%Kubjikāmatatantra %ed. Goudriaan \& Schoterman %Leiden 1988 %typed by S.D.Vasudeva 1998--2000 % 1.1a: saṃvartāmaṇḍalānte kramapadanihitānandaśaktiḥ subhīmā 1.1b: saṃsṛjyādyaṃ catuṣkam akulakulagataṃ pañcakaṃ cānyaṣaṭkam 1.1c: catvāraḥ pañcako 'nyaḥ punar api caturas tattvato maṇḍaledaṃ 1.1d: saṃsṛṣṭaṃ yena tasmai namata guruvaraṃ bhairavaṃ śrīkujeśam 1.2 śrīmaddhimavataḥ pṛṣṭhe trikūṭaśikharāntagam santānapuramadhyagam anekākārarūpiṇam 1.3 tryasraṃ vai triprakāraṃ tu triśaktitriguṇojjvalam candrasūryakṛtālokaṃ vahnidedīpyavarcasam 1.4 trisandhyāveṣṭitaṃ divyaṃ prākāratripathānvitam dvārapālatrayopetaṃ trikapāṭārgalānvitam 1.5 anekaratnasandīptam udyānavanamaṇḍitam vasantaguṇasampannaṃ satatānandapūritam 1.6 santānabhuvanaṃ divyaṃ divyādivyair niṣevitam tatra taṃ bhuvaneśānaṃ vyaktāvyaktaṃ sanātanam 1.7 kāryakāraṇabhāvena kiñcit kālam apekṣayā tiṣṭhate bhairavīśāno maunam ādāya niścalam 1.8 tatra devagaṇāḥ sarve sakinnaramahoragāḥ kurvanti kalakalārāvaṃ samāgatya samīpataḥ 1.9 śrutvā kalakalārāvaṃ ko bhavān kim ihāgataḥ himavān tu prasannātmā gacchāmo 'nveṣaṇaṃ prati 1.10 yāvat sa paśyate tatsthaṃ śivajñānāvalokanāt tāvat paśyati śrīnātham āgataṃ tu mamāśrame 1.11 gatas tūrṇaṃ prayatnena yatrāste bhagavān prabhuḥ sakuṭumbaḥ stutiṃ divyāṃ himavān vākyam abravīt 1.12 adya me saphalaṃ janma adya me saphalaṃ tapaḥ adya me saphalaṃ sthānaṃ jīvitaṃ saphalaṃ mama 1.13 adya dhanyaḥ kṛtārtho 'ham adya me saphalā gatiḥ adya me saphalaṃ sarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram 1.14 yan nātha bhavadaṅghribhyām aṅkitaṃ mastakaṃ mama tena vikhyātakīrtis tu bhaviṣyāmi jagattraye 1.15 tvatprasādena deveśa sarvajñatvaṃ labhāmy aham kim anena na paryāptaṃ yad āyāta-m-iha prabhuḥ 1.16 kiṃ kurmaḥ kā gatir mahyam ādeśo dīyatāṃ prabho himavantavilāpo 'yaṃ śrutvaivaṃ sakuṭumbinaḥ 1.17 uvāca bhagavān nāthaḥ prahasyemāṃ giraṃ śubhām himavanta gire sādhu tuṣṭo 'haṃ tava klinnayā 1.18 prārthayasva varaṃ kiñcid dāsyāmo manasepsitam himavanta mahāprājña tuṣṭo 'haṃ paramārthataḥ himavān uvāca 1.19 kiṃ kṛtaṃ me maheśāna svakīyadayayā prabho rucitaṃ kuru deveśa himavān abravīd idam 1.20 parvatollapitaṃ śrutvā uvācedaṃ sureśvaraḥ prasannagirayā divyaṃ varaṃ dātuṃ samudyataḥ 1.21 prathamaṃ tāvat tubhyaṃ hi pañca ślokān paṭhet tu yaḥ sannidhānaḥ prayatnena bhaviṣyāmo hy avaśyataḥ 1.22 dvitīyaṃ sannidhāno 'haṃ bhaviṣyāmi tavādhvare tṛtīyaṃ sarvaśailānāṃ rājatvaṃ cakradhāriṇaḥ 1.23 caturthaṃ mama tulyatvaṃ pañcamaṃ mokṣadaṃ nṛṇām evaṃ pañca varās tubhyaṃ himavanta punar vada himavān uvāca 1.24 kim anyena mahādeva ātmatulyas tvayā kila kṛto 'haṃ tat kim anyena kiṃ tu devābhayaṃ dada 1.25 evaṃ brūtha punaḥ kiñcid yat te manasi rocate tad arpayāmy ahaṃ sarvaṃ pūrvam evoditaṃ mayā himavān uvāca 1.26 āśrame sati sarvatra prāticāraṃ vinā na hi tatra ḍikkarikā mahyaṃ kariṣyaty upalepanam 1.27 sā ca dharmapravṛttā ca yena tat kriyatāṃ prabho iṣṭā sā mama deveśa kālikā ca kumārikā 1.28 evaṃ babhūva tasmād vai tatrasthā guṇaśālinī prasādayati deveśaṃ vinayādyair anekadhā 1.29 vinayenopasaṅgamya stutistotrair anekadhā kālena bahunā kālīm uvācedaṃ kuleśvaraḥ 1.30 tuṣṭo 'haṃ kālike tubhyaṃ brūhi kiñcin manepsitam yat tvayā dhāritaṃ citte tat prārthaya hy aśaṅkitā 1.31 labdh[v]ā praṇayasadbhāvaṃ tyaktalajjā manotsukā vadate nātha nāthas tvaṃ bhavāsmākaṃ surārcitaḥ 1.32 evaṃ śrutvā maheśāno vākyam ānandasambhavam tataḥ sampāditaṃ śīghram ājñānandaguṇojjvalam 1.33 ājñāsanasamārūḍhaṃ preritānantaśambhunā darśitaṃ nikhilaṃ sarvaṃ pūrvasantānagocaram 1.34 tataḥ prabuddhabhāvātmā vadaty evaṃ kuleśvarī darśitaṃ nikhilaṃ mahyaṃ kim āścaryaṃ kujeśvara 1.35 viditaṃ nātha me sarvaṃ kriyākāraṇagocaram yasmāt sampadyate hy evaṃ tad ācakṣva kujésvara 1.36 ājñāto guṇam aiśvaryaṃ sañjātaṃ parameśvara asya tantrārthasadbhāvaṃ brūhi me paramārthataḥ 1.37 dṛṣṭaṃ samastaparyantaṃ bhavadājñāṣaḍadhvaram brūhi nirdeśataḥ sarvaṃ yadi tuṣṭaḥ kujeśvara 1.38 ājñāto guṇasadbhāvaṃ brūhi deva guṇodayam yathā drakṣyāpitaṃ sarvam ājñādvāreṇa me 'khilam 1.39 pūrvavṛttāntasadbhāvaṃ pūrvapāṭhaśrutaṃ ca yat pūrvakalpārthanirdeśam ājñāto jñāpitaṃ tvayā 1.40 pūrvasandarśitaṃ deva ājñāguṇamahodayam tadbhraṃśād bhraṃśam utpannam ato 'rthaṃ kathaya sphuṭam 1.41 kalpe kalpe tvayā deva saṃhitārtham anekadhā mantratantrakriyāyogāḥ kathitā nāvadhāritāḥ 1.42 idānīṃ saṃsphuṭaṃ sarvam ājñāguṇamahodayam yasmāt sañjāyate sarvaṃ tatprabhāvaṃ vada prabho 1.43 ānandaś cāvaliś caiva prabhur yogī tathaiva ca atītaś caiva pādaś ca ṣaṭ prakārāḥ kathaṃ sthitāḥ śrībhairava uvāca 1.44 sādhu sādhu mahābhāge mahānandavidhāyini pṛcchitaṃ yat tvayā vākyam atyadbhutam anāmayam 1.45 gopitaṃ sarvarudrāṇāṃ vīrāṇāṃ bhairaveṣu ca siddhakramaṃ nirācāraṃ tathāpi kathayāmi te 1.46 siddhamārgakramāyātaṃ siddhapaṅktivyavasthitaṃ gopitaṃ sarvamārgeṣu tavādya prakaṭīkṛtam 1.47 pūrvasañcodito devi tvayāhaṃ tvaṃ mayā punaḥ atra kalpe mayā tubhyaṃ tvaṃ punar mama dāsyasi 1.70 ārādhayantaṃ deveśaṃ na jānāti tapotkaṭā tataḥ stavena divyena devenānandabhṛdgirā divyastotraṃ samārabdham aśeṣārthaprabodhakam %After 70ef ABEFG continue with: 1.71 evaṃ samyagvidhānena rudraśaktiḥ svayambhunā nirmitā svāṅgajair varṇair nādiphāntasvarūpiṇī 1.72 sarvākṣaramayī devī sarvalakṣaṇalakṣitā utpannā sumahātejā bhairavābhimukhe sthitā 1.73 vadate mālinī kas tvaṃ devo haṃ kim upāgataḥ māṃ tvaṃ kathaṃ na jānāsi devi tvaṃ kena nirmitā 1.74 sṛṣṭikrīḍāvatārārthe mayā utpāditā priye tvam evotpāditaḥ kena brūhi vākyaṃ tu bhairava 1.75 varṇarāśir ahaṃ bhadre svayambhūr jagataḥ patiḥ mamāṅgasambhavair bījais tvam evotpāditā mayā 1.76 vīrāvalīti tena tvaṃ rudraśaktiḥ praśasyase vadate mālinī kruddhā tvatsvakīyaiḥ śarīrajaiḥ 1.77 varṇair utpāditāhaṃ te gṛhṇa varṇān svakān iha prasārya varṇamālāṃ tu tattvākāraṃ svarūpiṇam 1.78 pūrvabījatanur bhūtvā prasuptāmṛtakuṇḍalī kutaḥ sarve gatā varṇā bhrāntacittaḥ sureśvaraḥ 1.79 paraṃ vismayam āpannaḥ kṣaṇam ekaṃ vitarkitaḥ lolībhūtās tu te sarve jīvatattve layaṃ gatāḥ 1.80 aho devyāḥ prabhāvas tu iti cintā jagatpateḥ stunoti vividhaiḥ stotrair devo bhuvanamālinīm 1.81 kāvarṇā kāmarūpe pur eva purigatā jālapīṭhe jikā yā ṣaḍbhinnā madhyapīṭhe tripathapadagatā tvaṃ ca śṛṅgātakārā siddhair yā veṣṭitāṅgī parivṛtacaturaiḥ ṣaṣṭibhir yogivṛndair yuktā hṛtpaṅkajena ḍaralakasahajā pātu māṃ rudraśaktiḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate candradvīpāvatāro nāma prathamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 2.1 jaya tvaṃ mālinī devī nirmale malanāśinī jñānaśaktiḥ prabhur devī buddhis tvaṃ tejavardhanī 2.2 jananī sarvabhūtānāṃ saṃsāre 'smin vyavasthitā mātā vīrāvalī devī kāruṇyaṃ kuru vatsale Daṇḍaka (1) jayati paramatattvanirvāṇasambhūtitejomayī niḥsṛtā vyaktarūpā (2) parā jñānaśaktis tvam icchā kriyā ṛjvirekhā punaḥ suptanāgendravat (3) kuṇḍalākārarūpā prabhur nādaśaktis tu saṅgīyase bhāsurā (4) jyotirūpā surūpā śivā jyeṣṭhanāmā ca vāmā ca raudrī manākhyāmbikā (5) bindurūpāvadhūtārdhacandrākṛtis tvaṃ trikoṇā a-u-ma-kāra i-kāra (6) e-kārasaṃyojitaikatvam āpadyase tattvarūpā bhagākāravat sthāyinī (7) āditattvodbhavā yonirūpā ca śrīkaṇṭhasambodhanī rudramātā (8) tathānantaśaktiḥ susūkṣmā trimūrtyāmarīśārghinī bhārabhūtis (9) tithīśātmikā sthāṇubhūtā harākhyā ca jhaṇṭīśabhauktīśa- (10) sadyātmikānugraheśārcitā krūrasaṅge mahāsenasambhoginī (11) ṣoḍaśāntāmṛtā bindusandohaniṣyandadehaplutāśeṣasamyakparānanda- (12) nirvāṇasaukhyaprade bhairavī bhairavodyānakrīḍānuṣakte (13) parā mālinī rudramālārcite rudraśaktiḥ khagī siddhayogeśvarī (14) siddhamātā vibhuḥ śabdarāśīti yonyārṇavī vāgviśuddhāsi vāgeśvarī (15) mātṛkāsiddham icchā kriyā maṅgalā siddhalakṣmī vibhūtiḥ subhūtir (16) gatiḥ śāśvatā khyāti nārāyaṇī raktacaṇḍā karālekṣaṇā bhīmarūpā (17) mahocchuṣmayāgapriyā tvam jayantyājitā rudrasammohanī (18) tvaṃ navātmānadevasya cotsaṅgayānāśritā (19) mantramārgānugair mantribhir vīrapānānuraktaiḥ subhaktaiś ca (20) sampūjyase devi pañcāmṛtair divyapānotsavair ekajanmadvijanma- (21) trijanmacatuḥpañcaṣaṭsaptajanmodbhavais taiś ca nāraiḥ (22) śubhaiḥ phalguṣais tarpyase madyamāṃsapriye (23) mantravidyāvratodbhāṣibhir muṇḍakaṅkālakāpālibhir (24) divyacaryānurūḍhair namaskāra oṃkārasvāhāsvadhākāravauṣaḍvaṣaṭ- (25) kāraphaṭkārahūṃkārajātībhir etaiś ca mantrākṣaroccāribhir (26) vāmahastasthitaiś cākṣasūtrāvalījāpibhiḥ sādhakaiḥ putrakair (27) mātṛbhir maṇḍale dīkṣitair yogibhir yoginīvṛndamelāpakai (28) rudrakrīḍālasaiḥ pūjyase yogināṃ yogasiddhiprade devi tvaṃ (29) padmapattropamair locanaiḥ snehapūrṇais tu yaṃ paśyase (30) tasya divyāntarīkṣasthitā saptapātālasatkhecarī siddhir avyāhatā (31) vartate. bhaktito yaḥ paṭhed daṇḍakaṃ ekakālaṃ dvikālaṃ trikālaṃ (32) śuciḥ saṃsmared yaḥ sadā mānavaḥ so'pi śastrāgnicaurārṇave (33) parvatāgre 'pi saṃrakṣase devi putrānurāgān mahālakṣmi ye (34) hemacaurānyadārānuṣaktāś ca brahmaghnagoghnā mahādoṣaduṣṭā (35) vimuñcanti saṃsmṛtya devi tvadīyaṃ mukhaṃ pūrṇacandrānukāraṃ (36) sphuraddi vyamāṇikyasatkuṇḍalodghṛṣṭagaṇḍasthalaṃ (37) ye 'pi baddhā dṛḍhair bandhanair nāgapāśair bhujābaddha- (38) pādārgalais te 'pi tvannāmasaṅkīrtanād devi muñcanti (39) ghorair mahāvyādhibhiḥ saṃsmṛtya pādāravindadvayaṃ te (40) mahākāli kālāgnitejaḥprabhe skandagovindabrahmendracandrārka- (41) puṣpāyudhair maulimālālisatpadmakiñjalkasatpiñjaraiḥ sevyase (42) sarvavīrāmbike bhairavī bhairavas te śaraṇyāgato ' haṃ (43) kṣamasvāparādhaṃ kṣamasvāparādhaṃ śive 2.3 evaṃ stutā mahādevī bhairaveṇa mahātmanā tato liṅgaṃ vinirbhidya nirgatā parameśvarī 2.4 nīlāñjanasamaprakhyā kubjarūpā vṛkodarā īṣatkarālavadanā barbarordhvaśiroruhā 2.5 surūpā ca virūpā ca anekākārarūpiṇī vāmaprasāritakarā vāmadevī-m-uvāca ha 2.6 ājñānandasamāviṣṭā stutyānandākulīkṛtā na vedmi ko 'tra māṃ stauti kāhaṃ kasya varapradā 2.7 uvācaivaṃ mahāsattvā dṛṣṭipāto madīyakaḥ āśīviṣeva duṣprekṣyaḥ sa kathaṃ dhāritas tvayā 2.8 prārthayasva tadā kiñcid yat te manasi rocate śrībhairava uvāca 2.9 prasādāya mahādevi dadājñānugrahaṃ mama tapasā tava cogreṇa mama hāniḥ kujāmbike 2.10 sañjātā tena me devi pūrvam uktam idaṃ mayā evaṃ śrutvā mahādevī salajjā gadgadekṣanā 2.11 kiṃ te siddhaṃ mahādeva yena lajjāpitā vayam śrībhairava uvāca 2.12 pūrvam uktaṃ mayā tubhyam ājñāsamayagocare mattulyānugṛhītvā tu paścād bhava gaṇāmbikā 2.13 kasyedaṃ siddhasantānaṃ pāramparyakramāgatam matsakāśāt punas tubhyaṃ tvatsakāśāt punar mama 2.14 evaṃ tad bhairavaṃ vākyaṃ śrutvā devī parāṅmukhī sañjātā kubjikārūpā lajjāto rabhasoditā 2.15 kiṃ tu lajjāyase devi pūrvam ājñā mayā tava idānīṃ dada me śīghraṃ mā śaṅkā mā vilambaya śrīkubjikā uvāca 2.16 aprabuddhapramattena yadā tad rabhasoditam tat kiṃ nigrahabuddhyā vā yuktaṃ tvedaṃ kujeśvara śrībhairava uvāca 2.17 sarvānugrahake devi kiṃ na budhyasi cātmani na mayā rahitaṃ kiñcin na tvayā rahitaṃ kvacit 2.18 anyonyaguṇayogena kāryakāraṇayogataḥ tvaṃ gurur mama deveśi ahaṃ te na vicāraṇāt 2.19 rudrabhairavavīrāṇām eṣā cājñā na kasyacit yadi śiṣyaṃ na manyetha mitratvena tadā dada 2.20 evaṃ brūte tadā devyā sarvam etad bhaviṣyati paścimedaṃ kṛtaṃ deva pūrvabhāgavivarjitam 2.21 candradvīpaṃ manoramyaṃ deva tyaktuṃ na me manaḥ paścimaṃ sarvamārgāṇāṃ tvaṃ tāvad anuśīlaya 2.22 paścimāmnāyamārgo 'yaṃ siddhānām akhilaṃ dada gacchāmy ahaṃ punas tatra bhārate kulaparvatam 2.23 anādiyugaparyantaṃ kīrtayāmāsa tadvidām śrīparvataṃ kumārākhyaṃ chāyāchatravibhūṣitam 2.24 evam uktvā gatā tūrṇaṃ śrīmatkaumāraparvatam tatra chāyātmikā devī avyaktā vyaktarūpiṇī 2.25 kṣapitvā kālaparyāyaṃ yāvad ālokayed diśām uttarāṃ tāvat tat sarvaṃ liṅgapūrṇaṃ mahāvanam 2.26 aśītiyojanāyāmaṃ samantāt parimaṇḍalam caturdvārasamopetaṃ tīrthakoṭibhir āvṛtam 2.27 anekasiddhasaṃchannaṃ manoramyam anopamam tamoguṇagaṇākīrṇam anekāścaryasaṃkulam 2.28 devyādṛṣṭinipātena akasmāc chrīr upasthitā tena śrīśailam uddiṣṭaṃ devyānāmapratiṣṭhitam 2.29 aṅguṣṭhena kṛtā rekhā svasthānasya ca tasya vai tatra jātā nadī divyā sāsīmā ubhayor api 2.30 tacchāyāṃ niścalāṃ kṛtvā ājñāṃ dattvā tu śāmbhavīm atra yo viśate kaścit sa me tulyo bhaviṣyati 2.31 hartā kartā svatantro 'sau bhraṣṭajñānaprakāśakaḥ ājñāto guṇam aiśvaryaṃ trailokye sacarācare 2.32 evam ākṣepayitvā tu gatā trikūṭaparvatam tatra kālaṃ kṣapitvā tu kiṣkindhākhyam anugrahet 2.33 tasya cājñāvibhūtiṃ tu dattvānugṛhya rākṣasān yena tiṣṭhāmy ahaṃ tīre samudrasya tv aśaṅkitā 2.34 tatra kanyākumārī tvaṃ gatvā kālasya paryayam samudram anugṛhītvā daradaṇḍīṃ gatā punaḥ 2.35 tatra chāyādharī devī avyaktaguṇacetasā lokānugrahahetvarthaṃ tatrājñāṃ mocayet punaḥ 2.36 pūrvasthāne tu yā vācā sā tv atraiva bhaviṣyati evam uktvā gatā dūraṃ paścimaṃ himagahvaram 2.37 yatra olambikā nāma tiṣṭhate vanapallikā raktāmbaradharā raktā raktasthā ratilālasā 2.38 tatrasthā gahvarāntasthā guhāgahanavāsinī yāvat santiṣṭhate kālaṃ tāvad yogimayaṃ khilam 2.39 tais tu santoṣitā devī nayopāyair anekadhā tataḥ prasannagambhīrā uvācedaṃ kujeśvarī 2.40 anekopāyaracanā vivekaguṇaśālinī oḍḍitā yena aṅghribhyāṃ tenedam oḍḍiyānakam 2.41 bhaviṣyati purāvastham aṣṭakoṭiguṇāśrayam āgatya khecarīcakrāt tv amoghājñāprasādataḥ 2.42 aṣṭau te mānasāḥ putrā bhaviṣyanti ca ṣaḍguṇāḥ śākinyaṣṭakamātā tvam aṣṭasiṃhāsanādhipāḥ 2.43 rudrāṇī rudraśākī ca gomukhī sumukhī tathā vānarī kekarī caiva kālarātrī ca bhaṭṭikā 2.44 vāmano harṣaṇaś caiva siṃhavaktro mahābalaḥ mahākālaikavīraś ca bhairavaś ca pracaṇḍakaḥ 2.45 caturbhujo gaṇādhyakṣo gajavaktro mahotkaṭaḥ airāvato vināyakṣaḥ ṣaḍ ete prāticārakāḥ 2.46 putrīputrāṣṭakopetā nivṛttisthā niyāmikā anekasṛṣṭikartā ca susampūrṇaguṇojjvalaḥ 2.47 kṛte coḍḍamaheśāno mitrānandaḥ patis tava aṣṭau putrāḥ kariṣyanti adhikāraṃ paścimānvaye 2.48 adhikāraṃ kariṣyanti ṣaṭ kulādhipatīśvarāḥ yuge yuge bhaviṣyanti pṛthaksaṃjñākramodayāḥ 2.49 evaṃ te sūcitaṃ sarvaṃ kramaughaḥ kulapaddhatiḥ bhaviṣyadraktacāmuṇḍe gamiṣyāmo yathepsitam 2.50 evaṃ dattvā varaṃ tebhyaḥ karālaṃ ca samāgatā mahājvālālisandīptaṃ dīptatejānalaprabham 2.51 mahājvālāvalīṭopaṃ devyās tejo mahādbhutam dhṛtaṃ yena pratāpo 'syās tena taj jālasaṃjñakam 2.52 kiñcitkālasya paryāye prabuddhakiraṇojjvalā vicitraracanānekaṃ paśyaty agrendrajālavat 2.53 kasyaiṣā racanā divyā pūrvam āsīd ihādhvare mattejasaḥ pratāpena bhraṣṭā tvaṃ na palāyitā 2.54 karālavadane tubhyaṃ māyājālaprasārike jālandharādhipatyatvaṃ bhaviṣyaty acireṇa tu 2.55 āgatya khecarīcakrāc chrīsiddhakauṇḍalīśvaraḥ aśeṣārthavido nāthaḥ sa te nātho bhaviṣyaty 2.56 bhaviṣyanti karālinyo daśaiva duhitā tava bhaviṣyanty uttarānandā daśaite guṇavattarāḥ 2.57 prāticārās tu ṣaḍ bhadre bhaviṣyanty anugocare ājñānandasamekatvaṃ karālīduhitājanam 2.58 mālā śivā tathā durgā pāvanī harṣaṇī tathā jayā tu suprabhā caiva prabhā caṇḍā ca rugminī 2.59 śakuniḥ sumatir nando gopālaś ca pitāmahaḥ pallavo meghanirghoṣaḥ śikhivaktro mahādhvajaḥ 2.60 kālakūṭo daśaivaite putrāḥ siṃhāsanādhipāḥ bhaviṣyanti bhave tubhyaṃ meghavarṇādito gaṇāḥ 2.61 bṛhatkukṣaikadaṃṣṭraś ca gaṇeśo vighnarāṭ prabhuḥ mahānandaḥ ṣaḍ evaite bhaviṣyanti gaṇeśvarāḥ 2.62 uttarānandam īśānāḥ kariṣyanti yuge yuge jñānabhraṃśāvasāne tu saṃjñābhedān punaḥ punaḥ 2.63 karālī tava santāne bhaviṣyanti mamājñayā evam uktvā maheśānī gatā sahyaṃ mahāvanam 2.64 sampūrṇamaṇḍalārcībhiḥ pūrayantī jagattrayam niḥśeṣaṃ nikhilaṃ viśvaṃ lokālokāntasaṃsthitam 2.65 yāvat santiṣṭhate tatsthā nayopādair anekadhā tāvac caṇḍākṣī balavat paricaryām anekadhā 2.66 kurvantī vividhopāyaiḥ saukaryaracanān bahūn tejobhābhiḥ pradīpyante caṇḍākṣīguṇapūritāḥ 2.67 yasminn adrau sthitā devī dedīpyārcir ghanojjvalā tat pradeśaṃ sthiraṃ jātam anyad dagdhaṃ carācaram 2.68 āpūritam idaṃ sarvam anekaracanādibhiḥ paśyate parvataṃ mātā kālānte muditekṣaṇā 2.69 tāvac caṇḍākṣiṇīty agre paśyaty amitatejasā viśvāmṛtaiḥ pūrayantī divyaughaguṇalālasā 2.70 uvācedaṃ mahādevī sādhu pūrṇamanorathe yenedaṃ pūritaṃ sthānaṃ tena tvaṃ pūrṇarūpiṇī 2.71 bhaviṣyaty ādhipatyatvaṃ parvato 'yaṃ tavodbhavaḥ viṣuvena tu yogena yenedaṃ saṃskṛtaṃ tvayā 2.72 tena pīṭheśvarī tvaṃ vai bhaviṣyasi yuge yuge tejaskandhāsanaṃ tubhyaṃ dvāparāntādhikāriṇī 2.73 bhaviṣyati bhave 'vaśyaṃ cakrānandaḥ patis tava sampūrṇamaṇḍalākāro granthādhāraḥ kuleśvaraḥ 2.74 dvādaśaiva bhave tubhyaṃ bhaviṣyanti kumārikāḥ tābhyas tv ekaikakoṭiś ca ādhipatyādhikārikāḥ 2.75 bhaviṣyanti tathā putrāḥ prāticārās tadardhataḥ āgantuṃ khecarīcakrāt preritās tu mamājñayā 2.76 yena te nāmato brūmi yathā te 'haṃ prasāditā haṃsāvalī sutārā ca harṣā vāṇī sulocanā 2.77 mahānandā sunandā ca koṭarākṣī vṛkānanā yaśovatī viśālākṣī sundarī dvādaśī tathā 2.78 siṃhāsanādhipatye tāḥ pūrṇādrau kulakanyakāḥ valir nando daśagrīvo hayagrīvo hayas tathā 2.79 sugrīvo gopatir bhīṣmaḥ śikhaṇḍī khaṇḍalas tathā śakraś caṇḍādhipaḥ siddhāḥ sarvānugrahakārakāḥ 2.80 haṃsabhedādimārgasya bhaviṣyanti prakāśakāḥ āmodaś ca pramodaś ca sumukho durmukhas tathā 2.81 avighno vighnakartā ca tava mārgeṣu rakṣakāḥ etat sarvaṃ yathānyāyaṃ caṇḍākṣī puratas tava 2.82 bhaviṣyati mamājñāto gacchāmaḥ kāmikaṃ yathā evam uktvā gatā śīghraṃ yatrocchuṣmā nadī śubhā 2.83 mahocchuṣmavanāntasthā divyādivyaughavāhinī mahocchuṣmahradaṃ yatra yatra nīlo mahāhradaḥ 2.84 tatra sā ram ate devī divyājñāguṇaśālinī ubhayos taṭayos tasthā ramitvā kālaparyayam 2.85 yāvat paśyati viśvāṅgī tattvāṅgī tāvat paśyati kāmabhogakṛtāṭopāṃ vasantatilakojjvalām 2.86 dravayantīṃ dravantīṃ tām icchayā bhuvanatrayam tāṃ dṛṣṭvā prahasitā mātā kā tvaṃ kasmād ihāgatā 2.87 tāṃ dṛṣṭvā mohitā mātā jānanty api na jānatī viśramya ca muhūrtaikaṃ yāvad ālokayet punaḥ 2.88 tāvocchuṣma ihāyātā mamāgre śokavāhinī sādhu kāmini sarvatra yat tvayā darśitaṃ mama 2.89 kāmānandaphalāvāptis tena kāmeśvarī bhava kāruṇyāt kāmarūpaṃ tu mamāgre vividhaṃ kṛtam 2.90 tenedaṃ kāmarūpaṃ tu mahat pīṭhaṃ tavādhvaram bhaviṣyati kalau prāpte candrānandaḥ patis tava 2.91 vāyuskandhopaviṣṭo 'sau ātmabhedaprakāśakaḥ aśeṣārthavido nāthaḥ sarvajñaḥ parameśvaraḥ 2.92 kāmike kāmukas tubhyaṃ kāmadevo bhaviṣyati bhaviṣyanti mahānandās trayodaśa guṇānvitāḥ 2.93 yoginyo yogasampannās tava ḍikkarikāḥ śubhāḥ putrās trayodaśā hy evaṃ saptaite prāticārakāḥ 2.94 bhaviṣyanti jagaddīpā jagadānandakārakāḥ prabhā prasūtiḥ śāntābhā bhānuvatyā ca śrībalā 2.95 hārī ca hāriṇī caiva śālinī kandukī tathā muktāvalī tathā cānyā gautamī kauśikī tathā 2.96 śākodarī ca vikhyātā rājñāḥ siṃhāsanādhipāḥ bhānur anantahetuś ca surājaḥ sundaras tathā 2.97 mahāvaktrārjuno bhīmo droṇako bhasmako 'ntakaḥ ketudhvajo viśālākṣaḥ kalyāṇaś caturānanaḥ 2.98 eṣo'vatāro vividhaḥ kalau prāpte bhaviṣyati lampaṭo ghaṇṭakarṇaś ca sthūladanto gajānanaḥ 2.99 bṛhatkukṣiḥ surānandaḥ saptamas tu balotkaṭaḥ saptaite viṣamāḥ kruddhāḥ sarvasantānapālakāḥ 2.100 pīṭhopapīṭhasandohe kṣetre kṣetre mahābalāḥ sarvasādhāraṇā hy ete bhaviṣyanti kalau yuge 2.101 anyat kāmāmbike kiñcid bhaṇiṣyāmaḥ kariṣyatha sarvasādhāraṇaṃ tac ca caturṇāṃ tu vijānatha 2.102 bhaviṣyati kalācakraṃ maccharīrasamudbhavam parāparavibhāgajñaṃ mātaṅgakulasambhavam 2.103 nīlasyottarabhāge tu mahocchuṣmavanāntagam parāparaṃ tu tenedaṃ pañcamaṃ pīṭhanāyakam 2.104 mātaṅginīkulāntastham ādyaṃ caivātha pañcamam tena jātaṃ jagat sarvaṃ tat sañjātaṃ kulākulam 2.105 maccharīrāṅgasambhūtaṃ bhaviṣyanti tavādhvare kāryadṛṣṭau praśastaṃ tu apraśastam itare jane 2.106 madhyadeśasthitaṃ tac ca matsamīpe vyavasthitam siddhapālakasaṃyuktaṃ bhaviṣyaty avatārakam 2.107 nirācāraṃ jagat sarvaṃ nirācāravivarjitam nirācāreṇa yogena kariṣyanti nirākulam 2.108 hārikā hāri gāndhārī vīrā caiva nakhī tathā jvālinī sumukhī caiva piṅgalī ca sukeśinī 2.109 śrīphalaḥ kaṣmalaś caṇḍaś caṇḍālaś ceṭakas tathā mātaṅgo bāhuko vīro avyakto navamaḥ smṛtaḥ 2.110 herambo dhūlisaṃjñas tu piśācaḥ kubjavāmanaḥ parāparaṃ tu tat pīṭhaṃ kāmapīṭhordhvamadhyagam 2.111 triśrotraṃ pūritaṃ yasmāt triśrotrā tvaṃ tathā bhava nadīrūpāsi māṅgalye bhava tvaṃ kāmarūpiṇī 2.112 mātaṅgānāṃ kulotpanne yas tvāṃ nityābhivādayet teṣu kṣemakarī nityaṃ na manyante kṣayaṅkarī 2.113 tvāṃ muktvā yo 'nyavarṇas tu yo 'tra pīṭhe bhaviṣyati tasyāpadakarī nityaṃ bhaviṣyasi kulāmbike 2.114 evaṃ tiṣṭha mamānande jagānandakarī ciram bhaviṣyati purāvastham amoghājñāprasādataḥ 2.115 evam uktvā gatā śīghraṃ devīkoṭaṃ kṛtakṣaṇāt ālokanena mahatā aṭṭahāso 'ṭṭahāsataḥ 2.116 kolāgiryāṃ tathojjenī prayāgavaraṇādikam virajekāmrakādyaṃ ca anyac cānyaṃ carācaram 2.117 yatra yatra gatā devī yatra yatrāvalokayet tatra sandohatīrthaṃ ca upakṣetrāṇy anekadhā 2.118 kṛtaṃ tu bhārate varṣe ātmakīrtikumārikā tena kaumārikākhaṇḍaṃ sañjātaṃ puṇyapāvanam 2.119 pūrvasantānadevena yad uktaṃ bhārataṃ vraja tadāvasāne kubjeśi ubhābhyāṃ melakaṃ tv iha 2.120 tat kṛtaṃ sakalaṃ devyā ājñānandāvabodhakam āgatā tu punas tatra pūrvarūpānuyāyinī 2.121 devo 'pi pūrvasantāne śiṣyaḥ suravarārcite śrīmadoḍramaheśānaṃ kṛtvā cājñāṃ punar dadet 2.122 vraja tvaṃ bhārate varṣe itaḥ prabhṛty anugrahaḥ uḍḍapīṭhe punaḥ sthātuṃ kuru sṛṣṭim anekadhā 2.123 evam uktvā punas tatra trikūṭaśikharāntagaḥ adṛṣṭavigraheśānaś cāntardhānam abhūt kṣaṇāt iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate ājñāparyāyakaumāryādhikāro nāma dvitīyaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 3.1 tvayā sārdhaṃ mahādeva vivāho jāyate yathā kiṃ nimittaṃ ca kasyārthe tan me nigada bhairava śrībhairava uvāca 3.2 tvam eva devi sā bhadre gatāsi pitṛmandiram krauñcasya ca vadhārthāya devais tv ārādhitā vayam 3.3 sa ca krauñco yathotpannas tat sarvaṃ kathayāmi te sthānāt sthānaṃ kramantyāśu prasvedaḥ patitaḥ kvacit 3.4 tatrāsau dānavo jātaḥ krauñcākhyo baladarpitaḥ tena devagaṇāḥ sarve saptalokāntasaṃsthitāḥ 3.5 upadrutās tu balinā gatā brahmapuraṃ tu te brahmāpi taiḥ samaṃ devi viṣṇoḥ pārśvam upāgatāḥ 3.6 viṣṇunā saha ālocya kiṃ kurvāma upadrutāḥ krauñcāsureṇa balinā tasyopāyaṃ vada prabho 3.7 sphoṭanārthaṃ garutmīśa tenāham idam āgataḥ hariṇāpi punaś coktaṃ vadhituṃ tasya na kṣamaḥ 3.8 devadevīsutaṃ muktvā kasmāt so 'pi tadudbhavaḥ tata evaṃ samālocya kva sthānasthaḥ kujeśvaraḥ 3.9 devīdehojjhito deva uvācedaṃ pitāmahaḥ prahasya pālako hy evam uvācedaṃ pitāmahaḥ 3.10 idānīṃ kim asau dakṣo nirvaped utthito 'nalaḥ tasya kopānalād dagdhaḥ kāryotpanne kutas tu saḥ 3.11 mahādarpavaśād bhraṣṭā naṣṭā yūyaṃ divaukasaḥ evopalambhitāḥ sarve hariṇā brahmaṇoditāḥ 3.12 ūcus tv evaṃ punaḥ paścād upāyaḥ ko 'sti sāmpratam himavadgirer duhitā tiṣṭhaty ekā subhāvitā 3.13 jagannāthāṅghriniratā jagannātho hi tatra ca evam uktvā vasantasya kāmasya guṇaśālinaḥ 3.14 devaiḥ pracoditau tau dvau devadevyor manoharau evaṃ tai racitaṃ sarvaṃ puṣpapallavakādibhiḥ 3.15 kokilārāvajhaṅkāraṃ ṣaṭpadonmattasaṅkulam vasantam uditaṃ dṛṣṭvā prasannagirayā kila 3.16 uvādecaṃ tadā kāle kāmo vidhyati bhairavam 3.17 madālasānandabhṛtekṣaṇekṣitaḥ prapaśyatām eva kumārikorum dhṛtvā karotkaṇṭhitayā ca kaṇṭhe āliṅgayantyā ca diśaṃ vilokya 3.18 lajjāyamānena sakopanena trailokyasaṃhāramahānalena sandīpito 'sau patitaḥ kṣaṇena kāmo hataḥ kāmanirīkṣaṇena 3.19 kāmānande dagdhe prītiratī rodanātmike duḥsaham dṛṣṭvā te rudamāne nānaṅgaḥ patir bhavati mā rudathaḥ 3.20 nigrahītvā tu taṃ kāmaṃ trinetrarūpadhāriṇā nigrahānugrahaś caiva bhairavecchā pravartate 3.21 etad antaram āsādya brahmaviṣṇupuraḥsarāḥ sarve devagaṇāḥ prāptā ṛṣisiddhāḥ saguhyakāḥ 3.22 stutistotraravair divyais toṣayitvā kujeśvaram uvācedaṃ harir brahmā deva cotkaṇṭhitā vayam 3.23 bhavatpādavinirmuktā devadevā hy upadrutāḥ pracaṇḍabalinākrāntāḥ krauñcena parameśvara 3.24 prasīda dayayā nātha bruvāmas tv abhayaṃ dada devīm udvāhyatāṃ nātha kleśāyāsaprapīḍitām śrībhairava uvāca 3.25 kutra tiṣṭhati kasyaiṣā kā mātā kaḥ pitāmahaḥ ko me dadāti ko yācyaḥ kiṃ kurvāmaḥ kulojjhitāḥ 3.26 uktaṃ tu brahmaṇā hy evaṃ yācyo 'haṃ yācakā vayam yajñayājī himantākhyo adhvaryuḥ parameśvaraḥ 3.27 evam uktvā tu vṛddhena vasiṣṭhapramukhān ṛṣīn preṣitā vada śīghredaṃ sampradānakriyāṃ kuru 3.28 tair gatai rucitaṃ sarvam ādeśaṃ śirasā dhṛtam bahuvittaprabhāreṇa vivāhānandakṛd dhy abhūt 3.29 sarvamaṅgalamāṅgalyam ānandānandapūritam tadā prabhṛti sarvedam abhūt pūrṇamanoratham 3.30 bhairave mathanāsakte jagadyoniḥ sadoditā trailokyasṛṣṭihetvarthaṃ manthānastho bhavet tada 3.31 krīḍāvinodair atilālasasthaṃ kulāmṛtānandavidhau pravṛttam kuleśvaraṃ kubjibhṛtānurāgaṃ sampṛcchatedaṃ praṇatā kujeśī 3.32 praṇayena tu yogena drāvitāṅgaṃ tvayā mama kubjenaiva tu rūpeṇa pīḍitātīva bhairava śrībhairava uvāca 3.33 vinodakuśale devi anekārthavidhāyinī toṣito'dya tvayā nāthe pṛccha pṛccha sudurlabham śrīkubjikā uvāca 3.34 pūrvakāle tvayā mahyaṃ prasādo yaḥ kṛtaḥ prabho kubjatvaṃ śabdarūpeṇa pūrvaṃ vyāharitaṃ yataḥ 3.35 tena kāryeṇa deveśa kālasthānaṃ na me prabho pṛcchāmi praṇayāviṣṭā ajñānaguṇaśālinī 3.36 kathaṃ me kubjikā nāma kiṃ khañjī pūrva sūcitā etad ācakṣva yatnena sarvopāyasamanvitam 3.37 paramārthaṃ yadā deva tadā syāt siddhisādhanam atha cet tan mṛṣā vākyaṃ tat kiṃ nāma pratiṣṭhitam 3.38 kathayasva prasādena samācāro guruḥ katham sādhanaṃ sarvavastūnāṃ yenaikena prapadyate 3.39 mantratantreṇa yogena ājñātaḥ sampravartate tat sarvaṃ helayā nātha ekoccārād vada prabho śrībhairava uvāca 3.40 krīḍānandasvarūpeṇa pṛṣṭo 'haṃ klinnacetase tena te kledanāmārgaṃ kathayāmi surārcite 3.41 nityānandaprakartāraṃ kalyāṇārthaprabodhakam gurum anveṣayed yatnāt subhagaṃ priyadarśanam 3.42 śubhajātisuvṛttisthaṃ śubhadeśasamudbhavam jñānavijñānasampannaṃ samastārthaviśāradam 3.43 kālajñaṃ nipuṇaṃ dakṣaṃ sāmarthajñam akutsitam sarvāvayavasampannaṃ vyaṅgadoṣavivarjitam 3.44 vedhaghaṭṭanirodhajñaṃ lokamārgaviśāradam kriyākāṇḍarataṃ śāntaṃ subhaktaṃ guruvatsalam 3.45 susantuṣṭam alobhiṣṭhaṃ tapasvijanavatsalam pratipannajanānandaṃ śauryavantaṃ dṛḍhavratam 3.46 vidyām abhayadātāraṃ laulyacāpalyavarjitam ācārapālakaṃ dhīraṃ samayeṣu kṛtāspadam 3.47 āgataṃ na tyajed vastuṃ yo gatvā na parigrahet sa gurur na manuṣyānāṃ devānām api durlabhaḥ 3.48 śaktihīnaṃ guruṃ prāpya śiṣye muktiḥ kutaḥ priye mūlacchinne yathā vṛkṣe kutaḥ puṣpaphalādikam 3.49 evaṃvidhaṃ guruṃ prāpya ko na mucyeta bandhanāt taṃ dṛṣṭvā sarvabhāvena śiṣyaś cārādhayed gurum 3.50 ātmanā ca dhanenaiva dāsatvena bhajet tu tam tāvad ārādhayed devi prasanno yāvat sa guruḥ 3.51 prasanno dadate dīkṣāṃ yayā pāśakṣayo bhavet prabodho bhavate tasya gṛhṇāti yadi tatkramāt 3.52 akramād dadate yas tu akramād gṛhṇate tu yaḥ dvāv etau niścitau baddhau pāśaiḥ kulasamudbhavaiḥ 3.53 yāvad aṣṭau tathā pañca trīṇy abdāni subhāvitaḥ tāvan na kārayed dīkṣāṃ niṣiddhas tu kulānvaye 3.54 atha ced gurusāmarthyād dadate dayayā śiśoḥ tathāpi tena kartavyaṃ dāsatvaṃ tu guroḥ kule 3.55 ākruṣṭaḥ śatadhā vāpi tāḍitas tu sahasradhā evaṃ kṛte na yasyāsti virāgas tasya yogyatā 3.56 guruṇā roṣito vātha yo dadyād uttaraṃ kvacit sa tu naśyati duṣṭātmā ajīrṇe bhojanaṃ yathā 3.57 guroḥ kopaṃ na kartavyaṃ vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ tasya kopād dahiṣyanti prāptajñānaṃ marīcayaḥ 3.58 martyalokaṃ samāsādya kiñcijjñā guravo yadi tadā jñānasya kā rakṣā jñānacauraṃ haranti tāḥ 3.59 kṣamāśīlaṃ guruṃ matvā yadi śiṣyo 'pamānayet prāptaṃ me jñānasadbhāvaṃ gacchāmaḥ kathanaṃ vinā 3.60 tasya rodhādikā devyo mūkatvaṃ janayanti vai na rohati yathā bījaṃ dagdhaṃ tadvad idaṃ priye 3.61 ājñāyogaṃ kriyāmantraṃ muṣitvā yaḥ palāyate na ca tena samaṃ yāti tatraivāyāti niścitam 3.62 sa kathaṃ tiṣṭhate mūḍho bhuktodgīrṇe vapur yathā nābubhukṣā bubhukṣā vā ghṛṇī kṣīṇatanur bhavet 3.63 śubhaṃ vā aśubhaṃ vātha kurvāṇaṃ na hased gurum hasanād dhvaṃsam āyāti hasite hiṃsito hi saḥ 3.64 sāmānyapratipattyā vā na vaded guruṇā saha mukhe hastaṃ pradattvā tu dadādeśam iti bruvan 3.65 aṅgarakṣā na kartavyā na śāṭhyaṃ guruṇā saha uktānukteṣu kāryeṣu upekṣāṃ naiva kārayet 3.66 śaṭhas tu duṣṭabhāvaś ca mṛṣāvādyapravādakaḥ antaraṅgī na sadbhāvī sa naṣṭaḥ kañjinī yathā 3.67 dvidhābhāvābhipannasya bhinnabhāva itas tataḥ ya evaṃ vartate mūḍhaḥ sa naṣṭaḥ kañjikaṃ yathā 3.68 ājñāsphurantam ānandaṃ guruṃ tyaktvānyam āśrayet sanniruddhas tu sarvatra rājyabhraṣṭo yathā nṛpaḥ 3.69 śarīraṃ dravyavijñānaṃ vastravāhanabhūṣaṇam gurvarthaṃ dhārayed yas tu sa vai saṃskāram arhati 3.70 gurur mānyo guruḥ pūjyaś cārādhyo guravaḥ sadā gurau santoṣite sarvaṃ toṣitaṃ sacarācaram 3.71 guroḥ samo naiva hi martyaloke tathā viśeṣeṇa tu cāntarikṣe yas tārayed duḥkhamahārṇavaughāt kiṃ tasya kartuṃ sa karoti śiṣyaḥ 3.72 na mātā na pitā caiva na bhrātā naiva bāndhavāḥ upakāraṃ hi kurvanti kurute yādṛśaṃ guruḥ 3.73 evaṃ matvā varārohe duḥkhe duḥkhī sukhe sukhī guror vairodhikaṃ sthānaṃ pramādād api na vrajet 3.74 upaviṣṭasya pārśve tu kartavyaṃ mārjanādikam bhikṣāpātraṃ nivedyeta puṣpadhāṭīṃ vahet sadā 3.75 antaraṅgaṃ na kartavyaṃ vāṅmanaḥkāyakarmaṇā yat kiñcid gurave kāryaṃ tat kartavyam aśaṅkitaiḥ 3.76 ya evaṃ vartate śiṣyaḥ sukhaduḥkhasamāśrayī tasya siddhir na dūrasthā mokṣaḥ svādhīnatāṃ gataḥ 3.77 guruṇāpāditaṃ sarvam upadeśaṃ prapūjayet tasmād evaṃ viditvā tu gurur devo na cānyathā 3.78 triṣkālaṃ praṇipātena dhyānayogena taṃ yajet adṛṣṭavigraheśānam upalabhyeta nānyathā 3.79 mantradhyānatapopāyaiś caryāyogair anekadhā na paśyanti paraṃ śambhuṃ yāvan nopāsayed gurum 3.80 dhyāyanto 'pi sadā bhaktyā madrūpaṃ guruṇoditam tathāpi na bhavet saukhyaṃ śāmbhavaṃ paramārthataḥ 3.81 yāvan mūrdhnopari pādā ājñāyuktaḥ subhāvitaḥ tāvan na jāyate śīghram adṛṣṭaguṇalakṣaṇam 3.82 gururūpavidhau yadi niścalatā tad upāsati mūrdhni dhṛtāṅghriyugam acireṇa bhavaty upaladbhiguṇā aṇimādiguṇāṣṭakaśambhupadam 3.83 ājñāhīne parokṣatvaṃ trayāṇāṃ darśitaṃ mayā rudrabhairavavīrāṇāṃ kathanād yogaḥ pravartate 3.84 siddhe siddhaṃ vinirdiṣṭaṃ pratyakṣaguṇalakṣaṇam ājñātaḥ sampravarteta sā cājñā guravo viduḥ 3.85 śāstre śāstre smṛtaṃ jñānaṃ mayānekavidhānataḥ pratyakṣamantranihitā siddhājñā siddhagocare 3.86 tenedaṃ siddhasantānaṃ gurudevopalakṣitam yasya cājñānipātena sambodhaḥ śāmbhavo bhavet 3.87 pratyakṣaṃ guravaṃ tyaktvā jñānarūpaṃ kuleśvaram katham ārādhanānyatra kurute mohitātmanaḥ 3.88 nirvāṇāgnau jvaladdīpte yo 'nyatrāgnau vrajet kudhīḥ devāgāraṃ guruṃ tyaktvā vrajaty adhobhavaṃ tu saḥ 3.89 pūrvakarmaviśuddhasya śaktipātaḥ sunirmalaḥ tīvraśaktinipāto 'sya śīghram eva prapadyate 3.90 malakāyaprapūrṇasya mandaṃ mandaṃ pravartate abhāgyasyāpi ṣaṇmāsāt tīvratvaṃ samprapadyate 3.91 yāvan na sarvabhāvena martyalokam upāgatam gurumūrtidharaṃ śambhuṃ tāvat pāto na śāmbhavaḥ 3.92 madvīryaḥ pārado yadvat patitaḥ sphuṭitaḥ kaṇaiḥ tadvac ca deśikendrāṇāṃ rūpeṇa prabhramāmy aham 3.93 mama vīryaprasūtās te ācāryāḥ sūtakeva hi vindhanti saṃskṛtāḥ santo bhaktyoṣadhisujāraṇāt 3.94 aham ekaḥ kulālo vai khecarādau guṇojjvalaḥ sṛjāmi nikhilaṃ sarvaṃ gurutve saṃvyavasthitaḥ 3.95 sādākhyaḥ khecarāṇāṃ ca piṅgo 'haṃ pavanodbhavaḥ tejase 'nantarūpo 'haṃ 'nugrahīśo jalodbhavaḥ 3.96 śrīkaṇṭho 'haṃ nivṛt[ t ]yante kulīśo 'haṃ kṣitītale 'nughrahāmy akhilaṃ sarvam eko 'py anekadhā sthitaḥ 3.97 yena yena hi bhāvena pṛcchito 'haṃ yathā yathā tathā tathā mayā sarvaṃ gurutve sampradarśitam 3.98 atraiva siddhasantāne pratyakṣo 'haṃ vyavasthitaḥ gurumūrtau sthito nityaṃ yasyājñā sampravartate 3.99 suvarṇasya yathākārāḥ saṃjñābhedair anekadhā kaṭakaṅkaṇakeyūraiḥ kaṇṭhīmudrāṅgulīyakaiḥ 3.100 tathā te guravo jñeyā mamājñāṅgasamudbhavāḥ rasavad vedhakā jñeyā stokaṃ stokaṃ bahuṃ bahum 3.101 palakoṭipalānāṃ ca guñjād evaṃ na saṃśayaḥ evaṃ vibhūtir ākhyātā yugarūpānusāriṇī 3.102 palena vihito vedhaḥ kiṃ guñjāto na vidhyati saṃskāre sati sarvatra bahustokaṃ na cintayet 3.103 parāparavibhāgena kālabhāvavaśena ca bahustokaṃ na mantavyaṃ pratyayaś cātra kāraṇam 3.104 rasaviddhaṃ yathā tāmraṃ na bhūyas tāmratāṃ vrajet ājñāviddhas tathāpy evaṃ na saṃsāram anukramet 3.105 sā cājñā vidyate yasya mama tulyaḥ kujāmbike palamātraraso bhavyaṃ guñjāmātrarasena kim 3.106 palamātraraso hy ahaṃ guñjāmātras tatodbhavaḥ evaṃ matvā gurūṇāṃ ca na vikalpo vibhūtaye 3.107 ājñāto bhukti muktiś ca sarvaṃ sādhayate kṣaṇāt vāñchitaṃ labhate sarvaṃ yadi bhaktiḥ suniścalā 3.108 ājñā tu dvividhā proktā sādhakānugrahātmikā samarthācārayuktasya tatas tāṃ tu pramocayet 3.109 prāthamikasya yā ājñā; sā viśuddhiprabodhikā adhikāranimittārthaṃ punaś cājñāṃ daded guruḥ 3.110 ājñāmātreṇa santuṣṭo anyasyājñāṃ dadāti ca nehatre tu sukhaṃ tasya paratre bādhyate tu saḥ 3.111 vācāsiddhiḥ purakṣobhaṃ yāvaj jñātaṃ na yoginaḥ tāvan na kārayed dīkṣām ity ājñā pārameśvarī 3.112 jñātvāmnāyaṃ varārohe divyādivyair niṣevitam catuṣkaṃ pañcakaṃ ṣaṭkaṃ catuṣkaṃ pañcakaṃ catuḥ 3.113 ślokadvādaśakaṃ cānyat pañcaratnaṃ satadgraham ṣoḍhānyāsakramaṃ jñātvā etat sarvaṃ vidhānataḥ 3.114 sa yogyaḥ kramiko śiṣyo anyathā nāmadhārakaḥ tataḥ prabhṛti siddho 'sau pūjyaḥ pūjāpakaḥ smṛtaḥ 3.115 etadguṇaviśiṣṭo 'yaṃ śiṣyaḥ sarvārthadāyakaḥ mahadanyāyasamprāpto gurus taṃ na tiraskaret 3.116 evaṃ gurutvam āpnoti siddhāmnāye kujeśvari anyathā jīvikārthaṃ tu ātmānaṃ ca viḍambitaḥ 3.117 ājñāyā guṇam aiśvaryaṃ yasya jātaṃ yaśasvini tasmāt sampadyate sarvaṃ yadi dattā prasādataḥ 3.118 krameṇa vihitā cājñā ājñāmoghakramaṃ viduḥ te jyeṣṭhāḥ kramasantāne yady eṣāṃ 'nukramo na hi 3.119 kiṃ tu maṇḍalayogyās te na bhavanti kuleśvarāḥ candanākṣatadīpānāṃ nārhatvaṃ ca bhajanti te 3.120 adhikārājñā prathamā prasādājñā dvitīyakā sā yadi kramaśaḥ prāptā sakramānukrameṇa tu 3.121 tatra kālaṃ samārabhya gurutvaṃ bhajate tu saḥ sa yatra tiṣṭhate deśe tatra ye 'nye tu kanyasāḥ 3.122 bhrātR̥ṇāṃ bhrātṛputrāś ca tatputrāś ca gurur yathā pūjayanty avikalpena siddhimārge vidhir hy ayam 3.123 ārādhyas tiṣṭhate yatra tatra kiñcin na kārayet mantratantrakriyāyogam adhikāraṃ prabhutvatā 3.124 pañcayojanamātreṇa gatvā karma samārabhet tatpure dāsavat tiṣṭhed ājñāśravaṇatatparaḥ 3.125 svapurasthaṃ prayatnena yadārādhyaṃ na paśyati bhuñjate mohitātmānaḥ kilbiṣaṃ bhuñjate tu saḥ 3.126 prāyaścittaṃ cared devi kubjikāyāyutadvayam atha ced darpamūḍhas tu jñātvā bhuñjaty aśaṅkitaḥ 3.127 lakṣaṃ japtvā bhavec chuddhi[r] gurupūjā tv anantaram samapādena cāruhya guror agre ajānataḥ 3.128 kubjikāyutam ekaṃ tu śudhyate gurupūjayā guror āsthānasaṃsthāne cāruhya pādukaiḥ saha 3.129 gurudṛṣṭigate pāde japate tasya pūrvavat jyeṣṭho bhrātā guror mātā guroḥ sthānārcakās tu ye 3.130 trīṇy etās tatsamā jñeyā draṣṭavyā guruvad yathā apamānya yadā hy etān ātmasambhāvitaḥ kudhīḥ 3.131 prāyaścittī salakṣeṇa śudhyate gurupūjayā upamardya guroḥ sthānaṃ pāpātmā yatra tiṣṭhati 3.132 tasya darśanasambhāṣāt pātakino bhavanti te yadā sādhuḥ prasannātmā tadā lakṣatrayeṇa vai 3.133 maṇḍalānāṃ sahasreṇa gurupūjā tv anantaram pādukopānahau chattraṃ śayyāpaṭṭo 'tha bhājanam 3.134 pādena saṃspṛśed yas tu śire dhṛtvāṣṭakaṃ japet iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate manthānabhedapracāraratisaṅgamo nāma tṛtīyaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 4.1 tṛptāhaṃ devadeveśa bījamantrair anekadhā cakraiś ca vividhākāraiḥ sadyaḥpratyayakārakaiḥ 4.2 adyāpi saṃśayo nātha mantrāṇāṃ nirṇayaṃ prati pūrvaṃ ca kathitā mantrāḥ saptakoṭir asaṅkhyayā 4.3 sādhanāni punas teṣāṃ sadyaḥpratyayakārakāḥ kliṣyanti manujātyantaṃ japahomaparāyaṇāḥ 4.4 vrataiś ca vividhākāraiḥ kaṣṭaiś cāndrāyaṇādibhiḥ kimarthaṃ te na sidhyanti japtvā koṭiśatair api 4.5 tvaṃ ca devo vibhuḥ kartā tvayoktaṃ sat yam ucyate avicāreṇa tad grāhyaṃ mithyā kiṃ deva bhāṣitam 4.6 dhvaṃsitāś ca tvayā lokā māyārūpeṇa bhairava śrībhairava uvāca 4.7 sādhu sādhu mahāprājñe vastucodyavikalpini ye mayā kathitā mantrāḥ pūrvaṃ ye kāmasiddhidāḥ 4.8 te gopitā mayā devi varṇarūpāḥ prakāśitāḥ tena te na prasidhyanti japtvā koṭiśatair api 4.9 oṃkāreṇa tu te guptā namaskāreṇa bhāmini tena guptena guptās te śeṣā varṇās tu kevalāḥ 4.10 ekākṣarā dvyakṣarāś ca catuḥpañcanavākṣarāḥ kūṭamantrāś ca ye kecit piṇḍamantrās tathaiva ca 4.11 ekāśītipadāś cānye sahasrāntāḥ śatārdhikāḥ sarve te niṣphalāḥ proktāḥ kiṃ tu jīvavivarjitāḥ 4.12 loke prasiddham evaṃ hi jīvahīnā mṛtāḥ kila mṛtasya copacāreṇa kiṃ teṣāṃ jīvitaṃ bhavet 4.13 evaṃ mantrā varārohe akṣarārthe vyavasthitāḥ vratacaryair na sidhyanti sat yam etad udāhṛtam 4.14 sidhyante jīvayuktās tu kim atra pravicāryate anyonyavalitāś caiva bheditā dvādaśasvaraiḥ 4.15 rañjitāḥ śaktibījena sidhyante varavarṇini uktāḥ kāmapradāḥ sarve sarve cāmoghaśaktayaḥ 4.16 śivavaktrodbhavāḥ sarve mananatrāṇadharmiṇaḥ trāṇaṃ tu rakṣaṇaṃ proktaṃ tac ca varṇavivarjitam 4.17 śuddhasphaṭikasaàkāśaṃ cāroccāravivarjitam jvalantaṃ svena tejena hṛtpadme saṃvyavasthitam 4.18 bhāvayec chūnyam ātmānam ekībhūtaṃ tayā saha suṣumṇācārayogena udyantaṃ ravibimbavat 4.19 o-jā-pū-kā-kramān bhittvā vidyākubjapade sthitam tāvat kampaty asau yogī stobham āyāti tatkṣaṇāt 4.20 mudrā mantraṃ tathā bhāṣā sarvaṃ jānāti tattvataḥ kubjīśānapadaṃ prāptaṃ suptāvasthā prajāyate 4.21 īṣanmātraṃ vijānāti suptāvasthāvyavasthitaḥ brahmarandhragatā cājñā kāṣṭhavat tiṣṭhate tadā 4.22 yavamātrapramāṇaṃ tu trikoṇākṛtim uttamam vaḍavāmaṇīndriyaṃ yadvan mīlanonmīlanāni ca 4.23 tatra madhye gataṃ cetaḥ kāṣṭhāvasthā tu jāyate bherīmṛdaṅgaśabdādyair gītavādyair anekadhā 4.24 na śṛṇoti na paśyeta na cānyaṃ manyate prabhum khaḍgacakrādibhiḥ śastraiś chidyamāno na vindati 4.25 īṣanmātraṃ vijānāti śaktyāvasthā varānane śaktyantaṃ tu yadā prāptas tadā cotpatate kṣaṇāt 4.26 evaṃ krameṇa deveśi śaktyuccāraṃ samabhyaset satatābhyāsayogena vāgīśatvaṃ prajāyate 4.27 māsam ekaṃ yadābhyastaṃ kāvyakartā na saṃśayaḥ dvibhir māsair vapuṣmantaḥ kṣuttṛṣṇādyair na bādhyate 4.28 vicared akhilān lokān yāvadābhūtasamplavam akṣarārthena ye mantrās teṣām eva vidhiḥ sphuṭam śrīkubjikā uvāca 4.29 akṣarārthopadeśaś ca sampradāyaś ca kaulikaḥ yathā vijñāyate deva prasādaṃ kuru bhairava śrībhairava uvāca 4.30 śṛṇu devi pravakṣyāmi mantrāṇāṃ nirṇayaṃ sphuṭam prastārādi-r-anekaiś ca ye mantrāś coditāḥ priye 4.31 akṣarārthena te jñeyāḥ khaṇḍamantrāḥ śivoditāḥ rañjakena samāyuktā upadeśaḥ surārcite 4.32 sampradāyo bhaved devi so 'pi ṣaṭsu prabhedataḥ pallavo yogarodhaś ca sampuṭo grathanas tathā 4.33 vidarbhaś ca ṣaḍ ete hi sampradāyāḥ prakīrtitāḥ mālinī śabdarāśiś ca kauliko vidhir uttamaḥ 4.34 sā tu jñeyā varārohe bhedāḥ pañcāśa suvrate kulaṃ tu ṣaḍvidhaṃ jñeyaṃ tasya vakṣyāmi lakṣaṇam 4.35 paraṃ bījaṃ tathā mūlam āgamo vidhir eva ca varṇarāśisamāyuktaḥ ṣaḍvidhas tu kulakramaḥ 4.36 sakalo niṣkalaś caiva tathā sakalaniṣkalaḥ sūkṣmo bhinnakalaś caiva kalātīto varānane 4.37 ṣaṭprakāro bhaven mantro jñātavyaḥ siddhim icchatā śuddhadvandvajasaṭkīrṇa upadeśas tribhedataḥ śrīkubjikā uvāca 4.38 sūcitā mantramārge tu ye mantrā lakṣaṇānvitāḥ te jñeyās tvatprasādena dhyānadhāraṇayogataḥ 4.39 kulamārgagatā deva yathā bhavati tat katham kathaṃ tu pallavo yoga ādi ṣaṭsu prakārataḥ 4.40 kaulikaṃ ṣaḍvidhaṃ kiṃ tu mantrāṇāṃ ṣaḍvidhā gatiḥ trividhaś copadeśaś ca etad icchāmi veditum śrībhairava uvāca 4.41 pallavo ādideśe tu yogo madhye vijānataḥ rodhas tu ādimadhyānte sampuṭaś cādi-r-antagaḥ 4.42 grathanaṃ cāntare jñeyam akṣarākṣarayogataḥ vidarbho mantra-m-ādau tu mantrānte vīranāyike 4.43 mālāgrathanam etad dhi jñātavyaṃ mantravādinā pallavo mantrabodhe tu yogo jñeyas tu sarvadā 4.44 amalīkaraṇe caiva sandhānasya vidhau priye yogas tu kathito hy evaṃ rodhaś caivānukathyate 4.45 tīvramantrapadastambhe vākstambhe sainyastambhane hastyādiśakaṭayantre nāvānte ca prakīrtitaḥ 4.46 teṣu rodhaḥ praśasyeta paśūnām utkrameṣu ca sampuṭo mantrarakṣāsu vaśyārthe caiva yojayet 4.47 amṛtīkaraṇe caiva viṣe sthāvarajaṅgame śāntikādiṣu kāryeṣu sampuṭas tu praśayate 4.48 grathanaṃ rūpakāryeṣu ākṛṣṭyādiṣu karmasu sandhāne tu varārohe grathanaṃ samudāhṛtam 4.49 vidarbhaḥ sarvakāryeṣu uktānukteṣu vastuṣu kartavyaṃ satataṃ devi yadi siddhiṃ samīhate 4.50 etad devi samākhyātaṃ sampradāyavidhiḥ śubhaḥ na mayā kasyacit khyātaṃ satyaṃ satyaṃ gaṇāmbike 4.51 sāmprataṃ kulamārgas tu yathā bhavati tac chṛṇu paraṃ binduḥ samākhyāto hṛtpadme suranāyike 4.52 grahaṇaṃ tasya copāyas taṃ jñeyaṃ kaulikaṃ param bījaṃ kuṇḍalinī śaktir yā karoti gamāgamam 4.53 tasyāntaṃ tu tato jñātvā bījaṃ kaulikam uttamam mūlaṃ śaktiḥ smṛtā kubjī jagataḥ kāraṇātmikā 4.54 tasyā jātam aśeṣaṃ tu ābrahmabhuvanāntikam sṛjate yena suśroṇi kāryakāraṇayogataḥ 4.55 jñeyā dharmiṇi dharmitvaṃ yathoṣmā kṛṣṇavartmanaḥ etat kaulikam ākhyātaṃ mūlasaṃjñā varānane 4.56 āgamas tatra sūtrārtho vidhis tatraiva coditā varṇarāśikramo jñeyo nādiphāntasvarūpataḥ 4.57 ādikṣāntaś ca deveśi śabdarāśikramo viduḥ etat kaulikam ākhyataṃ ṣaṭprakāraṃ varānane 4.58 sakalādikrameṇaiva vakṣyamānaṃ nibodhata brahmasthaḥ sakalo mantra aṣṭatriṃśatkalair yutaḥ 4.59 pūryaṣṭakasamopeta udbhavastho vijānataḥ kaṇṭhastho niṣkalo devi kalākālavivarjitaḥ 4.60 rudrasthānagato bhadre mantro bhāvair dvibhir yutaḥ sthūlajālakalair yukto bindvādīnāṃ ca sambhavaiḥ 4.61 sūkṣmādhārasthito hy ekaḥ sparśākhyo mantravedakaḥ sakalo niṣkalaś cāsau mantro jñeyas tu suvrate 4.62 vilīno bindudeve tu yonyākārasvarūpataḥ śabdasparśavinirmukto mantro jñeyas tu niṣkalaḥ 4.63 sūkṣmāt sūkṣmataro devi sa ca sūkṣmo nigadyate kālarūpaḥ smṛto bindus taṃ bhittvā vrajate yadi 4.64 ūrdhvapade pravṛttasya suṣumṇādhāragocaraḥ pralīnaḥ śabdadeve tu cicchaktipratibodhitaḥ 4.65 bhinnakalaḥ smṛto hy evaṃ layātītas tu mokṣadaḥ pañcāvasthā samākhyātā mantrāṇām amitaujasām 4.66 yāvad evaṃ na vindeta tāvat siddhiḥ kuto bhavet hṛtkaṇṭhatālujihvauṣṭhau dantanāsodbhavākṣarāḥ 4.67 kṣaṇapradhvaṃsino devi yathotpattis tathā kṣayaḥ / kṛtakā hy acetanā śūnyā anityā jalpakārakāḥ 4.68 pañcāvasthāprabhinnas tu tadā mantra-m ihocyate evaṃ mantragatiṃ jñātvā sidhyante līlayā narāḥ 4.69 udbhave śuddham ity ukto viśleṣe dvandvajaḥ smṛtaḥ saṅkīrṇe layasaṃsthā hi upadeśas tridhā smṛtaḥ 4.70 sparśanaṃ cāvalokaṃ ca sambhāṣaṃ cātmadarśanam svayamāveśanaṃ caiva saṅkrāntiḥ pañcalakṣaṇā 4.71 sparśanaṃ hṛdisaṃsthaṃ tu ālokaṃ kaṇṭhadeśataḥ tālusthāne tu sambhāṣaṃ darśanaṃ bindumadhyataḥ 4.72 svayamāveśanaṃ devi kubjirandhre na saṃśayaḥ sparśane kampanaṃ jñeyam āloke dhunanaṃ bhavet 4.73 sambhāṣe tu bhavet stobhaḥ śāstrārthaṃ caiva manyate darśanena guṇāvāptir aṇimādiguṇāṣṭakam 4.74 svayamāviśane devi utpaten nātra saṃśayaḥ evaṃ mantragatiṃ jñātvā sidhyate nātra saṃśayaḥ 4.75 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi mantroddhāraṃ varānane/ sugupte bhūsame śuddhe gomayenopalepite 4.76 puṣpaprakaragandhāḍhye gahvaraṃ tu samālikhet saptatrayodaśair bhāgaiḥ ṣaḍ lopyāḥ ṣaṭkrameṇa tu 4.77 yathā caivaikapārśve tu dvitīyam evam eva hi ekaṃ trīṇi tathā pañca sapta nava tathaiva ca 4.78 ekādaśa tathāpy evaṃ trayodaśāvasānataḥ pañcāśad ūnam ekena kartavyaṃ hi yathāvidhi 4.79 kāmarūpād akārādau likhed evaṃ krameṇa tu svarāḥ sparśā yathāvṛttyā yāvan madhyam upāgatāḥ 4.80 oḍḍiyānagataṃ devi haṃsākhyaṃ tu mahātmanam ka-ṣākhyaṃ mantrarājānaṃ saṃyogena tu jāyate 4.81 evaṃ nyāse kṛte devi uddharen mālinīṃ śubhām nādiphāntakrameṇaiva yathā bhavati tac chṛṇu 4.82 pa-dha-madhye śikhā jñeyā adhaḥśiravyavasthitā e-pūrvākṣaracatuṣkaṃ śiromālā nigadyate 4.83 ai-śa-madhye śiro devyāḥ kārayec chubhalakṣaṇam tṛtīyaṃ nayanaṃ devyā ṅa-cha-madhyagataṃ punaḥ 4.84 na-da-madhyagataṃ jñeyaṃ dvidhābhūtaṃ varānane nayanau ca smṛtau devyāḥ kramād dakṣiṇavāmagau 4.85 ṭa-pūrve nāsikā jñeyā saṃsṛṣṭā caiva madhyagā ḍha-ta-madhyagataṃ gṛhya dvirabhyāsapaderitam 4.86 ṭha-ḍa-pūrvau yutau 'dhastād bhūṣaṇau karṇayoḥ smṛtau vāmadakṣiṇamārgeṇa karṇabhūṣasthitāv iha 4.87 sa-ca-madhyagataṃ vaktraṃ devyāyā vīranāyike visargānta-kha-madhyasthaṃ ka-ga-madhyagataṃ punaḥ 4.88 kha-paścimaṃ samuddiṣṭaṃ paścimottaram eva ca gha-ca-madhyagataṃ caiva uddhared akṣaraṃ śubham 4.89 ete pañca smṛtā varṇā devyā daśanakalpanā ña-pūrve rasanā devyā jha-ūrdhvena sarasvatī 4.90 sa-ta-madhyasthitaḥ kaṇṭhaḥ ma-cha-madhyagatoddharet ra-ma-madhyagataṃ tadvad akṣarau tu śubhātmakau 4.91 śikharau tau smṛtau bhadre vāmadakṣiṇagau śubhau ū-ḍha-madhyagataṃ gṛhya ḍa-ṇa-madhye dvitīyakam 4.92 vāmadakṣiṇagau dvau tu bāhū devyāḥ surārcite ṭa-ḍa-madhyagataṃ caiva dvidhābhūtaṃ tu kārayet 4.93 karatalau smṛtau devyāḥ savyāsavyau vijānataḥ ja-ma-pūrvau tu aṅgulyau vāmadakṣiṇagau śubhau 4.94 aṃ-ka-madhye karapṛṣṭhe dvidhābhūtaṃ prakalpayet ña-ṭha-madhyagataṃ gṛhya vāmahaste pradāpayet 4.95 ūrdhvavaktrakapālaṃ tu amṛtākhyena pūritam dakṣiṇe tu kare jñeyaṃ ya-ḍha-madhye tu daṇḍakam 4.96 śūlasya kathitaṃ bhadre uddhāreṇa samuddhṛtam a-cha-madhyagataṃ śūlam uttānam ūrdhvavaktragam 4.97 jñātavyaṃ tu vipaścidbhir yathālakṣaṇalakṣitam gha-na-madhye tu hṛdayaṃ devyāyāḥ sarvakāmadam 4.98 ma-ṣa-madhyagataṃ gṛhya ātmabījaṃ śivātmakam visargasahitaṃ bhadre uddhṛtaṃ mantram uttamam 4.99 ya-sa-madhyagataṃ prāṇaṃ devyāyā vīranāyike ja-ca-madhyagataṃ gṛhya ra-va-sandhigataṃ tathā 4.100 vāmadakṣiṇagau dvau tu akṣarau tau stanātmakau jha-pūrve tu payo jñeyam amṛtaṃ ca udāhṛtam 4.101 na-sa-madhyagataṃ gṛhya udaram uddhṛtaṃ 'naghe ka-ṣākhyaṃ tattvarājānaṃ nābhiṃ devyāḥ prakalpayet 4.102 bha-ña-madhyagataṃ devi nitambaṃ sakalātmakam va-ṣa-madhyagataṃ guhyam au-paścimasamanvitam 4.103 ūrvākāraṃ bhaved bījaṃ ṇa-tha-madhyagataṃ 'naghe ṇa-ta-dakṣiṇagau bījau jānunī dve prakalpayet 4.104 savyāsavyagatau jñeyau krameṇaiva śubhekṣaṇe tha-da-dakṣiṇagau dvau tu jaṅghau dve vāmadakṣiṇau 4.105 tha-da-madhyagataṃ devi pa-ba-madhyaṃ tathaiva ca dvau bījau coddhṛtau bhadre pādau jñeyau vipaścitā 4.106 vāmadakṣiṇagau proktau lakṣaṇena samanvitau evaṃ samyagvidhānena uddhṛtā mālinī priye 4.107 sapta koṭyas tu vidyānāṃ mantrāṇām amitaujasām eṣā hy ekā parā yonir mālinī sarvakāmadā 4.108 mālayitvā sthitā yena tenaiṣā mālinī smṛtā ye bhūtā ye bhaviṣyanti aprameyā varānane 4.109 rudrāṇāṃ yoginīnāṃ ca sā mātaiva nigadyate avarṇā varṇasaṃyogā jñātavyā tu śubhekṣaṇe 4.110 sarvarudrātmakā mantrā rudrāḥ śaktyātmakāḥ priye śaktis tu mātṛkā jñeyā sā jñeyā tu śivātmikā 4.111 evaṃ mantrapramāṇaṃ tu kathitaṃ tava śobhane etad ādyaṃ samākhyātaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ 4.112 ekavīravidhānaṃ tu prāg uktam anya āgame iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate mantranirṇayagahvaramālinyuddhāro nāma caturthaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 5.1 umāmāheśvaraṃ cakraṃ kathayāmi suniścitam padaṃ ca padabhedaṃ ca yo jānāti sa sidhyati 5.2 aiṃ namo bhagavate rudrāya padaṃ caiva daśākṣaram namaś cāmuṇḍe dvitīyaṃ syāt pañcākṣaram udāhṛtam 5.3 namaś cākāśamātR̥ṇāṃ padam anyat tṛtīyakam aṣṭākṣaraṃ samākhyātaṃ lakṣaṇena vilakṣitam 5.4 sarvakāmārthasādhakīnāṃ padaṃ caiva caturthakam navākṣaram idaṃ devi padaṃ yat samudāhṛtam 5.5 ajarāmarīṇāṃ padaṃ cātra kathitaṃ pañcaguṇāvaham akṣarāṇāṃ samāsena rasasaṅkhyā udāhṛtā 5.6 sarvatrāpratihatagatīnāṃ padaṃ ṣaṣṭhaṃ varānane daśākṣaraṃ samākhyātaṃ kathitaṃ vīranāyike 5.7 svarūpapararūpaparivartanīnāṃ padaṃ saptamakaṃ bhavet akṣarāṇāṃ samāsena daśatritayam uttamam 5.8 sarvasattva vaśīkaraṇocchādanonmūlanasamastakarmapravṛttīnāṃ padaṃ cāṣṭamakaṃ bhavet akṣarāṇāṃ samāsena viṃśaccatvārisaṅkhyayā 5.9 sarvamātṛguhyahṛdayaparamasiddhaṃ padaṃ tu navamaṃ bhavet akṣarāṇāṃ samāsena śakrasaṅkhyā varānane 5.10 parakarma tathā devi chedanakaraṃ prakīrtitam siddhikaraṃ ca evātra padaṃ caiva dvipañcakam 5.11 akṣarāṇāṃ tathā saṅkhyā ekatra samudāhṛtā dvisaptaparimāṇena sphuṭam etat kuleśvari 5.12 śṛṇu cānyaṃ varārohe mātR̥ṇāṃ vacanaṃ śubham akṣarāṇāṃ pramāṇena dvicatuṣkaṃ varānane 5.13 ekādaśamam etad dhi padaṃ sarvaguṇāvaham tad yatheti samārabhya dvitīyaṃ śobhanaṃ priye 5.14 brahmāṇīti padaṃ pūrvaṃ māheśvarī dvitīyakam kaumārīti tṛtīyaṃ syād vaiṣṇavyā tu caturthakam 5.15 vārāhyā pañcamaṃ jñeyam aindrī ṣaṣṭhamakaṃ bhavet aiśānī saptamaṃ proktam āgneyī cāṣṭamaṃ priye 5.16 evamādyāḥ sthitā devyaḥ kathitās tava śobhane aghore amoghe varade vicce vai vacanaṃ śubham 5.17 sarvāsāṃ caiva mātR̥ṇāṃ svāhāpraṇavasaṃyutam aiṃ cāmuṇḍe padaṃ pūrvam ūrdhvakeśi dvitīyakam 5.18 jvalitaśikhe tṛtīyaṃ tu vidyujjihve caturthakam tārakākṣi tathā devi pañcamaṃ parikīrtitam 5.19 piṅgalabhruve nāmena ṣaṣṭhamaṃ tu sulocane vikṛtadaṃṣṭre padaṃ hy etat saptamaṃ parikīrtitam 5.20 kruddhe ti ca tathā cānyam aṣṭamaṃ śubhalakṣaṇam māṃsaśoṇitasurāsavapriye navamaṃ daśamaṃ tu hasadvayam 5.21 nṛtyadvayaṃ tathā coktaṃ daśa-m-ekaṃ tu suvrate vijṛmbha ca tathā yugmaṃ daśadve ca prakāśitam 5.22 māyātrailokyarūpeti daśatritayam uttamam sahasraparivartanīnāṃ dvisaptamaṃ parameśvari 5.23 nudayugmaṃ tripañcaiva kūṭayugmaṃ dviraṣṭakam ciriyugmaṃ tathā bhadre daśasapta ca ekataḥ 5.24 hiridvitayam ekatra daśa-aṣṭa śubhekṣaṇe bhiri caiva dvirabhyāsād viṃśa-m-ekonasaṅkhyayā 5.25 trāsanidvitayaṃ caiva padaṃ viṃśamakaṃ bhavet bhrāmaṇiyugmam etad dhi viṃśa-m-ekaṃ tu uttamam 5.26 vidrāvaṇi dvirabhyāsād viṃśadvayaṃ tathānaghe kṣobhaṇīti dvirabhyāsād viṃśatrikam udāhṛtam 5.27 māraṇidvitayaṃ caiva viṃśacatvārisaṅkhyayā sañjīvanipade dve tu pañcaviṃśapadaṃ priye 5.28 heriyugmaṃ smṛtaṃ bhadre ṣaḍviṃśakam anuttamam geriyugmaṃ tathā proktaṃ saptaviṃśatimaṃ padam 5.29 ghuri caiva dvirabhyāsād aṣṭāviṃśa varānane ghurileti tathāpy evam ūnatriṃśam udāhṛtam 5.30 namo mātṛgaṇāyeti triṃśakaṃ kathitaṃ sphuṭam namo namaḥ aiṃ vicce svāhā triṃśam ekottaraṃ padam 5.31 samastapadasaṃyogāt parimāṇaṃ śatārdhakam varṇānāṃ ca śate dve tu dvānavatyā varānane 5.32 adhikaṃ kathitaṃ bhadre mātR̥ṇāṃ nāmavarjitam padabhedas tu vidyāyā jñātavyaḥ sādhakena tu 5.33 prayatnena varārohe tantrāmnāyaprapālakaḥ sakṛd uccāritā vidyā samayajño bhavaty asau 5.34 pañcapraṇava-m-uddhāraṃ yathā tvaṃ gahvare śṛṇu e-o-madhye samuddhṛtya bindunāda-m-alaṅkṛtam 5.35 bhagākhyaṃ prathamaṃ bījam uddhṛtaṃ paramākṣaram va-ṣa-madhyagataṃ gṛhya ṇa-ṭa-madhyāsane sthitam 5.36 i-u-madhyena sambhinnam aḥ-au-madhya-m-alaṅkṛtam dvitīyaṃ kathitaṃ devi tṛtīyaṃ va-ma-madhyagam 5.37 ṭha-la-madhyāsanāsīnaṃ caturthasvarabheditam bindunā mastakākrāntaṃ na-ca-madhye caturthakam 5.38 ī-ta-madhye samāruddham ai-pūrveṇa vibheditam bindunādasamākrāntaṃ caturthaṃ praṇavaṃ bhavet 5.39 pañcamaṃ ya-sa-madhyasthaṃ ba-ha-madhyāsane sthitam aṃ-pūrveṇa samāyuktam au-paścimavibhūṭitam 5.40 ardhacandrānvitaṃ kṛtvā bindunādayutaṃ kuru pañcapraṇava-m-uddhāraṃ rahasyaṃ kathitaṃ tava 5.41 mantrāṇāṃ dīpakaṃ devi yathākarmaṇi yojayet vidyāyās tu prasaṅgena pañcapraṇavam uddhṛtam 5.42 sāmprataṃ śṛṇu kalyāṇi vidyāmāhātmyam uttamam sevanāj japahomād vā dhyānāc ca kramaśo bhavet 5.43 ṣaṇmāsāc cotpated devi sat yam etad udāhṛtam kṛtvā sāmrāṭajān doṣān uccārāt kalmaṣāpaham 5.44 devadrohe gurudrohe koṭitriṃśaiḥ sa śudhyati chedane puṣpapattrāṇām āvartāc chudhyate tu saḥ 5.45 sandhyālope kṛte devi trirāvarteṇa śudhyati āhnikacchedasañjāte śatam ekam udīrayet 5.46 laṅghane samayānāṃ ca abhakṣyasya tu bhakṣaṇe avācyavācite devi sahasrāc chuddhir iṣyate 5.47 kākolūkakapotānāṃ pakṣiṇāṃ ghātane kṛte sahasrair dvibhiḥ śudhyeta satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ 5.48 chāgameṣa tathānyāni mṛgajambūka ṛkṣayoḥ śuddhis trisahasrād devi yathā bhairava-m-abravīt 5.49 sarpamārjārahantāro dundubhomatsyaghātakaḥ caturbhiś ca sahasrair hi śīghraṃ śuddhim avāpnuyāt 5.50 śvasūkaranakulādi mūṣakaś cātha vāpi vā pañcabhiḥ śuddhir iṣyeta sahasrais tu kulānvaye 5.51 gavāṃ hatvā praśudhyeta daśalakṣais tu saṅkhyayā brāhmaṇas tu yadā devi pramādād ghātito budhaiḥ 5.52 lakṣair viṃśati śudhyeta naktāśī tu jitendriyaḥ bauddhārahantahantā ca dvijād dviguṇa śudhyati 5.53 lākulā mauṣalāś caiva ye cānye lātapāṇayaḥ hatvā śuddhim avāpnoti koṭitrayajapena tu 5.54 guruṃ hatvā pañca koṭyaḥ śudhyate tu pramādataḥ striyo ghātī durācāro daśa koṭyo japet priye 5.55 naktāśī śuddhim āpnoti kṣetrapīṭhān bhramed yadi anyeṣāṃ varṇajātīnām adhamottamamadhyamāḥ 5.56 lakṣais tu bhavate śuddhir dvitricatvārisaṅkhyayā ekād ekona kartavyaṃ varṇāṇāṃ ca krameṇa tu 5.57 nindate yoginīṃ yas tu śivabhaktāṃś ca nindati śāstrāṇi dūṣayed yas tu striyam ākoṭayeti ca 5.58 kroṣanti kanyakā devi sahasrāc chuddhir iṣyate vāmadakṣiṇasiddhānte śivavratadharo hataḥ 5.59 koṭicaturbhir deveśi śudhyate japatatparaḥ yaḥ punas tattvavettā ca ṣoḍhānyāsaviśāradaḥ 5.60 smaraṇāc chuddhir iṣyeta tathyaṃ bhairava-m-abravīt krodhena tu yadā devi uccaiḥśabdapralāpitam 5.61 trivārāvartayed vidyāṃ śāntim āśu prayacchati kṛte karmaṇi bālānāṃ lūtācipiṭagaṇḍayoḥ 5.62 jvaragrahaviṣādibhyaḥ oṣadhākhyāpanāya ca pañcāvartād viśudhyeta anvayī yas tu śāsane 5.63 yaḥ punaḥ kramavettā ca śuddhāśuddhair na bādhyate deśikaṃ putrakaṃ vāpi sādhakaṃ samayajñakam 5.64 pramādān nindate yas tu daśāvartād viśudhyati aliṃ jugupsayed yas tu phalguṣaṃ vā yadi priye 5.65 ekoccāreṇa śudhyeta annaṃ vā yaj jugupsate kandukaṃ mallakoṣāḍhyā chippakaṃ carmakārakam 5.66 dhvajaṃ sūnākaraṃ vāpi matsyaghātaṃ tu lubdhakam koṅkaṇaṃ cīnabāhlīkaṃ vaṅgālaṃ kāmarūpakam 5.67 māgadhaṃ saindhavaṃ vāpi gujjaraṃ lāṭasaṃjñakam anye 'pi deśamadhyasthā vanavāsāntyajātayaḥ 5.68 veśyādikramaśaḥ sarve nindanāc chuddhir iṣyate trirāvarteṇa deveśi akāmāt kāmato 'pi vā 5.69 kāmato dviguṇaṃ devi kartavyaṃ siddhim icchatā trikhaṇḍā yādṛśaṃ proktaṃ prāyaścittaṃ kulānvaye 5.70 dvātriṃśākṣarayā tadvat kartavyaṃ tattvavedibhiḥ ete nirodharūpās tu sādhakānāṃ prakāśitāḥ 5.71 tadarthe kathitā vidyā yena sidhyanti sādhakāḥ śreyārthināṃ mayākhyātā madbhaktāḥ kṛtaniścayāḥ 5.72 anyeṣāṃ na