedabhinnā sā ekā eva-m-udāhṛtā 6.84 aṅgāvayavasampūrṇā mālayitvā jagat sthitā nādiphāntasvarūpeṇa tena sā mālinī smṛtā 6.85 sapta koṭyas tu mantrāṇām aprameyās tu yāḥ smṛtāḥ svatantrasthās tu tāḥ sarvā mudritāḥ parameśvari 6.86 tena mudrā samākhyātā sadyaḥpratyayakārikā avayave mātṛrūpā tu svaiḥ svair aṃśair vyavasthitā 6.87 brahmāṃśā caiva rudrāṃśā kaumāryāṃśā varānane vaiṣṇavyā caiva yāmyāṃśā aindryāṃśā ca tathānaghe 6.88 yogeśvaryā ca yogāṃśā yogayogīśanāyikā ete hy aṃśāḥ smṛtāḥ sapta punaḥ saptasu saptasu 6.89 brahmāṇyāḥ sapta-m-uddiṣṭāḥ sapta māheśvarī punaḥ kaumāryāḥ sapta-m-uddiṣṭā vaiṣṇavyāḥ sapta eva ca 6.90 vārāhī sapta-m-uddiṣṭā aindrāṇyāḥ sapta eva tu cāmuṇḍā sapta-m-uddiṣṭā evaṃ vai sapta saptasu 6.91 pañcāśaikona vai devyā bhuvanāvalisaṃsthitā[ḥ ] atra bhedair anekaiś ca saṃsthitā bhuvanāvaliḥ 6.92 tasya dehagatā romā[ḥ ] koṭyas trīṇi prakīrtitāḥ lakṣāṇi caiva pañcāśad romāṇāṃ tu tadudbhavā 6.93 ekaikaromakūpeṣu yoginyaḥ koṭisaṃsthitāḥ trikoṭikoṭikoṭīnāṃ koṭayas tu anekadhā 6.94 yathā cāmbaraparyantā pṛthivyādiṣu sambhavāḥ aṇavas tv apramāṇās tu tattve tattve tv anekadhā 6.95 sūkṣmarūpās tathā rudrā eṣāṃ saṅkhyā na vidyate vyāpitaṃ tu samastaṃ hi rudraiḥ sūkṣmataraiḥ priye 6.96 evaṃ mudrā samākhyātā vyāpayitvāprameyataḥ ekā eva parā mudrā yasyedaṃ tiṣṭhate jagat 6.97 yaṃ yaṃ spṛśati sā hy aṅgaṃ sā sā mudrā vidhīyate nṛtyaṃ valgaṃ tathā hāsyaṃ rodanaṃ sphoṭam eva ca 6.98 yad vikāraṃ prakurvanti tat sarvaṃ mudrasaṃjñakam aṅgulyā aṅganā proktā aṅge carati nityaśaḥ 6.99 aṅgulyā tena coddiṣṭā mudrābandhe varānane kaṃ śarīram iti khyātaṃ nyastā tasmin pravartate 6.100 helāgamanamārgeṇa tena nāmā kanīyasī anāmā nāmarahitā koṭibhedair vyavasthitā 6.101 nāmaṃ na śakyate vaktum anāmā tena gīyate madhye pravartate nit yam āśrayā pudgalasya tu 6.102 tatrādhārād vrajed ūrdhvaṃ punarāgamanaṃ priye madhyamā nāma tenātra kathitā mantravādinām 6.103 tarjanaṃ kurute nityaṃ saṃyojanaviyojanam tarjayantī mahāmohaṃ pāśajālam anantakam 6.104 tarjanī tena sā proktā mudrā sarveṣu cottamā aṅguṣṭhaś caughabhūtā tu pravāhe satataṃ priye 6.105 uccāreṇa pravarteta aṅguṣṭhas tena sa smṛtaḥ aha-m-ūrdhvagatiḥ proktaḥ stau ti rātrī nigadyate 6.106 hastau tena samākhyātau vāmadakṣiṇa ucyate vāme sṛṣṭir iti proktā saṃhāraṃ dakṣiṇe viduḥ 6.107 savyāsavyagatau tena kathitau vīranāyike vāmāvyāptaṃ jagat kṛtsnaṃ saṃhārāntaṃ tadā priye 6.108 saṃyogena varārohe ātmā kuṇḍalinī smṛtā iyaṃ sā paramā yonir yonīnām uttamā priye 6.109 yo jānāti varārohe śaktir ādyā manonmanī tena jñātaṃ jagat sarvaṃ varṇāvarṇavivarjitam 6.110 sā mudrā tu samākhyātā viśvavyāptikarī parā dvau bindū cūlike dve tu visargaśaktisampuṭam 6.111 tadūrdhvam iha nādāntaṃ vibhvī śūnyam udāhṛtam janmasthānāt samudyantī yāvat tadbhavamaṇḍalam 6.112 sṛṣṭisaṃhārayogena meḍhram-ādhāramadhyagam evaṃ mudrā samākhyātā vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ 6.113 kim anyat pṛcchase devi tat sarvaṃ kathayāmy aham iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate japamudrānirṇayo nāma ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 7.1 yā sā devī (deva Ed.) parā yoniḥ samayā kubjinī parā tām ācakṣva prayatnena saṃsphuṭaṃ vyāptilakṣaṇam śrībhairava uvāca 7.2 śṛṇu devi yathātathyaṃ devyā māhātmyam uttamam kārye vātha akārye vā uktānukteṣu vastuṣu 7.3 kubjīśānīṃ japed yas tu tasya pāpaṃ na vidyate yaḥ punaḥ śuddhabhāvātmā samayākhyāṃ maheśvarīm 7.4 japet tasya pa tad vastu yan na sidhyati bhūtale etat paramasamayaṃ devītantre prakīrtitam 7.5 na deyaṃ yasya kasyāpi yasmāt sarvaṃ prapadyate tantre tantre tu samayā kathitānekadhā mayā 7.6 anyakalpopacāreṣu niruddhā tatra śāsane eṣā sā samayā devi atra sarvaṃ pratiṣṭhitam 7.7 catuṣpīṭheṣu samayās te 'tra sarve vinirgatāḥ eṣā rājeśvarī devī samayācāranirgatā 7.8 nirācāreṇa yogena sidhyate hy avicārataḥ pañcavyāptam ataḥ sarvaṃ sarvavyāptyantasaṃsthitam 7.9 asyoccāraṇamātreṇa tan nāsti yan na sādhayet kampate bhuvanaṃ sarvaṃ trailokyaṃ suraḍāmaram 7.10 samayākhyaṃ japantasya kṣubhyate sacarācaram vāmadakṣiṇatantreṣu sāmānyā samayā parā 7.11 tasyā devyāḥ prabhāvo 'yaṃ yā pañcāśapadātmikā siddhamārge 'nyathā devi dvātriṃśaguṇalakṣitā 7.12 kubjikā nāma vikhyātā samayasthā kuleśvarī yatra viśveśvaraṃ sarvaṃ samayādyaṃ vinirgatam 7.13 mantramudrāgaṇo hy atra vidyāmaṇḍalakādikam yasyāḥ kamalinī devī hṛdisthā sampravartate 7.14 yayā sṛṣṭam idaṃ sarvam ābrahmastambhagocaram kuladīpā śirasthāsyāḥ ṣaḍvidhādhvaprabodhikā 7.15 barbarākhyā śikhā hy asyās tritattvordhvavyavasthitā mudrādhāragatā devī bahurūpātra nirgatā 7.16 chādayantī samastāṃ tu śabdarāśiṃ tu mālinī kavacaṃ yasyā mahādevyā mantramāyātmakaṃ mahat 7.17 kiṇikiṇiṃ taṃ pracaṇḍograṃ tejodedīpyavarcasam jñeyaṃ vṛddhopamaṃ netraṃ tattvārthaguṇasaṅkulam 7.18 saṃvartādiśivāntasthaṃ ṣaḍasraṃ piṅgalocanam tad astraṃ koṅkaṇeśānyā yena vyāptaṃ ṣaḍadhvaram śrīkubjikā uvāca 7.19 kathaṃ tu kubjikā nātha vada mantrapadānvitam sarvajñā sarvadā devī lakṣaṇena samanvitā 7.20 uvāca bhairavo hy evaṃ kubjikāṃ śṛṇu kubjike kiṃ tu tvayā na vaktavyā yāvan nādeśitaḥ śiśuḥ 7.21 ccevīti padaṃ prathamaṃ ṇiki ṇiki dvitīyakam chīṃ chāṃ padaṃ tṛtīyaṃ tu khimurāgho-a caturthakam 7.22 me na ṇa ña ṅa pañcamaṃ hrauṃ hrīṃ hrāṃ ṣaṣṭhamaṃ padam yaikābjikuśrī saptamaṃ tivagabha mona aṣṭamam 7.23 vilomena padāny aṣṭau dvātriṃśākṣaramālikā pañcapraṇava-m-ādyantā viyuktā lakṣaṇādhikā 7.24 ādikūṭāvasāne tu catvāriṃśad dhi mālinī vilomenoddhared devī[ṃ] guruvaktropadeśataḥ 7.25 rephasaham idaṃ kūṭaṃ vidyāsaptamakaṃ padam śrīlope sanniyoktavyaṃ jīvitaṃ kubjike mama 7.26 svamanīṣikāto 'nyathā sa vidviṣṭo marīcibhiḥ yasmād bhāṇḍāram ity evaṃ sarvasvaṃ yoginīkule 7.27 atha cet sarvapīṭheṣu māteyaṃ samayātmikā asyāḥ smaraṇamātreṇa vihvalaṃ tu jagattrayam 7.28 bhavate nātra sandeha iti mātā surakṣitā hṛdayādyastraparyantam ekoccāreṇa suvrate 7.29 siddhamārgaṃ yathā brūmi vilomena vilomataḥ 7.30 yastrā-a yaivvāṇāṅkako ccevi ṇiki ṇiki / yayātratrane yaikārintāhama chīṃ chāṃ / yacāvaka yaipārūhuba khimurāgho-a me na ṇa ña ṅa / yaikhāśi kheśirarbaba hrauṃ hrīṃ hrāṃ / seraśi yaipādīlaku yaikābjikuśrī / yayādahṛ yailāmatkahṛ tivagabha mona 7.31 pañcadaśākṣaraṃ hṛdayaṃ śiraś caiva trayodaśa ekādaśākṣarā śikhā viṃśadekona kavacam 7.32 netraṃ trayodaśaiḥ proktam astraṃ caiva caturdaśam pañcapraṇava-m-ādyantā yathā vidyā tathā kuru 7.33 etat kaulikabhāṣāyāṃ kathitaṃ tu sapratyayam saṃsphuṭaṃ guruvaktrasthaṃ vilomasthaṃ na sidhyati 7.34 kaulikedaṃ samākhyātaṃ siddhamārgasudurlabham ccevi ti prathamaṃ padaṃ ṇiki ṇiki dvitīyakam 7.35 chīṃ chāṃ caiva tṛtīyaṃ syāt hrauṃ hrīṃ hrāṃ rdhvekhośitri caturthakam hreṃ me na ṇa ña ṅa pañcamaṃ khimurāgho-aśrī ṣaṣṭham 7.36 yaikābjiku mona hrīṃ saptamam raphasaha eaṃ kūṭam aiṃ vilomena cāṣṭamam 7.37 dvātriṃśadakṣarā devī niyuktā guṇaśālinī ādikūṭakrameṇaiva vilomenoddhṛtā iyam 7.38 guruvaktropadeśena saṃsphuṭaṃ kathitaṃ tava 7.39 stram-a vvāṇāṅkako ccevi / traṃne nijiteśvavi ṇiki ṇiki caṃvaka keghvila chīṃ chāṃ / yaikhāśi kerintāhama hrauṃ hrīṃ hrāṃ me na ṇa ña ṅa / seraśi rarbaba khimurāgho-aśrī / yaṃdahṛ yaikābjikulamaka mona hrīṃ hsphreṃ aiṃ 7.40 sarvasādhāraṇaṃ kaulaṃ brūmi anyopadeśataḥ pañcamaṃ tu padādisthaṃ hṛdayaṃ ca daśākṣaram 7.41 śiram aṣṭākṣaraṃ viddhi dvādaśārdhaṃ śikhā smṛtā dvisaptakaṃ ca kavacaṃ netraṃ saptākṣaraṃ śubham 7.42 astraṃ navākṣaraṃ proktaṃ jātayaś ca pṛthak pṛthak kavacāntaṃ caturvaktraṃ pañcamaṃ tu tadagrataḥ 7.43 paripāṭis tu vaktrāṇām ūrdhvavaktrāditaḥ kramāt eṣā sā samayā devī kulamārge vyavasthitā 7.44 sakalasthā tu sācārā aśeṣārthaviśodhikā kaulabhāṣoditā yā tu sā tu siddhā kulānvaye 7.45 aśeṣārthapradātārā anekārthaprabodhikā yānty anena tu dehena khecaratvaṃ tadāśritāḥ 7.46 akṣarākṣarasantānaṃ yojayellakṣasaṅkhyayā kubjīśaguṇatulyo 'sau hartā kartā svayaṃ prabhuḥ 7.47 khecarīṇāṃ padaṃ so hi paśyate hy avicārataḥ nirācāreṇa yogena cintayantaḥ kuleśvarīm 7.48 atha sāmānyarūpeṇa tadā bhūcaratāṃ vrajet kupitaḥ pātayec chailān śoṣayej jaladhīśvarān 7.49 sphoṭayec chailavṛkṣāṃś ca taddhyānaguṇam āśritaḥ bhūcarīṇāṃ patitvaṃ ca kṣudrakarmopajīvinām 7.50 kurute vividhāścaryaṃ pūjyate sa śivo yathā yatra tiṣṭhaty asau deśe tatra vighnaṃ palāyate 7.51 kubjikāyāś ca yā dūtī kālikā nāma viśrutā kālikākhye mahātantre svatantrā sā udaḥrtā 7.52 śṛṇuṣvekamanā bhadre jñānavijñānadāyinī sarvasiddhikarī devī sarvakāryaprasādhanī 7.53 vyāghrasiṃhagajavyālabhūtavetālaśatravaḥ smaraṇān nāśam āyānti vighnasaṅghāni yāni ca 7.54 praśnakāle parīkṣeta kumāry āveśapūrvikā śubhāśubhaṃ vadaty āśu yad bhūtaṃ yad bhaviṣyati 7.55 asyoddhāraṃ pravakṣyāmi yathāvad anupūrvaśaḥ aḥ-kha-madhyagataṃ gṛhya jha-pūrveṇa samanvitam 7.56 prathamam uddhṛtaṃ bījaṃ dvitīyaṃ ṇa-ha-sandhigam bheditaṃ tu ña-pūrveṇa etad varṇadvayaṃ punaḥ 7.57 ā-sa-randhragataṃ gṛhya ya-sa-madhyagataṃ punaḥ dvitīyena tu sambhinnaṃ ṣaṣṭhaṃ vai bījam uttamam 7.58 prathamaṃ saptamaṃ jñeyaṃ dvitīyasya dvitīyakam aṣṭamam uddhṛtam bījaṃ navamaṃ bha-ña-madhyagam 7.59 ña-uttarasamāyuktaṃ śūnyamastakabhūṣitam ma-ṣa-madhyagataṃ gṛhya daśamaṃ kevalaṃ priye 7.60 ṣa-va-madhyagatoddhṛtya au-pūrveṇa tu bheditam ekādaśākṣaraṃ proktam ai-ṭha-madhyagataṃ dadet 7.61 ña-pūrveṇa tu sambhinnaṃ daśadvitayam uttamam e-va-randhragataṃ gṛhya kevalaṃ tridaśaṃ punaḥ 7.62 ja-sa-madhyagataṃ gṛhya ai-au-madhyena āhatam caturdaśoddhṛtaṃ bījam a-cha-sandhigataṃ punaḥ 7.63 kevalaṃ kathitaṃ bījaṃ daśapañcākṣaraṃ priye pa-dha-madhyagataṃ gṛhya ña-pūrveṇa tu bheditam 7.64 ṣoḍaśam uddhṛtaṃ bījaṃ sa-ya-madhyagataṃ dadet la-ṭha-madhyāsanāsīnaṃ jha-pūrveṇa tu bheditam 7.65 nādabindukalākrāntaṃ daśasaptakam uddhṛtam va-ma-madhyagatoddhṛtya ṭa-ṇa-madhyāsane sthitam 7.66 ṭa-pūrveṇa tu sambhinnaṃ śūnyayuktaṃ daśāṣṭamam vahniyuktaṃ mahāprāṇam aṃ-pūrveṇa tu bheditam 7.67 caturdaśasvarākrāntaṃ bindunādasaśaktigam viṃśamaṃ nyūnam ekena uddhṛtaṃ bījam uttamam 7.68 ya-ḍha-madhyagataṃ gṛhya kevalaṃ viṃśamaṃ bhavet kha-pūrvavarṇam uddhṛtya tha-pūrvāsanasaṃsthitam 7.69 viṃśam ekādhikaṃ bhadre aḥ-kha-madhyagataṃ punaḥ R̥-pūrvāsanam ārūḍhaṃ dvāviṃśatim udāhṛtam 7.70 da-ca-randhragatoddhṛtya