kadācit syāl laulyārthe ye sthitānaghe iyaṃ vidyā samākhyātā upayogād varānane 5.73 sāmprataṃ padabhedas tu yathā yojyas tu bhairavi tathā te kathayiṣyāmi tac chṛṇuṣva samāsataḥ 5.74 yā vidyā kathitā pūrvaṃ nādiphāntakrameṇa tu taccharīragatā varṇāḥ pañcapraṇavabheditāh 5.75 pañcayonyāḥ svarūpeṇa varṇam ekaikasaṅkhyayā bhairavaḥ śabdarāśis tu ādikṣāntakrameṇa tu 5.76 te varṇāḥ pañcapraṇavaiḥ sampuṭe[c] ca pṛthak pṛthak ādikṣāntakrameṇaiva niyojanam udāhṛtam 5.77 dvābhyāṃ tu grathanaṃ kāryaṃ samastasyāpi śobhane sapta varṇān dadec cādau madhye vidyāpadaṃ dadet 5.78 punaḥ sapta padasyānte tasyānte tu padaṃ punaḥ punaḥ saptakam uccārya padaṃ ca tadanantaram 5.79 anena kramayogena nirvāhena tu yojayet kṣāntaṃ vai yāva deveśi tāvad eva niyojayet 5.80 padasaṅkhyā samastasya nirvāhobhayadīpite mālinī dvādaśair bhedaiḥ śabdarāśis tu ṣoḍaśaiḥ 5.81 anena kramaśaḥ sarve varṇāś caiva pṛthak pṛthak calacakravibhāgena padavidyāṃ yadā yajet 5.82 tadā kṣobhaṃ karoty āśu divyādivyetaraṃ priye yonayaḥ pañcadhā yās tu sarvāḥ klidyanti nānyathā 5.83 drāvaṇaṃ kṣobhaṇaṃ mohaṃ jṛmbhaṇaṃ śoṣaṇaṃ tathā sarvān tān kurute devi yadā śaktisamo bhavet 5.84 prasuptabhujagākārā dvādaśānte varānane nābhiṣṭhā tu tathāpy evaṃ draṣṭavyā parameśvari 5.85 dṛśyate dehamadhye tu vyomānte ca parāparā tasyāgre tu tato mantraṃ hutāśakaṇikākṛtim 5.86 uccāreta tato mantraṃ śabdarūpaṃ hṛdi priye śabdānte śaktir uccāryā īṣanmandagamārutā 5.87 padmasūtranibhākārā uccāryā sānunāsikā uccārāntāvasāne tu jñātavyālātacakravat 5.88 tatra madhyagataṃ devi caitanyaṃ mantrasaṃyutam prasphuratkiraṇānekaiḥ koṭiśo dikṣv avasthitaiḥ 5.89 tasyāpy ante tato devi śaktir ādyā manonmanī atītā tu yadā sā vai tadā bindvī udāhṛtā 5.90 bindvante vyāpako devo māyātīto nirāmayaḥ sa śivo bhāvanātīto nirguṇo guṇasambhavaḥ 5.91 adhikārī sarvakārī ca śaktyātīto mahāprabhuḥ anena kramayogena kramaḥ kāryaḥ suniścitaiḥ 5.92 ātmā manaś ca mantraś ca śivaḥ śaktis tathaiva ca ekībhāvagato devi jñātavyaḥ siddhim īhakaiḥ 5.93 tasmāt prāṇasamaṃ jāpyaṃ mantrānte nādagocare nādasyānte tato jñātvā etat smaraṇam ucyate 5.94 smaraṇaṃ śaktir uddiṣṭā yā karoti gamāgamam tasyānte tu parā sūkṣmā sā kalā amṛtātmikā 5.95 layātītā arūpā tu svayaṃvedyāvicārataḥ na tasya lakṣaṇaṃ devi na lakṣo naiva yojanā 5.96 na kṣayo naiva vṛddhiś ca śuklakṛṣṇau na caiva hi na rātrir na dinaṃ caiva na sandhyā ayanaṃ tathā 5.97 viṣuvaṃ naiva deveśi saṅkrāntir naiva vidyate sarvāvasthagatiṃ jñātvā vijñānam upajāyate 5.98 etat kaulikam ākhyātam umāmāheśvaraṃ priye utpateta na sandeho lakṣajāpāc calasya tu 5.99 calā śaktiḥ samākhyātā lakṣaṇena udāhṛtā avarṇā varṇasaṃyogā mālinī sā udāhṛtā 5.100 padabhedagatā hy ekā asaṅkhyātā varānane evaṃ tadgraha-m-ākhyātaḥ sadyaḥpratyayakārakaḥ 5.101 na kasyacin mayākhyātam umāmāheśvaraṃ priye satataṃ japate yas tu yoginīvallabho bhavet 5.102 ṣaṇmāsāc chudhyate devi brahmaghno 'pi na saṃśayaḥ paśyate virajāṃ śāntāṃ jyotirūpāṃ mahādyutim 5.103 japasya lakṣaṇaṃ devi idānīṃ śṛṇu sāmpratam ekoccāraśatānte tu parāvasthā tu gīyate 5.104 śatabhedaḥ samākhyātas tadguṇo daśa eva tu sahasrabhedam ity uktaṃ lakṣaḥ śataguṇaḥ smṛtaḥ 5.105 koṭibhedaḥ śatānāṃ tu lakṣāṇāṃ varavarṇini etaj japavidhānaṃ tu kathitaṃ tava śobhane 5.106 muktakaḥ śatabhedena yuktaṃ śataguṇaṃ śatam calacakravibhāgena lakṣabhedam udāhṛtam 5.107 calacakraṃ yadā devi koṭibhedo varānane bāhyataḥ kathito bhadre adhyātmikam ataḥ śṛṇu 5.108 udbhave śatabhedas tu sahasro viśleṣake viduḥ laye tu lakṣabhedo vai layātīte tu koṭayaḥ 5.109 vāmā jyeṣṭhā tathā raudrī bindvī ca samudāhṛtā icchā jñānī kriyā śāntā krameṇaiva surārcite 5.110 ātmacāragatiṃ jñātvā japaḥ kāryaḥ sadā budhaiḥ anenaivākṣasūtreṇa lakṣalakṣaṇalakṣite 5.111 kartavyo hi japo nityaṃ sarvaśāstraviśāradaiḥ bhuvanākhye varārohe śaktyākhye tu tathaiva hi 5.112 cāroccāravibhāgena japaḥ śreṣṭha udāhṛtaḥ mālā pañcāśikā proktā sūtraṃ śaktiḥ śivātmikā 5.113 grathanaṃ kuṇḍalī śaktir layānte merusaṃsthitam etad guptataraṃ kāryam akṣasūtraṃ śivātmakam 5.114 prakaṭaṃ naiva kartavyaṃ na meruṃ laṅghayet kvacit śaṅkhasphaṭikarudrākṣaputrañ jīvakariṣṭakāḥ 5.115 evamādyāḥ smṛtā ye tu maṇimālā varānane na tatra vidyate devo na mantro naiva cetanā 5.116 yatra yatra sthitā mālā na doṣo vidyate priye mantranyāse kṛte devi kila gopyaṃ tu kārayet 5.117 śarīraṃ kutra gopyaṃ tu kārayīta varānane mantranyāse kṛte hy ātmā sakalīkṛtavigrahaḥ 5.118 yathā gopyaṃ na yuñjeta tadvac caivākṣamālikā akṣaṃ cendriyam ity uktaṃ sūtraṃ kuṇḍalinī smṛtā 5.119 lakṣaṃ tu sā parā sūkṣmā kalā hy amṛtavāhinī saṃyogakāriṇī vyomni tena sūtreti kīrtitā 5.120 saṅkhyāgrahaṇakāryeṣu sā coktā akṣamālikā śaṅkhādyās tu varārohe japakarmaṇi śasyate 5.121 śaṅkhajaṃ tu śriyākāmaḥ sphāṭikaṃ muktihetave padmākṣā padmajā proktā śriyāpuṣṭikarā priye 5.122 rudrākṣaiḥ siddhim āpnoti yac cānyaṃ khecarīpadam jīvakā sarvadā jñeyā gopucchāgrathitānaghe 5.123 vidrumā vaśyakāryeṣu mauktikā sarvakāmadā anyāni tu smṛtā ye vai ratnajā parameśvari 5.124 sarvadā te samuddiṣṭā nātra kāryavicāraṇāt riṣṭakākṣāsthijā mālā abhicāre praśasyate 5.125 nāgavaṅgas tathā lohā miśrāś cānye 'pi ye smṛtāḥ māraṇe tāṃ praśasyeta stambhane mohane tathā 5.126 kampane dhvaṃsane devi kartavyā cābhicārake evam anye 'pi ye proktās teṣāṃ śreṣṭhā tu śaṅkhajā 5.127 praśastā sarvakāryeṣu japakarmaṇi śasyate śaṅkhāvartā tu yā nāḍī śikhānte tu vyavasthitā 5.128 tena śaṅkhamayaṃ proktam akṣasūtraṃ surādhipe sphuṭate mastake yā sā dvidhā caiva visarpiṇī 5.129 sphāṭikaṃ tena coddiṣṭaṃ guruvaktre pratiṣṭhitam raudrībhāva[ḥ] smṛto rudras tālvagre ca vyavasthitaḥ 5.130 śabdasparśaraso rūpaṃ gandhatanmātrasaṃyutam vikāritve pravarteta nirodhāl lakṣam eva ca 5.131 tena rudrākṣamālāyā japaḥ śreṣṭha udāhṛtaḥ putravad udare kṛtvā prasuptāmṛtakuṇḍalī 5.132 tayā nīyaty asau jīva adhaś cordhvena bhāvini putrañjīvakasaṃjñā tu tenaiṣā samudāhṛtā 5.133 ariṣṭāni anekāni sukhaduḥkhātmikāni tu bhuñjate satataṃ devi arjitaṃ yat purā dhanam 5.134 ariṣṭākhyā smṛtā mālā aprameyā bhavāntare hṛtpadme saṃsthitā nityam akṣarāṇāṃ prabodhikā 5.135 padmākṣamālā sā proktā śāstre śāstre varānane evamādyāḥ smṛtā ye tu paryāyā akṣamālayā 5.136 te sarve ātmanaś caiva kathitāś ca kuleśvari akṣasūtravidhiḥ khyātaḥ samyak kaulikavedinām 5.137 sāmprataṃ nyāsam ākhyāmi śṛṇu tattvena śobhane svābhāvikaṃ calaṃ dīptaṃ sthiraṃ dravanabhoyutam 5.138 nyāsamātraṃ samākhyātaṃ ṣoḍhādvādaśabhedataḥ ṣoḍhā śaktiḥ samākhyātā parā caivākṣarā śubhā 5.139 kuṇḍalī nābhideśasthā parā sā vyomarūpiṇī ekā eva parā sūkṣmā akṣayā tejarūpiṇī 5.140 jñātavyā sā parā devī ṣaḍvarṇarahitā kalā brahmasthānagatā sūkṣmā svābhāvikam udāhṛtā 5.141 viṣṇusthāne calā proktā dīptā rudrapade smṛtā īśvare sthirasaṃjñā tu sadākhye dravasambhavā 5.142 śaktisthā vyomarūpā tu jñātavyā tattvavedibhiḥ aṇimādiguṇādhārā ṣaḍguṇā guṇabodhanī 5.143 vyāpinī vyomarūpā ca anantānāthanāśritā saṃyoktrī ca viyoktrī ca sadbhāvaguṇasaṃsthitā 5.144 ekā eva parā śaktiḥ saṃsthitā kṛtyabhedataḥ kṛtyabhedena bhedo 'syā na bhedaḥ paramārthataḥ 5.145 evaṃ nyāse kṛte devi antaraṅge pravartate bahiraṅge varṇarūpā ca ekā caiva anekadhā 5.146 ṣoḍhādvādaśabhedena nyāsaḥ prokto gamāgame iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate bṛhatsamayoddhāraḥ śabdarāśimālinītadgrahavyāptinirṇayo nāma pañcamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 6.1 japasya lakṣaṇaṃ deva pūrvaṃ hi kathitaṃ tvayā ekoccāraśataṃ jñeyaṃ sahasraṃ lakṣam eva ca 6.2 koṭayas tu tathā śambho pṛthaglakṣaṇalakṣitāḥ na me jñātaṃ pramāṇaṃ tu japasya suranāyaka 6.3 tad ahaṃ śrotum icchāmi mandabuddhyālpacetasā śrībhairava uvāca 6.4 yā sā kuṇḍalinī śaktis cidrūpā ca parā kalā ādyā śaktir maheśasya aṇumātrā hṛdi sthitā 6.5 sā aṇu[ḥ ] kathitā tantre dve aṇū truṭim āśritā truṭibhūtā tu sā devī japtavyā tu parāparā 6.6 varṇahīnā parā proktā aparā varṇarūpiṇī evaṃ jñātvā varārohe japaḥ kāryaḥ sadā budhaiḥ 6.7 truṭirūpā tu sā devī tadādhāre vyavasthitā kalate prāṇagā nityaṃ daśasthāne hy anukramāt 6.8 brahmā viṣṇus tathā rudra īśvaro 'tha sadāśivaḥ kuṇḍalī vyāpinī caiva praśāntā viṣuvat tathā 6.9 śaktisthānaṃ tu deveśi ete sthānā daśa smṛtāḥ yeṣāṃ sañcarate devaḥ śivaḥ paramakāraṇaḥ 6.10 ūrdhve vā yadi vā tiryak svasthāne vā sureśvari prasphureta kalair yuktā daśabhis tu mahābalaiḥ 6.11 daśadhā kalanaṃ tena kathitaṃ tava śobhane prayatnena kṛtoccāraṃ yāvac chaktir layaṃ gatā 6.12 tāvad devi śataṃ proktaṃ varṇoccāre na saṃśayaḥ svābhāvikam anuccārya sūkṣmādhāro jagatpatiḥ 6.13 śatadhā kalanaṃ tasya truṭirūpasya yoginaḥ sahasraṃ tu samuddiṣṭaṃ daśadhā parameśvari 6.14 ubhayasya parityāgād kalādhāraḥ sadāśivaḥ1 dṛkkriyājñānanirmuktaḥ kalate ca sahasradhā 6.15 lakṣabhedaḥ samuddiṣṭa iti śāstre na saṃśayaḥ japo hy evaṃ samuddiṣṭo yogināṃ tattvavedinām 6.16 lakṣātīto manātīto nirmuktas tattvabandhanaiḥ unmanatve sadā līno aṇurūpo nakiñcanaḥ 6.17 sattāmātrasthito dehī guṇānāṃ pratibodhakaḥ viṣayabhāvanirmuktaḥ kalate lakṣadhā priye 6.18 koṭis tu bhavate hy evaṃ jñātavyaṃ mantravādibhiḥ soccāropāṃśubhūtas tu mānaso manavarjitaḥ 6.19 japaḥ pūrvaṃ samākhyātaḥ śāstre śāstre surārcite saśabdoccārayogena śuddhyarthe kathitaṃ sphuṭam 6.20 siddhyarthe 'pāṃśur uddiṣṭaḥ svapravṛtto hṛdi sthitaḥ mānaso yogahetvarthe ubhayatra vivarjitaḥ 6.21 manātīto bhaved devi mokṣadas tu na saṃśayaḥ evaṃ devi samākhyāto japaḥ prāṇasamas tava 6.22 japaḥ prāṇasamaḥ kāryo dṛṣṭādṛṣṭaphalārthinām avarṇā varṇasaṃyogā mayā te samudāhṛtā 6.23 nirālambe mahāśūnye yat tejam upajāyate tadgarbhe abhyasen nityaṃ bhāgyahīno 'pi sidhyati 6.24 yogamūlī viśuddhī ca sārṇave sā ca ekatā ekatra saṃsthitānandaṃ kularatnaṃ tridhā priye śrīkubjikā uvāca 6.25 mudrā tu sūcitā nātha na me jñātā mahāprabho tan mamācakṣva deveśi yena bhrāntir vinaśyati śrībhairava uvāca 6.26 pātālordhvagataṃ yac ca śṛṅgāṭapuramadhyagam golākāraṃ tato devi randhrasyordhvagataṃ priye 6.27 cakradvayam idaṃ proktaṃ prādhānyena vyavasthitam vedhaghaṭṭanirodhaṃ ca uccārākṛṣṭikārakam 6.28 stobhastambhanam āveśo gamaṃ caivātra suvrate etadvirahito mantrī hāsyatāṃ yāti niścitam 6.29 anena jñātamātreṇa pratyayān kurute bahūn vṛttirājā varārohe niveśya cakramadhyataḥ 6.30 vṛttihīnas tatas tatra kāvyakartā na saṃśayaḥ cakramadhye ca sañcintya suśuklāṃ ca parāparām 6.31 pustakavyagrahastāṃ ca jñānamudrādharāṃ tathā sphāṭikenākṣasūtreṇa sarvābharaṇabhūṣitām 6.32 sragdāmalambitagalāṃ prabhāmaṇḍalamaṇḍitām dvibāhu-r-ekavadanāṃ candrakoṭisamaprabhām 6.33 udgirantī[ ṃ ] mahaughena śāstrakoṭīr anekaśaḥ evaṃ dhyānasamāviṣṭaḥ sākṣād vāgīśvaro bhavet 6.34 saṃskṛtaṃ prākṛtaṃ caiva vedasiddhāntagahvaram granthataś cārthataś caiva udgiren nātra saṃśayaḥ 6.35 pīṭhamadhyagatābhyāsāt pīṭhadvāre 'thavā priye sampradāyam idaṃ kaulaṃ śāktaṃ śaktipadānugam 6.36 mātrāyogena deveśi mudrābandhaṃ tu kārayet sā mātrā gīyate cātra uccāravaśavartinī 6.37 uccaraṃ sahajaṃ devi dehamadhye vyavasthitam śatasaṅkhyāpramāṇena yāvad uccarate parām 6.38 tāvad āviṣṭadehas tu śāstrārthaṃ vadate sudhīḥ nityārūpeṇa saivātra dhyāyed raktasamaprabhām 6.39 lākṣālaktakasaṅkāśāṃ caturvaktrāṃ caturbhujām mūrtitrayasamopetāṃ tribhir bhedair vyavasthitām 6.40 tristhāṃ trimārgagāṃ devīṃ trināḍīsamatāṃ gatām nityaklinnāṃ ca deveśi tathā caiva madadravām 6.41 devyārūpadharāṃ sarvām ekavaktrāṃ dvibāhukām pāśāṅkuśadharāṃ sarvāṃ madavibhrāntalocanām 6.42 yauvanasthāṃ madonmattāṃ madirānandananditām smared devyāḥ svarūpaṃ tu tatprayogavyavasthayā 6.43 taḍitsahasrabandhūkadāḍimīkusumadyutim pañcaśṛṅgāṭakādhārāṃ sā parā pararūpiṇī 6.44 mahāyogavilāsā tu śivādyavanigocaram vyāpayitvā sthitā devī ravinakṣatramaṇḍalam 6.45 śṛṅgāṭakaṃ cordhvamukhaṃ tiryagrekhāgramūlagam śikhordhvakuṇḍalākāraṃ kāmaśakti-r-adhisthitam 6.46 pañcaśṛṅgāṭakāsīnaṃ sthitaṃ tatra varānane devyārūpadharaṃ cakraṃ dhyāyed evaṃ na saṃśayaḥ 6.47 eṣa bandhas tu mudrāyāḥ kathitas te kuleśvari tritattvena tu mantreṇa vakṣyamānena kārayet 6.48 drāvaṇaṃ kṣobhaṇaṃ caiva ākarṣavaśam eva ca pūjāvidhānaṃ deveśi devyāyā vīravandite śrīkubjikā uvāca 6.49 triśikhā padmamudrā ca yonimudrā viśeṣataḥ tāsāṃ lakṣaṇam ākhyāhi yathāvat sphuṭato vada śrībhairava uvāca 6.50 mudrāṇāṃ lakṣaṇaṃ devi kathayāmi samāsataḥ hastābhyāṃ kārayed ādau sampuṭaṃ cordhvadiṅmukham 6.51 aṅgulyā grathayet sarvāḥ saṃśliṣṭam ubhayeṣv api tarjanyānāmikau kuñcya saṃśliṣṭau madhyasaṃsthitau 6.52 tābhyāṃ mūle mukhaṃ kāryaṃ tarjanyāyā varānane saṃśliṣṭau sammukhau dvau tu madhyamau ūrdhvadiṅmukhau 6.53 saṃyogena varārohe aṅguṣṭhau ca kaniṣṭhakau tādṛśīva hi kartavyā triśikhā tu vidhīyate 6.54 karābhyāṃ sampuṭaṃ kāryaṃ maṇibandhau tu saṃhatau agrāṅgulyā prasāryeta aṅguṣṭhau madhyasaṃsthitau 6.55 padmamudrā samākhyātā yonimudrām ataḥ śṛṇu hastābhyāṃ sampuṭaṃ kāryaṃ kaniṣṭhā madhya yojayet 6.56 puṭākārau karau kṛtvā aṅguṣṭhau madhyasaṃsthitau niḥsṛtā vāmahastasya aṅgulyā tu kanīyasī 6.57 yonimudrā smṛtā bhadre sarveṣāṃ kṣobhakārikā etā mudrāḥ samākhyātā dhyānapūjāvisarjane 6.58 sāmprataṃ khecarīṇāṃ tu yathā mudrā khagādhipe kathayāmi samāsena tvatprītyā khagagāminī 6.59 anāmā karṇike yojyā ṣoḍaśāraṃ tu pīḍayet pīḍanād ṛjutāṃ yāti khagamārge tu bhāvini 6.60 phādināntagate lakṣe khagatiś ca na saṃśayaḥ ṣaṭpattraṃ mūrdhnitaḥ kṛtvā tarjanyāgre tu yojayet 6.61 śūnye śūnyamano bhūtvā sampīḍyeta parasparam ṣaṭpattraṃ tu vikāśyeta udānapreritena tu 6.62 bhāvayen nādiphāntaṃ tu khagatīti na saṃśayaḥ dvādaśārordhvanālena lambikānte niveśayet 6.63 bhedanaṃ kuñcitenaiva cārgalaṃ kūrmasaṃyutam bhāvayen nādiphāntaṃ tu khagatiṃ vīravandite 6.64 padmamudrā tridhā proktā yonimudrām ataḥ śṛṇu yoniṃ yonau samākramya mudgareṇa tu bhedanam 6.65 visargadvayasaṃyogāt khagagāmī bhaved dhruvam amṛtākhyā parā yonir bhāvayen mastakopari 6.66 ākramya gandhamārgaṃ tu yojanā nādiphāntagā khagatir bhavate-d-evaṃ yonimārge vicakṣaṇaḥ 6.67 uccārya vāmaśaktiṃ tu sandhayed granthimadhyataḥ vikṣepam ūrdhvataḥ kṛtvā pare yonau tu bhāvanā 6.68 anena khagagāmitvaṃ bhavate tu na saṃśayaḥ yonimudrā samākhyātā tribhedā parikīrtitā 6.69 triśikhālakṣaṇaṃ devi kathyamānaṃ nibodhata karābhyāṃ caiva tarjanyāṃ pīḍayet tat prayatnataḥ 6.70 brahmanāḍyā dvirabhyāsād āsanaṃ mandarasya tu triśikhā nāma mudreyam arpaṇaṃ khagamārgayoḥ 6.71 golakaṃ śūnyamārgasthaṃ pathatrayagataṃ priye kṣepaṇaṃ bindukoṭyūrdhvam avanīṃ kramya pādayoḥ 6.72 guhye niveśya mantrajñas triśikhaṃ khecaraṃ priye anena khagagāmī 'sau bhavate sādhakottamaḥ 6.73 karaṇaṃ cordhvamūlaṃ syād bandhayet khagamaṇḍalam ākramya pañcamaṃ tatra karābhyāṃ caiva śūlini 6.74 jānukau kurpare yojya vikṣepo guhyamadhyataḥ vedhanaṃ brahmarandhrasya kathitaṃ tu tapodhane 6.75 khagamārgagatis tv evaṃ bhavate tu sulocane eṣā mudrā samākhyātā navabhedair vyavasthitā 6.76 mudrā śaktir iti khyātā mudritaṃ drāvayiṣyati tena mudrā samākhyātā kathitā parameśvari 6.77 mudritaṃ gopitaṃ proktaṃ cicchaktyā yā parāparā na jñāyate varārohe sā tu mudrā udāhṛtā 6.78 ajñānamalarūpeṇa yāvad baddhaḥ sa pudgalaḥ na jānāti parātmānaṃ tāvan māyā pravartate 6.79 bhinne tamasi caikatvaṃ yadā paśyati mānavaḥ tadā sā tu parā proktā bandhamokṣakarī priye 6.80 ekā sā paramā śaktiḥ saṃsthitā tu śivecchayā mocayanti grahādibhyaḥ pāśaughān drāvayanti ca 6.81 mocanād drāvaṇād yasmān mudrākhyāḥ śaktayaḥ smṛtāḥ khagatir hy ūrdhvabhāvena khagamārgeṇa nityaśaḥ 6.82 carate sarvajantūnāṃ khecarī tena sā smṛtā paratv' ekā tu sā jñeyā punaś caiva tridhā smṛtā 6.83 icchā jñānī kriyā sā tu varṇarūpam upāgatā pañcāśabhedabhinnā sā ekā eva-m-udāhṛtā 6.84 aṅgāvayavasampūrṇā mālayitvā jagat sthitā nādiphāntasvarūpeṇa tena sā mālinī smṛtā 6.85 sapta koṭyas tu mantrāṇām aprameyās tu yāḥ smṛtāḥ svatantrasthās tu tāḥ sarvā mudritāḥ parameśvari 6.86 tena mudrā samākhyātā sadyaḥpratyayakārikā avayave mātṛrūpā tu svaiḥ svair aṃśair vyavasthitā 6.87 brahmāṃśā caiva rudrāṃśā kaumāryāṃśā varānane vaiṣṇavyā caiva yāmyāṃśā aindryāṃśā ca tathānaghe 6.88 yogeśvaryā ca yogāṃśā yogayogīśanāyikā ete hy aṃśāḥ smṛtāḥ sapta punaḥ saptasu saptasu 6.89 brahmāṇyāḥ sapta-m-uddiṣṭāḥ sapta māheśvarī punaḥ kaumāryāḥ sapta-m-uddiṣṭā vaiṣṇavyāḥ sapta eva ca 6.90 vārāhī sapta-m-uddiṣṭā aindrāṇyāḥ sapta eva tu cāmuṇḍā sapta-m-uddiṣṭā evaṃ vai sapta saptasu 6.91 pañcāśaikona vai devyā bhuvanāvalisaṃsthitā[ḥ ] atra bhedair anekaiś ca saṃsthitā bhuvanāvaliḥ 6.92 tasya dehagatā romā[ḥ ] koṭyas trīṇi prakīrtitāḥ lakṣāṇi caiva pañcāśad romāṇāṃ tu tadudbhavā 6.93 ekaikaromakūpeṣu yoginyaḥ koṭisaṃsthitāḥ trikoṭikoṭikoṭīnāṃ koṭayas tu anekadhā 6.94 yathā cāmbaraparyantā pṛthivyādiṣu sambhavāḥ aṇavas tv apramāṇās tu tattve tattve tv anekadhā 6.95 sūkṣmarūpās tathā rudrā eṣāṃ saṅkhyā na vidyate vyāpitaṃ tu samastaṃ hi rudraiḥ sūkṣmataraiḥ priye 6.96 evaṃ mudrā samākhyātā vyāpayitvāprameyataḥ ekā eva parā mudrā yasyedaṃ tiṣṭhate jagat 6.97 yaṃ yaṃ spṛśati sā hy aṅgaṃ sā sā mudrā vidhīyate nṛtyaṃ valgaṃ tathā hāsyaṃ rodanaṃ sphoṭam eva ca 6.98 yad vikāraṃ prakurvanti tat sarvaṃ mudrasaṃjñakam aṅgulyā aṅganā proktā aṅge carati nityaśaḥ 6.99 aṅgulyā tena coddiṣṭā mudrābandhe varānane kaṃ śarīram iti khyātaṃ nyastā tasmin pravartate 6.100 helāgamanamārgeṇa tena nāmā kanīyasī anāmā nāmarahitā koṭibhedair vyavasthitā 6.101 nāmaṃ na śakyate vaktum anāmā tena gīyate madhye pravartate nit yam āśrayā pudgalasya tu 6.102 tatrādhārād vrajed ūrdhvaṃ punarāgamanaṃ priye madhyamā nāma tenātra kathitā mantravādinām 6.103 tarjanaṃ kurute nityaṃ saṃyojanaviyojanam tarjayantī mahāmohaṃ pāśajālam anantakam 6.104 tarjanī tena sā proktā mudrā sarveṣu cottamā aṅguṣṭhaś caughabhūtā tu pravāhe satataṃ priye 6.105 uccāreṇa pravarteta aṅguṣṭhas tena sa smṛtaḥ aha-m-ūrdhvagatiḥ proktaḥ stau ti rātrī nigadyate 6.106 hastau tena samākhyātau vāmadakṣiṇa ucyate vāme sṛṣṭir iti proktā saṃhāraṃ dakṣiṇe viduḥ 6.107 savyāsavyagatau tena kathitau vīranāyike vāmāvyāptaṃ jagat kṛtsnaṃ saṃhārāntaṃ tadā priye 6.108 saṃyogena varārohe ātmā kuṇḍalinī smṛtā iyaṃ sā paramā yonir yonīnām uttamā priye 6.109 yo jānāti varārohe śaktir ādyā manonmanī tena jñātaṃ jagat sarvaṃ varṇāvarṇavivarjitam 6.110 sā mudrā tu samākhyātā viśvavyāptikarī parā dvau bindū cūlike dve tu visargaśaktisampuṭam 6.111 tadūrdhvam iha nādāntaṃ vibhvī śūnyam udāhṛtam janmasthānāt samudyantī yāvat tadbhavamaṇḍalam 6.112 sṛṣṭisaṃhārayogena meḍhram-ādhāramadhyagam evaṃ mudrā samākhyātā vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ 6.113 kim anyat pṛcchase devi tat sarvaṃ kathayāmy aham iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate japamudrānirṇayo nāma ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 7.1 yā sā devī (deva Ed.) parā yoniḥ samayā kubjinī parā tām ācakṣva prayatnena saṃsphuṭaṃ vyāptilakṣaṇam śrībhairava uvāca 7.2 śṛṇu devi yathātathyaṃ devyā māhātmyam uttamam kārye vātha akārye vā uktānukteṣu vastuṣu 7.3 kubjīśānīṃ japed yas tu tasya pāpaṃ na vidyate yaḥ punaḥ śuddhabhāvātmā samayākhyāṃ maheśvarīm 7.4 japet tasya pa tad vastu yan na sidhyati bhūtale etat paramasamayaṃ devītantre prakīrtitam 7.5 na deyaṃ yasya kasyāpi yasmāt sarvaṃ prapadyate tantre tantre tu samayā kathitānekadhā mayā 7.6 anyakalpopacāreṣu niruddhā tatra śāsane eṣā sā samayā devi atra sarvaṃ pratiṣṭhitam 7.7 catuṣpīṭheṣu samayās te 'tra sarve vinirgatāḥ eṣā rājeśvarī devī samayācāranirgatā 7.8 nirācāreṇa yogena sidhyate hy avicārataḥ pañcavyāptam ataḥ sarvaṃ sarvavyāptyantasaṃsthitam 7.9 asyoccāraṇamātreṇa tan nāsti yan na sādhayet kampate bhuvanaṃ sarvaṃ trailokyaṃ suraḍāmaram 7.10 samayākhyaṃ japantasya kṣubhyate sacarācaram vāmadakṣiṇatantreṣu sāmānyā samayā parā 7.11 tasyā devyāḥ prabhāvo 'yaṃ yā pañcāśapadātmikā siddhamārge 'nyathā devi dvātriṃśaguṇalakṣitā 7.12 kubjikā nāma vikhyātā samayasthā kuleśvarī yatra viśveśvaraṃ sarvaṃ samayādyaṃ vinirgatam 7.13 mantramudrāgaṇo hy atra vidyāmaṇḍalakādikam yasyāḥ kamalinī devī hṛdisthā sampravartate 7.14 yayā sṛṣṭam idaṃ sarvam ābrahmastambhagocaram kuladīpā śirasthāsyāḥ ṣaḍvidhādhvaprabodhikā 7.15 barbarākhyā śikhā hy asyās tritattvordhvavyavasthitā mudrādhāragatā devī bahurūpātra nirgatā 7.16 chādayantī samastāṃ tu śabdarāśiṃ tu mālinī kavacaṃ yasyā mahādevyā mantramāyātmakaṃ mahat 7.17 kiṇikiṇiṃ taṃ pracaṇḍograṃ tejodedīpyavarcasam jñeyaṃ vṛddhopamaṃ netraṃ tattvārthaguṇasaṅkulam 7.18 saṃvartādiśivāntasthaṃ ṣaḍasraṃ piṅgalocanam tad astraṃ koṅkaṇeśānyā yena vyāptaṃ ṣaḍadhvaram śrīkubjikā uvāca 7.19 kathaṃ tu kubjikā nātha vada mantrapadānvitam sarvajñā sarvadā devī lakṣaṇena samanvitā 7.20 uvāca bhairavo hy evaṃ kubjikāṃ śṛṇu kubjike kiṃ tu tvayā na vaktavyā yāvan nādeśitaḥ śiśuḥ 7.21 ccevīti padaṃ prathamaṃ ṇiki ṇiki dvitīyakam chīṃ chāṃ padaṃ tṛtīyaṃ tu khimurāgho-a caturthakam 7.22 me na ṇa ña ṅa pañcamaṃ hrauṃ hrīṃ hrāṃ ṣaṣṭhamaṃ padam yaikābjikuśrī saptamaṃ tivagabha mona aṣṭamam 7.23 vilomena padāny aṣṭau dvātriṃśākṣaramālikā pañcapraṇava-m-ādyantā viyuktā lakṣaṇādhikā 7.24 ādikūṭāvasāne tu catvāriṃśad dhi mālinī vilomenoddhared devī[ṃ] guruvaktropadeśataḥ 7.25 rephasaham idaṃ kūṭaṃ vidyāsaptamakaṃ padam śrīlope sanniyoktavyaṃ jīvitaṃ kubjike mama 7.26 svamanīṣikāto 'nyathā sa vidviṣṭo marīcibhiḥ yasmād bhāṇḍāram ity evaṃ sarvasvaṃ yoginīkule 7.27 atha cet sarvapīṭheṣu māteyaṃ samayātmikā asyāḥ smaraṇamātreṇa vihvalaṃ tu jagattrayam 7.28 bhavate nātra sandeha iti mātā surakṣitā hṛdayādyastraparyantam ekoccāreṇa suvrate 7.29 siddhamārgaṃ yathā brūmi vilomena vilomataḥ 7.30 yastrā-a yaivvāṇāṅkako ccevi ṇiki ṇiki / yayātratrane yaikārintāhama chīṃ chāṃ / yacāvaka yaipārūhuba khimurāgho-a me na ṇa ña ṅa / yaikhāśi kheśirarbaba hrauṃ hrīṃ hrāṃ / seraśi yaipādīlaku yaikābjikuśrī / yayādahṛ yailāmatkahṛ tivagabha mona 7.31 pañcadaśākṣaraṃ hṛdayaṃ śiraś caiva trayodaśa ekādaśākṣarā śikhā viṃśadekona kavacam 7.32 netraṃ trayodaśaiḥ proktam astraṃ caiva caturdaśam pañcapraṇava-m-ādyantā yathā vidyā tathā kuru 7.33 etat kaulikabhāṣāyāṃ kathitaṃ tu sapratyayam saṃsphuṭaṃ guruvaktrasthaṃ vilomasthaṃ na sidhyati 7.34 kaulikedaṃ samākhyātaṃ siddhamārgasudurlabham ccevi ti prathamaṃ padaṃ ṇiki ṇiki dvitīyakam 7.35 chīṃ chāṃ caiva tṛtīyaṃ syāt hrauṃ hrīṃ hrāṃ rdhvekhośitri caturthakam hreṃ me na ṇa ña ṅa pañcamaṃ khimurāgho-aśrī ṣaṣṭham 7.36 yaikābjiku mona hrīṃ saptamam raphasaha eaṃ kūṭam aiṃ vilomena cāṣṭamam 7.37 dvātriṃśadakṣarā devī niyuktā guṇaśālinī ādikūṭakrameṇaiva vilomenoddhṛtā iyam 7.38 guruvaktropadeśena saṃsphuṭaṃ kathitaṃ tava 7.39 stram-a vvāṇāṅkako ccevi / traṃne nijiteśvavi ṇiki ṇiki caṃvaka keghvila chīṃ chāṃ / yaikhāśi kerintāhama hrauṃ hrīṃ hrāṃ me na ṇa ña ṅa / seraśi rarbaba khimurāgho-aśrī / yaṃdahṛ yaikābjikulamaka mona hrīṃ hsphreṃ aiṃ 7.40 sarvasādhāraṇaṃ kaulaṃ brūmi anyopadeśataḥ pañcamaṃ tu padādisthaṃ hṛdayaṃ ca daśākṣaram 7.41 śiram aṣṭākṣaraṃ viddhi dvādaśārdhaṃ śikhā smṛtā dvisaptakaṃ ca kavacaṃ netraṃ saptākṣaraṃ śubham 7.42 astraṃ navākṣaraṃ proktaṃ jātayaś ca pṛthak pṛthak kavacāntaṃ caturvaktraṃ pañcamaṃ tu tadagrataḥ 7.43 paripāṭis tu vaktrāṇām ūrdhvavaktrāditaḥ kramāt eṣā sā samayā devī kulamārge vyavasthitā 7.44 sakalasthā tu sācārā aśeṣārthaviśodhikā kaulabhāṣoditā yā tu sā tu siddhā kulānvaye 7.45 aśeṣārthapradātārā anekārthaprabodhikā yānty anena tu dehena khecaratvaṃ tadāśritāḥ 7.46 akṣarākṣarasantānaṃ yojayellakṣasaṅkhyayā kubjīśaguṇatulyo 'sau hartā kartā svayaṃ prabhuḥ 7.47 khecarīṇāṃ padaṃ so hi paśyate hy avicārataḥ nirācāreṇa yogena cintayantaḥ kuleśvarīm 7.48 atha sāmānyarūpeṇa tadā bhūcaratāṃ vrajet kupitaḥ pātayec chailān śoṣayej jaladhīśvarān 7.49 sphoṭayec chailavṛkṣāṃś ca taddhyānaguṇam āśritaḥ bhūcarīṇāṃ patitvaṃ ca kṣudrakarmopajīvinām 7.50 kurute vividhāścaryaṃ pūjyate sa śivo yathā yatra tiṣṭhaty asau deśe tatra vighnaṃ palāyate 7.51 kubjikāyāś ca yā dūtī kālikā nāma viśrutā kālikākhye mahātantre svatantrā sā udaḥrtā 7.52 śṛṇuṣvekamanā bhadre jñānavijñānadāyinī sarvasiddhikarī devī sarvakāryaprasādhanī 7.53 vyāghrasiṃhagajavyālabhūtavetālaśatravaḥ smaraṇān nāśam āyānti vighnasaṅghāni yāni ca 7.54 praśnakāle parīkṣeta kumāry āveśapūrvikā śubhāśubhaṃ vadaty āśu yad bhūtaṃ yad bhaviṣyati 7.55 asyoddhāraṃ pravakṣyāmi yathāvad anupūrvaśaḥ aḥ-kha-madhyagataṃ gṛhya jha-pūrveṇa samanvitam 7.56 prathamam uddhṛtaṃ bījaṃ dvitīyaṃ ṇa-ha-sandhigam bheditaṃ tu ña-pūrveṇa etad varṇadvayaṃ punaḥ 7.57 ā-sa-randhragataṃ gṛhya ya-sa-madhyagataṃ punaḥ dvitīyena tu sambhinnaṃ ṣaṣṭhaṃ vai bījam uttamam 7.58 prathamaṃ saptamaṃ jñeyaṃ dvitīyasya dvitīyakam aṣṭamam uddhṛtam bījaṃ navamaṃ bha-ña-madhyagam 7.59 ña-uttarasamāyuktaṃ śūnyamastakabhūṣitam ma-ṣa-madhyagataṃ gṛhya daśamaṃ kevalaṃ priye 7.60 ṣa-va-madhyagatoddhṛtya au-pūrveṇa tu bheditam ekādaśākṣaraṃ proktam ai-ṭha-madhyagataṃ dadet 7.61 ña-pūrveṇa tu sambhinnaṃ daśadvitayam uttamam e-va-randhragataṃ gṛhya kevalaṃ tridaśaṃ punaḥ 7.62 ja-sa-madhyagataṃ gṛhya ai-au-madhyena āhatam caturdaśoddhṛtaṃ bījam a-cha-sandhigataṃ punaḥ 7.63 kevalaṃ kathitaṃ bījaṃ daśapañcākṣaraṃ priye pa-dha-madhyagataṃ gṛhya ña-pūrveṇa tu bheditam 7.64 ṣoḍaśam uddhṛtaṃ bījaṃ sa-ya-madhyagataṃ dadet la-ṭha-madhyāsanāsīnaṃ jha-pūrveṇa tu bheditam 7.65 nādabindukalākrāntaṃ daśasaptakam uddhṛtam va-ma-madhyagatoddhṛtya ṭa-ṇa-madhyāsane sthitam 7.66 ṭa-pūrveṇa tu sambhinnaṃ śūnyayuktaṃ daśāṣṭamam vahniyuktaṃ mahāprāṇam aṃ-pūrveṇa tu bheditam 7.67 caturdaśasvarākrāntaṃ bindunādasaśaktigam viṃśamaṃ nyūnam ekena uddhṛtaṃ bījam uttamam 7.68 ya-ḍha-madhyagataṃ gṛhya kevalaṃ viṃśamaṃ bhavet kha-pūrvavarṇam uddhṛtya tha-pūrvāsanasaṃsthitam 7.69 viṃśam ekādhikaṃ bhadre aḥ-kha-madhyagataṃ punaḥ R̥-pūrvāsanam ārūḍhaṃ dvāviṃśatim udāhṛtam 7.70 da-ca-randhragatoddhṛtya ta-pūrvāsanasaṃsthitam viṃśatritayam ākhyātaṃ ya-ja-madhyagataṃ punaḥ 7.71 pañcamasvarasaṃyuktaṃ caturviṃśatimaṃ punaḥ ga-pūrvaṃ tu samuddhṛtya caturthasvarasaṃyutam 7.72 pañcaviṃśa samākhyātam o-ṣa-madhyagataṃ punaḥ ai-pūrveṇa tu sambhinnaṃ ṣaḍviṃśakam udāhṛtam 7.73 sa-ta-madhyagataṃ cānyaṃ ṭa-pareṇa samāhatam saptāviṃśatimaṃ bhadre ā-sa-madhyagataṃ punaḥ 7.74 jha-pūrveṇa samāyuktam aṣṭāviṃśa tu pārvati punar evaṃ daded devi triṃśatyūnaṃ sabindukam 7.75 gha-na-madhyagataṃ gṛhya kevalaṃ triṃśamaṃ bhavet dha-ha-randhragataṃ devi vāyvāsanasamanvitam 7.76 triṃśam ekādhikaṃ proktaṃ ka-ṣa-madhyagataṃ punaḥ tha-ṇa-madhyāsanārūḍhaṃ pañcamasvarayojitam 7.77 dvātriṃśamaṃ samākhyātaṃ kevalaṃ va-ṣa-madhyagam trayastriṃśa samuddiṣṭaṃ ṇa-tha-madhyagataṃ punaḥ 7.78 vahninā dīpitaṃ kṛtvā triṃśamaṃ caturādhikam sa-ta-randhragataṃ bījaṃ kevalaṃ sṛṣṭisaṃyutam 7.79 pañcatriṃśa smṛtā varṇāḥ pañcapraṇavasampuṭāḥ yojitavyā mahāvidyā kālikā