ta-pūrvāsanasaṃsthitam viṃśatritayam ākhyātaṃ ya-ja-madhyagataṃ punaḥ 7.71 pañcamasvarasaṃyuktaṃ caturviṃśatimaṃ punaḥ ga-pūrvaṃ tu samuddhṛtya caturthasvarasaṃyutam 7.72 pañcaviṃśa samākhyātam o-ṣa-madhyagataṃ punaḥ ai-pūrveṇa tu sambhinnaṃ ṣaḍviṃśakam udāhṛtam 7.73 sa-ta-madhyagataṃ cānyaṃ ṭa-pareṇa samāhatam saptāviṃśatimaṃ bhadre ā-sa-madhyagataṃ punaḥ 7.74 jha-pūrveṇa samāyuktam aṣṭāviṃśa tu pārvati punar evaṃ daded devi triṃśatyūnaṃ sabindukam 7.75 gha-na-madhyagataṃ gṛhya kevalaṃ triṃśamaṃ bhavet dha-ha-randhragataṃ devi vāyvāsanasamanvitam 7.76 triṃśam ekādhikaṃ proktaṃ ka-ṣa-madhyagataṃ punaḥ tha-ṇa-madhyāsanārūḍhaṃ pañcamasvarayojitam 7.77 dvātriṃśamaṃ samākhyātaṃ kevalaṃ va-ṣa-madhyagam trayastriṃśa samuddiṣṭaṃ ṇa-tha-madhyagataṃ punaḥ 7.78 vahninā dīpitaṃ kṛtvā triṃśamaṃ caturādhikam sa-ta-randhragataṃ bījaṃ kevalaṃ sṛṣṭisaṃyutam 7.79 pañcatriṃśa smṛtā varṇāḥ pañcapraṇavasampuṭāḥ yojitavyā mahāvidyā kālikā siddhikāṅkṣiṇā 7.80 adṛśīkaraṇe hy eṣā sarvasampadadāyinī na deyā duṣṭabuddhīnāṃ devīdūtyā mahābalā 7.81 dūtī tu kathitā hy evaṃ mudrābandham ataḥ śṛṇu padmāsanasthito yogī samakāya ṛjuḥśiraḥ 7.82 recya vāyuṃ svakād dehāt punar ākṛṣya dhārayet hṛdaye yaḥ sthito granthis tasya nābhau kṣipen manaḥ 7.83 mantraṃ caiva tathātmānam ekīkṛtya trayaṃ budhaḥ daṇḍākāraṃ nayet'tāvad yāvad brahmabilāntagam 7.84 tatsthānāt prerayet tūrṇaṃ mahāyānena sundari karābhyāṃ caiva tarjanyāṃ pīḍayeta punaḥ punaḥ 7.85 lalanāghaṇṭike yojya pañcamaṃ sthānam ākramet ākramed guhyacakraṃ tu karaṇaṃ cordhvamūlakam 7.86 lagne granthitrayaṃ devi khagatir nātra saṃśayaḥ aṅgaṣaṭkaṃ śṛṇuṣvedaṃ kubjikāyāḥ kuleśvari 7.87 hṛdayena tu devyāyāḥ kṣobhayec cāsurīgaṇam navalakṣakṛte jāpye rājikālavaṇe hute 7.88 rājarājeśvarāṇāṃ tu martyaloke 'thavā patiḥ sāmānyajapahomena sadyaḥsampadadāyinaḥ 7.89 strījanaṃ kṣobhayet sarvaṃ bālavṛddhayuvān paśūn śiro [']dhiṣṭhitayogena bhūtavetālarākṣasān 7.90 yakṣiṇīyakṣakanyāś ca piśācīnāṃ ca sādhanam kurute vividhāścaryaṃ phalapuṣpādikarṣaṇam 7.91 yakṣiṇyākarṣaṇaṃ devi mṛtakotthāpanādikam sākinīkulasāmānyaḥ pāśacchedaṃ paśugraham 7.92 kurute vividhāścaryaṃ śiraḥsiddho hy anekadhā asiddhasya tu karmāṇi karmayogād vadāmy aham 7.93 aśaktah sādhane vīras tasyedaṃ dveṣaṇaṃ prati śiroruhasamutpannā caṇḍālī juṣṭapūrvikā 7.94 rakṣaṇārthaṃ tu sā dūtī śāsane sampratiṣṭhitā paṭhanād eva saṃsiddhā japahomavivarjitā 7.95 śiraso vaśagā dūtī tadājñā nigrahātmikā 7.96 oṃ hāsvā ṭpha 2 hūṃ 2 sagra 2 yaramā kaṃmu-a 2 capa 2 madha 2 hada 2 naha ṇiridhāṅgaṭvākhalapāka ṇikṣabhasamāṃradhiru līṇḍācāṣṭaju tivagabha mona oṃ 7.97 vilomena kṛtābhyāsam uddhared upadeśataḥ sampūjya yoginīṣaṭkaṃ rāmaṇīśirasānvitam 7.98 dāgham utpādayet prathamaṃ lekhya mātrā na saṃśayaḥ ṣaḍasrapuramadhyasthaṃ rakāraṃ tu adhordhvataḥ 7.99 rakāraṃ tu tad evaṃ syād bahiṣkoṇe pṛthak pṛthak ṣaṭprakāraṃ pradātavyaṃ jvālāsañchannalāñchitam 7.100 kopakāle samutpanne citivastre nṛcarmaje likhitavyaṃ sakruddhena viṣonmattarasena ca 7.101 śmaśānāṅgārasaṃyuktaṃ sādhyanāmaṃ tu madhyataḥ likhitvā tāpayet paścāj jvaro bhavati dāruṇaḥ 7.102 jvaram utpādayitvā tu sadantam ānayec chiraḥ pūrvadravyair likhitvā tu nāma tasya gale kṣipet 7.103 viparītamukhaṃ kṛtvā ūrdhvagrīvaṃ yathā bhavet tathā saṃsthāpayed bhūmau kapālaṃ mantravit sudhīḥ 7.104 śmaśāne vā nadītīre kṛtvā vedīṃ tadūrdhvataḥ paścād dhomaṃ prakurvīta ugradravyaiḥ samāhitaḥ 7.105 viṣeṇa gandhakenaiva kunaṭyā tālakena ca rājikālavaṇenaiva nimbapattrais trisaptakam 7.106 prathame 'hani chāgāntraṃ raktāktaṃ homayed budhaḥ paścād dhyānaṃ prakurvīta kṛṣṇavarṇaṃ sudāruṇam 7.107 jvalantaṃ pādasandhīni mastakāntaṃ vicintayet rakāraṃ tu lalāṭasthaṃ japen mantraṃ punaḥ punaḥ 7.108 homamaṇḍalakaṃ yac ca caturasraṃ vajralāñchitam evaṃ vai bhavate kālo yadi sākṣāt sacīpatiḥ 7.109 evaṃ nigraham ākhyātaṃ śirodevyāḥ samudbhavam caṇḍālīti prayogo 'yaṃ gopitavyaṃ prayatnataḥ 7.110 śāsanasya ca yo dveṣṭā yo dveṣṭā guravopari teṣv amoghinī cāṇḍālī yojayet paramārthataḥ 7.111 lakṣam-eke kṛte jāpye vācāmātreṇa mārayet ato'rthaṃ gopayed devi siddhājñāmoghacaṇḍikā 7.112 śirodūtī parā hy eṣā kṣudrakarmasv anekadhā sarvaṃ svacchandadeveśī kariṣyati śikho[j]jvalā iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate mantroddhāre ṣaḍaṅgavidyādhikāro nāma saptamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 8.1 śrutaṃ deva mayākhyātam aśeṣārthasuvistaram kathaṃ devyāḥ śikhāsaṃsthā svacchandaḥ katirūpadhṛk 8.2 prayogavipulaṃ deva sarvopāyavivarjitam adhunāśrotum icchāmi sārāt sārataraṃ vibho 8.3 āpyāyanaṃ śarīrasya ākāśādiprasādhanam arcanaṃ caiva saṅkṣepād grahamardakaraṃ yathā 8.4 ripumardakaraṃ caiva bilayantraprasādhanam jvaraduṣṭaviṣādīnāṃ sarvaduḥkhavimardanam 8.5 yathā smaraṇamātreṇa vyādhito mucyate kṣaṇāt dharmakāmārthasaṃsiddham arthamokṣaprasādhanam 8.6 vaśīkaraṇakarmāṇi ākarṣaṇavidhikriyā divyādivyeṣu kāryeṣu nāgakāryeṣu bhairava 8.7 śarīrasthaṃ yathā brūhi nāḍisthaṃ mudrayā saha saṅkṣepārcanakarma ca saṃsiddhaṃ bhogasādhanam 8.8 vratayāgavihīnaṃ ca vittopāyavivarjitam smaraṇāt kevalo mantraḥ sukham utpādayed yathā śrībhairava uvāca 8.9 sādhu kubjini bhadre tvaṃ kathayataḥ śṛṇuṣva me śikhā guṇakalā yasya svacchandasyāmitadyuteḥ 8.10 kubjikāyāḥ śikhā raudrā raudrasiddhipradāyikā sārāt sārataraṃ devi satyaṃ satyaṃ na cānyathā 8.11 aghorān na paro mantraḥ kasmāc cūlīgatas tu saḥ śamanaṃ sarvaduḥkhānāṃ vyādhīnāṃ ca nikṛntanam 8.12 sarvānugrahakaṃ devi bhuktimuktipradāyakam kālanirṇāśanaṃ devi jarāsiṃham udāhṛtam 8.13 dāridraśamanaṃ cedam acireṇa gaṇāmbike āśāḥ saṃśodhayitvā tu devyā nyāsaṃ hi pūrvavat 8.14 hṛdayādiprabhedena astrāntaṃ yāvadāvadhim svasthānanyāsavinyāsaṃ pūrvavac ca yathāsthitam 8.15 śikhāsvacchandadeveśaṃ mantredaṃ pārameśvaram ṣaḍaṅgayajanād vātha nirācāreṇa sidhyati 8.16 tato mudrāṃ parāṃ baddhvā cintayed yonimadhyagām mahāmudreti vikhyātā nākhyātā kasyacin mayā 8.17 dhyātvā pretaṃ purā devi sarvakāraṇakāraṇam mahāyogī mahāsiddhaḥ sarvalokadharaḥ prabhuḥ 8.18 sarvajñaguṇasaṃyuktaṃ padmaṃ tasyopari sthitam karṇikopari dīpyantaṃ prajvalantaṃ mahaujasam 8.19 anantaṃ tad vijānīyāt tasyordhve tacchikhāśivam aṣṭapattrāsanāsīnaṃ dvātriṃśārcibhir āvṛtam 8.20 nānālaṅkārasampannaṃ nānāvarṇaṃ vicintayet daśabāhuṃ mahāghoraṃ caturvaktraṃ sulālasam 8.21 sarvavarṇadharaṃ devam atha śyāmaṃ vincintayet kapālaṃ caiva khaṭvāṅgam anyat paraśuśūladhṛk 8.22 ḍamaruṃ cākṣamālāṃ ca phalaṃ haste niveśayet gajacarmadharau cobhau hastau tu parikīrtitau 8.23 garjantaṃ bhīṣaṇaṃ nādaṃ sarvakāraṇakāraṇam bhakṣantaṃ cintayed vyādhiṃ viśveśvarakujeśvaram 8.24 khādyamānāṃ raṭantīṃ tāṃ tāḍyamānāṃ vibheditām bhedayantīṃ triśūlena chedayantīṃ mahāsinā 8.25 kruddhabhāvād dhunantīṃ tāṃ pūrvavyādhiṃ vicintayet tasyopari tam aikāram īśatattvāvadhisthitam 8.26 śikhāsvacchandadeveśaṃ tat sthāpyopari pūjayet svakīyāṅgasamudbhūtam ekavīrāṅgapañcakam 8.27 āgneyyāṃ hṛdayaṃ nyasya śiras tv īśānagocare śikhāṃ śikhātmakāṃ rakṣe tanutrāṇaṃ tu vāyave 8.28 astraṃ diśāsu vinyasya bhūyo madhye prapūjayet juṣṭacaṇḍeśvaraṃ kṣetre pūjādau vighnarāṭ kule 8.29 calādīnām adhiṣṭhānaṃ jānīyād gurupaṅktivat dhūpacandananaivedyaṃ trayāṇāṃ prathamaṃ dadet 8.30 siddhisādhanayuktasya mārgo 'yaṃ hy avicārakaḥ nirācārapadasthānāṃ kṣetracaṇḍīśavighnarāṭ 8.31 balipūjāsu naivedyaṃ trayāṇāṃ prathamaṃ dadet paścāt kramasya kubjīśe ataḥ śāṭhyaṃ na kārayet 8.32 pāramparyakramaṃ pūjya paścān maṇḍalakopari śikhāsvacchandadeveśaṃ yāmalaṃ tu catuṣkalam 8.33 hṛttanutrāṇaparyantaṃ yajed devaṃ catuṣkalam yogamārgāvalambānāṃ śrīsiddhākhyaṃ catuṣkalam 8.34 pūjya svacchandadeveśaṃ kramāgre maṇḍalopari tato japec chikhānātham aghoraṃ parameśvaram 8.35 praṇavādyaṃ namaskāram asiddhānāṃ niyuñjayet siddhārthayogayuktānām aiṃpādādyantayojitam 8.36 tato ' gnipūjanaṃ kṛtvā yathā pūjā tathāhutim sahasraṃ vā śataṃ vātha pañcāśat pañcaviṃśa vā 8.37 tilair homaṃ prakurvīta dadhimadhvājyasaṃyutaiḥ ghṛtasaktvā ca madhunā sarvaduḥkhapramardakam 8.38 vyādhinirṇāśanaṃ kubji śeṣahomaṃ tu bhūtidam sahasreṇa mahābhūtiḥ śatena vyādhināśanam 8.39 śatam aṣṭaśataṃ kubji devatulyo bhaviṣyati sarvaduḥkhavinirmuktaṃ japapūjāsamanvitam 8.40 śatato ' ṣṭasahasreṇa triṣkālena tu sundari ṣaṇmāsāj jāyate siddhiḥ sākṣāt paśyati bhairavīm 8.41 yatheṣṭaṃ jāyate siddhir nāsty atra-m-anṛtaṃ vacaḥ sahasreṇa jvaraṃ yāti chāgasya piśitair hutaiḥ 8.42 triṣkālaṃ māsam ekaṃ tu sahasraṃ hunate tu saḥ sidhyate māṃsahomena kṣaudrājyadadhisaṃyutam 8.43 yavakṣīrānnahomena śālitaṇḍulasādhitam prīyate tu śikhādevaḥ svacchando ghorarūpadhṛk 8.44 dadhihomāt parā puṣṭiḥ kṣīrahomena śāntikam ṣaṇmāsāt tu ghṛtaṃ hutvā sarvavyādhivināśanam 8.45 rājayakṭmaṃ tilair homād āyuvṛddhir yavair hutaiḥ kuṣṭhasyaiva sadā homāt triyuktais taṇḍulaiḥ priye 8.46 samasaktughṛtenāśu nāśayeta bhagandaram tilair homaṃ prakurvīta dadhimadhvājyasaṃyutam 8.47 vyādhinirṇāśanaṃ kubji śeṣahomas tu bhūtidaḥ ghṛtakevalahomena sarvavyādhinikṛntanam 8.48 prayogaṃ sampravakṣyāmi yad uktaṃ te purā mayā dharmakāmārthamokṣāṇāṃ caturvargaphalodayam 8.49 tava kubji pravakṣyāmi śṛṇuṣvekamanādhunā sarvavyādhiharaṃ dhyānaṃ paraṃ puṣṭivivardhanam 8.50 āśāṃ saṃśodhayet pūrvaṃ nyāsaṃ kṛtvā tu pūrvakam pūrvaṃ nyasya ca mantreśaṃ nāḍīvarṇais tathākṣaraiḥ 8.51 adhaḥsrotaṃ tu vāmena dakṣiṇordhvagataṃ priye nyāsaṃ kṛtvā śarīre tu mantrarājam anusmaret 8.52 pañcapraṇava-m-ādyena aghoreṇa surādhipe adhyuṣṭamātrād uttīrṇaṃ jñātvā mantram anusmaret 8.53 akulāditrimadhyasthaṃ kulā[c] cādes trimadhyagam madhyamāditrimadhyasthaṃ piṇḍādes tu trimadhyagam 8.54 trayārdhamātrasaṃyuktaṃ praṇavedaṃ śikhāśivam trināḍīpiṇḍasambhūtaṃ mudrayā cordhvadīpitam 8.55 tripakṣakṣayakartāraṃ tridhābaddhaṃ triśūlinam trimūrtiguṇasambhūtaṃ tenāsau tridaśeśvaraḥ 8.56 trimārgavihitaṃ śāntaṃ tripathāntasamudbhavam tripathena vinā bhadre bhrājate yonimaṇḍalam 8.57 yoniṃ vinā na niṣpattir divyādivyeṣu vastuṣu uttamottamamadhyasthā kanyasāntavyavasthitā 8.58 bindu śaktis tathā nādaṃ mātrātrayam udāhṛtam trayāṇām api saṃyogān niṣpadyeta bhagālayam 8.59 parārdhamātrasambhinnaṃ praṇavo 'yaṃ kulāgame a-u-ma-kārasaṃyuktaṃ praṇavedaṃ kriyātmakam 8.60 sādākhyeśvararudrāṇāṃ brahmaviṣṇu-r-anukramāt ete te praṇavāḥ pañca kriyākāraṇagocare 8.61 praṇavādisamudbhūtāḥ pañcaite guṇavattarāḥ pañcapraṇava-m-ādyantaṃ tatordhve tu śikhāśivam 8.62 evaṃ tu praṇavaṃ divyaṃ sugopyaṃ prakaṭīkṛtam atra devi sphuṭaṃ tubhyaṃ bhrāntaṃ cātra jagattrayam 8.63 jñātvevaṃ saṃsmared yas tu sannidhāno 'sti tasya vai sudurlabhaḥ prayogo 'yaṃ guruvaktrāt tu labhyate 8.64 yatrotpannaṃ tato yāti layaṃ kṛtvā surādhipe utpattipralayaṃ jñātvā tato mantram anusmaret 8.65 yat kiñcit kurute kāryaṃ sādhakaḥ sādhanātmakaḥ uccaret tu layāntasthaṃ tarjanyāgre vyavasthitam 8.66 nāḍīsūtreṇa vinyastaṃ bahir ante ca mātaraḥ yā nāḍī sā bhaved varṇas tayā nāḍyā tu veṣṭayet 8.67 yadi candraṃ vahec cakraṃ sūryaṃ vā cakram uttamam tasya madhye svayaṃ sthitvā viśvo 'ham iti cintayet 8.68 ahaṃ brahmā tathā viṣṇur ahaṃ devo maheśvaraḥ bhairavo 'ham iti devi cintayitvā tu sādhakaḥ 8.69 hṛnmadhye cintayec cakraṃ nāḍīvarṇais tathākṣaraiḥ ādyakṣaraṃ japen mantraṃ punar ādyaṃ niyojayet 8.70 evaṃ saṃsmṛtya vidhivat sarvakarmāṇi sādhayet arcanaṃ havanaṃ dhyānaṃ japam ekāntarūpiṇam 8.71 karma kṛtvā kujeśāni kujeśāya nivedayet tato dhyānaṃ prakurvīta viśuddhenāntarātmanā 8.72 sa eva mantram uccārya ādyādau yāvad antimam nādena tu gatiṃ kuryāt svacchandagatibhāvitaḥ 8.73 brahmaṃ bhittvā tato viṣṇuṃ rudram īśvaram eva ca setumadhyena gamanaṃ kuñcikodghāṭayed bilam 8.74 udghāṭya paramaṃ sthānam aghoraṃ yatra saṃsthitam aṣṭākapāla ghorīśaṃ tryakṣaraṃ samanusmaret 8.75 sarvamantreṣu hṛdayaṃ yat kubjīśaśikhātmakam manasā smṛtamātreṇa khecaratvaṃ prajāyate 8.76 sarvavighnopaśamanaṃ mantraṃ tryakṣaram uttamam śeṣaṣaṭkaṃ tu yad devi tadaṅgāny asya kalpayet 8.77 japtavyaṃ tu śikhāsūtraṃ sakṛt siddhiḥ prajāyate ākāśādiprasiddhyarthaṃ siddhir anyāsu kā kathā 8.78 mantrasannaddhadehas tu sarvāvastho 'pi sādhakaḥ tiṣṭhan jāgran svapan gacchan bhuñjāno maithune rataḥ 8.79 caryādhārī nirācāro mantrasaṃsmaraṇāc chuciḥ sāmānyasmaraṇād eva vyādhibhir nābhibhūyate 8.80 prajvalan dṛśyate bhūtair yasyedaṃ tu śarīragam ataḥ kiṃ bahunoktena siṃhasyaiva yathā mṛgāḥ 8.81 gandhena pralayaṃ yānti satyaṃ satyaṃ mahātape japena sādhayet sarvaṃ vratastho yas tu sādhakaḥ 8.82 pūrvam eva japel lakṣaṃ sidhyate ghoramūrdhajam aviditvā vidhānena kiñcit kāryaṃ na sādhayet 8.83 yaḥ kuryād vidhihīnaṃ tu sa vighnaiś cābhibhūyate tasmāt padārthanavakaṃ jñātavyaṃ tu kujeśvari 8.84 kṣetrasthānāni suśroṇi jñātavyāni suniścitaiḥ kṣetraṃ vratāni mantrāś ca akṣasūtraṃ japaṃ tathā 8.85 dhyānaṃ pūjā tathā dravyaṃ varṇaṃ mukhasamanvitam mukhahīnā na sidhyanti agnihotravivarjitāḥ 8.86 mukham āhavanīyaṃ syāt tasmin mantrāḥ sadā sthitāḥ aghoraṃ kālam ity uktam aghoraṃ viṣṇur ucyate 8.87 aghoras tvaṃ maheśāni aghoraś cāham eva ca bahurūpadharo hy agniḥ pracaṇḍaḥ kāla-m-antagaḥ 8.88 sa śivaḥ paramo brahmā nirvāṇaḥ sa sadāśivaḥ īśvaraḥ sa paro nityam asmāt parataro na hi 8.89 anena smṛtamātreṇa sarvaduḥkhaiḥ pramucyate dāridrasiṃho 'ghorīśo vyādhisiṃhaḥ kuleśvari 8.90 pracaṇḍaduṣṭasiṃhaś ca mahāpātakanāśanaḥ sarvatīrthābhiṣekaś ca saptajaptena jāyate 8.91 śatajaptena devena sarvayajñaphalaṃ labhet dīkṣānirvāṇakārī syāt trisaptaparivartanāt 8.92 daśāvartena duritaṃ brahmahatyāṃ vyapohati daśāvartād guropekṣī smaraṇād eva mucyate 8.93 vidhihīne tathā pāne pañcabhiś copapātakī śatena caiva triṣkālyaṃ varṣāt siddhir yathepsitā 8.94 balavatāṃ ripūṇāṃ tu vyastam āvartayet prabhuḥ dakṣiṇāsyo mahādevi sahasreṇa nipātayet 8.95 saṅgrāmakāle smartavyam asipattragataṃ hṛdi veṣṭantaṃ mātṛbhiḥ sainyaṃ bhakṣa bhakṣeti bhāṣayet 8.96 hatadarpāḥ prajāyante na punaḥ saṃharanti ca duḥsvapne dviguṇaṃ jāpyaṃ vraṇe caiva caturguṇam 8.97 lūtā daśaguṇaṃ caiva viṣe vai viṃśatis tathā dine dine śataṃ japtvā vibhūtir vardhate ' cirāt 8.98 prāṅmukho yasya nāmnā tu sādhyārūḍho hṛdi sthitaḥ vaśībhavati rājānaṃ śatajāpyena dhīmatā 8.99 saptāhāt sa balopeto vaśībhavati nānyathā dine dine sahasreṇa nāsti tad yan na sādhayet 8.100 ādityābhimukho bhūtvā sahasraṃ parivartayet yat kiñcid vihitaṃ citte saptāhāt sādhayiṣyati 8.101 nyastaṃ sarvāṅgikaṃ mantraṃ bhairavākārasaṃsthitam sa tu bhojanakāle tu pātre sañcintya sādhakaḥ 8.102 sampūrṇaśaśinaṃ dhyāyed bhuñjāno 'mṛtam aśnute sampūrṇacandramadhyastham adhordhvasampuṭīkṛtam 8.103 paryaṭet sādhako nityaṃ sarvaśreyam avāpnuyāt yad icchet sādhakaḥ siddhiṃ hṛdi kṛtvā kujeśvaram 8.104 candramaṇḍalamadhyasthaṃ svacchandagatibhāvitam tatpraviṣṭaṃ vicinteta antyād antaṃ parāparam 8.105 parasparaṃ tu sañcintya yāvad brahmabilaṃ gataḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate svacchandaśikhādhikāro nāmāṣṭamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 9.1 bhedayitvā paraṃ tattvaṃ hakāraṃ nāma nāmataḥ so 'ṣṭākapālo vijñeyas tasyākāśaṃ tu tac chiraḥ 9.2 aghoram iti vikhyātaṃ dvātriṃśākṣarabhūṣitam tasmāt sañjāyate sṛṣṭiḥ sā tu sṛṣṭir hṛdi sthitā 9.3 dvātriṃśa mātaras tās tu cakrārūḍhā vicintayet caṇḍā ghaṇṭā mahānāsā sumukhī durmukhī balā 9.4 revatī prathamā ghorā saumyā bhīmā mahābalā