siddhikāṅkṣiṇā 7.80 adṛśīkaraṇe hy eṣā sarvasampadadāyinī na deyā duṣṭabuddhīnāṃ devīdūtyā mahābalā 7.81 dūtī tu kathitā hy evaṃ mudrābandham ataḥ śṛṇu padmāsanasthito yogī samakāya ṛjuḥśiraḥ 7.82 recya vāyuṃ svakād dehāt punar ākṛṣya dhārayet hṛdaye yaḥ sthito granthis tasya nābhau kṣipen manaḥ 7.83 mantraṃ caiva tathātmānam ekīkṛtya trayaṃ budhaḥ daṇḍākāraṃ nayet'tāvad yāvad brahmabilāntagam 7.84 tatsthānāt prerayet tūrṇaṃ mahāyānena sundari karābhyāṃ caiva tarjanyāṃ pīḍayeta punaḥ punaḥ 7.85 lalanāghaṇṭike yojya pañcamaṃ sthānam ākramet ākramed guhyacakraṃ tu karaṇaṃ cordhvamūlakam 7.86 lagne granthitrayaṃ devi khagatir nātra saṃśayaḥ aṅgaṣaṭkaṃ śṛṇuṣvedaṃ kubjikāyāḥ kuleśvari 7.87 hṛdayena tu devyāyāḥ kṣobhayec cāsurīgaṇam navalakṣakṛte jāpye rājikālavaṇe hute 7.88 rājarājeśvarāṇāṃ tu martyaloke 'thavā patiḥ sāmānyajapahomena sadyaḥsampadadāyinaḥ 7.89 strījanaṃ kṣobhayet sarvaṃ bālavṛddhayuvān paśūn śiro [']dhiṣṭhitayogena bhūtavetālarākṣasān 7.90 yakṣiṇīyakṣakanyāś ca piśācīnāṃ ca sādhanam kurute vividhāścaryaṃ phalapuṣpādikarṣaṇam 7.91 yakṣiṇyākarṣaṇaṃ devi mṛtakotthāpanādikam sākinīkulasāmānyaḥ pāśacchedaṃ paśugraham 7.92 kurute vividhāścaryaṃ śiraḥsiddho hy anekadhā asiddhasya tu karmāṇi karmayogād vadāmy aham 7.93 aśaktah sādhane vīras tasyedaṃ dveṣaṇaṃ prati śiroruhasamutpannā caṇḍālī juṣṭapūrvikā 7.94 rakṣaṇārthaṃ tu sā dūtī śāsane sampratiṣṭhitā paṭhanād eva saṃsiddhā japahomavivarjitā 7.95 śiraso vaśagā dūtī tadājñā nigrahātmikā 7.96 oṃ hāsvā ṭpha 2 hūṃ 2 sagra 2 yaramā kaṃmu-a 2 capa 2 madha 2 hada 2 naha ṇiridhāṅgaṭvākhalapāka ṇikṣabhasamāṃradhiru līṇḍācāṣṭaju tivagabha mona oṃ 7.97 vilomena kṛtābhyāsam uddhared upadeśataḥ sampūjya yoginīṣaṭkaṃ rāmaṇīśirasānvitam 7.98 dāgham utpādayet prathamaṃ lekhya mātrā na saṃśayaḥ ṣaḍasrapuramadhyasthaṃ rakāraṃ tu adhordhvataḥ 7.99 rakāraṃ tu tad evaṃ syād bahiṣkoṇe pṛthak pṛthak ṣaṭprakāraṃ pradātavyaṃ jvālāsañchannalāñchitam 7.100 kopakāle samutpanne citivastre nṛcarmaje likhitavyaṃ sakruddhena viṣonmattarasena ca 7.101 śmaśānāṅgārasaṃyuktaṃ sādhyanāmaṃ tu madhyataḥ likhitvā tāpayet paścāj jvaro bhavati dāruṇaḥ 7.102 jvaram utpādayitvā tu sadantam ānayec chiraḥ pūrvadravyair likhitvā tu nāma tasya gale kṣipet 7.103 viparītamukhaṃ kṛtvā ūrdhvagrīvaṃ yathā bhavet tathā saṃsthāpayed bhūmau kapālaṃ mantravit sudhīḥ 7.104 śmaśāne vā nadītīre kṛtvā vedīṃ tadūrdhvataḥ paścād dhomaṃ prakurvīta ugradravyaiḥ samāhitaḥ 7.105 viṣeṇa gandhakenaiva kunaṭyā tālakena ca rājikālavaṇenaiva nimbapattrais trisaptakam 7.106 prathame 'hani chāgāntraṃ raktāktaṃ homayed budhaḥ paścād dhyānaṃ prakurvīta kṛṣṇavarṇaṃ sudāruṇam 7.107 jvalantaṃ pādasandhīni mastakāntaṃ vicintayet rakāraṃ tu lalāṭasthaṃ japen mantraṃ punaḥ punaḥ 7.108 homamaṇḍalakaṃ yac ca caturasraṃ vajralāñchitam evaṃ vai bhavate kālo yadi sākṣāt sacīpatiḥ 7.109 evaṃ nigraham ākhyātaṃ śirodevyāḥ samudbhavam caṇḍālīti prayogo 'yaṃ gopitavyaṃ prayatnataḥ 7.110 śāsanasya ca yo dveṣṭā yo dveṣṭā guravopari teṣv amoghinī cāṇḍālī yojayet paramārthataḥ 7.111 lakṣam-eke kṛte jāpye vācāmātreṇa mārayet ato'rthaṃ gopayed devi siddhājñāmoghacaṇḍikā 7.112 śirodūtī parā hy eṣā kṣudrakarmasv anekadhā sarvaṃ svacchandadeveśī kariṣyati śikho[j]jvalā iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate mantroddhāre ṣaḍaṅgavidyādhikāro nāma saptamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 8.1 śrutaṃ deva mayākhyātam aśeṣārthasuvistaram kathaṃ devyāḥ śikhāsaṃsthā svacchandaḥ katirūpadhṛk 8.2 prayogavipulaṃ deva sarvopāyavivarjitam adhunāśrotum icchāmi sārāt sārataraṃ vibho 8.3 āpyāyanaṃ śarīrasya ākāśādiprasādhanam arcanaṃ caiva saṅkṣepād grahamardakaraṃ yathā 8.4 ripumardakaraṃ caiva bilayantraprasādhanam jvaraduṣṭaviṣādīnāṃ sarvaduḥkhavimardanam 8.5 yathā smaraṇamātreṇa vyādhito mucyate kṣaṇāt dharmakāmārthasaṃsiddham arthamokṣaprasādhanam 8.6 vaśīkaraṇakarmāṇi ākarṣaṇavidhikriyā divyādivyeṣu kāryeṣu nāgakāryeṣu bhairava 8.7 śarīrasthaṃ yathā brūhi nāḍisthaṃ mudrayā saha saṅkṣepārcanakarma ca saṃsiddhaṃ bhogasādhanam 8.8 vratayāgavihīnaṃ ca vittopāyavivarjitam smaraṇāt kevalo mantraḥ sukham utpādayed yathā śrībhairava uvāca 8.9 sādhu kubjini bhadre tvaṃ kathayataḥ śṛṇuṣva me śikhā guṇakalā yasya svacchandasyāmitadyuteḥ 8.10 kubjikāyāḥ śikhā raudrā raudrasiddhipradāyikā sārāt sārataraṃ devi satyaṃ satyaṃ na cānyathā 8.11 aghorān na paro mantraḥ kasmāc cūlīgatas tu saḥ śamanaṃ sarvaduḥkhānāṃ vyādhīnāṃ ca nikṛntanam 8.12 sarvānugrahakaṃ devi bhuktimuktipradāyakam kālanirṇāśanaṃ devi jarāsiṃham udāhṛtam 8.13 dāridraśamanaṃ cedam acireṇa gaṇāmbike āśāḥ saṃśodhayitvā tu devyā nyāsaṃ hi pūrvavat 8.14 hṛdayādiprabhedena astrāntaṃ yāvadāvadhim svasthānanyāsavinyāsaṃ pūrvavac ca yathāsthitam 8.15 śikhāsvacchandadeveśaṃ mantredaṃ pārameśvaram ṣaḍaṅgayajanād vātha nirācāreṇa sidhyati 8.16 tato mudrāṃ parāṃ baddhvā cintayed yonimadhyagām mahāmudreti vikhyātā nākhyātā kasyacin mayā 8.17 dhyātvā pretaṃ purā devi sarvakāraṇakāraṇam mahāyogī mahāsiddhaḥ sarvalokadharaḥ prabhuḥ 8.18 sarvajñaguṇasaṃyuktaṃ padmaṃ tasyopari sthitam karṇikopari dīpyantaṃ prajvalantaṃ mahaujasam 8.19 anantaṃ tad vijānīyāt tasyordhve tacchikhāśivam aṣṭapattrāsanāsīnaṃ dvātriṃśārcibhir āvṛtam 8.20 nānālaṅkārasampannaṃ nānāvarṇaṃ vicintayet daśabāhuṃ mahāghoraṃ caturvaktraṃ sulālasam 8.21 sarvavarṇadharaṃ devam atha śyāmaṃ vincintayet kapālaṃ caiva khaṭvāṅgam anyat paraśuśūladhṛk 8.22 ḍamaruṃ cākṣamālāṃ ca phalaṃ haste niveśayet gajacarmadharau cobhau hastau tu parikīrtitau 8.23 garjantaṃ bhīṣaṇaṃ nādaṃ sarvakāraṇakāraṇam bhakṣantaṃ cintayed vyādhiṃ viśveśvarakujeśvaram 8.24 khādyamānāṃ raṭantīṃ tāṃ tāḍyamānāṃ vibheditām bhedayantīṃ triśūlena chedayantīṃ mahāsinā 8.25 kruddhabhāvād dhunantīṃ tāṃ pūrvavyādhiṃ vicintayet tasyopari tam aikāram īśatattvāvadhisthitam 8.26 śikhāsvacchandadeveśaṃ tat sthāpyopari pūjayet svakīyāṅgasamudbhūtam ekavīrāṅgapañcakam 8.27 āgneyyāṃ hṛdayaṃ nyasya śiras tv īśānagocare śikhāṃ śikhātmakāṃ rakṣe tanutrāṇaṃ tu vāyave 8.28 astraṃ diśāsu vinyasya bhūyo madhye prapūjayet juṣṭacaṇḍeśvaraṃ kṣetre pūjādau vighnarāṭ kule 8.29 calādīnām adhiṣṭhānaṃ jānīyād gurupaṅktivat dhūpacandananaivedyaṃ trayāṇāṃ prathamaṃ dadet 8.30 siddhisādhanayuktasya mārgo 'yaṃ hy avicārakaḥ nirācārapadasthānāṃ kṣetracaṇḍīśavighnarāṭ 8.31 balipūjāsu naivedyaṃ trayāṇāṃ prathamaṃ dadet paścāt kramasya kubjīśe ataḥ śāṭhyaṃ na kārayet 8.32 pāramparyakramaṃ pūjya paścān maṇḍalakopari śikhāsvacchandadeveśaṃ yāmalaṃ tu catuṣkalam 8.33 hṛttanutrāṇaparyantaṃ yajed devaṃ catuṣkalam yogamārgāvalambānāṃ śrīsiddhākhyaṃ catuṣkalam 8.34 pūjya svacchandadeveśaṃ kramāgre maṇḍalopari tato japec chikhānātham aghoraṃ parameśvaram 8.35 praṇavādyaṃ namaskāram asiddhānāṃ niyuñjayet siddhārthayogayuktānām aiṃpādādyantayojitam 8.36 tato ' gnipūjanaṃ kṛtvā yathā pūjā tathāhutim sahasraṃ vā śataṃ vātha pañcāśat pañcaviṃśa vā 8.37 tilair homaṃ prakurvīta dadhimadhvājyasaṃyutaiḥ ghṛtasaktvā ca madhunā sarvaduḥkhapramardakam 8.38 vyādhinirṇāśanaṃ kubji śeṣahomaṃ tu bhūtidam sahasreṇa mahābhūtiḥ śatena vyādhināśanam 8.39 śatam aṣṭaśataṃ kubji devatulyo bhaviṣyati sarvaduḥkhavinirmuktaṃ japapūjāsamanvitam 8.40 śatato ' ṣṭasahasreṇa triṣkālena tu sundari ṣaṇmāsāj jāyate siddhiḥ sākṣāt paśyati bhairavīm 8.41 yatheṣṭaṃ jāyate siddhir nāsty atra-m-anṛtaṃ vacaḥ sahasreṇa jvaraṃ yāti chāgasya piśitair hutaiḥ 8.42 triṣkālaṃ māsam ekaṃ tu sahasraṃ hunate tu saḥ sidhyate māṃsahomena kṣaudrājyadadhisaṃyutam 8.43 yavakṣīrānnahomena śālitaṇḍulasādhitam prīyate tu śikhādevaḥ svacchando ghorarūpadhṛk 8.44 dadhihomāt parā puṣṭiḥ kṣīrahomena śāntikam ṣaṇmāsāt tu ghṛtaṃ hutvā sarvavyādhivināśanam 8.45 rājayakṭmaṃ tilair homād āyuvṛddhir yavair hutaiḥ kuṣṭhasyaiva sadā homāt triyuktais taṇḍulaiḥ priye 8.46 samasaktughṛtenāśu nāśayeta bhagandaram tilair homaṃ prakurvīta dadhimadhvājyasaṃyutam 8.47 vyādhinirṇāśanaṃ kubji śeṣahomas tu bhūtidaḥ ghṛtakevalahomena sarvavyādhinikṛntanam 8.48 prayogaṃ sampravakṣyāmi yad uktaṃ te purā mayā dharmakāmārthamokṣāṇāṃ caturvargaphalodayam 8.49 tava kubji pravakṣyāmi śṛṇuṣvekamanādhunā sarvavyādhiharaṃ dhyānaṃ paraṃ puṣṭivivardhanam 8.50 āśāṃ saṃśodhayet pūrvaṃ nyāsaṃ kṛtvā tu pūrvakam pūrvaṃ nyasya ca mantreśaṃ nāḍīvarṇais tathākṣaraiḥ 8.51 adhaḥsrotaṃ tu vāmena dakṣiṇordhvagataṃ priye nyāsaṃ kṛtvā śarīre tu mantrarājam anusmaret 8.52 pañcapraṇava-m-ādyena aghoreṇa surādhipe adhyuṣṭamātrād uttīrṇaṃ jñātvā mantram anusmaret 8.53 akulāditrimadhyasthaṃ kulā[c] cādes trimadhyagam madhyamāditrimadhyasthaṃ piṇḍādes tu trimadhyagam 8.54 trayārdhamātrasaṃyuktaṃ praṇavedaṃ śikhāśivam trināḍīpiṇḍasambhūtaṃ mudrayā cordhvadīpitam 8.55 tripakṣakṣayakartāraṃ tridhābaddhaṃ triśūlinam trimūrtiguṇasambhūtaṃ tenāsau tridaśeśvaraḥ 8.56 trimārgavihitaṃ śāntaṃ tripathāntasamudbhavam tripathena vinā bhadre bhrājate yonimaṇḍalam 8.57 yoniṃ vinā na niṣpattir divyādivyeṣu vastuṣu uttamottamamadhyasthā kanyasāntavyavasthitā 8.58 bindu śaktis tathā nādaṃ mātrātrayam udāhṛtam trayāṇām api saṃyogān niṣpadyeta bhagālayam 8.59 parārdhamātrasambhinnaṃ praṇavo 'yaṃ kulāgame a-u-ma-kārasaṃyuktaṃ praṇavedaṃ kriyātmakam 8.60 sādākhyeśvararudrāṇāṃ brahmaviṣṇu-r-anukramāt ete te praṇavāḥ pañca kriyākāraṇagocare 8.61 praṇavādisamudbhūtāḥ pañcaite guṇavattarāḥ pañcapraṇava-m-ādyantaṃ tatordhve tu śikhāśivam 8.62 evaṃ tu praṇavaṃ divyaṃ sugopyaṃ prakaṭīkṛtam atra devi sphuṭaṃ tubhyaṃ bhrāntaṃ cātra jagattrayam 8.63 jñātvevaṃ saṃsmared yas tu sannidhāno 'sti tasya vai sudurlabhaḥ prayogo 'yaṃ guruvaktrāt tu labhyate 8.64 yatrotpannaṃ tato yāti layaṃ kṛtvā surādhipe utpattipralayaṃ jñātvā tato mantram anusmaret 8.65 yat kiñcit kurute kāryaṃ sādhakaḥ sādhanātmakaḥ uccaret tu layāntasthaṃ tarjanyāgre vyavasthitam 8.66 nāḍīsūtreṇa vinyastaṃ bahir ante ca mātaraḥ yā nāḍī sā bhaved varṇas tayā nāḍyā tu veṣṭayet 8.67 yadi candraṃ vahec cakraṃ sūryaṃ vā cakram uttamam tasya madhye svayaṃ sthitvā viśvo 'ham iti cintayet 8.68 ahaṃ brahmā tathā viṣṇur ahaṃ devo maheśvaraḥ bhairavo 'ham iti devi cintayitvā tu sādhakaḥ 8.69 hṛnmadhye cintayec cakraṃ nāḍīvarṇais tathākṣaraiḥ ādyakṣaraṃ japen mantraṃ punar ādyaṃ niyojayet 8.70 evaṃ saṃsmṛtya vidhivat sarvakarmāṇi sādhayet arcanaṃ havanaṃ dhyānaṃ japam ekāntarūpiṇam 8.71 karma kṛtvā kujeśāni kujeśāya nivedayet tato dhyānaṃ prakurvīta viśuddhenāntarātmanā 8.72 sa eva mantram uccārya ādyādau yāvad antimam nādena tu gatiṃ kuryāt svacchandagatibhāvitaḥ 8.73 brahmaṃ bhittvā tato viṣṇuṃ rudram īśvaram eva ca setumadhyena gamanaṃ kuñcikodghāṭayed bilam 8.74 udghāṭya paramaṃ sthānam aghoraṃ yatra saṃsthitam aṣṭākapāla ghorīśaṃ tryakṣaraṃ samanusmaret 8.75 sarvamantreṣu hṛdayaṃ yat kubjīśaśikhātmakam manasā smṛtamātreṇa khecaratvaṃ prajāyate 8.76 sarvavighnopaśamanaṃ mantraṃ tryakṣaram uttamam śeṣaṣaṭkaṃ tu yad devi tadaṅgāny asya kalpayet 8.77 japtavyaṃ tu śikhāsūtraṃ sakṛt siddhiḥ prajāyate ākāśādiprasiddhyarthaṃ siddhir anyāsu kā kathā 8.78 mantrasannaddhadehas tu sarvāvastho 'pi sādhakaḥ tiṣṭhan jāgran svapan gacchan bhuñjāno maithune rataḥ 8.79 caryādhārī nirācāro mantrasaṃsmaraṇāc chuciḥ sāmānyasmaraṇād eva vyādhibhir nābhibhūyate 8.80 prajvalan dṛśyate bhūtair yasyedaṃ tu śarīragam ataḥ kiṃ bahunoktena siṃhasyaiva yathā mṛgāḥ 8.81 gandhena pralayaṃ yānti satyaṃ satyaṃ mahātape japena sādhayet sarvaṃ vratastho yas tu sādhakaḥ 8.82 pūrvam eva japel lakṣaṃ sidhyate ghoramūrdhajam aviditvā vidhānena kiñcit kāryaṃ na sādhayet 8.83 yaḥ kuryād vidhihīnaṃ tu sa vighnaiś cābhibhūyate tasmāt padārthanavakaṃ jñātavyaṃ tu kujeśvari 8.84 kṣetrasthānāni suśroṇi jñātavyāni suniścitaiḥ kṣetraṃ vratāni mantrāś ca akṣasūtraṃ japaṃ tathā 8.85 dhyānaṃ pūjā tathā dravyaṃ varṇaṃ mukhasamanvitam mukhahīnā na sidhyanti agnihotravivarjitāḥ 8.86 mukham āhavanīyaṃ syāt tasmin mantrāḥ sadā sthitāḥ aghoraṃ kālam ity uktam aghoraṃ viṣṇur ucyate 8.87 aghoras tvaṃ maheśāni aghoraś cāham eva ca bahurūpadharo hy agniḥ pracaṇḍaḥ kāla-m-antagaḥ 8.88 sa śivaḥ paramo brahmā nirvāṇaḥ sa sadāśivaḥ īśvaraḥ sa paro nityam asmāt parataro na hi 8.89 anena smṛtamātreṇa sarvaduḥkhaiḥ pramucyate dāridrasiṃho 'ghorīśo vyādhisiṃhaḥ kuleśvari 8.90 pracaṇḍaduṣṭasiṃhaś ca mahāpātakanāśanaḥ sarvatīrthābhiṣekaś ca saptajaptena jāyate 8.91 śatajaptena devena sarvayajñaphalaṃ labhet dīkṣānirvāṇakārī syāt trisaptaparivartanāt 8.92 daśāvartena duritaṃ brahmahatyāṃ vyapohati daśāvartād guropekṣī smaraṇād eva mucyate 8.93 vidhihīne tathā pāne pañcabhiś copapātakī śatena caiva triṣkālyaṃ varṣāt siddhir yathepsitā 8.94 balavatāṃ ripūṇāṃ tu vyastam āvartayet prabhuḥ dakṣiṇāsyo mahādevi sahasreṇa nipātayet 8.95 saṅgrāmakāle smartavyam asipattragataṃ hṛdi veṣṭantaṃ mātṛbhiḥ sainyaṃ bhakṣa bhakṣeti bhāṣayet 8.96 hatadarpāḥ prajāyante na punaḥ saṃharanti ca duḥsvapne dviguṇaṃ jāpyaṃ vraṇe caiva caturguṇam 8.97 lūtā daśaguṇaṃ caiva viṣe vai viṃśatis tathā dine dine śataṃ japtvā vibhūtir vardhate ' cirāt 8.98 prāṅmukho yasya nāmnā tu sādhyārūḍho hṛdi sthitaḥ vaśībhavati rājānaṃ śatajāpyena dhīmatā 8.99 saptāhāt sa balopeto vaśībhavati nānyathā dine dine sahasreṇa nāsti tad yan na sādhayet 8.100 ādityābhimukho bhūtvā sahasraṃ parivartayet yat kiñcid vihitaṃ citte saptāhāt sādhayiṣyati 8.101 nyastaṃ sarvāṅgikaṃ mantraṃ bhairavākārasaṃsthitam sa tu bhojanakāle tu pātre sañcintya sādhakaḥ 8.102 sampūrṇaśaśinaṃ dhyāyed bhuñjāno 'mṛtam aśnute sampūrṇacandramadhyastham adhordhvasampuṭīkṛtam 8.103 paryaṭet sādhako nityaṃ sarvaśreyam avāpnuyāt yad icchet sādhakaḥ siddhiṃ hṛdi kṛtvā kujeśvaram 8.104 candramaṇḍalamadhyasthaṃ svacchandagatibhāvitam tatpraviṣṭaṃ vicinteta antyād antaṃ parāparam 8.105 parasparaṃ tu sañcintya yāvad brahmabilaṃ gataḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate svacchandaśikhādhikāro nāmāṣṭamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 9.1 bhedayitvā paraṃ tattvaṃ hakāraṃ nāma nāmataḥ so 'ṣṭākapālo vijñeyas tasyākāśaṃ tu tac chiraḥ 9.2 aghoram iti vikhyātaṃ dvātriṃśākṣarabhūṣitam tasmāt sañjāyate sṛṣṭiḥ sā tu sṛṣṭir hṛdi sthitā 9.3 dvātriṃśa mātaras tās tu cakrārūḍhā vicintayet caṇḍā ghaṇṭā mahānāsā sumukhī durmukhī balā 9.4 revatī prathamā ghorā saumyā bhīmā mahābalā jayā ca vijayā caiva ajitā cāparājitā 9.5 mahotkaṭā virūpākṣī śuṣkā cākāśamātarā sehārī jātahārī ca daṃṣṭrālī śuṣkarevatī 9.6 pipīlikā puṣpahārī aśanī sasyahārikā bhadrakālī subhadrā ca bhadrabhīmā subhadrikā 9.7 manasā pūjayet tasthā bhakṣyabhojyādibhiḥ kramāt puṣpair nānāvidhair devi nānālaṅkārakādibhiḥ 9.8 sravantaṃ cintayet tastham amṛtaṃ sarvatomukham tenāpyāyitadehas tu tatkṣaṇād virajo bhavet 9.9 yāgaṃ tu mānasaṃ kṛtvā kasya siddhir na jāyate sampūrṇamaṇḍalaṃ dhyātvā aghoraṃ nāma nāmataḥ 9.10 so 'ṣṭākapālaḥ pravaras tattvavyāpī nirakṣaraḥ sa eva candrarūpī syāt karṇikāyāṃ vicintayet 9.11 tattvaṃ tatra mahānādaṃ hakāraṃ nāma nāmataḥ ṣaṭpadārthayuto devi navakena prasidhyati 9.12 sa eva līyate viṣṇor viṣṇu rudrasamāśritaḥ sa eva kālo vijñeyaḥ sarvabhakṣo hutāśanaḥ 9.13 sa eva līyate māyā sā ca viṣṇuḥ prakīrtitā sā śaktir nirmalā kubji kālo vai yena bhakṣitaḥ 9.14 sa viṣṇuḥ śivatāṃ yāti setuṃ bhittvā kuleśvari sa ca turyapadaṃ prāpya unmanatvaṃ hi tat padam 9.15 āśrayaṃ devadevasya aghorasya mahātape nirvāṇaṃ tu paraṃ vindyāt sa kubjīśaḥ prakīrtitaḥ 9.16 sa dhruvo vāsudevaś ca ajātaḥ parikīrtitaḥ tatra śaktiṃ sadā kuryāt tatrāsaktaḥ sadā bhavet 9.17 na pāpair lipyate devi mahāpāpaiḥ sudāruṇaiḥ na kālasya vaśaṃ gacchen na jarā na ca duḥkhitaḥ 9.18 sarvatīrthaphalaṃ caiva sarvayajñeṣu dīkṣitaḥ hṛnnādaṃ manasotthāpya vrajen nirvāṇajaṃ padam 9.19 cetasā tv amṛtaṃ gṛhya āgacched ghaṇṭikāśrayam tadutthaṃ bhāratīmūle kṛtvāsau 'mṛtam aśnute 9.20 āpūrya vadanaṃ tena svacchandena kujeśvari anangadhenavīṃ dugdh[ v ]ā tattvaṃ vyāpyeśvareṇa tu 9.21 aghoraṃ pañcamadhye tu ātmatattvaṃ vicintayet yo 'gnir jvalati cāpena ekas tiṣṭhati pañcadhā 9.22 trailokyaṃ vyāpitaṃ tena yajante brahmavādinaḥ tasyaiva yaḥ śikhāṃ vetti āhitāgniḥ sa ucyate 9.23 so' gnir devamukhaṃ vindyād aghoraḥ sarvatomukhaḥ mukheṣu ca mukhaṃ devi trailokye 'pi pragīyate 9.24 vinā tena varārohe na homo na ca bhojanam śucir agnir bhaved devo bahurūpaḥ kujeśvari 9.25 tadantaṃ tu japaṃ kuryāt kṛtvā hṛtsthaṃ tu keśavam adhastāt setumārgasya tiṣṭhate tu kujeśvaraḥ 9.26 sa cāsanaṃ paraṃ tasya sevyate kiṃ na mantrarāṭ vidyārājeti vikhyāto mantrarājeti kathyate 9.27 mudrārājeti mahatāṃ maṇḍalādhipatiḥ smṛtaḥ brahmaviṣṇvīśvarādyeṣu patir devi pracakṣyate 9.28 nānena sadṛśo devi mantrakoṭiśatair api hṛdayaṃ sarvamantrāṇāṃ paramaṃ parikīrtitam 9.29 anena hīnā deveśi mahān api na sidhyati grahayantreṣu sarveṣu vyādhiteṣu kuleśvari 9.30 ripunāśe ca balavān dāridrabhayanāśanam tasmād ārādhya yatnena duḥkhasiṃhaḥ prakīrtitaḥ 9.31 nānena sadṛśaḥ kaścin nānyo 'sti sacarācare devāsuramanuṣyānāṃ tattvarūpo maheśvari 9.32 mūrdhnaḥ pādatalaṃ yāvat tattvaṃ carati dehinām niṣkalāt sakalaṃ yāti sakalān niṣkalaṃ padam 9.33 ekenāṃśena vīrāṇāṃ sarveṣāṃ kim api stutam sa bhairavaḥ śivo bhāti sarvajñaḥ sarvajantuṣu 9.34 yāvat tiṣṭhaty asau gātre tāvaj jīvanti jantavaḥ vinā tena varārohe nāsti nāstīti kathyate 9.35 tasya devādhidevasya sarvavyāpimayasya ca sarvadevamayo devi kathaṃ bhaktyā na sidhyati 9.36 yena vijñānamātreṇa smṛtenaiva tu sundari akṣayān labhate lokān muktisthānaṃ gamiṣyati 9.37 sarvalakṣaṇahīno 'pi smaraṇāt kalmaṣāpahaḥ aho mantrasya māhātmyaṃ japyamānasya nityaśaḥ 9.38 vināpi layayogena yoginīsamatāṃ vrajet sādhakāya prayacchanti trailokyajñānam uttamam 9.39 ākāśādi prayacchanti divyadṛṣṭiśrutāgamam sarvabhūtā vaśaṃ yānti grahāś caiva viśeṣataḥ 9.40 viṣaṃ ca nirviṣaṃ kuryād darśanād eva sarvataḥ na tasya tiṣṭhate gātre viṣaṃ sthāvarajaṅgamam 9.41 kīṭalūtās tu bhūtāś ca apamṛtyur na tiṣṭhati garajaṃ yogajaṃ doṣaṃ pralayaṃ yānti dūrataḥ 9.42 cūrṇalepāñjanādīni kuhakāni tu yāni vai ye kariṣyanti ripavaḥ striyo vā puruṣasya vā 9.43 tatkṣaṇāt pralayaṃ yānti teṣāṃ pratyaṅgirā bhavet smaraṇād devadevasya indraṃ yāti narottamaḥ 9.44 jvalanto dṛśyate bhūtair hṛccakre vidhisaṃsthitaḥ duṣṭāś ca pralayaṃ yānti siṃhasyaiva yathā mṛgāḥ 9.45 eko doṣo hi mantrasya japyamānasya jāyate jarā mṛtyuś ca dāridryaṃ vyādhayo vividhāḥ priye 9.46 smaraṇāt pralayaṃ yānti tuhinaṃ tu raver iva japyate yeṣu rāṣṭreṣu deśe vā surasundari 9.47 na rujā jāyate tatra svāmī tatra vivardhate ekenāpi suputreṇa ghoradevāṅgapūjanāt 9.48 ghorīśaṃ tu yadā jñātaṃ sa kulaṃ tārayiṣyati paśavaś ca na naśyanti sadā vardhati gokulam 9.49 vandhyā na jāyate nārī na mriyante ca bālakāḥ jvararogādibhis tasya kuṭumbaṃ naiva pīḍyate 9.50 sarvalokasya sampūjyo jāyate rājavallabhaḥ dhāraṇīyaṃ sadā gātre yathāvat pravadāmy aham 9.51 puṣpeṇa guḍikāṃ kṛtvā mantraṃ bhūrje samālikhet kuṅkumena likhed devi rocanāyāthavā punaḥ 9.52 akāracaturo madhye ātmanāma samālikhet mantreṇa chāditaṃ nāma aṅkusena tu rakṣitam 9.53 māyayācchādayitvā tu śivaṃ mūrdhni gataṃ likhet yāṣṭaṃ ṣaṣṭhasamāyuktaṃ bindunādāṅkitaṃ priye 9.54 tac chivaṃ tu varārohe caturāśramapūjitam sarvaṃ kṣasthaṃ paraṃ mantraṃ sarvarakṣākaraṃ param 9.55 nāmnā tu guḍikā hy eṣā sarvarogavimardanī sāntā pūrvaṃ tu kartavyā tataḥ kṣasthāṃ tu kārayet 9.56 kṣakāraṃ kālam ārūḍham okāroparidīpitam ṣaṣṭhasvarayutaṃ devi amaratvaṃ prayacchati 9.57 yas tu dhārayate divyāṃ guḍikāṃ śivapūjitām tasya vakṣyāmi suśroṇi guṇān nānāvidhān śṛṇu 9.58 sarvatīrtheṣu yaḥ snātaḥ sarvayajñeṣu dīkṣitaḥ na bhayaṃ vidyate tasya dharaṇad ajarāmaraḥ 9.59 sarvavratāni cīrṇāni sarvatīrthanamaskṛtaḥ avaniṃ vicaret sarvāṃ bhairavas tu yathā hi saḥ 9.60 sarve te darśanāt tasya sādhakasya mahātmanaḥ duṣṭāś ca pralayaṃ yānti vyādhayo vidravanti ca 9.61 abrahmacārī cārī syād asnātaḥ snānam āpnuyāt na bhayaṃ vidyate tasya saṅgrāme ca sadā jayaḥ 9.62 abhakṣyabhakṣaṇaṃ kṛtvā agamyāgamanaṃ tathā nāsau lipyati pāpena paṅkasthaṃ kamalaṃ yathā 9.63 guḍikā tu sadā siddhā mahābhairavadhāritā yogeśvarādimunibhiḥ sarvadevair namaskṛtā 9.64 bahunāpi kim uktena satyaṃ satyaṃ yaśasvini jvalanto dṛśyate bhūtair yathā rudro makhāntakṛt 9.65 supto bhuktaḥ prabuddhaś ca atha maithunam āgate mahāhave mahādevi duṣṭasiṃhagajeṣu ca 9.66 vidyudvajrāśaniś caiva utpāteṣv aśanīṣu ca śatrunāśe ca gonāśe viṣaśaṅkāgataṃ ca yat 9.67 ārṇaveṣu ca sarveṣu dhāraṇān na bhayaṃ bhavet śākinyo vaśagās tasya duṣṭavetālarākṣasāh 9.68 śucir vāpy aśucir vāpi vidravanti diśo daśa guḍikaiṣā samākhyātā trilohapariveṣṭitā 9.69 dhāraṇīyā prayatnena śivalokam avāpnuyāt sarvāvasthagato vāpi muktiṃ yāti surādhipe 9.70 matsamo dhāraṇād devi satyaṃ satyaṃ yaśasvini mayāpi dhāritā hy eṣā brahmaṇāpi tataḥ punaḥ 9.71 viṣṇunā devarājena yuddhe daityās tu nirjitāḥ agnivāyukubereṇa yamena varuṇena ca 9.72 mātṛbhir guhyakaiś caiva garuḍena ca dhīmatā dadhīcinā ca śukreṇa durvāsenāpi dhīmatā 9.73 ṛṣibhiś ca tathā sarvair devadaityaiḥ kujeśvari tatas tv anyaiś ca rājānair balibhir nahuṣādibhiḥ 9.74 yuddhe jayārthibhir devi ugravyādhijayārthibhiḥ prajāvaśyārthibhiś caiva guḍikā kaṇṭhadhāritā 9.75 nānayā sadṛśī vidyā guḍikā bhuvi vidyate piṇḍaṃ tu prathamaṃ mantryam aghoreṇa susaṃskṛtam 9.76 bhuñjīyāc caiva niḥśaṅkaṃ tatas tasyāmṛtāyate diśo 'bhimantrya gaccheta vāmaṃ cāgrapadaṃ nyaset 9.77 ubhayoś candramadhye tu paryaṭeta sadā sthitaḥ bhuñjāne śayane caiva candramadhye sadā sthitaḥ 9.78 candrārūḍhena satataṃ sthātavyaṃ varavarṇini nāghorasadṛśo mantro mantrā yasmād vinirgatāḥ 9.79 guruvaktrāt tu vijñeyo madhye oṃkāramadhyagam sa eva nādasaṃlīno yāvad brahmabilaṃ gataḥ 9.80 dhāraṇād dhāritaṃ kṛtvā tribhiḥ prāṇair alaṅkṛtam svacchandasahitaṃ devaṃ varṇāntapariveṣṭitam 9.81 mukhe 'naṅgāṃ tato dugdhvā dhenavīṃ cāmbarāṃ priye grāhyagrāhavimardaś ca triśūlaṃ vaḍavāmukham 9.82 kuñcikā ghaṇṭikā caiva rājadantāmṛtāgamam āyuṣo jñānam utkrāntir aghorasya vaśe sthitaḥ 9.83 nāghorasadṛśo mantro mantrakoṭiśatair api satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ bhūyaḥ satyaṃ punaḥ punaḥ 9.84 sarvajñaṃ paramaṃ mantraṃ muktidaṃ vyādhināśanam jarāmṛtyuharaṃ devi vidyārājeti kīrtitam 9.85 viṣuvaṃ ca sadā tatra yatra sarvaṃ pratiṣṭhitam utpattisthitikartāraṃ yatra sarve layaṃ gatāḥ 9.86 kiṃ na sevyati deveśi bahurūpaṃ kujeśvari devādhidevaṃ paramaṃ yat tat kāraṇam avyayam 9.87 tattvavyāpīti paramaṃ vyomavyāpīti kathyate brahmaviṣṇusurādīnām utpattipralayāntikam 9.88 aghoraṃ ghorarūpeti aghorīśa iti smṛtaḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate śikhākalpaikadeśo nāma navamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 10.1 kavacasya tu māhātmyaṃ śṛṇu devi vadāmy aham yena saṃrakṣayet sarvaṃ kruddhaḥ śatrūn nipātayet 10.2 āgataṃ rakṣayet kālaṃ kruddhaḥ kālaṃ vināśayet kālavat kulasiddho 'sau tanutrāṇāvalambakaḥ 10.3 śākinībhūtavetālān nāśayet sādhayeti ca māyārūpadharo mantrī māhendraguṇaśālinaḥ 10.4 kurute vividhāścaryaṃ picchakabhrāmaṇena vai kavacaṃ tu samākhyātam asiddhabhedakṛd bhavet 10.5 asya dūtīṃ pravakṣyāmi sadyaḥsiddhāṃ kulodbhavām yasyā lekhanamātreṇa prasrāvo 'ṅghritalaṃ bhavet 10.6 ākhkhilla bheṭṭā durvasa ākhkhille usi ānnidi āṭṭi vasaṃ viha pūrvasa aṭṭi masi ālitto u 10.7 evaṃ pārampareṇaiva kaulabhāṣā samuddhṛtā guruvaktrād vilomena tarjanyagreṣu siddhidā 10.8 kavacaṃ tu samākhyātaṃ śṛṇu netraṃ yathāsthitam netrasiddho mahāyogī lokālokaṃ carācaram 10.9 paśyate nikhilaṃ sarvaṃ śivādyavanigocaram kruddhaḥ saṃśoṣayet sarvaṃ sāgarāṃś ca nadānadīn 10.10 āpyāyati tadāvasthaṃ pañcavyāptyantagocaram nirācārapadastho 'sau tattvastho japate yadi 10.11 asya dūtī parā devyā paradṛṣṭisamudbhavā sadyaḥsiddhā mahādevi sadyaḥpratyayakārikā 10.12 hāsvā yairīśvaṇḍemucā kterahāma ktera ktera oṃ 10.13 guruvaktropadeśena pāramparyakrameṇa vai tithisaṅkhyākalair yuktā kulabhāṣāsurakṣitā 10.14 asyopacāraḥ kartavyaḥ kaumāryau dve samāharet gandhadhūpapayaḥpānaṃ śucau sthāne nayet tu te 10.15 śuklavastradharāṃ tāṃ vai devīṃ dhāyed yathā tu tām bhāvanāntānusāreṇa mardayed dārikānanām 10.16 śikhinocchiṣṭayogena śarīraṃ tasya lāñchitam svastikena tu kumbhordhvaṃ sitavastrāvaguṇṭhitam 10.17 kuryāt snānaṃ tu tailāktā bhuñjānas tilapiṣṭakam tṛptāḥ santaḥ prapaśyanti dārikānanamadhyataḥ 10.18 yat kiñcid vāṅmayaṃ loke cintayitvā tu sādhakaḥ bhūtabhavyārthanirdeśaṃ tat pasyati tadodare 10.19 eṣā netragatā dūtī sadyaḥsiddhiphalapradā kālavelāvinirmuktā sādhitā sati sarvadā 10.20 astraṃ pracaṇḍadaṇḍograṃ sādhitaṃ vidhinā yadi hṛdādau kramaśo vṛddhyā saṅkruddhaḥ saṃharet khilam 10.21 aśuddhaṃ śodhayet sarvaṃ sakṛduccāraṇāt tu tam tan na vastvantaraṃ kiñcid yad anena na sidhyati 10.22 asya dūtī mahāmāyā śrīmadguhyeśvarī parā guhyakālīti nāmena sarvāyudhavimardanī 10.23 rakṣaṇī kālapāśānāṃ śatrūṇāṃ tu nikṛntanī chedanī paramantrāṇāṃ yantramantrāpavādinām 10.24 yasyeṣā tiṣṭhate kaṇṭhe mahākṛtyā sudāruṇā tasya yaḥ kurute kiñcit tasyaiva tu punar bhavet 10.25 aśubhe vā śubhe vātha karmavṛttau niyojayet sādhakendrasya yaḥ kaścit tasya pratyaṅgirā bhavet 10.26 mahābhaye samutpanne sitagandhāmbarānvitaḥ cintayanto niśābhāge śatror yuddhaṃ parasparam 10.27 evam anyāni karmāṇi sādhayet parameśvarī devyāḥ śastrasya dhāreṇa amoghotkaṭavarcasā 10.28 śrūyatāṃ kula-m-īśāni kālasya kālarūpiṇī amoghā śakti vikhyātā saṃvartāṅgasamudbhavā 10.29 hāsvā yaikābjikuhyagu ṭpha hūṃ hreṃ hūṃ hrīṃ hreṃ lirākaṣṭrādaṃ naha naha rvānsa tān tiṣyarika taṃpirākā taṃkṛ naye kaṃdigāyoprarṇacūntratantramantrayavāndraparvosa mama ṭpha hūṃ kebjikuhyagu oṃ 10.30 svāhā oṃ vai parityajya siddhavarṇās triṣaṣṭi ca khādakāstreti vikhyātā sarvārthaguṇarūpadhṛk 10.31 asya nāmnā pṛthaktantraṃ svatantraṃ siddhasāgaram guhyakālīti nāmena sapādalakṣapūrvakam 10.32 vyāvarṇitaṃ tu tatrastham atra kiñcid udāhṛtam kubjikāstrasya māhātmyaṃ kulālītantranirgatam 10.33 pāramparyakramāyātam upadeśasamanvitam vilomavihitaṃ sarvaṃ khādakāstre 'py ayaṃ vidhiḥ 10.34 khādakāstrasya lakṣeṇa nirācāreṇa yojayet māṃsāhārasvarūpasya parivartaṃ karoti ca 10.35 tatkṣaṇād viṣṇupaṅkena lepanāt siṃharūpadhṛk jāyate nārasiṃhatvaṃ yad dhṛtaṃ viṣṇunā purā 10.36 viṣṇunāpi purā cīrṇaṃ vrataṃ hy asyāḥ subhīṣaṇam tena taṃ nārasiṃhatvaṃ tasya siddhaṃ sudāruṇam 10.37 nāyātaṃ martyalokedaṃ kvacit siddhaṃ krame sthitam māhātmyaṃ gopitaṃ hy asyāḥ siddhair bhṛgupuraḥsaraiḥ 10.38 astrasya dūtikā hy eṣā kubjikāmnāyanirgatā siddhavidyāmahaughaiṣā āśusiddhā sugopitā 10.39 kuleśvaryāṅgasambhūtā suvratā yā guṇojjvalā gopitā anyatantreṣu pratyakṣā kubjikāmate 10.40 etad devyāṅgaṣaṭkaṃ tu nānānandapradāyakam devyā hṛdayamāhātmyaṃ nityātantram aśeṣakam 10.41 nityānandakarī dūtī devyā hṛdi samudbhavā tena nityā samākhyātā svādhiṣṭhānaṃ samāśritā 10.42 siddhātantraṃ śirodbhūtaṃ tatra devyā mahābalā siddhayogeśvarī nāma raudraśaktir mahojjvalā 10.43 anāhatena saṃyuktā raudradevyā mahābalā siddhayogeśvarītantre asyāḥ kīrtir anekadhā 10.44 devyāḥ śikhiśikhodbhūtā svacchandānekabhedataḥ maṇibhedāntarālena svacchandādyaṃ vinirmitam 10.45 svatantrā sahajā śāntā svacchandagatigāminī maṇibhedaṃ pūrayantī svacchandārthaprabodhikā 10.46 svacchandena svarūpeṇa śikhāsūtraṃ pravartate svacchandāghorarūpasya tasyedaṃ tantram uttamam 10.47 tanutrāṇasamudbhūtaṃ tantraṃ sammohanādikam viśuddhibhāvanāsīnaṃ dūtyanekasusaṅkulam 10.48 anekāścaryakartāraṃ sammohadhvaṃsakārakam sammohanaṃ tu tenedaṃ māhātmyaṃ tatra tasya vai 10.49 devyā netrasamudbhūtaṃ jyotiḥśāstraṃ svarodayam ājñādhāragataṃ hy etat sāmarthyānekasaṅkulam 10.50 kaivalyādyaṃ ca yat kiñcit tan netrāṅgasamudbhavam asyāṅgasya tu māhātmyaṃ jyotiṣeśvarasāgare 10.51 paramāstrasya madhye tu khādakāstraṃ mahābalam tasya vyāvarṇitaṃ pūrvaṃ tantraṃ svābhāvalakṣaṇam 10.52 abhiṣekaṃ pravakṣyāmi sarvapāpapraṇāśanam paramāstraprayogena sarvaṃ tatra na saṃśayaḥ 10.53 śūladaṇḍaṃ samuddhṛtya nābhisthaṃ varṇam uddharet śūladaṇḍāsanasthaṃ tu karṇabhūṣaṇavāmakam 10.54 vāmajaṅghāsamāyuktaṃ nitambālaṅkṛtaṃ priye etad devyāstraparamaṃ nāpuṇyo labhate sphuṭam 10.55 kramapūjāvidhānena yathāvibhavavistaram dīpamālābhir uddyotaṃ kṛtvā dhūpādhivāsitam 10.56 śaṅkhaṃ vā kalaśaṃ vāpi abhimantrya svavidyayā uttamādhamamadhyasya karmasevānusārataḥ 10.57 tayā vidyābhiṣekaṃ tu nyastavyā kalaśe tu sā śiṣyahaste tu taṃ dattvā idaṃ kūṭaṃ tu yojayet 10.58 yāvat kṣubhyaty asau hastaḥ svayam eva calaty asau dhāraṇād iva saṃyātaṃ yadā patati mastake 10.59 tadā tu jāyate 'sau vai sādhyalakṣaṇasādhakaḥ dagdhapāpaḥ prajāyeta nātra kāryavicāraṇāt 10.60 nāśiṣyāya pradātavyaṃ na dhūrtāya na nindake bhaktāya śraddadhānāya gurubhaktāya sundari 10.61 tasya deyam idaṃ devi abhiṣekaṃ varānane tadā tu sādhayet karma yad uktaṃ karmasantatau 10.62 3 ṭpha 3 hūṃ 2 yataghāvi 2 yataghā 2 mava 2 haka 2 ṭacapra 2 ṭaca parūnuta rataragho 2 rasphupra hrauṃ hrīṃ hrāṃ 10.63 lakṣaṃ vai pūrvasevāyāṃ sidhyate nātra saṃśayaḥ ṣaḍaṅgaṃ ṣaṭprakāraṃ ca ṣaḍyoginyaḥ ṣaḍadhvaram 10.64 ṣaṭ prakārāṇi ṣaṭ siddhā jñātvaitān bhinnadṛṣṭinā sa jānāti varārohe samastāmnāyapaddhatim 10.65 anyathā na bhavet siddhiḥ kiñcijjñaḥ paścimānvaye śrutvā savismayaṃ vākyam ānandapraṇayānvitam 10.66 uvācedaṃ punaḥ kubjī ṣaḍadhvaṃ vada me prabho śrībhairava uvāca 10.67 yuktam uktaṃ ca deveśi śrūyatāṃ paramārthataḥ saṅkṣepāt kathayiṣyāmi śeṣānyat purataḥ punaḥ 10.68 bhūtaṃ bhāvaṃ tathā śāktaṃ māntraṃ raudraṃ ca śāmbhavam ājñātaḥ sampravarteta ṣaḍadhvedaṃ kulānvaye 10.69 bhūtaṃ bhuvanāvaraṇaṃ padaṃ bhāvaṃ prayujyate śāktaṃ varṇāḥ samākhyātā māntraṃ dvādaśa kīrtitāḥ 10.70 raudraṃ kalādhvaraṃ proktaṃ śāmbhavaṃ tattvalakṣaṇam ājñānalavatī dīkṣā mantrāṇāṃ sādhane hitā 10.71 sā cājñā pūrvikā siddhā anyathā tilaghātakī sā ca tattvavatāṃ caiva tattvaṃ vai śāmbhavam padam 10.72 tat padaṃ vidyate yasya sāmarthajñaḥ sa sarvaśaḥ jñānamārgaprasiddhyarthaṃ dīkṣā vedhavatī śubhā 10.73 yogyatātaḥ pradātavyā subhaktasya kulādhvare sarvāsām eva dīkṣānāṃ cottamā parikīrtitā 10.74 tena vedho na kartavyo na jñātaṃ yāva niścayam śāmbhavājñābhimānena lobhamohaḥ prakīrtitaḥ 10.75 sāmarthyo 'nyo na me tulyo ya evaṃ manyate kudhīḥ ājñātaḥ sampravarteta kiṃ tu bhūtavatī bhavet 10.76 atha cet paripakvasya ṣaḍvidho hy alpasvalpavat pṛthivyādīni bhūtāni cāviśanti ca yasya vai 10.77 bhūtāveśaṃ tu tad viddhi bhāvāveśam ataḥ śṛṇu śabdaḥ sparśas tathā rūpaṃ raso gandhaś ca bhāvajam 10.78 śrotraṃ tvak cakṣuṣī jihvā ghrāṇaṃ śaktimano viduḥ vācā pāṇis tathā pādaṃ pāyūpasthaṃ tu māntrajam 10.79 mano buddhis tathā garvaḥ prakṛtau guṇa raudrajam puruṣādinivṛt[t]yantam unmanatvaṃ parāntikam 10.80 etat te śāmbhavaṃ jñānaṃ bhuvanādyaṃ mahāhradam śrīkubjikā uvāca 10.81 bhūtādiśāmbhavāntasya bhedopāyaṃ pṛthak pṛthak kathitaṃ tu yathā nātha tathā tatpratyayaṃ vada śrībhairava uvāca 10.82 sādhu devi mahāprājñe kathayāmi sapratyayam anyathā tat kathaṃ tasya bhrāntijñānaṃ vinaśyati 10.83 kampate bhramate rodec cotpaten nipated vadet anibaddharavonmādī sasaṃjño bhūtavad yathā 10.84 bhūtāveśasya cihnedaṃ bhāvāveśam ataḥ śṛṇu yāni cihnāni jāyante bhāvaviddhasya bhāvini 10.85 ghūrmaṇaṃ svedaromāñca aśrupātāṅgamoṭanam ārādhya smaraṇād evaṃ sampadyante svabhāvadhṛk 10.86 bhramate cakravat pātaḥ kāṣṭhavat kṣubhitekṣaṇaḥ paśyate vibhramāpannaḥ śaktivedhopalakṣayet 10.87 kampate bhramate caiva jalpate vadate 'khilam mantrāveśasya cihnedaṃ kathitaṃ tava śobhane 10.88 raudraṃ caivam ato brūmi pañcāvasthā[ s] tu raudrajāḥ anādhītāni śāstrāṇi granthataś cārthataḥ sudhīḥ 10.89 atītānāgataṃ sarvaṃ vartamānasya yat phalam raudraśaktisamāveśāt sarvam eva prapadyate 10.90 yasyedaṃ vartate cihnaṃ raudrāveśaṃ tad ucyate śāmbhavena tu vedhena sarvāṇy etāni suvrate 10.91 śuddhaśāmbhavavedhasya sāmprataṃ nirṇayaṃ śṛṇu yena viddhasya loke 'smin sarvajñatvaṃ prapadyate 10.92 pūrvoktena tu kālena śodhitas tu yadā śiśuḥ tadā sampadyate tasya śāmbhavaṃ guṇadāyakam 10.93 kubjīśo yaṃ yadāyātaḥ puṃso janmany apaścime tadā sampadyate tasya śāmbhavaṃ kubjike tanau 10.94 bahvarthakāle 'pi viśodhitātmā ātmaiva sau paśyati sarvabhūtān na me samāno bhuvanāntarāle viśuddhabhāvo bhavate hy akāle 10.95 ekaikaṃ bhuvanaṃ paśyet puṃsādau conmanāvadhim viśuddhatanujo hy evaṃ dehenānena cotpatet 10.96 na kampadhunane tasya īśadghūrmiḥ pravartate viṣonmūrchāgatas tv evaṃ tiṣṭhate bhūtakumbhavat 10.97 paśyate cāgrataḥ sarvaṃ tattvavrātaṃ sadoditam tatkṣaṇād viṣayān mucyej jīrṇakañcur yathoragaḥ 10.98 sadānandamadonmattaḥ sarvajñaguṇabhūṣitaḥ śāmbhavena tu viddhasya cihnedaṃ sampravartate 10.99 bhūtabhāvanaśaktīnāṃ mantrāveśa[ ṃ ] saraudrajam krameṇa śāmbhavas teṣāṃ viśuddhatvaṃ yathā yathā 10.100 jhalajhaleti yad vedhaṃ sampūrṇaghaṭavad yathā bhūtāntaśaktimantrādau tathedaṃ sampracakṣyate 10.101 gurubhaktivihīnānāṃ vañcakānāṃ yaśasvini pūrvaṃ śāmbhavaviddhasya bhūtādyaṃ sampravartate śrīkubjikā uvāca 10.102 vedhadīkṣāparaṃ nāsti kathaṃ sā pratyayātmikā pratyaye sati sañjāte kathaṃ tan mokṣalakṣaṇam śrībhairava uvāca 10.103 pratyaye sati mokṣo ' sti piṇḍapātena sarvathā viṣayeṣu na mucyeta siddhabhāvaṃ na gacchati 10.104 śāmbhavena tu vedhena tatkṣaṇād viṣayojjhitaḥ viṣayojjhita-ātmā vai dehenānena cotpatet 10.105 yena vedhena viddhasya sukhāsvādo na vidyate sa kathaṃ svārthanirmukto viṣayeṣu virajyate 10.106 śāmbhave na hi samprāpte darpeṇākulitekṣaṇaḥ nāyakaiḥ so 'bhibhūyeta na sidhyaty adhikārakṛt 10.107 ājñānande samutpanne na gantavyaṃ guroḥ kulāt kasmāt sāmarthyahetvarthaṃ yāvan notpādayed guṇān 10.108 divā preṣaṇatanniṣṭho rātrau jñānaparigrahaḥ evaṃ sampādayet sarvaṃ sāmarthyaṃ tu guroḥ kule 10.109 apreṣite na gantavyaṃ na kuryāc colbaṇādikam ye na kopavaśād ājñāṃ dāsyanti gamanaṃ prati 10.110 śāmbhavājñāsamutpanne ya evaṃ kurute kudhīḥ tasya pīṭhādhipāḥ pālāś cābhibhūyanty anekadhā 10.111 anuṣṭhānatapopāyair yadānandabhṛtas tanuḥ tadādhikāraḥ kartavyo yasyājñā tasya tatpade 10.112 anujñāto 'bhiṣiktasya nāmamālāṃ prakāśayet navapañcavidhaṃ dravyaṃ pūjārthe sampradarśitam 10.113 śubhe 'hani muhūrte ca caturdaśyāṣṭamīṣu ca darpaṇodarabhūbhāge vastre vātha suśobhane 10.114 tatopari yajet siddhān sarvajñaguṇaśālinān caturviṃśa ṣoḍaśaivam aṣṭau caiva tripaṅktiṣu 10.115 dvau siddhau madhyadeśe tu kuṅkumena tu cākṣataiḥ trihastaṃ maṇḍalaṃ kuryād ūrdhvādau pūrvapaścimam 10.116 śṛṅgātakākṛti hy evaṃ tatra pūjāṃ samārabhet pūjayitvā vidhānena dravyaiḥ pañcanavādibhiḥ 10.117 pṛthagdīpaiḥ pūjayitvā phalguṣālisugandhibhiḥ supraṇītaṃ subhaktaṃ ca ājñāguṇavidhāyinam 10.118 tataḥ praveśayec chiṣyaṃ puṣpaṃ mocāpayed iti yasmin mārge patet puṣpaṃ tan nāma tasya dāpayet 10.119 prakaṭaṃ śiva vijñeyaṃ guptam ānanda-m-ucyate akārādikṣakārāntaṃ pañcāśaguṇalakṣitam 10.120 akṣare akṣare siddhaṃ puṣpapātād vilakṣayet śrīkaṇṭhānantasūkṣmeśaṃ trimūrtir amaro 'rghinaḥ 10.121 tithīśo bhārabhūtiś ca sthāṇunāmo haras tathā jhaṇṭīśo bhauktikaś caiva sadyojātas tv anugrahī 10.122 krūrasenas tathānyo vai mahāsenas tataḥ paraḥ prathamādau sthitā hy ete upariṣṭād vilakṣayet 10.123 krodhaś caṇḍaḥ pracaṇḍaś ca śivaikarudra eva ca kūrmaś caivaikanetraś ca caturāsyo 'vasānugaḥ 10.124 prathamā yā sthitā paṅktiḥ pīṭhatrayavibhūṣitā ajeśaḥ śarma somaś ca lāṅgulīśo 'tha dārukaḥ 10.125 ardhanāryo hy umākānto āṣāḍhī diṇḍir eva ca dhātrīśaś ca tathā mīno meṣo lohita-m-eva ca 10.126 śikhīśaś chagalaṇḍaś ca dviraṇḍo madhyapaṅktigāḥ mahākālaś ca vālākhyo bhujaṅgākhyaḥ pinākinaḥ 10.127 khaḍgānando bakānandaḥ śvetānandas tathaiva ca bhṛguś caivāntime cakre aṣṭau tāṃś ca prapūjayet 10.128 lākulānanda madhyasthaṃ saṃvartānandasaṃyutam tayor madhyagatāṃ devīṃ kubjikāṃ parameśvarīm 10.129 pūjayet pīṭhasaṃyuktāṃ pāramparyeṇa saṃyutām yathā siddhās tathā devyāḥ saṃhāryādi prapūjayet 10.130 vāgeśyantāḥ krameṇaiva guruvaktraprasādataḥ ṣaḍāre ḍādiṣaṭkaṃ tu krameṇaiva prapūjayet 10.131 kulāṣṭakaṃ tato bāhye aṣṭāre paṅkaje kramāt pañcadravyabhṛtaṃ pātraṃ tadagre sanniveśayet 10.132 kramāmnāyaṃ punaḥ pātre kuryāt tenābhiṣecanam mukhena vātha kartavyaṃ yasyopari subhāvanā 10.133 tataś cādeśayet taṃ tu kuru kāryaṃ yadṛcchayā adhikārapadaṃ sarvaṃ mokṣitaṃ te prasādataḥ 10.134 tataḥ prabhṛti deveśi yogyo bhavati śāsane śāsanaṃ bhūṣayen nityaṃ guptācāravidhau sthitaḥ 10.135 avyaktena tu liṅgena vyaktaliṅgena vā punaḥ yena liṅgena yasyedaṃ talliṅgaṃ na parityajet 10.136 ākāśāt patitaṃ toyaṃ yathā gacchati sāgaram gartānadyopacāreṇa tathā sarvaṃ kulānvaye 10.137 yāsyanti liṅginaḥ sarve niścayārtho 'nyathā na hi kasmāt pratyakṣarūpeṇa tatrājñā vartate yataḥ 10.138 samudravat kulānandaṃ yasmāt tat sarvatomukham kulaṃ tad eva vijñeyaṃ sarvānugrahakārakam 10.139 brāhmaṇaṃ kṣatriyaṃ vaiśyaṃ śūdraṃ prākṛtam antyajam mātaṅgamlecchajātyutthaṃ bauddhasāṅkhyadigambaram 10.140 tridaṇḍamuṇḍakhaṭvāṅgamuṣalānyakriyānvitam yāsyanti paramaṃ śaivaṃ śaivo yāti na kutracit 10.141 tac ca kaulabhṛtānandaṃ netaraṃ tu kriyākulam sarvajñamārgavihitaṃ sarvācāraprapālakam 10.142 kaulikācāramārgeṇa bhāvādvaitena sarvathā tattvādvaitena mārgeṇa sarvathā yatra saṃsthitaḥ 10.143 pālayel laukikācāram advaitaṃ samanuṣṭhayet gopayed guptaliṅgāni tatpraviṣṭāni sarvathā 10.144 adhamād uttamaṃ jñānaṃ yady arthī uttamo bhavet liṅgino vā dvijanmā vā ājñārthī tu na vañcayet 10.145 ekānte vihitaṃ sarvaṃ kurvīta na janākule anyathā sthitibhaṅgaḥ syān naśyate śāsanaṃ priye 10.146 varjayet kaulikān bauddhān tathā mīmāṃsakāsthitān kasmād bhraṣṭakriyā teṣāṃ na mokṣo naiva sādhanam 10.147 jihvopasthanimittārtham advaitaṃ teṣu sarvathā kaulikācāranirmuktāḥ śvānavad vicaranti te 10.148 nirācāraṃ prakurvanti nirācāravivarjitāḥ viṣaṃ bhakṣanti te mūḍhā yathājñāmantravarjitāḥ 10.149 yady api te trikālajñās trailokyākarṣaṇakṣamāḥ tathāpi saṃvṛtācārāḥ pālayanti kulasthitim 10.150 nirācāreṇa yogena paśyanti viṣayojjhitāḥ viṣayastho 'pahāsitvaṃ nirācāreṇa yāty asau 10.151 bhraṣṭanaṣṭakulaṃ tyajya kulakaulaṃ samāśrayet tatra yogigurūṇāṃ ca pūjyate caraṇāmbujam 10.152 samayena vinā devi samartho bhavate katham sāmarthyena vinā caryā nirācārātmikā bhavet 10.153 jñātvāmnāyapadaṃ sarvaṃ yathāvasthaṃ kuleśvaram ṣaṭprakāravidhānena nirgatācārarūpiṇam 10.154 sāmarthyaguṇayuktātmā viṣayātīto jitendriyaḥ virajo rañjitātmā vai nirācāro bhavet tu saḥ 10.155 etat te kathitaṃ devi sarahasyaṃ sugopitam anyad yat te manasthaṃ tu tat pṛccha vadato mama iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate devyāsamayo nāma mantroddhāre daśamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 11.1 mantratantrais tvayā deva bhrāmitāhaṃ kriyādibhiḥ dhyānadhāraṇayogaiś ca idānīṃ kathaya sphuṭam 11.2 pūrvatantre tvayā deva sūcitaṃ na prakāśitam adhunā śrotum icchāmi ṣaṭpadārthavinirṇayam śrībhairava uvāca 11.3 mahānandakaraṃ vākyaṃ mahāścaryakaraṃ param gopitaṃ sarvadevānāṃ tathā te kathayāmy aham 11.4 anādinidhaneśānāc chivāt paramakāraṇāt divyājñāyāḥ kramo jātaḥ pāramparyaughasantatiḥ 11.5 akulaṃ ca kulaṃ caiva kulākulavinirṇayam adhunā kathayiṣyāmi navadhā nirṇayo yathā 11.6 parasya paramāṃ viddhi yonim ādyāṃ mahāmbike rūpātītādiyogena pareccheyaṃ caturvidhā 11.7 rūpātītaṃ tu kāmākhyaṃ rūpaṃ pūrṇagirir mahān padaṃ jālandharākhyaṃ tu piṇḍam oḍraṃ prakīrtitam 11.8 antimāmṛta sūkṣmā ca susūkṣmādyaṃ catuṣṭayam akuleśvaradevasya sambandhaḥ prathamaḥ smṛtaḥ 11.9 rūpātītāt paro hinduḥ śaktyādhiṣṭhita bhāsvaraḥ tato nādo nirodhaś ca ardhacandram anukramāt 11.10 etat tat pañcakaṃ proktaṃ jñānaratnamahodayam sā yoniḥ paramā jñeyā kriyādhvānamahodadhiḥ 11.11 bindutattvāt paro bindur makārokāra-m-eva ca akāras tu samākhyātaḥ ṣaṭpadārthavibhedakaḥ 11.12 rūpāt padaṃ samutpannaṃ kālarūpaṃ ṣaḍānanam ṣaḍvidhādhvānayogena sṛjate saṃharanti ca 11.13 ādhārādheyayogena ṣaṭpadārthapadena ca kurute vividhāṃ sṛṣṭiṃ yena tat kathyate ' dhunā 11.14 ātmā dhārayate śaktim ātmā haṃsoparisthitaḥ haṃsaḥ samīraṇāntasthaḥ sa ca nāḍīpathe sthitaḥ 11.15 nāḍyaḥ piṇḍe sakarmādyaḥ paśur māyāmalānvitāḥ etat ṣaṭkaṃ samākhyātaṃ kulamārgaprabodhakam 11.16 atra jātaṃ jagat sarvaṃ kriyākāraṇagocaram parāc ca śāmbhavaṃ jñānaṃ vijñānānekasaṅkulam 11.17 viśuddhir bodhajananī ṣoḍaśānta-m-adhordhvataḥ maṇipūraka śabdasthaṃ daśapañcāvatārakam 11.18 sā tu māyā parā jñeyā caturyonir mahāmbike śabdasūtreṇa yenaitāḥ pañcāśa maṇayo mahān 11.19 āpūritāś ca mahatā tenedaṃ maṇipūrakam asyādhāraṃ tu vijñeyaṃ karṇakubjaṃ mahāpuram 11.20 vijñānaiḥ pañcadaśabhiḥ pūritaṃ bhuktimuktidam maṇipūrakamālāyāṃ granthir jātā caturvidhā 11.21 maṇḍalaṃ mantravidyāś ca mudrā granthiś caturvidhā māyāyantrodare cānyā puṃsāṃ sṛṣṭir anāhatā 11.22 nadate daśadhā sā tu divyānandapradāyikā ciṇīti prathamaṃ śabdaṃ ciñcinī tu dvitīyakam 11.23 cīravākī tṛtīyaṃ tu śaṅkhaśabdaṃ caturthakam pañcamaṃ tantrinirghoṣaṃ ṣaṣṭhaṃ vaṃśaravas tathā 11.24 saptamaṃ kaṃsatālaṃ tu meghaśabdaṃ tu cāṣṭamam navamaṃ dāghanirghoṣaṃ daśamaṃ dundubhisvanaḥ 11.25 navaśabdam parityajya daśamaṃ mokṣadaṃ param hananena vinā yena vyāhared daśadhā ravam 11.26 tenaivānāhataṃ jātaṃ karṇakubjād vinirgatam daśadhā ravate-d-evam aṣṭapattroparisthitam 11.27 daśadhā guṇadātāraṃ ciccetāhṛdayātmakam pramāṇapadayogena kṣobhayitvā navān bahūn 11.28 kalākarmasamāyogāt svādhiṣṭhānaṃ vinirmitam śatakoṭisuvistīrṇaṃ bhuvanānekasaṅkulam 11.29 māyākālakalākīrṇam ādhāraṃ brahmaṇas tu tat catuṣkalasamopetaṃ śivaśaktisamanvitam 11.30 ṣaṭprakāram idaṃ kubji svādhiṣṭhānaṃ pṛthak pṛthak ṣaṭpadārthavibhāgo 'yaṃ durlabhaḥ prakaṭīkṛtaḥ 11.31 kriyātattvārthanirdeśaṃ kubjike 'nyatra gopitam kulākulam idaṃ ṣaṭkam uttaraṃ te prakāśitam 11.32 dakṣiṇasyāpi ṣaṭkasya sāmprataṃ nirṇayaṃ śṛṇu maṇipūrakadevasya tat tejo bhāsvaras tu yaḥ 11.33 tatra tad dakṣiṇaṃ ṣaṭkam ājñāpūrvaṃ kulodbhavam sṛṣṭimārgakramāyātaṃ śivaśakteḥ kulākulam 11.34 saṃhārapadaṣaṭkasya kulaṃ śaktyāntadakṣiṇam gudam ādhāram ity uktaṃ svādhiṣṭhānaṃ tu liṅgajam 11.35 maṇipūraka nābhisthaṃ hṛdisthaṃ ca anāhatam viśuddhiḥ kaṇṭhadeśe tu ājñā netradvayāntare 11.36 viśuddhiḥ ṣoḍaśair bhedair daśadhā tu anāhatam maṇipūraka vijñeyaṃ bhedair dvādaśabhiḥ sthitam 11.37 anekārthaguṇādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ tu ṣaṭkalam catuṣkalaṃ tu ādhāram ājñābhedadvayaṃ viduḥ śrīkubjikā uvāca 11.38 ājñābhedadvayaṃ nātha kathaṃ tat parameśvara ācacakṣva prayatnena yena bhrāntir vinaśyati śrībhairava uvāca 11.39 lakṣavārasahasrais tu vāraṃ vāraṃ punaḥ punaḥ eṣa sāṅketiko hy arthaḥ kathyamānaṃ na budhyasi 11.40 śāmbhavaṃ kathitaṃ jñānaṃ sṛṣṭimārgeṇa śaktigam icchāśaktisamāyuktam uttaraṃ te prakāśitam 11.41 icchājñānaṃ parityajya śambhur atrāpi dakṣiṇam kriyāśaktir adhobhāge saṃyogāt pratyayāyate 11.42 ūrdhvaśaktinipātena adhaḥśaktinikuñcanāt kurute vividhāṃ sṛṣṭim anekākārarūpiṇīm 11.43 na śivena vinā śaktir na śivaḥ śaktivarjitaḥ kriyātattvasya mārgo 'yaṃ parecchādhvaṃ tu kevalam 11.44 uttarasya tu mārgasya yac chatuṣkaṃ susūkṣmagam kṣobhitaṃ tena cātmānaṃ punaḥ ṣoḍaśadhā kṛtam 11.45 viśuddhaṃ paratattvāntaṃ tenātmānaṃ visarpitam catustriṃśatibhedena tasmān 'nekavidhākṛtiḥ 11.46 sapratyayaguṇādhāram avasthāguṇadāyakam lakṣyate yena suśroṇi tac chṛṇuṣva yathārthataḥ 11.47 muktāphalanibhākāraṃ kvacij jvālācalācalam kvacin markaṭijālābhaṃ mṛgatṛṣṇeva cāpalam 11.48 rūpātītaṃ ca rūpaṃ ca padapiṇḍaṃ caturvidham viśuddhatanudevasya ādyabhedaṃ catuṣṭayam 11.49 sarahasyaṃ prabuddhānāṃ kṣubdhānāṃ tu kriyādhvare tasmāt pīṭhacatuṣkaṃ tu sañjātaṃ tu kulākulam 11.50 kalābhṛttanudevasya kailāsoparisaṃsthitam madhyadeśe tu randhrasthaṃ śrīmadoḍrakuleśvaram 11.51 prathamaṃ pītavarṇaṃ tu saśailavanakānanam vanopavanasaṃyuktaṃ hemaprākāramaṇḍitam 11.52 nadīnadasamākīrṇam anekārthasamākulam sarvabījasamākīrṇaṃ caturasraṃ samantataḥ 11.53 vajrārgalasamopetaṃ vajrahastā tu mālinī tatrādhipatyayogena pīṭhapīṭheśvarīyutam 11.54 tasyaiva dakṣiṇe koṇe candrābhaṃ candravarcasam ardhacandra purākāraṃ sari tsarasamākulam 11.55 jalakallolagambhīraṃ ṣaḍrasārṇavasaṅkulam vīcītaraṅgakallolais taṭāsphālanabhīṣaṇaiḥ 11.56 tattvanāthoparisthaṃ tu puraṃ tat pārameśvaram himacandraśilābhiś ca samantān nicitaṃ tu tam 11.57 prākāreṇa vicitreṇa gopurāṭṭālaśobhitam anekaguṇasañchannam anekāścaryasaṅkulam 11.58 tatra tattveśvaraṃ devaṃ devyādhiṣṭhitavigraham śyāmavarṇaṃ sutejāḍhyaṃ pāśahastaṃ sulocanam 11.59 ādhāraṃ sarvasṛṣṭes tu mahāpīṭhoparisthitam kailāsadakṣiṇe śṛṅge anekaguṇasaṅkulam 11.60 śrīmajjālandharaṃ pīṭhaṃ tatrasthaṃ lakṣayet priye kailāsasyottare śṛṅge anekārcisamākulam 11.61 grasantam iva trailokyaṃ sūryakoṭisamaprabham piṅgalaṃ dahanāvasthaṃ lelihānaṃ sudāruṇam 11.62 mamāpi devi duṣprekṣyaṃ kiṃ punas tv itarair janaiḥ trikoṇapuramadhyasthaṃ vajraprākāramaṇḍitam 11.63 vajrastambhamayaṃ divyaṃ puraṃ vai pārameśvaram kālāgnigopurāṭṭālaṃ samantāt pariveṣṭitam 11.64 bahurūpasamākīrṇaṃ vidyāguṇavibhūṣitam anekāścaryasampannaṃ jīvabhūtaṃ jagattraye 11.65 āpūritam idaṃ yena tena tat pūrṇasaṃjñitam saptajihvāsamopetaṃ kālarūpaṃ ṣaḍānanam 11.66 pūrṇamāyā samāyuktaṃ sāñjanaṃ cārurūpiṇam śaktihastaṃ mahāvīryaṃ sṛṣṭisaṃhārakārakam 11.67 napuṃsakaguṇāntasthaṃ vyāptibhūtaṃ vinirgatam madhyapīṭhasya pūrveṇa cāgraśṛṅge vyavasthitam 11.68 padminīdalasaṅkāśaṃ dhūmravat tāmravarcasam mahāpracaṇḍadaṇḍaughaiḥ sphālanollālalālasaiḥ 11.69 dhūyamānaṃ samantāt tu śoṣayantaṃ carācaram ṣaḍasramaṇḍalāntasthaṃ sarvavyāpikuleśvaram 11.70 na tena rahitaṃ kiñcit sṛṣṭisaṃhāragocare indranīlanibhaiḥ stambhaiḥ samantān nicitaṃ puram 11.71 prākāragopurāṭṭālaṃ dhvajāekuśadhanurdharam pañcabāṇadharaṃ devaṃ kāmadevyā samanvitam 11.72 drāvayantaṃ jagat sarvaṃ śrutirūpaṃ tanūjjhitam caturdaśavidhasyāpi nāyako daṇḍadhārakaḥ 11.73 tasyecchāpreritaṃ sarvaṃ kāmādyaṃ sampravartate tenedaṃ cāgrakoṭisthaṃ manonmanyordhvasaṃsthitam 11.74 strīpuṃnapuṃsake dve tu pīṭhavyāptau pare viduḥ l kāmena kṣubhitaṃ tattvaṃ sthāṇusaṃjñā manonmanam 11.75 manonmanena samanaṃ dvāv etau tu napuṃsakau puṭarūpau samākhyātau tasmān 'nyo vyāpinaḥ paraḥ 11.76 sā tu māyā parā devī durbhedyā cākṣayāvyayā vyāpinī sarvatattvānām ātmādau tv apare 'dhvani 11.77 māyaiva sā ṣaḍadhvasya ṣaṭtriṃśānāṃ viśeṣataḥ yayā vibhajya cātmānaṃ svarūpe cādhvanirmitam 11.78 ardhakoṭyā adhaḥsthāne nādāntaṃ sanniveśitam unmanaḥ samanaś caiva vyāpino dhvanir eva ca 11.79 pīṭhacatuṣkam etat tu sa evānyonyataḥ kramāt dhvaner nādaḥ samutpannaḥ sa cānekavidhaḥ sthitaḥ 11.80 sūkṣmaś caiva susūkṣmaś ca vyaktāvyakto 'tha kṛtrimaḥ ātmano 'py ardhakoṭyante adhaḥsthāne niveśitaḥ 11.81 tasmāt sa kurute sṛṣṭim anekākārarūpiṇīm sūkṣmanādo guhāvāsī kālāgnau tu susūkṣmagaḥ 11.82 svasthānasthas tu avyaktaḥ padānte vyakta-m-āśritaḥ kṛtrimaś caiva saṃyogāt sa cākāśe vyavasthitaḥ 11.83 tasmād akṣarasantānaṃ vāgvilāsaṃ pravartate tena saṅkṣobhya cātmānaṃ avyaktāvyaktarūpiṇam 11.84 nirodhitaṃ tu tenedaṃ sūkṣmabhāvasya sambhavaḥ tena nairodhikaṃ nāma golākāraṃ vyavasthitam 11.85 ātmalagnasvarūpeṇa pratimūrti dvitīyakam tena saṅkṣobhya cātmānam ardhacandravinirmitam 11.86 sravantam amṛtaṃ divyaṃ sarvasya jagataḥ sthitam tasya samplāvanātyarthaṃ visargābhiratas tu yaḥ 11.87 tatrādityaṃ samutpannaṃ varṇānāṃ prabhum īśvaram bindurūpaṃ jagannāthaṃ kriyākālaguṇottaram 11.88 varṇasṛṣṭes tu kartāraṃ dedīpyantaṃ suvarcasam unmanādicatuṣkasya sañjātedaṃ catuṣkalam 11.89 kṣubhitaṃ kramayogena viśuddhatanu śāmbhavam sthitaṃ ṣoḍaśabhedena catuṣkena pṛthak pṛthak 11.90 kulātītaśarīrasya piṇḍam ādyaṃ catuṣkalam dvādaśāṅgaṃ kuleśasya mastake saṃvyavasthitam 11.91 catuṣkalaṃ dvitīyaṃ tu pīṭharūpaṃ jagāmbike nādāntordhvaṃ tu māyādyaṃ vijñeyaṃ tu puṭatrayam 11.92 lalāṭordhvaṃ kuleśasya jñātavyaṃ tu kuleśvari tadadhaḥ pañcadhā nādaṃ kṛtrimaṃ mukhamaṇḍale 11.93 nirodhaṃ tatsamaṃ jñeyaṃ candrasūryaṃ tatodare evaṃ viśuddhadevena ṣoḍaśāvayavaṃ tanum 11.94 akuleśakuleśānaṃ vibhajya ca niveśitam atra yogābhipannānām avasthāṃ śṛṇu bhāvini 11.95 romāñcaś cāśrupātaś ca viṣuvaṃ candradarśanam pipīlikāparaḥ sparśaḥ sūryaṃ rātrau ca paśyati 11.96 utpated gaganāmbhobhiḥ śabdān muñcati dāruṇān vāgīśatvaṃ prapadyeta kiṃ tv abaddhapralāpinaḥ 11.97 kṣobhaḥ kṣudhājayo nidrā unmanatvaṃ kṣanāt kṣanāt sugandhaś ca sudīptaś ca vācāsiddhiḥ pravartate 11.98 ṣoḍaśaite mahāvasthāḥ pratyakṣānubhaved yadi tadā tena tu dehena khecarīkulanandanaḥ 11.99 etat te sarahasyaṃ tu viśuddhaṃ kathitaṃ mayā idānīṃ śṛṇu kalyāṇi yathāvastham anāhatam 11.100 kaṇṭhādhastāt kuleśasya udarordhvam avasthitam krodhaśarmādibhiḥ siddhaiś cakravartidaśānvitaḥ 11.101 ekarudraḥ suśarmā ca granthau nāle vyavasthitaḥ krodhājeśādayaḥ siddhāś cakravartidale sthitāḥ 11.102 pūrveśagocarāntās te madhye devaḥ sadāśivaḥ cāroccāravicāraiś ca ebhiḥ sārdhaṃ ramet tu saḥ 11.103 rājyakrīḍām athordhve ca saṃhārātmā jagattrayam māṃsādapiśunatvena hy abhilāṣo ' dhunā punaḥ 11.104 āpyāyitamano hṛṣṭas tuṣṭacittas tu vatsalaḥ pṛthvīṃ bhramāmi nikhilāṃ vrajāmo girigahvaram 11.105 dravyam āvarjayām āsa vilasāmo dadāmy aham paraṃ vairāgyam āpanno mokṣānveṣaṇatatparaḥ 11.106 gurum anveṣayiṣyāmi yena bhūyo na sambhavaḥ sandhinālāntarastho 'sau pātālam anukāṅkṣati 11.107 divyasiddho bhaviṣyāmaḥ krīḍāmaḥ kāminījanaiḥ madhyadeśāntarastho 'sau na kiñcid api cintayet 11.108 sukhāvastho jitakrodhaḥ sattvāvastho jitendriyaḥ tiṣṭhate 'nāhato devaś cakravartyaṣṭakair vṛtaḥ 11.109 daśadhāvasthite cakre bhāvābhāvasamanvitaḥ guruvaktragato devaś cakravartisamanvitaḥ 11.110 svabhāvaguṇasaṃyuktaṃ cintayantopadeśataḥ abhyasantasya deveśi avasthāḥ sambhavanti hi 11.111 puṃso bhedena jāyante sāttvarājasatāmasāḥ uttamo madhyamaś ceti kanyasas tu tṛtīyakaḥ 11.112 kanyase tāmasāvasthā rājasā sāttvikā punaḥ madhyame rajasā yuktaṃ sattvāvasthāditottamaḥ 11.113 yāś ca tāḥ śṛṇu kalyāṇi yeṣu yogasya sādhanam tamo moho rajaḥ śokaś catuṣkaṃ kanyasādikam 11.114 lolupā rāgavatyā ca kāmukā cāpalāyinī madhyamādiṣv avasthaitāḥ kanyase tu dvitīyakā 11.115 prabhāvatī sutārā ca bimbā bimbakhageśvarī jyeṣṭhādimadhyame dvisthā tristhā kanyasagocare 11.116 udayanti kramā hy etāḥ samādhiviṣaye sthitāḥ antimaikā dvimadhyasthā tridhāvasthā tu kanyase 11.117 kiṃ tu jyeṣṭhacatuṣkasya dve 'vasthā na bhavanti hi iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate ṣaṭprakāranirṇayo nāma ekādaśamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 12.1 kuleśānām avasthānāṃ lakṣaṇaṃ vada bhairava yena vai 'nāhataṃ devaṃ jānīmaḥ parameśvara śrībhairava uvāca 12.2 kathayāmi varārohe pratyayaṃ tu salakṣaṇam tām avijñāya bhraṣṭatvam avaśyaṃ hitakāriṇi 12.3 akramājñā bhaved yeṣāṃ rabhasājñā prakāśitā sāmarthyato 'tha dayayā uktakālād avāntare 12.4 tāmasās te samākhyātās tamo'vasthāntarānvitāḥ samayāni na manyante gurvājñālopakārakāḥ 12.5 kalidvandvapriyā nityaṃ chidrānveṣaṇatatparāḥ guropavādaniratā nirapekṣā muhur muhuḥ 12.6 apavādaṃ ruṣitvā tu guror yānti parāṅmukhāḥ yenāsau nidhanaṃ yāti tat karoti tamo'nvitaḥ 12.7 mohāviṣṭo na jānāti ātmasambhāvitaḥ kudhīḥ ahaṅkāratamolubdhaḥ pūrvajātim anusmaret 12.8 guruṃ vicārayitvā tu śokenāntaritātmanaḥ prayāti gṛhasāyojyaṃ tamenākulitekṣaṇaḥ 12.9 tenādhamapadaṃ yāti jīvann eva mṛtas tu saḥ buddhimanto mahāprājñaḥ svāgamārthaviśāradaḥ 12.10 tataḥ kṣamāpayen nāthaṃ tadvidāmnāyapūjanam trisaptakaṃ tu maunena sarvopaskaraṇaiḥ saha 12.11 avasthāś copaśāmyante tamo 'vasthācatuṣṭayam lolupādau tu catvāri kramād dhy evaṃ vyapohayet 12.12 māyayā bhṛtacittas tu dāsatvena tu rañjayet uktakālārdhamānena rañjito 'nugrahed guruḥ 12.13 tīvratve 'pi hi sañjāte mandatvaṃ sampravartate upadeśopacāreṇa avasthālakṣaṇaṃ bhavet 12.14 rājaso 'yaṃ samākhyātaś cāhaṅkāraguṇānvitaḥ paṇḍito 'haṃ subhakto 'haṃ vaktāhaṃ bodhako hy aham 12.15 jñānino 'haṃ samartho 'haṃ vayaṃ sarvaguṇeśvarāḥ karoti guruṇā sārdhaṃ vādam ajñānacetasaḥ 12.16 idaṃ tattvam idaṃ tattvam āgamoktaṃ na jānatha evaṃ 'sau rajasālipto yady ātmānaṃ na saṃsmaret 12.17 tadāvasthācatuṣkeṇa lolupādyena gṛhyate parastriyaṃ hasen nityaṃ dhāvayitvā vilagyate 12.18 sa śṛṅgārī madasrāvī nit yam evaṃ gajo yathā ātmānaṃ vikrayitvā tu madyamāṃsaṃ samācaret 12.19 viveko yadi cittasthas tadārādhyaṃ samāśrayet atha cet pūrvavihitāṃ kramapūjāṃ samācaret 12.20 madhyamasya tataḥ paścād avasthā śubhadāyikā uttamaṃ parayā bhaktyā āviṣṭas tu sadā guroḥ 12.21 uktakālena cādeśānugrahaḥ samprapāditaḥ triśuddhāntarabhāvena yasya bhāvo na cānyathā 12.22 tasya caivottare mārge dakṣiṇāmnāyapūrvakam vindate nikhilaṃ jñānaṃ nirahaṅkārī dṛḍhavrataḥ 12.23 udayanti śubhāvasthāḥ prabhāvatyāditaḥ kramāt ṣaṭkamārgeti yāḥ proktāḥ śubhās tāś codayanti vai 12.24 prabhābhirañjitātmā vai paśyate bhuvanatrayam tārakāntastham ātmānaṃ dedīpyantaṃ suvarcasam 12.25 candrarūpaṃ yadā paśyet tārāmaṇḍalamadhyataḥ tārāvatī tu sā proktā avasthā siddhidāyikā 12.26 abhyasyantaḥ svarūpeṇa samādhisthaḥ prapaśyati ātmabimbapurasthaṃ tu bimbā sāvaśyasiddhidā 12.27 samādhisthaḥ svabimbaṃ tu āsanena samanvitam utpatantaṃ yadā paśyet tadā sā bimbakhecarī 12.28 dṛṣṭvaitāṃ tu mahāvasthāṃ siddhe[r] bhrāntiṃ na kārayet avaśyaṃ yāti khecakre hy uktakālaṃ kuleśvari 12.29 eṣāvasthā samāsādya daśāvasthā[s] tyajet punaḥ guṇān utpādayitvā tu anāhatapadaṃ vrajet 12.30 athānyat paramaṃ vakṣYe maṇipūraṃ yathā sthitam tathā tvaṃ śṛṇu kalyāṇi kalyāṇānandavardhanam 12.31 sthitaṃ dvādaśabhedena someśādau śikhāntikam nābhyudaranitamborujaṅghāṅghrīm anukramāt 12.32 kulanāthamaheśasya saṃsthito maṇipūrakaḥ tanucakre samāvṛtya yathāvasthaṃ tathā śṛṇu 12.33 someśodarasaṃsthaṃ tu dvādaśārcisamanvitam dvīpakṣetrasamāyuktaṃ tad evānyān vilakṣayet 12.34 lāṅgalī dakṣiṇe kukṣau vāme dārukajaṃ vibhum ardhanārīśvaraṃ nābhau svacakraparivāritam 12.35 dakṣiṇena hy umākāntaṃ nitambe vāmato 'ṣaḍhim ḍiṇḍitriyugalorubhyāṃ jānubhyāṃ mīnameṣakau 12.36 lohitākhyaṃ śikhīnāthaṃ dakṣādau vāmam āśritau pīṭhanāthaṃ tathā kṣetraṃ dvīpaṃ dvīpādhipaiḥ saha 12.37 maṇivad dyotayantaṃ tu pūrayantaṃ diśo daśa sūryakāntimaṇiprakhyaṃ bhāskareva prapaśyate 12.38 kālasaṅkhyākaraṃ devaṃ kalair dvādaśabhir yutam pīṭhanāthaṃ tu dvīpasthaṃ māsamāsāditaḥ kramāt 12.39 pūrayed varṣasantānaṃ yugamanvantarāṇi ca kalpaṃ ceti mahākalpaṃ maṇidvādaśabhiḥ khilam 12.40 yataḥ pūrayed viśvātmā tenedaṃ maṇipūrakam śaktimārgaprapannānāṃ bhuktimuktiphalapradam 12.41 ekaikaṃ cintayec cakraṃ nāthājñā hy upadeśataḥ bhavanti sarvasiddhīni uttamādhamamadhyamāḥ 12.42 maṇipūraka pādasthaṃ pīṭheśvarasamanvitam dvīpadvīpādhipair yuktaṃ māsam ekaṃ yadābhyaset 12.43 pādacāri jagat sarvaṃ kṣobhayed avicārataḥ pūjādhyānasamādhisthaḥ śaktimārgeṇa yogavit 12.44 ṣaṇmāsena avaśyaṃ hi vatsarāntaṃ na saṃśayaḥ anyac chīghragatis tasya ātmanaḥ sampravartate 12.45 pāduke pādalepaṃ vā manovegaḥ prajāyate evaṃ jānuni abhyāsād bhūtavetālanayakaḥ 12.46 kurute vividhāścaryaṃ kalpasthāyī bhavet tu saḥ ātmavanto mahotsāha ūrubhyāṃ urageśvaraḥ 12.47 kiṃ tu taddviguṇenaiva kālena prathamāditaḥ krameṇa sidhyate sarvam ādyantena vilakṣayet 12.48 nitambābhyāsayogena guhyakānāṃ patir bhavet yakṣavidyādharāṇaṃ ca pretapaiśācarākṣasām 12.49 krīḍate nāyako bhūtvā pūrvamārgavidhau sthitaḥ kukṣimārgagate cakre abhyasantaḥ śriyaṃ labhet 12.50 kinnarendra sagandharvo lokālokeṣu pūjyate vāyuvad bhramate so hi sarvatraivam aśaṅkitaḥ 12.51 madhyanābhigate cakre mūlameḍhre yadābhyaset śāntipuṣṭivaśākarṣaṃ sarvajñatvaṃ pṛthuśriyam 12.52 sakṛtsaṃsmaraṇād evam abhyasantaḥ khageśvaraḥ brahmāṇḍāntaraniḥśeṣaṃ bhramate kāmarūpiṇaḥ 12.53 sāṅkhyajñānavido bhūtvā vicaret svapuraṃ punah atha spaṣṭataraṃ devi śaktityāgaṃ śṛṇuṣva me 12.54 yad etat paramaṃ bījaṃ haṃsākhyaṃ hṛdi saṃsthitam vinā tenopalabdhiṃ ca na jānāti kadācana 12.55 tasya rūpatrayaṃ bhadre nādaṃ saṃyogam eva ca viyogaṃ ceti suśroṇi lakṣaṇīyaṃ prayatnataḥ 12.56 caitanyatritayaṃ cātra ātmaśaktiśivātmakam avinābhāvayogena caitanyatritayasthitam 12.57 tenopacaryate bhadre haṃsadevaḥ parāparaḥ saṅkoce tu parā śaktir vikāse bhairavaḥ smṛtaḥ 12.58 madhye ātmā sadā tiṣṭhet pūryaṣṭakasamanvitaḥ vikāsaś cordhvanāḍis tu saṅkoco'dhaḥ prakīrtitaḥ 12.59 madhye nābhir iti proktas trayam etat sudurlabham ūrdhvanāḍīnirodhena adhonāḍīnikuñcanāt 12.60 madhye cittaṃ samādāya mathanaṃ tatra kārayet yonimadhyagataṃ liṅgaṃ yonyodarapuṭīkṛtam 12.61 tanmadhye cātmano rūpaṃ lakṣayeta punaḥ punaḥ mathanaṃ hy etad ākhyātam ajñānamalanāśanam 12.62 madhyamanthānayogena jñānāgnir jvalate kila jvalite tu tadā vahnau jyotir evaṃ pravardhate 12.63 pravardhanān mahājyoter ānandam upajāyate mathanād bhagaliṅgābhyāṃ yathānandaḥ prajāyate 12.64 mathanāc chivaśaktyos tu tathānandaḥ prajāyate niścayatvaṃ bhaved devi śivaśaktyor abhedataḥ 12.65 mathanaṃ hy etad evoktam amṛtotpādakaṃ priye tenāmṛtena cātmānaṃ plāvyamānaṃ vicintayet 12.66 eṣā sā paramā vṛttiḥ paratattvam idaṃ smṛtam etat tat paramaṃ brahma paramānandalakṣaṇam 12.67 tad ānandaparānandaṃ śaktityāgam iti smṛtam eṣa te maṇipūras tu sarahasyaṃ prakāśitam 12.68 gopitaṃ pūrvatantreṣu kubji tubhyaṃ prakāśitam dvīpamārgavibhāgena pīṭhanāthakrameṇa tu 12.69 durlabhaṃ siddhamārgasya kiṃ punas tv itareṣu ca uktakālena sidhyanti avaśyaṃ nānṛtaṃ vacaḥ 12.70 śṛṇu devi yathāvasthaṃ svādhiṣṭhānaṃ vadāmi te kalākalitadehasya yathāsthānaṃ nigadyate 12.71 pūrvam ekārṇave ghore tamobhūte jagattraye liṅgarūpadharaś cāhaṃ parecchāvaśavartinaḥ 12.72 ṣaṇmukhaḥ kālarūpo 'haṃ liṅgākāro vyavasthitaḥ ṣaṭkalābhir vṛto nityaṃ viśvamadhye ramāmy aham 12.73 ṣaṭkauṣikena yukto 'haṃ piṇḍo 'haṃ 'naṅgavarcasaḥ tataḥ pravartitā sṛṣṭir mamecchā tu punaḥ priye 12.74 brahmaviṣṇvādibhiḥ siddhaiḥ pūjitārādhita[ḥ] stutaḥ tato 'haṃ varam āpannas teṣu bhāvānuvartinām 12.75 ṣaḍasraṃ caturasraṃ tu ātmānaṃ ca samarpitam tena te kāraṇatvena sṛṣṭikṛt kāraṇeśvarāḥ 12.76 hartā kartā svatantrās te madrūpaguṇacetasaḥ punaḥ stotraṃ samārabdhaṃ tais tu nāthaiḥ punar hy ah am 12.77 yāvan 'nekavidhānena tāvat teṣāṃ varapradaḥ punaḥ santoṣito 'tīva varaṃ prārthaya puṣkalam 12.78 tair uktaṃ devadeveśa liṅgedaṃ sarvatomukham yena pūjyo bhavāmīha tad varaṃ dada me prabho 12.79 asya liṅgasya māhātmyaṃ vyāptibhūtaṃ yathāsthitam tathā kuru maheśāna jānīmo niścayaṃ yathā 12.80 tatas teṣāṃ mahādevi vyāptimārga[ḥ] pradarśitaḥ vyaktaliṅgaṃ kṛtaṃ paścāt ṣaḍadhvaguṇagocaram 12.81 ṣaḍadhvaropadeśena tanus teṣāṃ pradarśitā dviraṇḍena kṛtaṃ dehaṃ śeṣā vaktrāṇi cordhvataḥ 12.82 vāmādikramayogena sañjātāni vidur budhāḥ chagalaṇḍottaraṃ vaktraṃ mahākālordhvataḥ sthitaḥ 12.83 vālivaktraṃ bhavet pūrvaṃ puruṣaṃ jīvarūpiṇam bhujaṅgaṃ dakṣine krūraṃ nāgarūpaṃ mahadbhutam 12.84 paścimaṃ tu pinākākhyaṃ nivṛttisthaṃ niyāmakam avidyākhyaṃ purā proktaṃ kṣaṇadhvaṃsīvināśakam 12.85 atra madhye trayaṃ śreṣṭham avināśākṣayāvyayam māyā śambhuś ca puruṣaṃ kṣīYate na kadācana 12.86 pañcavaktratanūdbhūtaṃ ṣaṭkauṣakulasambhavam teṣāṃ pradarśitaṃ rūpaṃ kalādhvaṃ kulanāyakam 12.87 sādhito 'haṃ tvayā viṣṇo niścalenāntarātmanā bhāvādhiṣṭhānayogena tenedaṃ darśitaṃ mayā 12.88 svādhiṣṭhānaṃ paraṃ yogaṃ praviśya mama sarvathā liṅgaṃ praviśya medhāvī yena pūjyo bhaviṣyasi iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate ṣaṭprakārādhikārārṇavo nāma dvādaśamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 13.1 evaṃ devi mayāsau tu pūrvaṃ cakradharaḥ sudhīḥ liṅge svādhiṣṭhito yena svādhiṣṭhānaṃ tu tena vai 13.2 māyāśāmbhavasaṃsthānaṃ kalādhiṣṭhānaśāsanam puruṣāṇusamāyuktaṃ svādhiṣṭhānam ato 'rthataḥ 13.3 rāgeṇa rañjitātmā vai niyatyā yo niyāmitaḥ avidyāprerito gacchet svargaṃ vā svabhram eva vā 13.4 tritayaṃ śubham uddiṣṭam aśubhaṃ tu tathā trikam ṣaṭkauṣikam idaṃ sthānaṃ vyāptibhūtaṃ mayā tava 13.5 śakte yaṃ tu samākhyātaṃ śāmbhavaṃ paratottare kathayiṣyāmi suśroṇi idānīṃ pratyayaṃ śṛṇu 13.6 sādhanaṃ lokavikhyātaṃ ṣaṭsiddhādhiṣṭhitaṃ tu tat svādhiṣṭhānaṃ tu liṅgasthaṃ yathā sthānagataṃ śṛṇu 13.7 dviraṇḍena tanus tasya chagalaṇḍāditaḥ kramāt yatra sthāne sthitā māyā mahākāla mukhāgrataḥ 13.8 vālīśvaraṃ tu randhrasthaṃ bhujaṅga maṇimastake pinākinaṃ tu sīmanyāṃ saṃsthitaṃ tu niyāmakam 13.9 atra yogaṃ pravakṣyāmi yogināṃ śubhadāyakam yena paśyanti taṃ liṅgaṃ pūrvoktaṃ guṇaśālinam 13.10 dvīpadvīpeśvaraṃ nāthaṃ dvādaśārcisamanvitam māsamāsāvadhī 'kaikam abhyasanto guṇān labhet 13.11 yuñjantaḥ śriyam āpnoti ṣaḍrasāsvādanaṃ kramāt kaṭutiktakaṣāyāmlaṃ kṣāraś ca madhurāvadhi 13.12 nāthaṃ dvīpas tu dvīpārci dvīpādikramasaṃyutam dhyānasthānasamāyogāt tan nāsti yan na sādhayet 13.13 ṣaḍvaktraṃ cintyam ātmānaṃ devīṃ ca guṇalālasām mukhena mukham ālagnaṃ hy ātmaliṅgoparisthitam 13.14 bhāvānandarasālāḍhyaṃ helādolair vyavasthitam liṅgarandhraṃ tu randhrasthaṃ tena mārgeṇa cābhyaset 13.15 vidyujjyotilatākāraṃ vaktramaṇḍalaniḥsṛtam tasya vai hy ātmanaḥ paścāt nit yam eva samabhyaset 13.16 ṣaṇmāsena varārohe sphoṭayet parvatān api dvitīye 'naṅgarūpo 'sau kṣobhayeta varāṅganām 13.17 tatsthāne tiryagālokāt kiṃ tu raktāruṇena tu martyajān khecarān yakṣān rakṣaḥpaiśācagocarān 13.18 kṣobhayed dhāṭakīśasya puraṃ sādhakapuṅgavaḥ tatraiva brahmayogena cakrāvartena cakṣuṣā 13.19 karṣayen nikhilān sarvān phalapuṣpāditaḥ kramāt martyalokāditaḥ kṛtvā pātālasvargasaṃsthitān 13.20 tṛtīyena tu yogena caturthaṃ stambhane kṣamaḥ kiṃ tu pītena tattvākṣaś cakṣuṣā paripūrṇadhīḥ 13.21 stambhayed gaganāmbhobhir vimānapavanau mahān nāvāgati gajānāṃ ca vājicaurāripannagān 13.22 pañcamena tu yogena tatrasthaḥ kṛṣṇamaṇḍale mārayed yasya kruddho 'sau yaḥ kruddho mriyate tu saḥ 13.23 sa devāsuratrailokyaṃ dvipadaṃ vā catuṣpadam caturdaśavidhasyāpi kruddhaḥ saṃharaṇe kṣamaḥ 13.24 ṣaṣṭham ūrdhvaparaṃ sthānaṃ brahmadvāreti kīrtitam aprasiddhena mārgeṇa helādolaikatatparaḥ 13.25 vidyullatāchaṭāṭopaṃ vāraṃ vāraṃ muhur muhuḥ abhyased yāva yogeśi tāvad ānandatāṃ vrajet 13.26 tyajet svābhāvikaṃ sarvaṃ saṃsārapathagocaram niḥsaṃjño mṛtavad yogī kāṣṭhavad upalakṣyate 13.27 sāttvikaṃ rājasaṃ bhāvaṃ tāmasaṃ tu yadā bhavet trayāvasthagato yogī pūrvaliṅgasamo bhavet 13.28 pūjyate sa suraiḥ sarvaiḥ khecarasthair na cāparaiḥ ṣaṭprakāram idaṃ liṅgaṃ yo jānāti sa tattvavit 13.29 etat te kathitaṃ sarvaṃ sarahasyaṃ sugopitam na deyaṃ duṣṭabuddhīnāṃ jñānacaureṣu śāsanam 13.30 yāvan na sarvabhāvena kāyakleśasahā narāḥ tataś cedaṃ pradātavyam anyāyān narakaṃ vrajet 13.31 etat kuleśvaraṃ liṅgaṃ pralayotpattikārakam yo jānāti varārohe sa siddho hy atra śāsane 13.32 tasmālliṅgaṃ na nindeta yāvat tāvat tanau sthitam sarveṣāṃ vidyate hy etat kalpanā hy atra kāraṇam 13.33 dvipadaṃ martyajaṃ liṅgaṃ raupyahemamaṇirmayam mantramūrtikuleśānam āvāhyāpy atra ropitam 13.34 svādhiṣṭhānaṃ tu tat tasya pūjanāt tat padaṃ labhet prathamaṃ na hi sarvasya sarvajñatvaṃ prapadyate 13.35 tasmān na nindayelliṅgaṃ tanmūrtiguṇaśālinam sarvajñatve 'pi samprāpte samayān samprapālayet 13.36 tamorajaḥpraviṣṭānām ahaṅkāravaśānugām na teṣāṃ sādhanaṃ siddhir jāyate patanaṃ punaḥ 13.37 śrīkuleśvaradevasya liṅgādhāraṃ śṛṇu priye vṛttākāraṃ sarandhraṃ tu caturasraṃ prakīrtitam 13.38 trirandhravalayākāraṃ śṛṅgāṭākṛtivarcasam piṇḍikopariliṅgasya jagadyonir mahāmbike 13.39 catuṣkalasamopetaṃ catuṣpīṭhasamanvitam catuḥsiddhasamāyuktaṃ jñātvā siddhiphalapradam 13.40 khaḍgīśaḥ prathame vṛtte jalapaṭṭe niveśitaḥ bakaś cāṅkurarūpeṇa randhrasandhau vyavasthitaḥ 13.41 śvetaḥ praṇālake dvisthaḥ pravāhe saṃvyavasthitaḥ bhṛgur mekhalarūpeṇa samantāt parimaṇḍalam 13.42 śṛṅgāṭake tu pīṭhāni khātasyāgre vilakṣayet o-jā-pū-kā-matatvaṃ tu madhyadakṣiṇavāmataḥ 13.43 agradeśe tu koṭisthaṃ śṛṅgāṭaṃ caturasrakam kṛ-tre-dvā-ka-kramād evam ādhāraṃ caturaṅgulam 13.44 tatrābhyāsaṃ prakurvīta abhiṣekaguṇānvitaḥ ājñālabdhaparo bhaktaś caturmāsāt phalaṃ labhet 13.45 jalapaṭṭagataṃ devam ādipīṭhasamanvitam śuklavarṇaṃ yadā dhyāyec chāntipuṣṭiparaṃ vrajet 13.46 taṃ tyajya bakanāthākhyaṃ dakṣapīṭhagataṃ yadā tadā puṣṭiśriyārogyaṃ pūrvābhyāsaphalaṃ labhet 13.47 śvetaṃ praṇālarandhrasthaṃ vāmapīṭhagataṃ yadā abhyaset kramayogena vaśyākarṣaṇamāraṇam 13.48 rogavyādhijayaḥ puṣṭiḥ kramāt khecaratāṃ vrajet bhṛgu[ṃ] kāmasamāyogād abhyasanto guṇān labhet 13.49 śāntipuṣṭivaśākarṣaṃ purakṣobhaṃ pṛthuśriyam valīpalitanāśas tu vāgīśatvaṃ pravartate 13.50 sañjīvanaṃ mṛtānāṃ ca drumākṛṣṭi jalaplavam vātameghanadīnāṃ ca stambhakṛd vācahāriṇaḥ 13.51 vācāsiddhiḥ prabhutvaṃ ca stobhakṛt parvatādiṣu stambhayet sarvasainyāni ādhāragatacetasaḥ 13.52 ādhāraṃ kramam ity uktaṃ tad vinā sādhanaṃ na hi na mokṣo na ca bhuktiś ca yāvāmnāyo na veditaḥ 13.53 etad ādhāram ity uktam ājñābhedam ataḥ śṛṇu yena vijñātamātreṇa sarvajñatvaṃ prapadyate 13.54 kramaṃ śāmbhavam ity āhur yasmāt sambhavate 'khilam vācāsiddhes tu ādhāraṃ vācayājñā pravartate 13.55 śāmbhavābhyāsamātraṃ tu yat kramāt sampravartate athāṇurudraśaktisthā bhāvabhūteṣu śāmbhavā 13.56 adhikārātmikā hy eṣā viśuddhiguṇadāyikā na mokṣo vidyate teṣāṃ prasādājñā vivarjitā 13.57 prasādaṃ kramam ity uktaṃ kramāj jñānaṃ tu śāmbhavam śāmbhavena samastārthān vetti paśyati cāgrataḥ 13.58 yadā dṛṣṭaḥ samastārtho gurutaḥ śāstrataḥ svataḥ tadāsau kramikaḥ proktaḥ kramatulyo 'thavā hi saḥ 13.59 ājñābhyāse na muktis tu yāvāmnayo na veditaḥ sabāhyābhyantaraṃ bhadre ato 'rthaṃ toṣayed gurum 13.60 sarvāṅgabhaktiyuktas tu triśuddhenāntarātmanā bhaktyā cārādhayen nāthaṃ tasya sarvaṃ prapadyate 13.61 yā bhaktiḥ sā bhavec chaktiḥ śaktyā sambhavate kramaḥ kramāt sambhavate vācā vācayājñā pravartate 13.62 yādṛśena tu bhāvena gurudevam upāsayet tādṛgbhāvena tasyājñā kiñcic cāṃśena saṅkramet 13.63 uparodhaprasaṅgena uktakālād avāntare kiñcic cājñā bhavet tasya bhūtormiguṇasaṅkulā 13.64 paripakvaphalaṃ yadvat susvādaguṇasaṃyutam tadvac chiṣyo 'pi kālena samastārthavido bhavet 13.65 rasojjhitaṃ na susvādaṃ yathāmlaphalabhakṣaṇam tathā hy apakvaśiṣyāṇāṃ vṛthājñānapariśramaḥ 13.66 sāmarthyenāpi dattājñā bhūtāṃśena samāviśet ūrmigrasto hy ahaṅkārī ahaṅkārād vinaśyati 13.67 ekapakṣaḥ samākhyātaḥ sāmprataṃ vai 'dhikaṃ śṛṇu sthūlamārgeṇa sūkṣmatvaṃ kramād evaṃ prajāyate 13.68 bhedo randhraṃ tathā chidram ekā saṃjñā yaśasvini sabījāś ceti nirbījāḥ sthitibhedo dvidhā sthitaḥ 13.69 kūrmānandaṃ ca painākaṃ mahākālaṃ tṛtīyakam krodhīśam arghiṇā yuktaṃ vidyā caiva dvitīyakam 13.70 jhaṇṭīśena samāyuktaṃ kulavāgeśvarī smṛtā praṇavaṃ kaulikaṃ gṛhya lakulīśād anantaram 13.71 śrīkaṇṭhaṃ coṣmaṇā yuktaṃ lakulīśādimaṃ punaḥ upadeśasamāyuktaṃ sarvadaṃ bhṛgu-r-āvadhim 13.72 vajrarandhrāntare yojya kodaṇḍāntaṃ vicintayet ślokadvādaśakopetaṃ cakradvādaśakānvitam 13.73 guruvaktrasamopetaṃ dhyātvā vācāṃ prasādhayet smaraṇamātrayogena kālakṣepo na cātra vai 13.74 atha ced abhyased evaṃ vajrakodaṇḍakāntaram sarvajñatvaṃ bhavet tasya kriyākhyaṃ yāva sundari 13.75 kriyāto ' ghaṃ pravarteta vācājñāmoghaśālinī vāgīśatvaṃ punaḥ paścād vāgīśaḥ sṛjate 'khilam 13.76 jvalantaṃ svena tejena lakulī vāmamārgataḥ sa jyeṣṭhaḥ kulasantāne raudraśaktibhir āvṛtaḥ 13.77 trayastriṃśatime tattve hy adhikāro layaḥ pare saṃvartaḥ kevalo nāthaḥ sabījo bījavarjitaḥ 13.78 asya randhrāntarasthānam ājñādhyānaṃ tu śāmbhavam na mantroccāraṇaṃ jñānaṃ na mudrā dhyāna cintanam 13.79 nāyāmo na nirodhaś ca granthibhedo na dhāraṇā sarvopāyavihīno 'sau kiṃ tu sthānavikalpanā 13.80 adhordhvaromasaṃsthāne tatra bhāvaṃ vinikṣipet ūrdhvagranthir adhaḥkando madhye kiñcin na vidyate 13.81 tat sthānaṃ śāmbhavaṃ viddhi śambhurandhropalakṣitam na kiñcic cintayet tatra īṣadāropaṇaṃ citau 13.82 evaṃ saṃsmaraṇād eva jñānānandaṃ pravartate vācāmātreṇa cānyeṣāṃ kurute pratyayān bahūn 13.83 sakṛtsaṃsmaraṇād evam abhyasantaḥ śriyaṃ labhet vijñānāni ca sarvāṇi ṣaṇmāsābhyāsayogataḥ 13.84 catustriṃśapadeśānaṃ vindate vatsarāṣṭakān tat sthānaṃ sahajaṃ tasya saṃyogaṃ yadi tasya vai 13.85 bhujaṅgānugrahīśena mantrayuktena tat priye uccaranto hanet sṛṣṭiṃ lakulīśāntakārakaḥ 13.86 bhogaś cāsya hi nādānte layaḥ syād vyāpinīpade ājñābhedadvayaṃ nāthe hy etat tat paramārthataḥ 13.87 śaktimārgagataṃ viddhi śeṣo 'nyac cot tare punaḥ etat ṣaṭkaṃ paraṃ śāktaṃ dakṣiṇaṃ parikīrtitam 13.88 yogiṣaṭkasamāyuktaṃ sadyomelakadāyakam tvayā mahyaṃ mayā tubhyaṃ tvayāhaṃ tvaṃ mayā punaḥ 13.89 kathitaṃ tava suśroṇi tvatsaṅgānyeṣu mokṣadam paśu pakṣi tathā vṛkṣās tṛṇagulmasarīsṛpam 13.90 vyākhyānaṃ yatra mārgasya mu cy ante tāny avaśyataḥ yena varṣasahasrāṇi bhaktyā ārādhito hy aham 13.91 janmany apaścime puṃsāṃ jāyate 'daṃ sudurlabham cetaścittavihīnānāṃ prasaṅgān muktidaṃ priye 13.92 kiṃ punaś cittayuktānāṃ saṅgād eva na muktidam ato 'rthaṃ saha saṃyogaṃ khānapānaṃ sahāsanam 13.93 vastramālyopahārāṇi svajuṣṭānyaṃ na dāpayet asatsaṅgaṃ na kartavyaṃ satsaṅgaṃ na vivarjayet 13.94 śuddhāśayasamācāraṃ jñānādhāraṃ prapūjayet viśuddhaṃ kāñcanaṃ yadvan nāgasaṅgād vinaśyati 13.95 evaṃ viśuddhatattvo 'pi asatsaṅgād vinaśyati yoginīkulagarbhasthaḥ kulavīrāṅgasambhavaḥ 13.96 siddho 'sau siddhasantāne ṣaṭpādārthaṃ sa vindati etat te kathitaṃ sarvaṃ dakṣiṇedaṃ salakṣaṇam 13.97 yogaṣaṭkaṃ kulādhāraṃ pṛcchasvānyad yad icchasi iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate dakṣiṇaṣaṭkaparijñāno nāma trayodaśamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 14.1 dayā ca paramā mahyaṃ maṇḍalīśakulākulam ṣaṭpadārtho mayā jñātaḥ ṣaḍ yoginyo vada prabho śrībhairava uvāca 14.2 uvāca bhagavān nāthaḥ kubjīśāni vadāmy aham sadyaḥpratyayakartāraṃ sadyomelakadāyakam 14.3 kam-ba-mā-lam-vi-kā devyaḥ kramāt ṣaṭkaṃ kulākule mokṣabhuktipradātāraḥ ṣaḍ etāḥ ṣaṭkanāyikāḥ 14.4 ḍa-ra-la-ka-sa-ha-jotthāḥ saṃsthitāḥ kulagocare kulaṣaṭkanivāsinyo nigrahānugrahe 'pi vā 14.5 ekaikānugrahanty etā nigrahanty anulomakṛt ṣaṭpattre pūjitāḥ santyaḥ ṣaṭpadārthaphalapradāḥ śrīkubjikā uvāca 14.6 purataḥ pṛcchayiṣyāmi prārabdhaṃ kathayasva me catuṣkapañcakānāṃ ca caturṇāṃ ca phalodayam śrībhairava uvāca 14.7 ṣaṭpadārthopadeśena samastaṃ kathitaṃ mayā tathāpi kathayiṣyāmi adhikāro yathā sthitaḥ 14.8 o-jā-pū-kāmuko bhedo dṛṣṭvākṣaraviniścitam mudrācatuṣṭayopetaṃ saṅketāt kathitaṃ priye 14.9 caturyugaṃ catuṣpīṭhaṃ yonyaś catvāri yāḥ priye sabāhyābhyantare sarvaṃ kathayāmi yathārthataḥ 14.10 nābhyadhodarahṛtkaṇṭhe kṛ-tre-dvā-kam anukramāt o-jā-pū-kāmarūpiṇyaś catvāry evaṃ vyavasthitāḥ 14.11 sabāhyābhyantareṇaiva catuṣkaṃ parikīrtitam gurūpadeśasaṃyuktaṃ pañcakaṃ kathayāmi te 14.12 devyo dūtyas tathā mātryo yoginyaḥ khecarīgaṇaḥ pañcadhā hy adhikāro 'yaṃ kurvanty etāḥ kulākule 14.13 devīcatuṣṭayādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ ṣaḍāśrayam randhrakāmaśikhir golaṃ dhvajakandāntakāvadhim 14.14 saptamaṃ tattvam uddiṣṭaṃ brahmaṇaḥ padam uttamam atra sṛṣṭiḥ samutpannā ṣaṭkauṣakulasambhavā 14.15 devyādhiṣṭhitam īsānaṃ svādhiṣṭhānaguṇāśrayam randhradvādaśakopetaṃ kāmadvādaśakānvitam 14.16 vahnīśvare tathāpy evaṃ dvādaśaṃ dhvajakandayoḥ piṇḍadvādaśakopetaṃ caturāśīty anekaśaḥ 14.17 śāmbhavādhiṣṭhite yoge svādhiṣṭhāne nirāmaye caturāśītiguṇānāṃ vijñānapadavīṃ labhet 14.18 atra madhye maheśāni sarvakāraṇakāraṇam yathā niṣpadyate piṇḍaṃ tat tathā cāvadhārayet 14.19 ādhāraśaktim ādau tu brahmaśaktim atordhvataḥ etad brahmāṇḍam ity uktaṃ saptalokasamanvitam 14.20 ādhāraṃ caiva bhūrlokaṃ bhuvarlokaṃ tu kāmagam svarlokaṃ śikhim ity uktaṃ maharlokaṃ tu golakam 14.21 dhvajasthaṃ janam ity uktaṃ tapolokaṃ tu kandagam satyalokaṃ tu tattvasthaṃ brahmagranthyāvadhisthitam 14.22 satyalokād adhaḥ sṛṣṭiḥ kalādyā piṇḍasambhavā ājñātaḥ sampravartante trayāntaṃ yāva mānasī 14.23 caturṇāṃ tu punaḥ sṛṣṭir adhastād yonisambhavā madhyamanthānayogena śubhāśubhanibandhanam 14.24 bhuvarlokād adholoke vividhā sṛṣṭiḥ pravartate jarāyujā ca sā jñeyā bahuduḥkhasamākulā 14.25 kandāt sañjāyate sṛṣṭiḥ kandaṃ vai saptalaukikam randhrādau granthiparyantaṃ vijñeyaṃ saptadhātukam 14.26 kandāt sañjāyate 'ṅkuraḥ aṅkurān mūlasambhavaḥ mūlāt parṇalatāśākhā[s] tataḥ puṣpaphalādikam 14.27 phalaṃ śarīram ity uktaṃ dhātuvṛkṣasamudbhavam piṇ<;laṃ kandodbhavaṃ tac ca śubhāśubhajalāntagam 14.28 tvagraktamāṃsa randhrādau aśubhaṃ kāmavahnigam śubhaṃ medo'sthimajjāntaṃ golakandadhvajānvitam 14.29 aśubhaṃ tu rajaḥ sākṣāt triśaktiguṇa mātṛjam paitṛkaṃ śubham uddiṣṭaṃ reto hy ātmādi-m-īśvaraḥ 14.30 piṇḍaṃ sarvatra sāmānyam ubhayor api kubjike saṅgame śivaśaktīnāṃ piṇḍabandho bhavet tadā 14.31 yat kiñcic cintayen mātā yat kiñcic cintayet pitā ubhau bhāvasamāyogāt tadbhāvaḥ sahajo bhavet 14.32 viśvarūpo maṇir yadvad upādhiviṣayo yathā tatkālopādhicintāyāṃ sa rāgaḥ sahajo bhavet 14.33 etad antaram āsādya piṇḍaḥ kāraṇarūpadhṛk bandhate pañcadhātmānaṃ pañcapañcādibhiḥ kramāt 14.34 puruṣaṃ prakṛtiś caiva guṇo 'haṅkāra dhīr manaḥ ṣaṇmukhas tu paro hy ātmā catuṣkapariveṣṭitaḥ 14.35 adhordhvaṃ nīyate jīvaḥ koṣakīṭa-m-iva sthitaḥ prakāśayati cātmānaṃ badhnāti ca punaḥ punaḥ 14.36 niyāmikācatuṣkeṇa sannaddho bhramate hy aṇuḥ ekaikaṃ taṃ caturdhā tu devīcakraṃ prakīrtitam 14.37 niyāmikā bhavet pṛthvī pratiṣṭhā śabdapūrvikā śrotrapūrṇā bhaved vidyā śāntir vāgeśvarī smṛtā 14.38 kṣoṇī tu prathamā jñeyā śabdadevī dvitīyakā tṛtīyā śrotrikā nāma vācādevī caturthikā 14.39 devīcatuṣṭayaṃ hy etad ekaikaṃ tu catuṣṭayam etac catuṣṭayaṃ devi saṃsārapathavartmani 14.40 catuṣṭayaṃ tu bhūtānāṃ tanmātrāṇāṃ catuṣṭayam buddhīndriyacatuṣkaṃ tu catuṣkaṃ karmayājinām 14.41 pañcakaṃ tat tu vijñeyaṃ puṃsaḥ ṣaḍguṇasaṃyutam evaṃ niṣpadyate piṇḍaṃ pañcadhā pañcaviṃśakam 14.42 ṣaṭkauśikaṃ tu mārgo 'yam ādidevīcatuṣṭayam kathitaṃ sarahasyaṃ tu ṣaṭsiddhapuraniścayam 14.43 uvāca kubjikā nāthaṃ ṣaṭsiddhapuraniścayam na me jñātaṃ kuleśāna saṃsphuṭaṃ kathayasva me 14.44 uvāca bhagavān nāthaḥ kubjīśāni mayā tava kathitā saptadhā sṛṣṭiḥ siddhān sapta vadāmy ah am 14.45 navatattveśvaro nātho navacakreśvareśvaraḥ brahmāṇḍaśivasiddho ' sau hartā kartāvatārakaḥ 14.46 sa nāthaḥ sarvasiddhānāṃ patitve saṃvyavasthitaḥ kandabhūto 'ṅkuro 'sau vai ṣaṭpurādhipatiḥ prabhuḥ 14.47 pumpuraṃ prathamaṃ kandaṃ prākṛtaṃ cāparaṃ puram guṇānandaṃ tu golākhyaṃ garvaṃ jālandharātmakam 14.48 dhīpuraṃ kāmarūpākhyam ādhāraṃ tu manaḥpuram pumpure śrīmatkhaḍgīśaḥ khagīśaḥ prākṛte pure 14.49 viśvanātho guṇānande jhaṇṭīśo 'hammahāpure dhīpure 'nugrahīśāno mitreśāno manaḥpure 14.50 ṣaṭpurādhipatir nāthāḥ kaulīśāḥ kulanāyakāḥ kulasiddhāḥ samākhyātāḥ ṣaṭkramaughaprakāśakāḥ 14.51 bhaviṣyanti purā kalpe martyalokam upāgatāḥ prabhur ānanda yogākhyam āvalī pādam antimam 14.52 bhaviṣyanty apare kalpe kulasiddhāḥ kulotthitāḥ kulasiddhādhipo deva ājñāmoghakuleśvaraḥ 14.53 ṣaṭkulānāṃ tv asau nāthas tasmāt sarvaṃ kulānvayam navānāṃ cakravartīnāṃ cakravartis tv asau prabhuḥ 14.54 tasmāt pravartate sṛṣṭir brahmādyā kulasambhavā ṣaṭpurāṇāṃ tam ādhāraṃ kartāraṃ kulapaddhatau 14.55 śāstāraṃ brahmajantūnāṃ devīnāṃ tu catuṣṭayam apare brahmaṇaḥ sṛṣṭau yat kiñcid vāṅmayākhilam 14.56 tat sarvaṃ devibhir vyāptaṃ tvayādhārāntakāvadhim caturmukheśvarasyānte kandaḥ saptavidhaś ca yaḥ 14.57 tatra jātaṃ jagat sarvaṃ sadevāsuramānuṣam devīcatuṣṭayānāṃ tu mārgo 'yaṃ kathito 'khilam 14.58 adhunā kathayiṣyāmi dūtīnāṃ lakṣaṇaṃ yathā brahmādhāram iti proktaṃ saptādhārasamanvitam 14.59 prathamaiṣā parā sṛṣṭiḥ śāmbhavī yā kulādhvare navatattveśvareśasya nābhyadhastāt tu maṇḍalam 14.60 śatakoṭisuvistīrṇaṃ devīkulasamāśrayam trikoṇaṃ caiva ṣaṭkoṇaṃ vṛkṣavallīkramas tathā 14.61 dvividhājñādhikāro 'yaṃ nigrahānugrahaṃ prati śrībhairava uvāca 14.62 brahmaṇo 'ṇḍakaṭāhasya samantāt parimaṇḍalam sahasrakoṭivistīrṇam apsu viṣṇoḥ puraṃ mahat 14.63 ardhenduśikharākāraṃ potanāvākulaṃ tu tat anekatattvasaṅkīrṇaṃ navanālopaśobhitam 14.64 padmapattram anaupamyaṃ ṣoḍaśāraṃ sakarṇikam yatra dūtyaḥ svabhāvinyaḥ krīḍante vividhaiḥ sukhaiḥ 14.65 yatrāsau ramate nit yam uttamaḥ puruṣottamaḥ tat sthānaṃ paramaṃ proktaṃ yatra dūtyo 'mṛtodbhavāḥ 14.66 tās tu kṣubdhā yadā kāle 'mṛtaṃ muñcanti bhāvitāḥ tadā caturvidhā sṛṣṭir brahmacakre tu nānyathā 14.67 ṣoḍaśāre mahāpadme divyāmṛtapariplute tatrastho dūtibhiḥ sārdhaṃ poṣayed brahmaṇaḥ padam 14.68 brahmakandāntabījānām ūrdhvarandhrāṅkuratrayam tatra granthīśvaro 'nantaḥ svaśaktikiraṇojjvalaḥ 14.69 sthito mahāmbhasi madhye navadūtīsamanvitaḥ sṛṣṭikṛd bhagavānantaḥ padārthapada-m-īśvaraḥ 14.70 kapālaṃ caṇḍalokeśaṃ yogeśaṃ tu manonmanam hāṭakeśvara kravyādaṃ mudreśaṃ diṅmaheśvaram 14.71 śrī anantīśa nāthānto navaite bhāsvareśvarāḥ vibhajya navadhātmānaṃ padasṛṣṭiṃ vinirmite 14.72 ekaikā navadhātmānaṃ punaś caivaṃ sṛjanti te navanava padāni syur dūtīnāṃ kāraṇātmakam 14.73 padabhuktigatānāṃ tu dūtīnāṃ ca pṛthak pṛthak nāmāni kīrtayiṣyāmi yā yasyāṅgasamudbhavāḥ 14.74 śrī anantāṅgasambhūtāḥ sarve yās tu navaiva hi adhikārapadaṃ teṣāṃ tat pravakṣyāmy aśeṣataḥ 14.75 bindukā bindugarbhā ca nādinī nādagarbhajā śaktī ca garbhiṇī cānyā parā garbhārthacāriṇī 14.76 nirācārapadāvasthā madhyasthānantavarcasaḥ adhikāraṃ prakurvanti kulākulasamāśritāḥ 14.77 caṇḍā caṇḍamukhī caiva caṇḍavegā manojavā caṇḍākṣī caṇḍanirghoṣā bhṛkuṭī caṇḍanāyikā 14.78 caṇḍīśanāyakopetā hy akuleśapade sthitāḥ tasmāt padāt parā sṛṣṭir manonmanyādisambhavā 14.79 manojavā mano'dhyakṣā mānasī mananāyikā manohārī manohlādī manaḥprītir maneśvarī 14.80 manonmanyā samāyuktā unmanaḥpadam āśritāḥ navaiva paramā dūtyo manaś conmanakārikāḥ 14.81 aindrī hutāśanī yāmyā nairṛtī vāruṇī tathā vāyavī caiva kauberī aiśānī kaulikeśvarī 14.82 samanaughapadāntasthā[ḥ] parākāśe vyavasthitāḥ janayanty aparāṃ sṛṣṭiṃ yogākhyā vyāpinīpade 14.83 hiraṇyā ca suvarṇā ca kāñcanī hāṭakā tathā rukmiṇī ca manasvī ca subhadrā jambuhāṭakī 14.84 vyāpinīpadam āpannā yogadūtyo mahābalāḥ vyāpyavyāpakabhāvena vyāpayanti carācaram 14.85 vāgvatī vāk tathā vāṇī bhīmā citrarathā sudhī devamātā hiraṇyā ca yogeśī navamā smṛtā 14.86 vāgeśvarapadāntasthā vāgīśvaryasamanvitāḥ mantravidyāṅgasambhūtāḥ sarvārthapratipādikāḥ 14.87 vajriṇī śakti daṇḍī ca khaḍginī pāsinī dhvajī gadī ca śūlinī padmī mudreśapadasambhavāḥ 14.88 piṅgadūtyo mahāvīryāḥ kalākālavidhāyikāḥ tejorūpā mahādevyo anantaguṇasambhavāḥ 14.89 lambā lambastanī suṣkā pūtivaktrā mahānanā gajavaktrā mahānāsā vidyutkravyādanāyikā 14.90 kālānalāntare dūtyaḥ saṃhārapadasaṃsthitāḥ anantaguṇavīryās tāḥ saṃharanti carācaram 14.91 suprabuddhā prabuddhā ca caṇḍī muṇḍī kapālinī mṛtyuhantā virūpākṣī kapardī kalanātmikā 14.92 niyāmikāpadāntasthāḥ śubhāśubhaniyāmikāḥ ekāśītivibhāgena dūtyo hy evaṃ mahābalāḥ 14.93 navakeśvaradevasya udaredaṃ prakīrtitam ekāśītipadair vyāptam anekāścaryasaṅkulam 14.94 padarūpasamāyuktaṃ rūpātītādisaṃyutam padmamārgavidhāyinyas tritattvapadavīṃ labhet iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate devīdūtīnirṇayo nāma caturdaśamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 15.1 devīdūtīmataṃ kubji kathitaṃ tu suvistaram idānīṃ mātarāṇāṃ ca śṛṇu tvaṃ vyāptilakṣaṇam 15.2 padapattrordhvagaṃ padmaṃ tejorūpaṃ subhāsvaram lakṣakoṭisuvistīrṇam ambhodhiparimaṇḍalam 15.3 tatra madhye maheśānaṃ piṅgeśaṃ piṅgarūpiṇam trikoṇapuramadhyasthaṃ tejorāśim anāmayam 15.4 kāle hy aharmukhe prāpte kṣobhayitvā svakāṃ tanum vijñānakevalāny aṣṭau bodhayāmāsa pudgalān 15.5 aṣṭau mudrā mahāmātryo jagadyonir mahāmbike tāsu jātaṃ jagat sarvaṃ yat kiñcid vāṅmayaṃ 'khilam 15.6 prathamā khecarīmudrā ātmī nāma dvitīyakā tṛtīyā śaśinī jñeyā vahnināmā caturthikā 15.7 pañcamī calanī nāma ṣaṣṭhī bhānumatī smṛtā saptamī mahimā nāma aṣṭamī sukṛtālayā 15.8 etā aṣṭau mahāmātryaḥ śrīmanmitrāṅgajodbhavāḥ kurvanti vividhāṃ sṛṣṭiṃ sthūlasūkṣmaparāparām 15.9 vibhājayanti cātmānam ekaikā cāṣṭadhāṣṭadhā teṣv anyāḥ ṣoḍaśādhārāś catuḥṣaṣṭyānta-m-antikāḥ 15.10 khecarītanusambhūtāś cāṣṭau mātryo diśātmikāḥ aindrādīśāna-m-antasthāḥ sarvādhārāḥ parāparāḥ 15.11 rudrāṇyaṃśāḥ samākhyātā devīkoṭāntasaṃsthitāḥ saṃvartavīrasaṃyuktāḥ śambhukalpāvatārakāḥ 15.12 ātmamātrodbhavā hy evaṃ sakalā niṣkalāś ca ye vijñānapralayāntānye dharmādharme niyojayet 15.13 tatrāṇavo 'tha māyāyā aṣṭau mātryo 'ṇusambhavāḥ prayāgapuramadhyasthāś caṇḍakaulīśasaṃyutāḥ 15.14 brāhmīcakraṃ samuddiṣṭam ādikalpasya madhyagam ātmamātryaṣṭakaṃ proktam indramātryaṣṭakaṃ vadet 15.15 chāyā tu śīkarā jyotsnā ṛturatnā suśītalā payoghṛtavatī cānyā indramātryo 'ṣṭa vaiṣṇavī 15.16 vārāṇasīpurāntasthā amṛtādhāraśītalā āpyāyanti jagat sarvaṃ pālayanti jagāmbikāḥ 15.17 kalpāvāntaram āsādya krodhakaulīśasaṃyutāḥ kurvanti vividhāṃ sṛṣṭim āpadāṃ mocayanti tāḥ 15.18 tṛṣṇā rāgavatī mohā kāmā kopā tamotkaṭā īrṣā śokavatīty aṣṭau vahnimātryaḥ prakīrtitāḥ 15.19 kaulīśonmattasaṃyuktāḥ kollādrau saṃvyavasthitāḥ mahāntakalpamadhyasthāḥ krīḍanty amitatejasā 15.20 tvacī sparśavatī gandhā prāṇāpānī samānanī udānī vyāni kṛkarā marunmātryo 'ṣṭa kīrtitāḥ 15.21 asitāṅgakuleśānam aṭṭahāsapurāntagāḥ divyakalpe purā mātryaḥ krīḍanty amitatejasā 15.22 tamohantā prabhā mohā tejinī dahanī dinā jvalanī śoṣaṇīty aṣṭau arkamātryaḥ prakīrtitāḥ 1/ 15.23 divyādivyapare kalpe jayantīpuramadhyagāḥ rurukauleśasaṃyuktās tena sārdhaṃ ramanti tāḥ 15.24 nivṛttiś ca pratiṣṭhā ca vidyā śāntis tathaiva ca śāntātītā ca pṛthivī vajriṇī kāmadhenavī 15.25 mahimeśānadevasya aṣṭau mātryaś caritragāḥ adivyakalpamadhyasthā jhaṇṭhakauleśvarānvitāḥ 15.26 aindryādhiṣṭhitacakrasthāḥ krīḍanty amitatejasā pūryaṣṭakasya madhyasthā vajrahastā mahābalāḥ 15.27 payoṣṇī vāruṇī śāntā amṛtā vyāpinī dravā plavanī jalamātā ca payomātryo 'ṣṭa viśrutāḥ 15.28 vartamānikakalpe tu ekāmrakavanāntagāḥ kapālīśakuleśānaṃ cāmuṇḍācakramadhyagāḥ 15.29 śrīkuleśvaradevasya hṛtpadme ' ṣṭadale sthitāḥ īśānakramayogena sṛṣṭimārgāvalambikāḥ 15.30 karṇikāyāṃ sthito devaś catuṣkaparivāritaḥ raktākarālācaṇḍākṣīmahocchuṣmāsamanvitaḥ 15.31 mahāraktavanāntasthas tejomaṇḍalamadhyagaḥ navatattveśvaraṃ devaṃ pūryaṣṭakasamanvitam li 15.32 antardehasthito yasmāt pūrayet sa carācaram tena pūryaṣṭakaṃ proktam aṣṭadhā tu prapūrakam 15.33 sa śivaḥ sarvasattvānāṃ hṛdisthaḥ parameśvaraḥ bhrāmayeta jagat sarvaṃ yantrārūḍhas tu māyayā 15.34 dvāsaptatisahasrāṇām uparistho 'ntare sthitaḥ akṣārūḍho 'kṣagamyo 'yaṃ manīśānāṃ piśācavat 15.35 guruvaktraṃ tu tat proktaṃ guruvaktrāt tu labhyate gurutvaṃ yāty asau yogī guruvaktrāvalambakaḥ 15.36 tejastattvaṃ tu taṃ devi rudraśaktibhir āvṛtam atordhvaṃ yoginīnāṃ tu ghaṭasthānaṃ nigadyate 15.37 guruvaktre guror vaktraṃ guruvaktre tu saṃsthitam guruvaktrāt tu labhyeta tasmāt santoṣayed gurum 15.38 stutiṃ kṛtvā uvācedaṃ kubjikā parameśvaram pṛcchāmi nātha yatnena ghaṭasthānaṃ suvistaram 15.39 uvāca bhagavān devas tvatpṛcchā rahitaṃ 'naghe nikhilaṃ kathayiṣyāmi yathā tvaṃ kubji cetasā 15.40 koṭikoṭisuvistīrṇaṃ ghaṭādhāraṃ tatordhvataḥ vajrapadmāṅkitaṃ divyaṃ piṅganāthāvadhisthitam 15.41 anantaguṇadātāraṃ sarvārthapratipādakam tasmāt sampadyate sarvam aihiṃ pāratrikaṃ ca yat 15.42 yatra bhāṇḍāni sarvāṇi labhyante ca sahasradhā layaṃ yānti punas tatra ghaṭasthānaṃ tad ucyate 15.43 yasmāt sarvaṃ yathā yāti yasmād yānti truṭanti ca yatra nirbhedyatāṃ yānti tat sthānaṃ ghaṭikātmakam 15.44 bhuvanāṣṭottaraṃ bhāṇḍaṃ padabhāṇḍaṃ tu tatra vai varṇabhāṇḍaṃ tu tatrasthaṃ mantratattvakalātmakam 15.45 bhāṇḍāriṇo amīṣāṃ ca nivṛttyādyāḥ prakīrtitāḥ yasyādhāreṇa vartante bhogānte tat padaṃ punaḥ 15.46 śrīkuleśvaradevasya hṛdyordhvaghaṭa-m-antare tat kuleśvaradevasya durbhedyaṃ ṣaṭpuraṃ mahat 15.47 vibhajya svatanuṃ devaḥ ṣaṭpadārthapadena ca ṣaḍ yoginyo mahātejāḥ ṣaṭpure sanniveśitāḥ 15.48 ḍāmarī rāmaṇī caiva lambakarṇī ca kākinī sākinī yakṣiṇī cānyā kusumbhodasamudbhavāḥ 15.49 vajrapadmāsanārūḍhāḥ kusumbhaguṇaśālinī[ḥ] ṣaṭpurādhipatīnāṃ ca patitve samvyavasthitāḥ 15.50 o-jā-pū-kāmabhedena kā-pū-jā-o-vyatikramāt etat kramaṃ samākhyātaṃ sṛṣṭisaṃhāragocare 15.51 parāparavibhāgena sthūlasūkṣmaparāntagam yathādhipati devatvaṃ yoginīnāṃ tathā śṛṇu 15.52 duḥśīlā ḍamarī bhīmā ādhārasthā tu ḍāmarī svādhiṣṭhānapurāntasthā rāmaṇī ramaṇātmikā 15.53 maṇipūrapurāntasthā lambakarṇī mahadbhutā dhvanidevapure kākī viśuddhau sākinī smṛtā 15.54 ājñāpurasya madhyasthā yakṣiṇīti nigadyate kubjikodarasambhūtāḥ ṣaḍ yoginyaḥ parāparāḥ 15.55 atra jātaṃ jagat sarvaṃ rudrāntaṃ brahmaṇo 'vadhim saṃharanti punas tās tu vilomena prapūjitāḥ 15.56 upadeśapragamyās tāḥ pāramparyakrameṇa vai jñātavyaṃ ṣaḍvidhādhvānaṃ ṣaṭprakāraṃ guror mukhāt 15.57 śravaṇe cakṣuṣī nāsā mukhe caiva tathaiva hi cibuke kaṇṭhadeśe tu guruvaktrāt tu labhyate 15.58 praṇayāviṣṭacetaskā uvācedaṃ kujeśvarī vyāptisthānaṃ kathaṃ teṣāṃ kā kasya pathayāyinī 15.59 bhaktyā pṛṣṭavatī matvā prahasya parameśvaraḥ uvāca kubjike tubhyaṃ kathayāmy anupūrvaśaḥ 15.60 ghaṭanti sarvavastūni yasyāṅge tu varānane ghaṭasthānaṃ tu tenoktaṃ sandohaguṇalakṣaṇam 15.61 rudrapañcāśakopetaṃ śaktipañcāśakānvitam cakravartyaṣṭakopetaṃ bhuvanāṣṭottaraṃ śatam 15.62 manojanapadākīrṇam ādhāragṛhasaṅkulam oṃkāradalamadhyastham aghorīhṛdayānvitam 15.63 tatra sā ḍāmarī devī jvalatpiṅgogralocanā manorasādhipatyasthā duḥsādhyā bhuvanātmikā 15.64 punar japattramadhyasthā ekāśītipadāvṛtā śirasādhiṣṭhitā yogī svādhiṣṭhānagṛhākulā 15.65 buddhijanapadākīrṇā padādhve rāmaṇī ramet duṣprekṣā duḥsahā bhīmā buddhyāsṛglolavigrahā 15.66 maṇipūragṛhāntasthā kāmapattrāntare gatā taḍitsahasravarṇābhā śikhārūpā maheśvarī 15.67 ahaṅkārajanānandā prāleyāvalisannibhā varṇeśvarī mahādevī kriyārūpā parāparā 15.68 tasyāṅgasambhavā mantrāḥ sarvajñās te prakīrtitāḥ lambikā sā samākhyātā māṃsāhārā ca lampaṭā 15.69 pūrṇakadalamadhye tu nīlāñjanasamaprabhā tanutrāṇakṛtāṭopā mantrādhvā-s-tu vibhūṣitā 15.70 anāhatakamadhyasthā guṇānekajanāvṛtā kākī medavasālubdhā guṇān nāśayate kṣaṇāt 15.71 kruddhā tamotkaṭā nityaṃ pracaṇḍogrā bhayānakā mantrādhvānagatā yogī layabhogādhikārikā 15.72 punaḥ puṃdalamadhyasthā viśuddhigṛhamadhyagā saṃvartānalasaṅkāśā netrādhiṣṭhitabhāsvarā 15.73 prākṛtajanasaṅkīrṇā kalādhvānasamāvṛtā rudraśaktisamāviṣṭā raudrabhāvapradāyikā 15.74 asthibhaṅgapriyā nityaṃ prākṛtārthavināśanī sākinīyaṃ mahāghorā sthūlasūkṣmaparāntagā 15.75 dakṣe kāmeśvarīpattre prāleyāvalisannibhā kadācin [']nekarūpābhā upādhiguṇagocarā 15.76 tattvādhvapuramadhyasthā ājñāmandiraśobhitā puṃjanākṛtasampūrṇā mahāstraughasamāvṛtā 15.77 majjabījāśinī yogī yakṣiṇī śakti śāmbhavī ṣaḍ yoginyo ghaṭādhāre ṣaḍadhvānavidhāyikāḥ 15.78 tatra madhye sthitā kanyā viśvarūpā parāparā sā patiḥ sarvayogīnāṃ yogeśī [']nantavigrahā 15.79 kam-ba-mā-lam-vi-kāntābhir āvṛtā madhyasaṃsthitā 'nugrahanti punas tās tu ṣaḍadhvānaprayogataḥ 15.80 bhūtaṃ bhāvaṃ tathā śāktam āṇavaṃ raudra śāmbhavam kramād anugrahanty etās tattvādau bhuvanāditaḥ 15.81 dakṣiṇādhvānasaṃsthās tāḥ kṛntayanti mahāmbikāḥ uttarasthāḥ prakurvanti śreyaṃ cāmṛtasambhavam 15.82 vajrapadmāsanāsīnā ghaṭāmbodadhimadhyagāḥ amṛtaughataraṅgaughaiḥ plāvayanti carācaram 15.83 asyā rūpaṃ ca māhātmyaṃ sādhanaṃ siddhilakṣaṇam purataḥ kathayiṣyāmi idānīṃ khecarīṃ śṛṇu iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate ṣaṭprakāre yoginīnirṇayo nāma pañcadaśamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 16.1 bhuvanāṅkurasaṃyuktaṃ padapattravibhūṣitam varṇakaṇṭakasaṅkīrṇaṃ mantracchidrasamanvitam 16.2 kalāsūtracitaṃ divyaṃ tattvagranthyuparisthitam koṭikoṭiśatāyāmaṃ caturviṃśadalāyatam 16.3 vyomodārṇavamadhyasthaṃ nīlāñjanasamaprabham sahasrādityasaṅkāśaṃ kālāgnir iva varcasam 16.4 tatrordhve maṇḍalāny āhuś caturviṃśam anukramāt kṣetropakṣetrasandohān pūrvādau pārthivāditaḥ 16.5 kṣetre dve copakṣetre dve sandohe dve vijānataḥ dalopari virājante catuḥṣaṭkaṃ diśāditaḥ 16.6 aṭṭahāsāditaḥ kṛtvā rājagṛham apaścimam pārthivādiprakṛtyantaṃ saṃyogān maṇḍalāyate 16.7 saumyādibhagnanāsāntāḥ sūryamaṇḍalasaṃsthitāḥ pṛthagmaṇḍalacakrasthāḥ khecaryaḥ kulanāyikāḥ 16.8 somamaṇḍalamadhye tu dvātriṃśānye mahābalāḥ kubjikāṅgasamudbhūtāḥ pracaṇḍogrā guṇotkaṭāḥ 16.9 caṇḍā ghaṇṭā mahānāsā sumukhī durmukhī balā revatī prathamā ghorā saumyā bhīmā mahābalā 16.10 jayā ca vijayā caiva ajitā cāparājitā mahotkaṭā virūpākṣī śuṣkā cākāśamātarā 16.11 sehārī jātahārī ca daṃṣṭrālī śuṣkarevatī pipīlikā puṣpahārī aśanī sasyahārikā 16.12 bhadrakālī subhadrā ca bhadrabhīmā subhadrikā dvātriṃśadguṇaśālinyaś cakreśvaryā mahāmbikāḥ 16.13 somamaṇḍalamadhyasthā vahnisthās tu tataḥ śṛṇu khageśvarapatīnāṃ tu patimātryo 'tra saṃsthitāḥ 16.14 asitāṅgatanūdbhūtāḥ kriyārūpāḥ parāparāḥ kurvanti vividhāṃ sṛṣṭiṃ tvaritaṃ lāghave sthitāḥ śrīkubjikā uvāca 16.15 tvaritāśabdaṃ kathaṃ deva khañjīśabdaṃ kim ucyate kubjāśabdaṃ kathaṃ proktaṃ kathaṃ tanmaṇḍalāgaṇaḥ 16.16 kathaṃ rūpaṃ maheśānyāḥ sarvam etad yathākramam ācacakṣva prayatnena yena bhrāntir vinaśyati śrībhairava uvāca 16.17 sādhu devi mahādurge kiṃ na budhyasi pārvati yad asmāt tvam ihāyātā tat kiṃ te veditaṃ na hi 16.18 vālāgraśatabhāgasya vibhinnasya sahasradhā asya kālavibhāgasya tvarāt sañcarase yathā 16.19 tathā tvaṃ tvaritā nāma aśeṣārtivināśinī khañjinī kathitā tubhyaṃ vāraṃ vāraṃ punaḥ punaḥ 16.20 yasyā madhyagataṃ viśvaṃ viśvamadhyagatā tu yā khañjikā tena sā proktā sūkṣme vastuni sūkṣmagā 16.21 eṣā te khañjikā khyātā kubjinī[ṃ] śṛṇu sāmpratam anvarthasaṃjñikā nāma ekā tvaṃ tu kuleśvari 16.22 sthūlasūkṣme pare tattve vyaktāvyakte nirāmaye sarvaṃ vyāptam idaṃ devyā sā ca tvaṃ kiṃ na budhyasi 16.23 bṛhatkāyo yadā kaścit svalpe vyācarate gṛhe kuñcitāṅgo viśed yasmāt tadvad eṣā maheśvarī 16.24 caturdvādaśadhādhāraṃ granthau ṣoḍaśakānvitam vaḍavākhyaṃ triśūlordhvaṃ trittattvaṃ tu kalāntagam 16.25 nididhyāsyaṃ śrutaṃ deśyam etat kauleśvaraṃ tanum yasyodaragataṃ tac ca tasya kim aparaṃ param 16.26 kūṭabhūtaṃ tu tanmadhye yasmāt sā kuṭilītayā gatānekakulodbhinnā iccheyaṃ pārameśvarī 16.27 tena tvaṃ kubjikā proktā parā sarveṣu vastuṣu tatredaṃ durlabhaṃ devi sugopyaṃ prakaṭīkṛtam 16.28 vedasiddhāḥ paśus cordhve ūrdhvaṃ vāme paśutvatā vāmaṃ dakṣiṇamārgasya dakṣiṇaṃ kulaśāsane 16.29 taṃ tu yonyārṇave līnaṃ yoniḥ srīkubjikāmate ato'rthaṃ gopitaṃ tantraṃ na kasyacin mayoditam 16.30 rabhasāviṣṭabhāvena tavādya prakaṭīkṛtam śrīkubjikā uvāca 16.31 sūryasomasthitiḥ proktā vahnisthānāvadhāritā kathaṃ sā kurute sṛṣṭiṃ ko 'sitāṅgaḥ kuleśvaraḥ śrībhairava uvāca 16.32 kubjeśi śrūyatāṃ sṛṣṭir yathāvasthā prapadyate asitāṅgo maheśānas tatordhve maṇḍalopari 16.33 somamadhye ravisthānaṃ sūryamadhye śikhi[ḥ] sthitaḥ tatra madhye 'ṅkuraṃ divyam asitāṅgasamudbhavam 16.34 tato niṣpadyate sṛṣṭir vicitrānekarūpiṇī tattvāni ca kalā varṇā mantravidyā padaḥ purā 16.35 visṛjanti mahānandaṃ śaktibhairavamaṇḍalam pañcaviṃśatimadhyādau ṣoḍaśaivāṣṭa cāntimāḥ 16.36 bhairavānandaśaktistham asitāṅgakuleśvaram ādimaṇḍalamadhyasthaṃ siddhaiḥ ṣoḍaśabhir vṛtam 16.37 ādiyonipurasthaṃ tu maṇḍalaṃ khecarātmakam asya pūjāvidhānena ājñāyoniphalaṃ labhet 16.38 ādimaṇḍalakaṃ hy etat pravaraṃ hy uttamottamam atrotpannāni sarvāṇi maṇḍalāni hy anekadhā 16.39 pañcaviṃśātmakaṃ madhye maṇḍalānāṃ tadādimam catuḥsiddhānvitaikaikaṃ vijñeyaṃ pañcaviṃśakam 16.40 vālādau khaḍgaparyantaṃ maṇḍale maṇḍale tu tam eṣānyat pañcakaṃ devi kulavidyā kulādhvare 16.41 bhujaṅgakrūrasaṃyuktā trimūrtiguṇadhāraṇā sāmānyā sarvasiddhānāṃ pañcaviṃśatimaṇḍale 16.42 maṇḍalo[ d]bhṛtadehā sā kriyākālaguṇottarā caturbhiḥ sahitā devī sṛjate varṇasāgaram 16.43 kakārādau maparyantaṃ yakārādau ha-m-antimam atra mantrāḥ samutpannā vidyāmudrāgaṇo mahān 16.44 devīdehāt samutpannā sā devī maṇḍalodbhavā caturviṃśakamadhyasthā ṣaṭcatuṣkavibhūṣitā 16.45 vahnimaṇḍalamadhyasthā bahurūpā arūpiṇī barbaroruha piṅgākṣī danturā bṛhadodarā 16.46 nīlameghaprabhā bhīmā gambhīrābharaṇojjvalā vedaiḥ kṛtaśiromālā saṣaḍaṅgapadakramāt 16.47 brahmasūtraṃ maheśānyāḥ purāṇodbaddhamekhalā jyotiḥśāstrāñjitākṣī sā dhvanikarṇāvataṃsakā 16.48 kalālambitahāraughā vijñānakaṭakojjvalā śabdapaṅkāmṛtodbhinnā maṇḍitaṃ mukhamaṇḍalam 16.49 vicitravasanānekā śāstrapaṭṭāṃśukomalā ābaddhāṃśukaparyaṅkā prameyāsanasaṃsthitā 16.50 īdṛgrūpadharāṃ devīṃ pañcaviṃsāntamadhyagām aparāṃ sṛṣṭikartārāṃ parāṃ ṣaḍviṃśa-m-ādimām 16.51 ādimaṇḍalamadhyasthām asitotsaṅgagāminīm dvibhujābharaṇopetām ekavaktrāṃ trilocanām 16.52 cārubimboṣṭhavadanām anekaguṇaśālinīm arūpāṃ rūpasampannāṃ tasyānte rūpasambhavām 16.53 icchārūpadharāṃ devīṃ navātmānena labhyate śrīkubjikā uvāca 16.54 navātmānamayaṃ sarvaṃ tasyaitat paramā parā sā parā labhyate yena sa navātmā vada prabho śrībhairava uvāca 16.55 sādhu bhairavi yatnena pṛcchitaṃ nirmalārthataḥ na tena rahitaṃ kiñcit satyedaṃ paramārthataḥ 16.56 prasahyaṃ pūjyate yatra tatra siddhakramo na hi yatra siddhakramo bhadre tatredaṃ gopitaṃ mayā 16.57 ājñālabdharasāsvādās tyajantīdaṃ sudurlabham viśuddhamaṇḍalordhvedaṃ maṇḍalaṃ na tadojjhitam 16.58 pañcaviṃśakabhedasya pūrvaṃ vidyā samuddhṛtā tasyaivādyaṃ dvikaṃ tyajya śeṣānyatkevalākṣarāḥ 16.59 bhṛgulākulasaṃvartās trīṇy etāni anukramāt tatra lākulabhṛgveśaṃ bhujaṅgāsanasaṃsthitam 16.60 saṃvartakamahākālaṃ pinākīguṇasaṃyutam khaḍgavālāsanāsīnam arghīśānandanopari 16.61 'nugrahānandamūrdhnisthaṃ krūrānandasamanvitam parānandasamāyuktaṃ kūṭedaṃ maṇḍaleśvaram 16.62 yasya garbhagataṃ sarvaṃ vāṅmayaṃ sacarācaram tasyopāyam idaṃ devi upeyasya mahātmanaḥ 16.63 etat kauleśvaraṃ nāma kūṭarūpaṃ kuleśvaram nānena rahitā siddhiḥ sādhanaṃ khecarīpade 16.64 maṇḍalāntargataṃ pūjya maṇḍalaṃ kāmadaṃ smṛtam yena pūjitamātreṇa sarvavyāptipadaṃ labhet 16.65 mahataḥ kulavṛkṣasya ḍālāḥ syuḥ pañcaviṃśati ājñāpuṣpopaśobhāḍhyaṃ vijñānaphalamālitam 16.66 paripakvarasānandaṃ mokṣatṛptikaraṃ phalam prāpyate yena yajñena helayā maṇḍalaṃ tu tam 16.67 khecarīcakramadhyasthaṃ tritattvaguṇaśālinam maṇḍalodbhṛtadīpyantaṃ maṇḍalaṃ vaḍavāmukham 16.68 catuḥśaktisamāyuktam ekaikaṃ pañcaviṃśakam ambikā raudriṇī jyeṣṭhā vāmādau sṛṣṭisāgare 16.69 etaccatuṣṭayāntasthaṃ naveśānaṃ kuleśvaram vaḍavānala-m-āsīnam ājñāśūladharaṃ vibhum śrīkubjikā uvāca 16.70 maṇḍalānāṃ pṛthak pūjā siddhyarthaṃ sādhakeśvara vyāptisthaṃ tu yathā sarvaṃ tathā vadata bhairava śrībhairava uvāca 16.71 kathayāmi varārohe devyā dehagataṃ yathā vyāptināmavibhedena jñāsyante jñānino yathā 16.72 kāmamaṇḍalakaṃ skandhe khecaraṃ tadadhaḥsthitam gurumaṇḍalakaṃ sandhau pāṇimadhye ghanojjvalam 16.73 rudramaṇḍalakaṃ dakṣe pāṇau tat tu nakhāgratah candramaṇḍalakaṃ vāme chāyāmaṇḍalakaṃ tv adhaḥ 16.74 jayantamaṇḍalaṃ sandhau jhaṅkāraṃ karamadhyataḥ jñānamaṇḍalakaṃ vāme aṅgulyāgre vyavasthitam 16.75 varāṅgordhvanitambādho dakṣiṇe 'mṛtamaṇḍalam somamaṇḍalakorubhyāṃ sandhau ḍāmaramaṇḍalam 16.76 kanyāmaṇḍalakaṃ padbhyām umāmaṇḍalakaṃ nakhe tārāmaṇḍalakaṃ vāme kuladivyorumadhyataḥ 16.77 anantamaṇḍalaṃ sandhau pādānte mitramaṇḍalam aṅgulyāgre samākhyātaṃ maṇḍalaṃ merupūrvakam 16.78 raktamaṇḍalakaṃ kukṣau dakṣiṇe vāmataḥ śikhī kulamaṇḍalakaṃ pṛṣṭhau vajrasaṅkhyāta madhyagam 16.79 maṇḍalaiś caikaviṃśābhir āvṛtaḥ sa kuleśvaraḥ ṣaṣṭhamaṇḍalakaṃ nābhau kālamaṇḍalakaṃ hṛdi 16.80 śrīmannāthāditaḥ kṛtvā trayaitānukrameṇa tu ekaikaṃ caikaviṃśānāṃ maṇḍalānāṃ patīśvarāḥ 16.81 pañcaviṃśakayogasya catuṣkaṃ patirūpiṇam samudāyapatīnāṃ ca patir eko visuddhirāṭ 16.82 randhramaṇḍalakaṃ vṛtte romakoṭyordhvasaṃsthitam sarvāṅgasundaraṃ devyāḥ śarīraṃ maṇḍalodbhavam 16.83 śāmbhavīyaṃ parā mūrtiḥ svayaṃsambhṛtamaṇḍalam maṇḍalodbhṛtadehā sā sā ca maṇḍalamadhyagā 16.84 svayaṅkartā svayaṃhartā maṇḍalānāṃ kuleśvarī vaḍavānalarūpeṇa triśūlāsanasaṃsthitā 16.85 kaṅkāleśvaramūrdhnisthā ṣaṭpadārthoparisthitā caturbhujaikavadanā cākṣasūtrakarābhayā 16.86 sarvajñānāvabodhena pustakānyavarapradā pañcamordhvakramo devyā maṇḍalodbhṛtavigrahā 16.87 caturāśītipramāṇena koṭīnāṃ mūlatordhvataḥ śarīraṃ śrīkuleśasya tasya kumbho 'bjamaṇḍale 16.88 sthitā sañjanate sarvaṃ tena kubjeśvarī parā maṇḍalodbhṛtadehā sā maṇḍaloparisaṃsthitā 16.89 maṇḍalāntargatā devī dhyātvā maṇḍaladāyikām śrīmahānandavṛkṣo 'yaṃ ḍālānekacitaṃ tu tam 16.90 śāstrapallavasaṃyuktaṃ vijñānāṅkuraśobhitam akhaṇḍajñānapuṣpāḍhyaṃ siddhodayaphalānvitam 16.91 pakvānandarasālāḍhyaṃ mokṣatṛptyādisatphalam eṣa maṇḍalavṛkṣo 'yaṃ yasmāt sarvaṃ prapadyate 16.92 sarvathā tad yajen nityaṃ vyākulena-m-anena kim nirācāreṇa yogena sācāreṇa na tad yajet 16.93 vyāptibhāvam ato matvā bhuktvā cāṇḍālajāṃ tanum sa paśyati paraṃ vṛkṣaṃ khecaraṃ maṇḍalodbhavam 16.94 tadbhāvabhāvanāṃ kṛtvā guruṃ matvāvadhārayet yat kiñcit puratas tasya tat sarvaṃ maṇḍalaṃ viduḥ 16.95 yadi syān maṇḍalo dehaḥ pūjayen maṇḍalādibhiḥ vaḍavānalayogena ekaikaṃ māsakāvadhim 16.96 kulavidyāsamāyuktaṃ catuṣkalasamanvitam kauleśānasamāyuktaṃ svasthānasthopadeśagam 16.97 evaṃ sañcintya manasā bhaktiyukto jitendriyaḥ pañcaviṃśatimāsena prākṛtān labhate guṇān 16.98 dviguṇena tu kālena paiśācaguṇakṛd bhavet triguṇena tu kālena daivatyaṃ bhajate tu saḥ 16.99 caturguṇena kāmitvaṃ sāmānyatvāmarālaye pañcamāvasthayogena satyalokāvadhiṃ vrajet 16.100 ṣaṣṭhamena tu yogena viṣṇutvaṃ jāyate dhruvam saptamena tu yogena brahmāṇḍāntam anuvrajet 16.101 aṣṭamena tu piṅgo'sau navamānteśvaraḥ prabhuḥ maṇḍalīśo daśāvasthaḥ khecaraḥ khecarādhipaḥ 16.102 maṇḍalābhyāsayogena nirācāreṇa yoginaḥ vaḍavānalamadhye tu vaḍavānalapūritaḥ 16.103 vaḍavānalarūpeṇa nirācāravrataṃ caret vaḍavānalam ārūḍho vāḍavīyaṃ padaṃ labhet 16.104 yataḥ sarvamayaṃ tac ca jagedaṃ vaḍavodaram ājñeyaṃ sakalā devī divyājñāto 'sya sambhavaḥ 16.105 ṣaṭpadārthasya cānyasya pradhānaṃ vaḍavānalam mahāvṛkṣavaṭo yasya sūkṣmabījavaṭo yathā 16.106 tathā tu hṛdayasyāsya sarvam evodare jagat khecarādhipatir devyā vaṭamālāvalambinī 16.107 ājñāsūtraprayoktā sā caturāśītiguṇojjvalā guruvaktrāt tu labhyeta māleyaṃ vaḍavānalī 16.108 svamanīṣikato 'nyathā paśyanto 'pi na paśyati etat te pañcakaṃ proktaṃ sarvavyāptibhṛtodaram 16.109 khecarāntapadaṃ divyaṃ catuṣkānyaṃ punaḥ śṛṇu iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate ṣaṭprakāre mahānandapañcake ṣoḍaśamaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 17.1 catuṣkaṃ pañcakaṃ nātha ṣaṭkaṃ tu pañcakaṃ tathā jñātaṃ vyāptibhṛtaṃ sarvaṃ catuṣkaṃ kīdṛśaṃ punaḥ 17.2 pṛcchāmi tvāṃ na śaknomi svata eva prasādataḥ vada nātha guṇānandaṃ yena jānīmahe 'khilam śrībhairava uvāca 17.3 kubjike 'timahāprājñe kiṃ na budhyasi mūḍhadhīḥ yady evaṃ lapitaṃ sarvaṃ kathayāmy avaśeṣakam 17.4 sthitibhogalayāntasthaṃ pūjāvyāptipadaṃ yathā tathā taṃ nikhilaṃ sarvam uktānuktaṃ vadāmi te 17.5 devyāpīṭhacatuṣkaṃ tu siddhapiṇḍacatuṣṭayam yugaiś caturbhis tad vyāptaṃ parāparavibhāgaśaḥ 17.6 akuleśvaradevasya yathā tiṣṭhati vigrahe tathā śṛṇu maheśāni nirācārapadaṃ yathā 17.7 o-jā-pū-kā-kramaṃ madhyād vāmadakṣāgratordhvataḥ vyāptibhūtaṃ yajet sarvaṃ nābhyadhaḥ siddhapūrvakam 17.8 o-jā-pū-kā-kramād dhṛtsthaṃ dakṣādau vāma nābhigam upadeśena jānīyād guruvaktrāt tu śāmbhavam 17.9 evaṃ karṇamukhe nāsā nāsordhvaṃ pūrvavad yajet pūrvoktārcisamāyuktaṃ siddhavṛndasapālakaiḥ 17.10 balakaumāravṛddhasthaṃ triśuddhisthaṃ tritattvagam vaḍavānalayogena gahvarād upadeśataḥ 17.11 kulākule pare sthāne sarvajñāṃ śāmbhavaṃ kramam sarvavyāptisamopetam ājñāpuṣpaiḥ prapūjayet 17.12 rūpātītādiyogena maṇḍalodbhṛtavigrahā tatrasthā paramā devī madhyasthā pararūpiṇī 17.13 kālamūrdhni sthitā śāntā kalātītā kalākalā kālahantā kalātītā kambalīyaṃ kuleśvarī 17.14 vaḍavānalam uttīrṇā dedīpyantaguṇojjvalā sahasrādityasaṅkāśā rūpātītā kuleśvarī 17.15 rūpaṃ pīṭhakramaṃ devyā nīlameghāñjanaprabhā bhujair dvādaśakopetā ṣaḍvaktrā barbarālakā 17.16 bṛhodarā ca lamboṣṭhī stabdhākṣī viraladvijā bālakramasya madhyasthā rūpasthā nagnakubjikā 17.17 vaḍavānalasandīptā atiraudrā subhīṣaṇā gurūpadeśagamyā sā divyājñārthapradāyikā 17.18 kaumārakramamadhyasthā ekavaktrā caturbhujā pustakamaṇḍaludharā akṣasūtravarapradā 17.19 vaḍavānalamadhyasthā saumyarūpā sulālasā mahānandamahāviṣṭā āveśantī jagattrayam 17.20 mahāsaṃsāra-m-ambhodhes tārayantī vyavasthitā sā mahāntārikāpy atra kaumāre mahatāṃ gatā 17.21 pāśaughakṣayakartā sā vidyāśāstrāvalambinī yasyoccārāt sphuṭanty āśu parvatān vajramausalān 17.22 pañca pañca ca vidyāstraṃ mahāntārī sa eva hi akṣaraughena siddhā sā uccārāveśinī parā 17.23 abhaktaṃ vā dviṣantaṃ vā vādasthaṃ vā tathetaram kupitaḥ pātayet sarvaṃ yasyaiṣā hṛdi śālinī 17.24 padasthena tu yogena siddhā sā parameśvarī piṇḍam āveśayec chīghraṃ piṇḍasthāṃ śṛṇu kubjini 17.25 vṛddhakramasya madhyasthāṃ laghurūpāṃ sutejasām dvibhujaikavadanāṃ tāṃ piṇḍasthāṃ patirūpiṇīm 17.26 paśuprāṇaharāṃ devīṃ pāśajālanikṛntanīm damanīṃ sarvapāpānāṃ vijñānakaraṇīṃ parām 17.27 pūrvaṃ vyāvarṇitaṃ yac ca rūpānte guṇaśālinīm vidyāṅgābharaṇopetāṃ piṇḍasthāṃ tāṃ vijānatha 17.28 dvātriṃśākṣarasaṃyuktāṃ ṣaḍaṅgapariveṣṭitām yad uktaṃ karmasantānaṃ tad atra phaladaṃ kramāt 17.29 mantrasiddhikarī devī piṇḍasiddhikarī parā vaḍavānalayogena sarvajñatvaṃ labhet tu saḥ 17.30 vaḍavānalakubjasthā kūjate 'nandarūpadhṛk tena sā kubjikā nāma maṇirūpā1pakhañjikā 17.31 asyā devyāḥ padaṃ rūpaṃ rūpātītaṃ pravartate piṇḍeśinī parā mātā caturāśītiguṇojjvalā 17.32 sampūjya mānasaiḥ puṣpair aliphalgvādibhiḥ kramāt catuḥsiddhakramāmnāyaṃ svāmipādam anukramāt 17.33 piṇḍayogasthitāṃ cājñāṃ saṃsmaren madhyatiryagām kubjinīkulam ārūḍhām abhyasantaḥ śriyaṃ labhet 17.34 śāntipuṣṭivaśākṛṣṭi vāgvilāsaṃ jvarāpaham mṛtyunāśaṃ purakṣobhaṃ sainyastambhāmbhaśoṣaṇam 17.35 paśupāśagrahastobhaṃ dantakāṣṭhāñjalīghaṭam nirbījīkaraṇādyaṃ ca vṛkṣasphoṭaṃ jalaplavam 17.36 mudrāsphoṭaṃ śilācchedaṃ vṛkṣāṇāṃ labhanaṃ mahat nadīpravartanastambho nāvādiśakaṭasya ca 17.37 anagnijvalanaṃ pātaḥ sainyastambhordhvaropaṇam jvālāstambhaṃ jalastambhaṃ ghaṭasastragirācalam 17.38 stambhayed vajrapātaṃ tu aśanyaughaṃ nivārayet mārayeṭ ṭālayec chailān dārayed dharaṇītalam 17.39 hastavṛddhir manaḥsiddhir dūrāśravaṇadarśanam vartamānam atītārthaṃ bhaviṣyaṃ ca laghutvatā 17.40 vācāsiddhiś ca māhendram indrajālapravartakam kāmarūpāntaradhyānaṃ jñānaṃ mātṛkulasya ca 17.41 jihvāprasāraṇaṃ cānyam aṅgaikaikavivardhanam sphoṭanaṃ śuṣkakāṣṭhānāṃ troṭanaṃ phalapuṣpayoḥ 17.42 mṛtakotthāpanaṃ śīghraṃ dagdhasañjīvanaṃ mahat akāle vṛkṣaphalanaṃ puṣpadhānyāvarohaṇam 17.43 parakāyapraveśaṃ ca anyajanmāvabodhanam parokṣamṛtakānayanaṃ dṛṣṭijvālāprasāraṇam 17.44 dantavṛddhikaraṃ jñānaṃ jvālāvijñānam uttamam śarīre phalapuṣpāni pratimājalpakarṣaṇam 17.45 jalpāyanaṃ kumārīṇām antardhānordhvadarśanam nirālambordhvaruhaṇaṃ pararūpāpakarṣaṇam 17.46 citranṛtyāpanaṃ yuddhaṃ śatrūṇāṃ ca parasparam haraṇaṃ śabdadṛṣṭīnāṃ vardhataikaikahelayā 17.47 parasāmarthyaharaṇaṃ puṃstriyopakaraṇaṃ param aṅgasaṅkocanānayanaṃ bhūtānāṃ bhūtasādhanam 17.48 piṇḍakramasya pūjāyāṃ svādhiṣṭhānaphalaṃ labhet kubjānalena yogena kubjipiṇḍaṃ caturvidham 17.49 aśvatthapattravat kubjaṃ śukacañcunibhaṃ param maṇikubjaṃ paraṃ cānyaṃ randhrakubjaṃ tato 'param 17.50 etat te saṃsphuṭaṃ sarvaṃ kubjāmbīnāṃ catuṣṭayam piṇḍo 'tha pada rūpaṃ ca rūpātītāditaḥ kramāt 17.51 ādyaṃ piṇḍasthitā kubjī kubjeśīti kuleśvarī padasthā kubjikā cānyā mahāntārī mahadbhutā 17.52 rūpasthā kubjinī cānyā bindusthā barbarā parā rūpātītā tu randhrasthā kubjinī kamalānanā 17.53 vijñānānekaviśliṣṭā ekaikā phaladāyinī piṇḍayogakrameṇaitāḥ kubjidehaphalapradāḥ 17.54 mitreśānasamāyuktā kaṇṭhoṣṭhāliṅganānvitā golāntapaścimāntasthā śaṅkhabhedād vinirgatā 17.55 vidyudanyonyatārebhyo viśaty ekā punar dvidhā evam abhyasate yāvat tāvat kāmaḥ svayaṃ kṣubhet 17.56 svādhiṣṭhānagate yoge śākte śaktiṃ samabhyaset abdaikena jagat sarvaṃ kṣobhayet tridaśeśvaram 17.57 durbhagānām abhāgyānām abdāt sarvaṃ bhaviṣyati yaḥ punaḥ sarvathā siddhaḥ sa sidhyaty acirāt priye 17.58 sāttvikena tu rūpeṇa tyaktamāyāsukhojjhitaḥ pādaprakṣālanaṃ juṣṭaṃ yo na dadyāt sa sidhyati 17.59 etat kulālikāmnāye piṇḍakubjicatuṣṭayam avijñāya na dātavyaṃ yāvan nādeśitaḥ śiśuḥ 17.60 anādivimalamātaṅgī sarvajñā ca pulindikā yoge ca śabarī proktā siddhasaṃjñeti campakā śrībhairava uvāca 17.61 adhunā śṛṇu kubjīśe padagranthivibhañjakam kramaṃ vakṣyāmi divyaughaṃ sāmarthyādinirākulam 17.62 ājñāmoghapadaṃ khañji dvitīyaṃ kubjinīpadam śaktividyā tṛtīyaṃ tu caturthaughapadakramam 17.63 catuṣpīṭhavibhedena punaḥ pīṭhacatuṣpadam ṣoḍaśaiva padāny āhur granthibhūtāḥ pṛthak pṛthak 17.64 kalanti sakalaṃ sarvaṃ sthūlasūkṣmavibhāgataḥ nadanti kālarūpasthā[ḥ] sthūlasūkṣmān tathāntimān 17.65 tithyādyāntapadaṃ yānti vāmāntaṃ dakṣiṇaṃ punah candrasūryavibhāgena jīvitaṃ maraṇaṃ padam 17.66 padaiḥ ṣoḍaśabhiḥ sarvaṃ granthiṃ baddhvādhvaraṃ 'khilam kālarūpās tu tāḥ kālaṃ hananty uccārayogataḥ 17.67 o-jā-pū-kā-ḍi-lam-rṇa-ma-ā-dha-gi-rū-ṇa-ra-ri-pū evaṃ jñāte hanet kālam uccaranto 'nupūrvaśaḥ 17.68 akṣare akṣare granthiḥ pīṭhaṃ granthicatuṣṭayam catuṣpīṭhamayā yoniś caturyonimayaṃ 'khilam 17.69 pañcamī yā parā yonis tasyā granthiḥ pade pade tayā vyāptam idaṃ sarvaṃ kāraṇānalamadhyagam 17.70 tat padaṃ paramaṃ proktaṃ yatra sarve padā gatāḥ ṣoḍaśākṣarabhedena tat padaṃ labhate sphuṭam 17.71 prathamādhāranantākhyā madhyamāṅghryāṅgulīgatā kālagranthis tu gulphādho raudrīgranthir nalāntare 17.72 jyeṣṭhāgranthir nitambādho vāme vāmādhasaṃsthitā kāmagranthir gudādhāre piṅgagranthis tatordhvataḥ 17.73 adhordhvaromamadhye tu brahmagranthir udāhṛtā somagranthis tataś cordhve sūryagranthis tatordhvataḥ 17.74 prāṇagranthiḥ punaś cordhve jīvagranthis tatordhvataḥ yena jīvanti bhūtāni tadviyogān mriyanti ca 17.75 viṣṇugranthis tu sā jñeyā kaṇṭhasthā tāluke 'nyathā rudragranthir mahāraudrā īśagranthis tatordhvataḥ 17.76 sādākhyas tu parā granthis trikoṭyordhvavyavasthitā māyā śaktis tataś cordhve icchānandāmṛtāplutā 17.77 ṣoḍaśāvayavā devī khecarī tu khageśvarī padmasthā padmamadhyasthā haṃsasthā haṃsavāhinī 17.78 niṣkalā sakalā devī vajradehā manonmanī padakramasya madhyasthā padāṅgābharaṇojjvalā 17.79 kramamantrapadālabdhā helayā cāṇimāṣṭakam sādhayen mahatā devī ṣoḍaśākṣarasambhavā 17.80 mālinī siddhadehā sā tritattvārcighanojjvalā aghoryāṣṭakasaṃyuktā dvādaśāṅgaprapūritā 17.81 ṣaḍaṅgāvayavopetā divyadehā mahābalā asitāṅgatanūdbhūtā mantradehā maheśvarī 17.82 mālinī śabdarāśiś ca trividyāghorikāṣṭakam dvādaśāṅgaṣaḍaṅgaṃ ca etad dehaṃ kulātmakam 17.83 lalāṭakaṇṭhavakṣasthaṃ guhyāṅghrau ratnapañcakam ślokadvādaśabhir mālā pādādau cūlikāvadhim 17.84 brahmasūtrojjvalā devyāḥ skandhobhau tadgrahānvitau pañcabījair mukhakoṣaṃ pañcauṃkāraiḥ khilaṃ nyaset śrīkubjikā uvāca 17.85 paramaṃ vada kauleśa padamantrā yathā sthitāḥ yatra sthāne niyoktavyāḥ sphuṭaikaikaṃ pṛthak pṛthak śrībhairava uvāca 17.86 kathayāmi varārohe padārthārthapadaṃ yathā siddhamantropadeśo 'yaṃ prakaṭārthaṃ vadāmi te 17.87 mūrdhni vaktrākṣiṇau karṇau nāsāgaṇḍau dvijauṣṭhakau bhāratīśaṅkhinīdvāre śrīkaṇṭhāt senakāvadhim 17.88 krameṇa ṣoḍaśaivaitān dakṣiṇādau padā nyaset dantauṣṭhādim adho nyasya bhāratīśaṅkhikāvadhim 17.89 krodhādāv ekarudrāntaṃ skandhādau cāṅgulāvadhim dakṣiṇe vāmato 'py evaṃ kūrmādau śarmakāvadhim 17.90 someśvarādyumākāntaṃ sphicādau 'ṅghryānta dakṣiṇam vāmato 'ṣāḍhimeṣāntaṃ pārśvau lohiśikhānvitau 17.91 chagalaṇḍaṃ tu vaṃśasthaṃ dviraṇḍaṃ nābhimaṇḍale hṛdaye tu mahākālam aṣṭakaṃ purato 'nyathā 17.92 vālibhaujaṅgapainākakhaḍgīśabakaśvetakāḥ bhṛgulākulasaṃvartāḥ kālaprāṇasaśukragāḥ 17.93 majjāsthisnāyumāṃsasthā raktatvagvālimāditaḥ anulomavilomena kālavelāditaḥ kramāt 17.94 nādinī tu śikhāgrasthā nakārākṣarasambhavā ṛ-R̥-ḷ-L̥ nivṛttyādyā mālikā śirasi