jayā ca vijayā caiva ajitā cāparājitā 9.5 mahotkaṭā virūpākṣī śuṣkā cākāśamātarā sehārī jātahārī ca daṃṣṭrālī śuṣkarevatī 9.6 pipīlikā puṣpahārī aśanī sasyahārikā bhadrakālī subhadrā ca bhadrabhīmā subhadrikā 9.7 manasā pūjayet tasthā bhakṣyabhojyādibhiḥ kramāt puṣpair nānāvidhair devi nānālaṅkārakādibhiḥ 9.8 sravantaṃ cintayet tastham amṛtaṃ sarvatomukham tenāpyāyitadehas tu tatkṣaṇād virajo bhavet 9.9 yāgaṃ tu mānasaṃ kṛtvā kasya siddhir na jāyate sampūrṇamaṇḍalaṃ dhyātvā aghoraṃ nāma nāmataḥ 9.10 so 'ṣṭākapālaḥ pravaras tattvavyāpī nirakṣaraḥ sa eva candrarūpī syāt karṇikāyāṃ vicintayet 9.11 tattvaṃ tatra mahānādaṃ hakāraṃ nāma nāmataḥ ṣaṭpadārthayuto devi navakena prasidhyati 9.12 sa eva līyate viṣṇor viṣṇu rudrasamāśritaḥ sa eva kālo vijñeyaḥ sarvabhakṣo hutāśanaḥ 9.13 sa eva līyate māyā sā ca viṣṇuḥ prakīrtitā sā śaktir nirmalā kubji kālo vai yena bhakṣitaḥ 9.14 sa viṣṇuḥ śivatāṃ yāti setuṃ bhittvā kuleśvari sa ca turyapadaṃ prāpya unmanatvaṃ hi tat padam 9.15 āśrayaṃ devadevasya aghorasya mahātape nirvāṇaṃ tu paraṃ vindyāt sa kubjīśaḥ prakīrtitaḥ 9.16 sa dhruvo vāsudevaś ca ajātaḥ parikīrtitaḥ tatra śaktiṃ sadā kuryāt tatrāsaktaḥ sadā bhavet 9.17 na pāpair lipyate devi mahāpāpaiḥ sudāruṇaiḥ na kālasya vaśaṃ gacchen na jarā na ca duḥkhitaḥ 9.18 sarvatīrthaphalaṃ caiva sarvayajñeṣu dīkṣitaḥ hṛnnādaṃ manasotthāpya vrajen nirvāṇajaṃ padam 9.19 cetasā tv amṛtaṃ gṛhya āgacched ghaṇṭikāśrayam tadutthaṃ bhāratīmūle kṛtvāsau 'mṛtam aśnute 9.20 āpūrya vadanaṃ tena svacchandena kujeśvari anangadhenavīṃ dugdh[ v ]ā tattvaṃ vyāpyeśvareṇa tu 9.21 aghoraṃ pañcamadhye tu ātmatattvaṃ vicintayet yo 'gnir jvalati cāpena ekas tiṣṭhati pañcadhā 9.22 trailokyaṃ vyāpitaṃ tena yajante brahmavādinaḥ tasyaiva yaḥ śikhāṃ vetti āhitāgniḥ sa ucyate 9.23 so' gnir devamukhaṃ vindyād aghoraḥ sarvatomukhaḥ mukheṣu ca mukhaṃ devi trailokye 'pi pragīyate 9.24 vinā tena varārohe na homo na ca bhojanam śucir agnir bhaved devo bahurūpaḥ kujeśvari 9.25 tadantaṃ tu japaṃ kuryāt kṛtvā hṛtsthaṃ tu keśavam adhastāt setumārgasya tiṣṭhate tu kujeśvaraḥ 9.26 sa cāsanaṃ paraṃ tasya sevyate kiṃ na mantrarāṭ vidyārājeti vikhyāto mantrarājeti kathyate 9.27 mudrārājeti mahatāṃ maṇḍalādhipatiḥ smṛtaḥ brahmaviṣṇvīśvarādyeṣu patir devi pracakṣyate 9.28 nānena sadṛśo devi mantrakoṭiśatair api hṛdayaṃ sarvamantrāṇāṃ paramaṃ parikīrtitam 9.29 anena hīnā deveśi mahān api na sidhyati grahayantreṣu sarveṣu vyādhiteṣu kuleśvari 9.30 ripunāśe ca balavān dāridrabhayanāśanam tasmād ārādhya yatnena duḥkhasiṃhaḥ prakīrtitaḥ 9.31 nānena sadṛśaḥ kaścin nānyo 'sti sacarācare devāsuramanuṣyānāṃ tattvarūpo maheśvari 9.32 mūrdhnaḥ pādatalaṃ yāvat tattvaṃ carati dehinām niṣkalāt sakalaṃ yāti sakalān niṣkalaṃ padam 9.33 ekenāṃśena vīrāṇāṃ sarveṣāṃ kim api stutam sa bhairavaḥ śivo bhāti sarvajñaḥ sarvajantuṣu 9.34 yāvat tiṣṭhaty asau gātre tāvaj jīvanti jantavaḥ vinā tena varārohe nāsti nāstīti kathyate 9.35 tasya devādhidevasya sarvavyāpimayasya ca sarvadevamayo devi kathaṃ bhaktyā na sidhyati 9.36 yena vijñānamātreṇa smṛtenaiva tu sundari akṣayān labhate lokān muktisthānaṃ gamiṣyati 9.37 sarvalakṣaṇahīno 'pi smaraṇāt kalmaṣāpahaḥ aho mantrasya māhātmyaṃ japyamānasya nityaśaḥ 9.38 vināpi layayogena yoginīsamatāṃ vrajet sādhakāya prayacchanti trailokyajñānam uttamam 9.39 ākāśādi prayacchanti divyadṛṣṭiśrutāgamam sarvabhūtā vaśaṃ yānti grahāś caiva viśeṣataḥ 9.40 viṣaṃ ca nirviṣaṃ kuryād darśanād eva sarvataḥ na tasya tiṣṭhate gātre viṣaṃ sthāvarajaṅgamam 9.41 kīṭalūtās tu bhūtāś ca apamṛtyur na tiṣṭhati garajaṃ yogajaṃ doṣaṃ pralayaṃ yānti dūrataḥ 9.42 cūrṇalepāñjanādīni kuhakāni tu yāni vai ye kariṣyanti ripavaḥ striyo vā puruṣasya vā 9.43 tatkṣaṇāt pralayaṃ yānti teṣāṃ pratyaṅgirā bhavet smaraṇād devadevasya indraṃ yāti narottamaḥ 9.44 jvalanto dṛśyate bhūtair hṛccakre vidhisaṃsthitaḥ duṣṭāś ca pralayaṃ yānti siṃhasyaiva yathā mṛgāḥ 9.45 eko doṣo hi mantrasya japyamānasya jāyate jarā mṛtyuś ca dāridryaṃ vyādhayo vividhāḥ priye 9.46 smaraṇāt pralayaṃ yānti tuhinaṃ tu raver iva japyate yeṣu rāṣṭreṣu deśe vā surasundari 9.47 na rujā jāyate tatra svāmī tatra vivardhate ekenāpi suputreṇa ghoradevāṅgapūjanāt 9.48 ghorīśaṃ tu yadā jñātaṃ sa kulaṃ tārayiṣyati paśavaś ca na naśyanti sadā vardhati gokulam 9.49 vandhyā na jāyate nārī na mriyante ca bālakāḥ jvararogādibhis tasya kuṭumbaṃ naiva pīḍyate 9.50 sarvalokasya sampūjyo jāyate rājavallabhaḥ dhāraṇīyaṃ sadā gātre yathāvat pravadāmy aham 9.51 puṣpeṇa guḍikāṃ kṛtvā mantraṃ bhūrje samālikhet kuṅkumena likhed devi rocanāyāthavā punaḥ 9.52 akāracaturo madhye ātmanāma samālikhet mantreṇa chāditaṃ nāma aṅkusena tu rakṣitam 9.53 māyayācchādayitvā tu śivaṃ mūrdhni gataṃ likhet yāṣṭaṃ ṣaṣṭhasamāyuktaṃ bindunādāṅkitaṃ priye 9.54 tac chivaṃ tu varārohe caturāśramapūjitam sarvaṃ kṣasthaṃ paraṃ mantraṃ sarvarakṣākaraṃ param 9.55 nāmnā tu guḍikā hy eṣā sarvarogavimardanī sāntā pūrvaṃ tu kartavyā tataḥ kṣasthāṃ tu kārayet 9.56 kṣakāraṃ kālam ārūḍham okāroparidīpitam ṣaṣṭhasvarayutaṃ devi amaratvaṃ prayacchati 9.57 yas tu dhārayate divyāṃ guḍikāṃ śivapūjitām tasya vakṣyāmi suśroṇi guṇān nānāvidhān śṛṇu 9.58 sarvatīrtheṣu yaḥ snātaḥ sarvayajñeṣu dīkṣitaḥ na bhayaṃ vidyate tasya dharaṇad ajarāmaraḥ 9.59 sarvavratāni cīrṇāni sarvatīrthanamaskṛtaḥ avaniṃ vicaret sarvāṃ bhairavas tu yathā hi saḥ 9.60 sarve te darśanāt tasya sādhakasya mahātmanaḥ duṣṭāś ca pralayaṃ yānti vyādhayo vidravanti ca 9.61 abrahmacārī cārī syād asnātaḥ snānam āpnuyāt na bhayaṃ vidyate tasya saṅgrāme ca sadā jayaḥ 9.62 abhakṣyabhakṣaṇaṃ kṛtvā agamyāgamanaṃ tathā nāsau lipyati pāpena paṅkasthaṃ kamalaṃ yathā 9.63 guḍikā tu sadā siddhā mahābhairavadhāritā yogeśvarādimunibhiḥ sarvadevair namaskṛtā 9.64 bahunāpi kim uktena satyaṃ satyaṃ yaśasvini jvalanto dṛśyate bhūtair yathā rudro makhāntakṛt 9.65 supto bhuktaḥ prabuddhaś ca atha maithunam āgate mahāhave mahādevi duṣṭasiṃhagajeṣu ca 9.66 vidyudvajrāśaniś caiva utpāteṣv aśanīṣu ca śatrunāśe ca gonāśe viṣaśaṅkāgataṃ ca yat 9.67 ārṇaveṣu ca sarveṣu dhāraṇān na bhayaṃ bhavet śākinyo vaśagās tasya duṣṭavetālarākṣasāh 9.68 śucir vāpy aśucir vāpi vidravanti diśo daśa guḍikaiṣā samākhyātā trilohapariveṣṭitā 9.69 dhāraṇīyā prayatnena śivalokam avāpnuyāt sarvāvasthagato vāpi muktiṃ yāti surādhipe 9.70 matsamo dhāraṇād devi satyaṃ satyaṃ yaśasvini mayāpi dhāritā hy eṣā brahmaṇāpi tataḥ punaḥ 9.71 viṣṇunā devarājena yuddhe daityās tu nirjitāḥ agnivāyukubereṇa yamena varuṇena ca 9.72 mātṛbhir guhyakaiś caiva garuḍena ca dhīmatā dadhīcinā ca śukreṇa durvāsenāpi dhīmatā 9.73 ṛṣibhiś ca tathā sarvair devadaityaiḥ kujeśvari tatas tv anyaiś ca rājānair balibhir nahuṣādibhiḥ 9.74 yuddhe jayārthibhir devi ugravyādhijayārthibhiḥ prajāvaśyārthibhiś caiva guḍikā kaṇṭhadhāritā 9.75 nānayā sadṛśī vidyā guḍikā bhuvi vidyate piṇḍaṃ tu prathamaṃ mantryam aghoreṇa susaṃskṛtam 9.76 bhuñjīyāc caiva niḥśaṅkaṃ tatas tasyāmṛtāyate diśo 'bhimantrya gaccheta vāmaṃ cāgrapadaṃ nyaset 9.77 ubhayoś candramadhye tu paryaṭeta sadā sthitaḥ bhuñjāne śayane caiva candramadhye sadā sthitaḥ 9.78 candrārūḍhena satataṃ sthātavyaṃ varavarṇini nāghorasadṛśo mantro mantrā yasmād vinirgatāḥ 9.79 guruvaktrāt tu vijñeyo madhye oṃkāramadhyagam sa eva nādasaṃlīno yāvad brahmabilaṃ gataḥ 9.80 dhāraṇād dhāritaṃ kṛtvā tribhiḥ prāṇair alaṅkṛtam svacchandasahitaṃ devaṃ varṇāntapariveṣṭitam 9.81 mukhe 'naṅgāṃ tato dugdhvā dhenavīṃ cāmbarāṃ priye grāhyagrāhavimardaś ca triśūlaṃ vaḍavāmukham 9.82 kuñcikā ghaṇṭikā caiva rājadantāmṛtāgamam āyuṣo jñānam utkrāntir aghorasya vaśe sthitaḥ 9.83 nāghorasadṛśo mantro mantrakoṭiśatair api satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ bhūyaḥ satyaṃ punaḥ punaḥ 9.84 sarvajñaṃ paramaṃ mantraṃ muktidaṃ vyādhināśanam jarāmṛtyuharaṃ devi vidyārājeti kīrtitam 9.85 viṣuvaṃ ca sadā tatra yatra sarvaṃ pratiṣṭhitam utpattisthitikartāraṃ yatra sarve layaṃ gatāḥ 9.86 kiṃ na sevyati deveśi bahurūpaṃ kujeśvari devādhidevaṃ paramaṃ yat tat kāraṇam avyayam 9.87 tattvavyāpīti paramaṃ vyomavyāpīti kathyate brahmaviṣṇusurādīnām utpattipralayāntikam 9.88 aghoraṃ ghorarūpeti aghorīśa iti smṛtaḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate śikhākalpaikadeśo nāma navamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 10.1 kavacasya tu māhātmyaṃ śṛṇu devi vadāmy aham yena saṃrakṣayet sarvaṃ kruddhaḥ śatrūn nipātayet 10.2 āgataṃ rakṣayet kālaṃ kruddhaḥ kālaṃ vināśayet kālavat kulasiddho 'sau tanutrāṇāvalambakaḥ 10.3 śākinībhūtavetālān nāśayet sādhayeti ca māyārūpadharo mantrī māhendraguṇaśālinaḥ 10.4 kurute vividhāścaryaṃ picchakabhrāmaṇena vai kavacaṃ tu samākhyātam asiddhabhedakṛd bhavet 10.5 asya dūtīṃ pravakṣyāmi sadyaḥsiddhāṃ kulodbhavām yasyā lekhanamātreṇa prasrāvo 'ṅghritalaṃ bhavet 10.6 ākhkhilla bheṭṭā durvasa ākhkhille usi ānnidi āṭṭi vasaṃ viha pūrvasa aṭṭi masi ālitto u 10.7 evaṃ pārampareṇaiva kaulabhāṣā samuddhṛtā guruvaktrād vilomena tarjanyagreṣu siddhidā 10.8 kavacaṃ tu samākhyātaṃ śṛṇu netraṃ yathāsthitam netrasiddho mahāyogī lokālokaṃ carācaram 10.9 paśyate nikhilaṃ sarvaṃ śivādyavanigocaram kruddhaḥ saṃśoṣayet sarvaṃ sāgarāṃś ca nadānadīn 10.10 āpyāyati tadāvasthaṃ pañcavyāptyantagocaram nirācārapadastho 'sau tattvastho japate yadi 10.11 asya dūtī parā devyā paradṛṣṭisamudbhavā sadyaḥsiddhā mahādevi sadyaḥpratyayakārikā 10.12 hāsvā yairīśvaṇḍemucā kterahāma ktera ktera oṃ 10.13 guruvaktropadeśena pāramparyakrameṇa vai tithisaṅkhyākalair yuktā kulabhāṣāsurakṣitā 10.14 asyopacāraḥ kartavyaḥ kaumāryau dve samāharet gandhadhūpapayaḥpānaṃ śucau sthāne nayet tu te 10.15 śuklavastradharāṃ tāṃ vai devīṃ dhāyed yathā tu tām bhāvanāntānusāreṇa mardayed dārikānanām 10.16 śikhinocchiṣṭayogena śarīraṃ tasya lāñchitam svastikena tu kumbhordhvaṃ sitavastrāvaguṇṭhitam 10.17 kuryāt snānaṃ tu tailāktā bhuñjānas tilapiṣṭakam tṛptāḥ santaḥ prapaśyanti dārikānanamadhyataḥ 10.18 yat kiñcid vāṅmayaṃ loke cintayitvā tu sādhakaḥ bhūtabhavyārthanirdeśaṃ tat pasyati tadodare 10.19 eṣā netragatā dūtī sadyaḥsiddhiphalapradā kālavelāvinirmuktā sādhitā sati sarvadā 10.20 astraṃ pracaṇḍadaṇḍograṃ sādhitaṃ vidhinā yadi hṛdādau kramaśo vṛddhyā saṅkruddhaḥ saṃharet khilam 10.21 aśuddhaṃ śodhayet sarvaṃ sakṛduccāraṇāt tu tam tan na vastvantaraṃ kiñcid yad anena na sidhyati 10.22 asya dūtī mahāmāyā śrīmadguhyeśvarī parā guhyakālīti nāmena sarvāyudhavimardanī 10.23 rakṣaṇī kālapāśānāṃ śatrūṇāṃ tu nikṛntanī chedanī paramantrāṇāṃ yantramantrāpavādinām 10.24 yasyeṣā tiṣṭhate kaṇṭhe mahākṛtyā sudāruṇā tasya yaḥ kurute kiñcit tasyaiva tu punar bhavet 10.25 aśubhe vā śubhe vātha karmavṛttau niyojayet sādhakendrasya yaḥ kaścit tasya pratyaṅgirā bhavet 10.26 mahābhaye samutpanne sitagandhāmbarānvitaḥ cintayanto niśābhāge śatror yuddhaṃ parasparam 10.27 evam anyāni karmāṇi sādhayet parameśvarī devyāḥ śastrasya dhāreṇa amoghotkaṭavarcasā 10.28 śrūyatāṃ kula-m-īśāni kālasya kālarūpiṇī amoghā śakti vikhyātā saṃvartāṅgasamudbhavā 10.29 hāsvā yaikābjikuhyagu ṭpha hūṃ hreṃ hūṃ hrīṃ hreṃ lirākaṣṭrādaṃ naha naha rvānsa tān tiṣyarika taṃpirākā taṃkṛ naye kaṃdigāyoprarṇacūntratantramantrayavāndraparvosa mama ṭpha hūṃ kebjikuhyagu oṃ 10.30 svāhā oṃ vai parityajya siddhavarṇās triṣaṣṭi ca khādakāstreti vikhyātā sarvārthaguṇarūpadhṛk 10.31 asya nāmnā pṛthaktantraṃ svatantraṃ siddhasāgaram guhyakālīti nāmena sapādalakṣapūrvakam 10.32 vyāvarṇitaṃ tu tatrastham atra kiñcid udāhṛtam kubjikāstrasya māhātmyaṃ kulālītantranirgatam 10.33 pāramparyakramāyātam upadeśasamanvitam vilomavihitaṃ sarvaṃ khādakāstre 'py ayaṃ vidhiḥ 10.34 khādakāstrasya lakṣeṇa nirācāreṇa yojayet māṃsāhārasvarūpasya parivartaṃ karoti ca 10.35 tatkṣaṇād viṣṇupaṅkena lepanāt siṃharūpadhṛk jāyate nārasiṃhatvaṃ yad dhṛtaṃ viṣṇunā purā 10.36 viṣṇunāpi purā cīrṇaṃ vrataṃ hy asyāḥ subhīṣaṇam tena taṃ nārasiṃhatvaṃ tasya siddhaṃ sudāruṇam 10.37 nāyātaṃ martyalokedaṃ kvacit siddhaṃ krame sthitam māhātmyaṃ gopitaṃ hy asyāḥ siddhair bhṛgupuraḥsaraiḥ 10.38 astrasya dūtikā hy eṣā kubjikāmnāyanirgatā siddhavidyāmahaughaiṣā āśusiddhā sugopitā 10.39 kuleśvaryāṅgasambhūtā suvratā yā guṇojjvalā gopitā anyatantreṣu pratyakṣā kubjikāmate 10.40 etad devyāṅgaṣaṭkaṃ tu nānānandapradāyakam devyā hṛdayamāhātmyaṃ nityātantram aśeṣakam 10.41 nityānandakarī dūtī devyā hṛdi samudbhavā tena nityā samākhyātā svādhiṣṭhānaṃ samāśritā 10.42 siddhātantraṃ śirodbhūtaṃ tatra devyā mahābalā siddhayogeśvarī nāma raudraśaktir mahojjvalā 10.43 anāhatena saṃyuktā raudradevyā mahābalā siddhayogeśvarītantre asyāḥ kīrtir anekadhā 10.44 devyāḥ śikhiśikhodbhūtā svacchandānekabhedataḥ maṇibhedāntarālena svacchandādyaṃ vinirmitam 10.45 svatantrā sahajā śāntā svacchandagatigāminī maṇibhedaṃ pūrayantī svacchandārthaprabodhikā 10.46 svacchandena svarūpeṇa śikhāsūtraṃ pravartate svacchandāghorarūpasya tasyedaṃ tantram uttamam 10.47 tanutrāṇasamudbhūtaṃ tantraṃ sammohanādikam viśuddhibhāvanāsīnaṃ dūtyanekasusaṅkulam 10.48 anekāścaryakartāraṃ sammohadhvaṃsakārakam sammohanaṃ tu tenedaṃ māhātmyaṃ tatra tasya vai 10.49 devyā netrasamudbhūtaṃ jyotiḥśāstraṃ svarodayam ājñādhāragataṃ hy etat sāmarthyānekasaṅkulam 10.50 kaivalyādyaṃ ca yat kiñcit tan netrāṅgasamudbhavam asyāṅgasya tu māhātmyaṃ jyotiṣeśvarasāgare 10.51 paramāstrasya madhye tu khādakāstraṃ mahābalam tasya vyāvarṇitaṃ pūrvaṃ tantraṃ svābhāvalakṣaṇam 10.52 abhiṣekaṃ pravakṣyāmi sarvapāpapraṇāśanam paramāstraprayogena sarvaṃ tatra na saṃśayaḥ 10.53 śūladaṇḍaṃ samuddhṛtya nābhisthaṃ varṇam uddharet śūladaṇḍāsanasthaṃ tu karṇabhūṣaṇavāmakam 10.54 vāmajaṅghāsamāyuktaṃ nitambālaṅkṛtaṃ priye etad devyāstraparamaṃ nāpuṇyo labhate sphuṭam 10.55 kramapūjāvidhānena yathāvibhavavistaram dīpamālābhir uddyotaṃ kṛtvā dhūpādhivāsitam 10.56 śaṅkhaṃ vā kalaśaṃ vāpi abhimantrya svavidyayā uttamādhamamadhyasya karmasevānusārataḥ 10.57 tayā vidyābhiṣekaṃ tu nyastavyā kalaśe tu sā śiṣyahaste tu taṃ dattvā idaṃ kūṭaṃ tu yojayet 10.58 yāvat kṣubhyaty asau hastaḥ svayam eva calaty asau dhāraṇād iva saṃyātaṃ yadā patati mastake 10.59 tadā tu jāyate 'sau vai sādhyalakṣaṇasādhakaḥ dagdhapāpaḥ prajāyeta nātra kāryavicāraṇāt 10.60 nāśiṣyāya pradātavyaṃ na dhūrtāya na nindake bhaktāya śraddadhānāya gurubhaktāya sundari 10.61 tasya deyam idaṃ devi abhiṣekaṃ varānane tadā tu sādhayet karma yad uktaṃ karmasantatau 10.62 3 ṭpha 3 hūṃ 2 yataghāvi 2 yataghā 2 mava 2 haka 2 ṭacapra 2 ṭaca parūnuta rataragho 2 rasphupra hrauṃ hrīṃ hrāṃ 10.63 lakṣaṃ vai pūrvasevāyāṃ sidhyate nātra saṃśayaḥ ṣaḍaṅgaṃ ṣaṭprakāraṃ ca ṣaḍyoginyaḥ ṣaḍadhvaram 10.64 ṣaṭ prakārāṇi ṣaṭ siddhā jñātvaitān bhinnadṛṣṭinā sa jānāti varārohe samastāmnāyapaddhatim 10.65 anyathā na bhavet siddhiḥ kiñcijjñaḥ paścimānvaye śrutvā savismayaṃ vākyam ānandapraṇayānvitam 10.66 uvācedaṃ punaḥ kubjī ṣaḍadhvaṃ vada me prabho śrībhairava uvāca 10.67 yuktam uktaṃ ca deveśi śrūyatāṃ paramārthataḥ saṅkṣepāt kathayiṣyāmi śeṣānyat purataḥ punaḥ 10.68 bhūtaṃ bhāvaṃ tathā śāktaṃ māntraṃ raudraṃ ca śāmbhavam ājñātaḥ sampravarteta ṣaḍadhvedaṃ kulānvaye 10.69 bhūtaṃ bhuvanāvaraṇaṃ padaṃ bhāvaṃ prayujyate śāktaṃ varṇāḥ samākhyātā māntraṃ dvādaśa kīrtitāḥ 10.70 raudraṃ kalādhvaraṃ proktaṃ śām