sthitā 17.95 tha śiro grasanī devī dha netre priyadarśanā ī guhyaśakti nādasthā nāsāyāṃ netramadhyataḥ 17.96 vyāpayitvā sthitā devī ca tṛtīyaṃ tu locanam cāmuṇḍā parameśānī lalāṭasthā virājate 17.97 bakāraṃ vadanaṃ devyā vajriṇī śaktir avyayā kavarge daśanās tīkṣṇāḥ kaṅkaṭā kālikā śivā 17.98 ghoraghoṣā mukhīvīrā kavarge dasanā[ḥ ] śubhāḥ māyādevī i jihvā tu a vāg vāgeśvarī matā 17.99 nārāyaṇī ṇa karṇau tu tayor bhūṣaṇam ī-parau mohanī ca tathā prajñā va kaṇṭhe śikhivāhinī 17.100 lāmā vināyakī devī ḍaḍhau bāhudvayaṃ matam paurṇimā hastadeśasthā ṭhakārākhyaṃ vibhor matam 17.101 jhaṅkārī kurdanī caiva jhañau cāṅgulayaḥ kramāt kapālinī vāmakare ṭakāraḥ parameśvarī 17.102 dīpanī śūladaṇḍaṃ ca rephaḥ samyag udāhṛtam jayantī ja bhavec chūlam evaṃ devī virājate 17.103 bhīṣaṇā vāyuvegā ca skandhayor ubhayor api pāvanī tu pa hṛllagnā ṣodaraṃ lambikā sthitā 17.104 saṃhārikā kṣakāro 'yaṃ nābhir devyā[ś] ca bhairavi chagalī pūtanā caiva stanau chalau paristhitau 17.105 āmoṭī tadgataṃ kṣīram āvarṇaḥ parikīrtitaḥ paramātmā sakāro 'yaṃ ha prāṇe śaktir ambikā 17.106 icchāśaktir visargākhyā vyāpyabhāvena saṃsthitā ma nitambaṃ mahākālī śa guhyaṃ kusumāyudhā 17.107 śukrā devī tv anusvāraṃ śukraṃ devyās tu bhairavi tārā takāram ūrusthā e ai jñānīkriyāv ubhau 17.108 jānunī saṃsthitau devi bhairavyāś ca mahātmanaḥ gāyatrī caiva sāvitrī o au jaṅghau prakīrtitau 17.109 dahanī dakṣapādasthā vāme phetkārikā matā nādiphāntā varārohe dehaṃ śaktimayaṃ śubham 17.110 siddhapañcāśakopetaṃ mālinyārdhaśatānvitam evaṃ śataṃ samākhyātaṃ yojyamānaṃ tanau bhṛtam 17.111 padadvayaṃ samākhyātaṃ tatra haṃso vyavasthitaḥ yāvac carati tau dvau tu tāvad ātmā samāpyate 17.112 padamānam aśeṣaṃ tu atra sarvaṃ samāpyate ājñāto bhuñjate kālaṃ padaṃ jñātvājarāmaram iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate padadvayahaṃsanirṇayo nāma saptadaśamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 18.1 padagranthisamālabdhas tattvagranthisamāśritaḥ kubjigranthipadāntastho haṃsabhedapadaṃ vrajet 18.2 haṃsabhede parā śaktiḥ sahajā śivatattvagā sā vidyā prathamā jñeyā dvitīyā tu parāparā 18.3 catvāriṃśatpadā jñeyā vidyātattve niveśitā haṃsagranthisamārūḍhāṃ prakaṭārthaṃ vadāmi te 18.4 someśvaraṃ samuddhṛtya patitaṃ suranāyike śikhīśaṃ kevalaṃ paścāl lākulaṃ tadanantaram 18.5 arghīśāsanasaṃsthaṃ hi bindunā mastake hatam lākulaṃ punar uddhṛtya bhujaṅgāsanasaṃsthitam 18.6 trimūrtinā ca cākrāntaṃ śūnyamastakabhūṣitam śikhīśaṃ vahnisaṃyuktaṃ jhaṇṭīśena samanvitam 18.7 krūrānandena sambhinnaṃ lākulī tadanantaram bhujaṅgena tu sandīptam arghīśāsanasaṃsthitam 18.8 tad evaṃ lākulīśaṃ tu bhujaṅgādhāram īśvaram trimūrtinā tu cākrāntaṃ aṃ krūraṃ śirasi sthitam 18.9 bhujaṅgaṃ tu caturdhā vai kartavyaṃ tu kuleśvari kevalaṃ dvitayaṃ devi amarīśadvitayānvitam 18.10 lākulaṃ tu tato deyaṃ jhaṇṭīśena tu bheditam mahāsenāhataṃ devi lākulīśaṃ samuddharet 18.11 khaḍgīśaṃ kevalaṃ gṛhya lohitaṃ tadanantaram sūkṣmānandena sambhinnaṃ mahākālaṃ tu kevalam 18.12 khaḍgīśaṃ kevalaṃ paścād umākāntaṃ tataḥ punaḥ jhaṇṭānandena sambhinnaṃ śvetānandaṃ kulādhipe 18.13 kevalaṃ tu smṛtaṃ bhadre dviraṇḍaṃ tadanantaram trimūrtinā tu cākrāntaṃ mahākālaṃ tataḥ punaḥ 18.14 dviraṇḍaṃ tu punar devi trimūrtyālaṅkṛtaṃ kuru sūkṣmānandena sambhinnaṃ caṇḍānandaṃ yaśasvini 18.15 mahākālaṃ punaḥ paścād amarīśāsanasthitam bhujaṅgaṃ kevalaṃ devi śiveśaṃ sadyasaṃyutam 18.16 lākulī bhṛgusaṃyuktaṃ nugrahīśānvitaṃ priye krūradevaṃ śirasthaṃ hi lohitaṃ jhaṇṭināhatam 18.17 raktaṃ caivārghinā yuktaṃ bhujaṅgaṃ kevalaṃ punaḥ śivānandaṃ tu deveśi sadyojātena bheditam 18.18 lākulam arghinā yuktaṃ śūnyamastakabhūṣitam bhujaṅgaṃ jhaṇṭidevena bheditaṃ kuru pārvati 18.19 śivottamaṃ tataḥ paścāt sadyojātena bhūṣitam kevalaṃ tu mahākālaṃ bhujaṅgaṃ kevalaṃ punaḥ 18.20 lohitaṃ tu punaḥ paścān mahāsenaṃ tataḥ punaḥ āsanasthaṃ bhṛgor devi lākulīśaṃ samuddharet 18.21 lākulīśaṃ punar bhadre bhujaṅgāsanasaṃsthitam trimūrtinā tu cākrāntaṃ krūrānandasamanvitam 18.22 jhaṇṭinā bheditaṃ devi bhujaṅgaṃ kārayet tataḥ śivānandaṃ tatoddhṛtya sadyānandānvitaṃ kuru 18.23 śrīkaṇṭhaṃ kevalaṃ paścād bhauktikaṃ bindunā yutam eṣā parāparā devī uddhṛtā tu vilomataḥ 18.24 catvāriṃśaddvayo varṇā ardhavarṇānvitā priye eṣā vidyā tathā proktā vidyātattve niveśayet 18.25 devyā caivātmatattvasthā kriyāśaktyāparā punaḥ ardhasaptākṣarā devī vilomena tataḥ śṛṇu 18.26 patitam īśa somaṃ hi śikhīśaṃ kevalaṃ tataḥ lākulam arghinā yuktaṃ śikhīśaṃ bhujagānvitam 18.27 jhaṇṭīśena samāyuktaṃ lākulaṃ raktasaṃsthitam dvidhā bhūtaṃ tu kartavyaṃ bhedaṃ cātra vadāmi te 18.28 arghinā pūrva sambhinnam aparaṃ tu trimūrtinā bhauktikaṃ kevalaṃ devi uddhṛtaṃ paramākṣaram 18.29 bindunādānvitāḥ pañca kartavyās tu yaśasvini apareyam imā vidyā sarvasvaṃ yoginīkule 18.30 parāṃ devīṃ tato vakṣye śivatattvānusāriṇīm lākulaṃ bhṛgusaṃsthaṃ hi bhujaṅgena samanvitam 18.31 arghīśāsanam ārūḍhaṃ 'nugrahīśena bheditam bindunādakalākrāntam uddhṛtaṃ paramaṃ priye 18.32 praṇavoccārasaṃyuktā vidyā tattvatrayātmikā śabdamālinimūrtisthā vidyādehaguṇojjvalā 18.33 puryāṣṭakam aghoristhaṃ yathāvasthāṃ vadāmi te 18.34 hrīṃ ru aghore hrīṃ shauṃ aghoryāyai prathamaṃ śiraḥ //1// hrīṃ ru paramaghore hūṃ shauṃ paramaghorāyai mukham //2// hrīṃ ru shauṃ ghorarūpe shauṃ ghorarūpāyai hṛdi //3// hrīṃ ru shauṃ ghoramukhi shauṃ ghoramukhyai guhye //4// hrīṃ phaṭ bhīmanāme shauṃ bhīmāyai dakṣiṇabhuje //5// hrīṃ hūṃ bhīṣaṇe shauṃ bhīṣaṇāyai vāmato bhuje //6// shauṃ hrīṃ haḥ vama shauṃ vamanyai dakṣiṇoru //7// hrīṃ hūṃ phaṭ piba he shauṃ pibanyai vāmatoru //8// 18.35 etat puryāṣṭakaṃ devyā aghoryāṣṭakasaṃyutam nyased aṣṭavidhāṅgaṃ tu aṣṭapattreṣu sādhakaḥ 18.36 atordhvaṃ dvādaśāṅgaṃ tu dehaniṣpattikāraṇam pādādau śiraso yāvan nyased aṅge yathoditam 18.37 A siddhāīti sahaṃ padbhyāṃ ṛddhāī jānunī sahāṃ vidyutāyai sahim ūrubhyāṃ sahīṃ lakṣmīti guhyagā B dīptāikā sahuṃ nābhau sahūṃ nālāikā hṛdi saheṃ śivāikā kaṇṭhe sahaiṃ vasumukhī mukhe C sahoṃ nāsā vamanyāyai karṇe nandinikā sahauṃ harikeśā sahaṃ tryakṣī mahāmukhyai sahaḥ śire 18.18.38 anena dṛḍhito hy ātmā jīvabhūtaḥ sthirīkṛtaḥ ṣaḍaṅganyāsayogena vyaktatvaṃ bhajate tu saḥ 18.39 shāṃ sarvajña hṛdayāya namaḥ //1// amṛte tejomālini tṛpti śirase shīṃ svāhā //2// vedavedini hūṃ phaṭ shūṃ anādibodhāya śikhāyai vauṣaṭ //3// shaiṃ vajriṇe vajradharāya svatantra kavacāya hūṃ //4// shauṃ nit yam aluptaśakti shauṃ vauṃ dhauṃ sahaje trinetrarūpiṇe namas tubhyam anantaśakti //5// shaḥ ślīṃ paśu hūṃ phaṭ pāśupatāstrāya sahasrākṣāya hūṃ phaṭ //6// 18.40 ṣaḍaṅganyāsayogena parādehaṃ parādhvaram evam niṣpannadehasya slokadvādaśamekhalā 18.41 tadgraheṇa tu yogena brahmasūtraṃ vilambayet śiraḥprabhṛti pādāntaṃ pañcaratnavibhūṣitam 18.42 yatra yat padavinyāsaṃ tat kubjīśe-m-ataḥ śṛṇu 18.43 aiṃ haḥ a paramānande haḥ ā siddhidānandane haḥ i parāpare hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ ī śrīkulāmbike //1// aiṃ haḥ u kālarudrasthe haḥ ū ṛddhibalānvite haḥ ṛ śirohāre hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ R̥ śrīkulāmbike //2// aiṃ haḥ ḷ narakāntasthe haḥ L̥ guhyamahāmbike haḥ e sṛṣṭigate hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ ai śrīkulāmbike //3// aiṃ haḥ o kuṇḍalaguhyānte haḥ au kuṇḍalalakṣmike haḥ aṃ kuṇḍalinī hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ aḥ kulamālinī //4// aiṃ haḥ ka kamaladīpte haḥ kha kuṇḍalanābhige haḥ ga kālahare hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ gha svatejaśive //5// aiṃ haḥ ṅa kamalamāle haḥ ca kramasauhṛdi haḥ cha pāpahane hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ ja kāmarūpiṇī //6// aiṃ haḥ jha kaṇṭhakūpasthe haḥ ña śaivāmṛtātmike haḥ ṭa candrātmike hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ ṭha sukhadeśvarī //7// aiṃ haḥ ḍa kuharāntasthe haḥ ḍha saumukhyatāmane haḥ ṇa svānandane hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ ta kālanāśanī //8// aiṃ haḥ tha kālavamani haḥ da cogrānunāsike haḥ dha karoti sā hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ na kālarodanī //9// aiṃ haḥ pa śrāvaṇāntasthe haḥ pha siddhim āśrite haḥ ba karoti sā hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ bha pārameśvarī //10// aiṃ haḥ ma kālakalātīte haḥ ya śrībindunetrage haḥ ra śrīhārike hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ la sṛṣṭibinduge //11// aiṃ haḥ va prakaṭagupte haḥ śa mahāmukhe pare haḥ ṣa svākāśage hrūṃ phreṃ phaṭ kṣaḥ sa śrīkujāmbike //12// 18.44 ajacakreśvarī rekhā dvitīyā kādibhāntagā mādisāntā tṛtīyā tu tribhi rekhaiḥ svareśvarī 18.45 ambikā śūladaṇḍasthā guhyaśaktyā vibhūṣitā bindunādasamāyuktā uddhṛtaṃ paramākṣaram 18.46 śrīkaṇṭha ambikā caiva dvidhārūpā tu kārayet punar ambā ca phetkārī dīpanyāsanasaṃsthitā 18.47 prajñābhūṣitam ekaṃ hi jñānadevyā dvitīyakam bindunādayute dve tu saṃhāryā icchayānvitā 18.48 śrīkaṇṭhādibhṛgo'ntā vai saṃsthitā kulapaddhatiḥ anena vidhinā devi bhinnā tu kulapaddhatiḥ 18.49 parāmṛtapadaṃ hy etat ślokānāṃ daśakaṃ dvikam etasmin paṭhite devi kṣubhyante mātaraḥ sadā 18.50 sadyāveśaḥ prajāyeta kavitvaṃ tasya jāyate ājñāvedhādikā siddhiḥ paṭhite ' smin prajāyate 18.51 tvayā na kathyam abhakteṣv ity ājñā pārameśvarī ślokadvādaśakaṃ hy etad vaṭamālāvibhūṣitam 18.52 vaḍavānala mantavyaṃ pādādau mastakāvadhim mekhaleyaṃ nyased devi vilomenopadeśataḥ 18.53 uccāraṃ tasya cāveśaṃ sthāne sthāne pravartate gopanīyaṃ prayatnena na deyaṃ yasya kasyacit 18.54 jīvasya rakṣaṇaṃ hy etad anyathā hānikṛd bhavet tadgraho'nyaṃ nyased devi brahmasūtravibhūṣaṇam 18.55 dedīpyantaṃ pracaṇḍograṃ yathāvasthaṃ tathā śṛṇu 18.56 ana aiṃ / ā tha hrīṃ / i ṛ a / ī ṛ gho / u ḷ re / ū L̥ hrīṃ / ṛ ca hsaḥ / ṛ dha pa / ḷ ṇa ra / L̥ u ma / e ū gho / ai ī re / o ba hūṃ / au ka gho / aṃ kha ra / aḥ ga rū / ka gha pe / kha ṅa hsauṃ / ga i gho / gha a ra / ṅa va mu / ca bha khi / cha ya bhī / ja ḍa ma / jha ḍha bhī / ña ṭha ṣa / ṭa jha ṇe / ṭha ña va / ḍa aḥ ma / ḍha ṭa va / ṇa ra ma / ta ja pi / tha pa va / da sa pi / dha ha va / na cha ha / pa la he / pha ā ru / ba ṣa ru / bha kṣa ru / ma ma ru / ya śa ra / ra aṃ ra / la ta ra / va e ra / śa ai hrīṃ / ṣa o hūṃ / sa au phreṃ / ha da hsauṃ / kṣa pha aiṃ // 18.57 rudraśaktitrayaṃ hy etad ānandapadasaṃsthitam anyonyavalayākāraṃ pañcāśatpadabhūṣitam 18.58 vāmaraudrāntadakṣasthaṃ dakṣaraudrāntavāmagam raudrāraudrasamāyuktaṃ triraudraṃ tadgraho 'py ay am 18.59 vāgeśvarī tathā māyā mohanī ca tṛtīyakā jñānadevī ca gāyatrī ratnāḥ pañca ime smṛtāḥ 18.60 nyāsamātreṇa cāveśam uccārād bhavate sphuṭam piṇḍasya bandhanaṃ hy etad duṣṭasiṃhavināśanam 18.61 tadgrahābaddhamūlaṃ tu pañcaratnopaśobhitam ratnāṅgī ratnadehā tu ratnānāṃ nirṇayaṃ śṛṇu 18.62 ratnāny amṛtam ity uktaṃ pañcadhā tv amṛtaṃ priye piṇḍabandhaṃ vinā tena jīvitaṃ tu na vidyate 18.63 gaganāmṛtaratnaṃ tu svargaratnāmṛtaṃ tathā pātālamartyaratnaṃ ca nārakaṃ ratnapañcakam 18.64 devīdehāt samudbhūtaṃ devīdehād vinirgatam jñānavīryaḥ savīryas tu ajñāte vīryahānikṛt 18.65 tṛtīyaṃ daśanaṃ devyā ātmahṛtsthaṃ nitambagam śikhāntasahitaṃ hy etat stanavāmoparisthitam 18.66 karṇabhūṣaṇavāmasthaṃ bījenāhatamastakam pañcaratnādiyogasya padoddhāraḥ prakīrtitaḥ 18.67 prāṇaṃ vahnisamārūḍhaṃ guhyaśaktyā vibhūṣitam bindumastaka cākrāntaṃ pañcaratnavibhedakam 18.68 ekaikaṃ rakṣitaṃ ratnaṃ yoginībhir yathā yathā tat tathā śṛṇu kalyāṇi vyāptibhedo yathā sthitaḥ 18.69 catuḥṣaṣṭigaṇaṃ vyomni dvātriṃsat svargacāriṇaḥ pātālaṃ ṣoḍaśair vyāptaṃ martyaṃ caivāṣṭakānvitam 18.70 nirayasthās tu catvāri ratnānām adhidevatāḥ taddīptibhāsakā jñātā ajñātā dīptihārikāḥ 18.71 ratnaprabhāvam atulaṃ dedīpyārcisamujjvalam tatprabhāvād varārohe yoginyo balavattarāḥ 18.72 ato'rthaṃ gopayanty etās tadvīryaguṇavattarāḥ rakṣanti svāminoddiṣṭā anādiṣṭaṃ haranti tāḥ 18.73 amīṣāṃ darśanāt sparśāt padārthapadayogataḥ divyadehatvam āpnoti uccārāt kṣobhakṛd bhavet 18.74 ṣoḍaśāvayavaṃ piṇḍaṃ ṣoḍhānyāsasuyantritam ślokamālānvitaṃ divyaṃ tadgrahāvalibhūṣitam 18.75 pañcaratnakṛtāṭopaṃ parāsyam akulānvitam evaṃ kṛtvā śarīrasthaṃ nyāsamaṇḍalabhṛttanum 18.76 devyā dehaṃ paraṃ hy etac chāmbhavaṃ padapūrvakam vaḍavānalayogasthaṃ padadehaṃ padodbhavam 18.77 padadehopadeśena yogīnyāsaparāyaṇaḥ kṛtvā nyāsam aśeṣaṃ tu yas tiṣṭhati subhāvitaḥ 18.78 tasya duṣṭāny anekāni vighnāni prabhavanti na śākinībhūtavetālāḥ piśācoragarākṣasāḥ 18.79 siṃhavyāghragajā ṛkṣā duṣṭacittāny anekadhā ye hiṃsanti yadālabdhaṃ teṣāṃ pratyaṅgirā bhavet 18.80 āpado rakṣayet sarvā ātmanaś ca parasya ca pracaṇḍayoginīghrāto nīto vā yamaśāsanam 18.81 nyastvā ṣoḍaśavāreyaṃ satyedaṃ na mriyet tu saḥ sakṛnnyāse kṛte devi brahmahatyādipātakaiḥ 18.82 samparke 'pi na lipyo 'sau sādhayed itarāṃs tu saḥ satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ pratyakṣedaṃ parādhvaram 18.83 kṛtanyāsaḥ patet padbhyāṃ yasyāsau mriyate dhruvam guros tu na patet pāde yāvedaṃ dehasaṃsthitam 18.84 vyādhiduḥkhaṃ bhavet tasya yady ākrośen mriyet tu saḥ jñāte sati na kartavyaṃ yāvad gurukule vaset 18.85 guruhānikṛte śiṣyo na nandaty avaśaṃ priye ājñāniṣṭho guṇaśreṣṭhaḥ kramajñaughaviśāradaḥ 18.86 svādhikārī tu nānyo vai vācājyeṣṭho 'bhivādayet pūrvasiddheṣu liṅgeṣu susiddhapratimāsu ca 18.87 kṛtanyāsaḥ patet pādau sphuṭaty āśu na saṃśayaḥ sadā pravartate yas tu nyāsaṃ dehasya bhāvini 18.88 anuṣṭhānād ṛte tasya ūrdhvenotkramaṇaṃ bhavet trikālanyāsayogena ardharātre tathā punaḥ 18.89 anena vidhinā kālaṃ kṣapayanti mahāmbike anyaṃ ca paramaṃ devi granthibhedaṃ sudurlabham 18.90 haṃsabhedaprayogena nyāsaṃ vakṣyāmi durlabham o-jā-pū-kāma-madhyasthaṃ hṛnnābhau liṅgamadhyagam 18.91 pīṭhaṃ vā padasaṃyuktam ādyagranthicatuṣṭayam oghānandaṃ jayānandaṃ purānandaṃ tṛtīyakam 18.92 kamalānandasaṃyuktam ādyabhedacatuṣṭayam ḍikkariyāṇa lampārṇaṃ mahānandapuraṃ tathā 18.93 karṇau mukhe tu nāsādyaṃ pīṭhaṃ vā padasaṃyutam dvitīyaṃ padagranthīnāṃ nyāso 'yaṃ parikīrtitaḥ 18.94 aṣṭakoṭisuvistīrṇaṃ trikoṭyardham ataḥ śṛṇu āmardakaṃ dharāpīṭhaṃ girāṅkaṃ rūpiṇīpuram 18.95 dvau śaṅkhāv ūrdhvamāyāntaṃ madhyakoṭigataṃ nyaset pīṭhaṃ vā padasaṃyuktaṃ tristhaṃ granthicatuṣṭayam 18.96 māyānirodhimadhyastham anyagranthicatuṣṭayam jñānaśṛṅgaṃ ramāśṛṅgam ṛṣiśṛṅgaṃ tṛtīyakam 18.97 pūrṇaśṛṅgasamāyuktaṃ pīṭhaṃ vā padasaṃyutam siddhakramasamāyuktaṃ gurupaṅktisamanvitam 18.98 jñānadṛṣṭyā nyaset taṃ tu catuṣkedaṃ kulākulam etat kulākulaṃ divyaṃ sarvasādhāraṇaṃ param 18.99 padabhuktimatānāṃ ca padedaṃ parikīrtitam anyat parataro dehaḥ koṭidvādaśam āśritaḥ 18.100 akulīnapadādhvānaṃ nirādhāraṃ khagālayam akulavyāptir ity eṣā kṣetrapīṭhasamākulā 18.101 sācārakulayogīnāṃ ṣaṇnavatyāpadānugā caturāśītipadair vyāptiḥ sā cānyatra prakāśitā 18.102 yeṣāṃ te tu punas tatra vyāvṛtante punaḥ punaḥ ṣaṇnavatipado haṃsaḥ sa cāmnāyavidāṃ viduḥ 18.103 siddhakaulābhipannānām itareṣāṃ na darśitaḥ tatra divyakramaḥ pūjyaḥ padacāreṇa yoginā 18.104 yena gacchen nirācāraṃ tat padaṃ paramaṃ śṛṇu dvādaśādhāramūrdhnisthaṃ catuṣpīṭhasamucchritam 18.105 kṣetrāṣṭakaṃ tato 'dhastāt sandohāni tato 'py adhaḥ ṣoḍaśaiva pramāṇena caturdvāraṃ tatas tv adhaḥ 18.106 upaśabdasamopetam upadvāravivarjitam akulīnaśarīredaṃ catuḥṣaṣṭipadānvitam 18.107 tasmāt sañjāyate sarvaṃ sarvaṃ tatraiva līyate tatra dhyānaṃ japaṃ yogaṃ tatra pūjākriyādhvaram 18.108 atra sthito na kenāpi vastunā bādhyate tu saḥ paro hy ātmā parā vidyā paraḥ śaivaḥ sanātanaḥ 18.109 akulīnatanur baddhaḥ paratattvatrayeṇa tu ātmatattvagataṃ piṇḍaṃ satataṃ yogam abhyaset 18.110 vidyātattvagatā mantrāḥ padayogasamanvitāḥ śivatattvagato yogaṃ rūpābhyāsaṃ samabhyaset 18.111 śivatattvagato yogaṃ rūpātītaṃ tu tatra vai piṇḍaṃ kuṇḍalinī śaktiḥ padaṃ haṃsaḥ prakīrtitaḥ 18.112 rūpaṃ binduḥ samākhyātaṃ rūpātītam anāmayam kuladehaṃ parityajya akulīnavapuḥsthitaḥ 18.113 sa ca vai sakalaḥ piṇḍaḥ kaulikānāṃ kujīmate aparaṃ pāśavaṃ sarvaṃ tritattvaguṇalakṣaṇam 18.114 śaivamārgavihīnānāṃ śaivānām anyadharmiṇām prasiddhena tu mārgeṇa prasiddhyarthaṃ bhajanti te 18.115 aprasiddhojjhite siddhā na paśyanty akulāṃ tanum akulena vinā siddhir aihikā pātrikā na hi 18.116 prasiddhavihite mārge mokṣaś cātra na saṃśayaḥ aprasiddhagatā ṛjvī ṣoḍaśāntāmṛtāhradam 18.117 āpūrya pūrayet sarvaṃ jīvāntaṃ jīvarūpiṇī suprasiddhākṣabhūtā tu kālasaṅkhyākarī tu sā 18.118 saṃsāre tu gatis tasyā mokṣamārganiyāmikā viṃśatyekasahasrāṇi ṣaṭśataiś ca samanvitā 18.119 saṃsārī kurute saṅkhyā hyahorātropadeśataḥ apareṇa tu mārgeṇa saṃsārapathalakṣaṇam 18.120 ahorātreṇa lakṣaikaṃ kālasaṅkhyāṃ karoti saḥ saptādaśāni lakṣāṇi koṭir ekā tv ahamiśi 18.121 caturāśīti padety evaṃ kālaḥ kalati sarvathā padamārgavidānāṃ tu sakalād ajarāmaraḥ 18.122 śivamārgavidānāṃ tu siddhamārge 'nyathā śṛṇu koṭidvādaśakopetaṃ koṭilakṣacatuṣṭayam 18.123 ahorātrākṣasūtrasya saṅkhyeyaṃ hy akule tanau akuleśatanuṃ yāvat sācāraṃ kulayoginām 18.124 taccharīrabhṛtānando nirācārapadaṃ vrajet kulādhvarapadaṃ hṛtsthaṃ tatrasthaṃ paramaṃ kramam 18.125 pūjayed dhṛtstanau nābhiṃ siddhāvvāpīṭhapādukau śrīmadbarbaram oḍḍīśaṃ padasthaughamahārṇavam 18.126 pūjayitvā smaret tasthām abdenoktaphalaṃ labhet dvibhis tu adhamā siddhis tribhir madhyamatāṃ vrajet 18.127 ṣaḍbhir dvādaśakābdena khecara madhyamottamaḥ adhamaṃ bhūcaraṃ karma madhyamaṃ bilasādhanam 18.128 uttamottamasiddhībhiḥ khecaraḥ khecarordhvagaḥ evaṃ devi samastedaṃ padayogakriyādhvaram 18.129 kathitaṃ sarahasyaṃ tu padamārgaṃ sudurlabham padasyāpi hi rūpo 'sti rūpātītaṃ tu saṅkramaḥ 18.130 haṃsajñānapadaṃ proktaṃ rūpasthaṃ śṛṇu sāmpratam iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate catuṣkasya padabhedam aṣṭādaśamaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 19.1 rūpaṃ tu dvividhaṃ proktaṃ sthūlasūkṣmaṃ prakīrtitam sthūlam ekavidhaṃ bhadre sūkṣmarūpam anantagam 19.2 kaṇṭhakūpāditaḥ kṛtvā nirodhyāntam apaścimam rūpopalabdhisaṃsthānaṃ vijñānānandapūritam 19.3 pramāṇaṃ rūpamārgasya viṃśatkoṭyekasaṃsthitam māyāvadhis tu kūpādau atra vijñānasambhavaḥ 19.4 etad rūpapadair vyāptaṃ rūpacakrasamanvitam koṭiśaḥ koṭiśaś cakraṃ cakre cakre catuṣṭayam 19.5 vijñānānāṃ varārohe prabhāvo 'syānuśīlaya caturāśīti-m-ekatra kramāt sthūlaṃ pṛthak pṛthak 19.6 kathayāmi yathānyāyaṃ citrabhānvāditaḥ priye dvitīyaṃ vāruṇaṃ rūpaṃ tṛtīyaṃ daṇḍapāṇikam 19.7 prāṇarūpaṃ caturthaṃ tu haṃsarūpaṃ tu pañcamam ṣaṣṭham ātmavataṃ rūpaṃ saptamaṃ śaktipūrvakam 19.8 aṣṭamaṃ brahmaṇo rūpaṃ navamaṃ keśavātmakam dasamaṃ tu bhaved rudraṃ candram ekādaśaṃ vidhuḥ 19.9 dvādaśaṃ bhāskaraṃ rūpam īśvarākhyaṃ trayodaśam kodaṇḍadvayamadhyasthaṃ dedīpyantaṃ suvarcasam 19.10 kodaṇḍatiryagau dvau tu vāmanau kubjikātmakau kodaṇḍāntargatau cānyau karṇakubjāntare sthitau 19.11 śaṅkharūpadharau dvau tu sāṅkhyayogasya dāyakau aṣṭādaśam anantākhyaṃ piṅgalaikonaviṃśamam 19.12 viṃśamaṃ sakalīśānaṃ nirodhī caikaviṃśamam vaḍavānalam āsīnam ekaikaṃ cakrarūpiṇam 19.13 cintayantaḥ svabhāvena abhāvapadam āśritaḥ akuleśvararūpeṇa vijñānaprabhavo bhavet 19.14 yasya yad yādṛśaṃ rūpaṃ tad rūpaṃ dharate tu saḥ avāntarapadasthasya pāramparyojjhitasya ca 19.15 tasya cābhyāsayogena na sarvajñapadānugam yasya yad yādṛśī vyāptis tatrasthas tatphalaṃ labhet 19.16 kāraṇānte mahādevo vibhāti kiraṇojjvalaḥ satatābhyāsayogena trirabdāt tatpadaṃ vrajet 19.17 nirodhinīpadārthānāṃ mahāgranthipade sthitā tārayed viditā santī avijñātā prapātayet 19.18 mahāmāyārṇavaṃ ghoraṃ tārayed viditā satī mahāntārīti sā proktā sarvarūpoparisthitā 19.19 tasyā rūpam ajānantaḥ sthūlasūkṣmasusūkṣmagam na paśyanti guṇaṃ rūpaṃ yāvad eṣāṃ na saṅkramet 19.20 pūjitā dhyāyitā mātā pūrvokte kramamaṇḍale aṣṭakoṭisuvistīrṇe trikoṭyordhvaguṇojjvale 19.21 tatrasthoccāritā dhyātā pūjitā tu phalapradā sādhayet sarvarūpāṇi vaṭendīkusumārcitā 19.22 rūpaṃ devyās tu pūrvoktam aśeṣaguṇaśālinam kiṃ tu noccāritaṃ tasya sthūladehaṃ yathā sthitam 19.23 tasya coccāraṇād devi prabuddhakiraṇojjvalā yaṣṭīhatā bhujaṅgīva pātayed avalokanāt 19.24 tadvad eṣā mahāvīryā mahāntārī mahābalā vidyāyaṣṭihatā santī sṛṣṭicakre hy anekadhā 19.25 ṣaṭprakāroparisthā sā ṣaḍvaktrā bṛhadodarā bhujair dvādaśakopetā koṭarākṣā subhīṣaṇā 19.26 vajrahastā tu vajrasthā ṣaḍyogikulamadhyagā ṣaṣṭḥīśānasamāyuktā siddhapaṅktau niveśitā 19.27 vidyādaṇḍasamāyuktā tasyoccāraṃ śṛṇuṣva me yoginīnāṃ kuleśā tu gopitānyatra śāsane 19.28 hā svā yai prathamaṃ padaṃ ṇḍā ka ḍu ku dvitīyakam ḍu ku ṭī ṅga tṛtīyaṃ tu pi ṭī ṅga ri caturthakam 19.29 pañca pañca tathā pañca svarūpākṣaramālikā eṣā sāṅketikā proktā saṃsphuṭā guruvānane 19.30 eṣopāyo mahāntāryā durlabhaḥ prakaṭīkṛtaḥ tasyaivoccāraṇāt sarvaṃ kampate ḍāmarīgaṇam 19.31 saṃhārakramaṣaṭkasya vṛddhājñeyaṃ prakīrtitā ājñā kramati bhaktānām abhaktānāṃ na saṅkramet 19.32 kiṃ tu cārādhitā kiñcit pāramparyaugham āgatā uccaranto hanec chailān kruddhasyānyeṣu kā kathā 19.33 asyā devyārcane dhyāne jape havanatatparaḥ sthūlaṃ saṃsādhayet sarvaṃ mahāmāyāntakāvadhim 19.34 yat sañcintayate rūpaṃ tat sarvam icchayā bhavet mahāmāyāvinā yogī māyaiva guṇakṛd bhavet 19.35 bhūguṇo bhūcare mārge jalarūpo jaleśvaraḥ tejasvī tejaso mārge vāyor vāyubhṛteśvaraḥ 19.36 vyomni vyomādhipo yogī pañcāntaguṇayogataḥ tripañcavarṣād ūrdhvaṃ ca sarvajño guṇa-m-īśvaraḥ 19.37 vaṭendīvaramālābhiḥ pūjayantaughasantatim sādhayen nikhilaṃ rūpaṃ sthūlasūkṣmam atīndriyam 19.38 tatprasādena māyordhvaṃ bhittvā śaktitrayaṃ vrajet tatraiva sā mahāmāyā sūkṣmarūpā susūkṣmagā 19.39 khecare 'nekarūpā sā sūkṣmasūkṣmatarā parā dṛśyate mṛgatṛṣṇeva gurvājñātopadeśataḥ 19.40 akuleśvaradevasya padāntam anuvartinī viśuddhamālinī hy eṣā tadābhyāsena sarvavit 19.41 abhyāso 'py asya kartavyaḥ pṛṣṭhe dattvā tu bhāskaram prāsādagṛhavṛkṣāṇāṃ sandhyākālāntare sthitaḥ 19.42 atha ced vṛkṣamūlādho madhyāhne samupasthite pasyate rūpabhṛt sarvaṃ sūkṣmasūkṣmāṇavo hradam 19.43 rūpam anyad varārohe śṛṇuṣva karaṇātmakam yena sādhayate rūpaṃ khecarādim anukramāt 19.44 sarvasādhāraṇaṃ devi na bhavaty aphalapradam yāvan na tatprasādena gurvājñātaḥ pravartate 19.45 śubhe 'hani muhūrte vā śiṣyam ekāntato nayet ājñāṃ dattvā prapūjitvā kṛtvā maṇḍalakādikam 19.46 tatopari ca saṃsthāpya nirmale gaganāntare chāyāṃ nirīkṣayitvā tu kaṇṭhakūpopadeśataḥ 19.47 tato nirīkṣayed vyomaṃ sākāraṃ rūpadarśanam paśyate bhāskaraṃ bimbaṃ śivarūpaṃ sadāśivam 19.48 taṃ dṛṣṭvā pātakānāṃ ca avasānaṃ bhaviṣyati ṣaṇmāsābhyāsayogena bhūcarīṇāṃ patir bhavet 19.49 trirabdena tu bhūnātho hartā kartā svayaṃ prabhuḥ avasthāṃ tyajate sarvāṃ pañcāvasthāparaṃ vrajet 19.50 nirācāreṇa yogena tan nāsti yan na sādhayet uktānuktaṃ tu deveśi sarvam asmāt prasādhayet 19.51 sakṛdabhyāsayogena māse vā tv ayane 'pi vā vindate hy āgataṃ kālam āpado vātmanaḥ pare 19.52 kṛṣṇavarṇena devena ṣaṇmāsān mriyate dhruvam vaktramūrdhni bhayaṃ vindyān mūrdhni pātān mriyed dhruvam 19.53 lohite brahmahatyā tu pīte vyādhibhayaṃ bhavet pādau yatra na dṛśyete videśagamanaṃ bhavet 19.54 ūrumārge bhaved rogaṃ guhye vai naśyate priyā udare arthanāśaṃ tu hṛdaye mṛtyubhāg bhavet 19.55 bhujahīne pated bandhur vāme bhāryābhayaṃ bhavet ṣaṇmāsāllakṣayet sarvam ātmanaś ca parasya vā 19.56 upadeśena deveśi śeṣaṃ ca guravānanāt rūpapūrṇahradāntastho rūpastho nirapekṣadhīḥ 19.57 sūkṣmasūkṣmāntarūpeṇa rūpātītapadaṃ vrajet yogasiddhā mahādevi dṛśyante vyomagāgaṇāḥ 19.58 bindurūpās tu te sarve kvacid dṛśyanti na kvacit ghaṭādhāragataṃ prāṇaṃ kūrmayantreṇa pīḍayet 19.59 nocchvasen māsam ekaṃ tu tathyaṃ bhairava-m-abravīt bhairavovāca kalyāṇi kularūpaṃ prakāśitam 19.60 akulaṃ vyāpakaṃ rūpaṃ susūkṣmaṃ śṛṇu sāmpratam ekānekavibhāgena saṃsthitā vyomamālinī 19.61 amṛtāmbhodhimadhyasthā cārasthā cāravāhinī icchārūpadharā devī kubjinīti kujāmbikā 19.62 dvibhujaikamukhī devī athānekabhujānanā cārasthā cāramadhyasthā cāradehā caleśvarī 19.63 candragarbhasya caryeyaṃ cāravī caṇḍacaṇḍikā pīṭhamadhyagatā pūjyā candragarbhasamanvitā 19.64 ṣoḍaśārakamadhyasthā caturvargaphalodayā pīṭhapīṭhādhipair yuktā sarvajñā sarvadāyikā 19.65 ājñāvabodhajananī divyarūpaprakāśinī asyāḥ pragopitaṃ rūpaṃ yoginībhir varānane 19.66 tena rūpavatānāṃ tu rūpavyāptir na sidhyati dedīpyantī mahānandā sahasrādityavarcasā 19.67 sphurantī mālikā divyā ājñātaḥ sampravartate sadoditaṃ sadānandaṃ parānandapradāyakam 19.68 kalātītaṃ tu kālāntam ājñārūpojjvalaṃ param anantaṃ sakalaṃ jñānaṃ divyājñāparamojjvalam 19.69 uttarasya ca ṣaṭkasya rūpedaṃ parasambhavam dakṣiṇasyāpi ṣaṭkasya śaktiyuktasya varṇitam 19.70 sthūlarūpaṃ varārohe sarvatraiva prakāśitam uttaraṃ gopitaṃ rūpaṃ devatābhiḥ susiddhidam 19.71 kasmāt sidhyati śīghredam anyatra kṣapaṇākulam bhairaveṇa tu rūpeṇa bhairavatvaṃ prasādhayet 19.72 vighnajālojjhitaṃ hy etat tenedaṃ śīghrasiddhidam atra rūpasamālabdhaḥ pūrvoktaṃ labhate phalam 19.73 akulakramamārgeṇa ājñāyogena sarvathā akulīnakramāntasthaḥ kubjīśapadam āśritaḥ 19.74 prāpyate bhairavānandaṃ samastānandapūrvakam toṣito 'haṃ tvayā devi tenedaṃ saṃsphuṭaṃ mayā 19.75 kīrtitaṃ tava kalyāṇi sugopyaṃ rūpasādhanam sarvatantreṣu luptedam īṣad yogimate sphuṭam 19.76 mauktikāvalisādṛśyaṃ sitaraktaṃ tu pītagam grīvā kuṇḍalinī tasya viyogaṃ tu tadā bhavet 19.77 cañcuprasāraṇe varṣaṃ durbhikṣaṃ cañcusampuṭe kṛṣṇavarṇe bhaven mṛtyuḥ ṣaṇmāsāt tu na saṃśayaḥ 19.78 sarvam eva na paśyeta sadyam eva vinaśyati bhrūmadhyagatam ātmānaṃ ṣaḍaṅgena mahāmate 19.79 dṛśyate sūryavad bimbaṃ pratyakṣaṃ cāgrataḥ sthitam hrasve nīle bhayaṃ vindyād dīrghe sthūle hy arogatā 19.80 dhūmre uccāṭanaṃ proktaṃ rakte rogaṃ varānane kṛṣṇe brahmavināśaṃ vā mṛtyur evābhijāyate 19.81 samale tu tathā hānir nīlamāle tathāpadaḥ vāyavyāṃ tu yadā dhūmrāṃ mālāṃ pasyati yogavit 19.82 tadā uccāṭanaṃ devi nairṛtyāṃ daṃṣṭriṇo bhayam āgneyyāṃ tu yadā bhinnāṃ mālāṃ paśyati yogavit 19.83 deśabhraṃśo ' gnidāhaś ca rājā caiva vinaśyati madhye tasya yadā chidraṃ paśyate yogacintakaḥ 19.84 mṛtyus tasya varārohe divasair daśabhir bhavet īśāne sthāvarabhayaṃ kauberyām arthasiddhidam 19.85 aindryāṃ vai sthānalābhaṃ ca vāruṇyāṃ sukham edhate yāmyāyāṃ mriyate devi nātra kāryavicāraṇāt 19.86 sampūrṇaṃ susamaṃ pītaṃ snigdhaṃ rūkṣatvavarjitam sāmalaṃ siddhidaṃ proktaṃ jīvādityaṃ varānane 19.87 śrīmatkubjimate sarvaṃ saṃsphuṭaṃ kathitaṃ tava mālinī vyomasaṃsthā ca bindur vyome tathaiva ca 19.88 kulākhyaṃ puruṣaṃ vyome rūpātītam ataḥ śṛṇu śrībhairava uvāca 19.89 ūcus tv evaṃ punar bhadre rūpātītasya nirṇayam śṛṇuṣva sarvabhāvena avajñārahitā satī 19.90 amanaskaṃ mano'tītaṃ bhāvābhāvavivarjitam layoccāravinirmuktaṃ hetutarkavivarjitam 19.91 heyopāyavinirmuktaṃ śrutidṛṣṭāntavarjitam nāstikyabhāvasampannaṃ śūnyabhūtam anāmayam 19.92 prameyāvaliyogasya atītaṃ kāraṇeśvaram atīndriyam anābhāṣaṃ parākāśaṃ tu tad viduḥ 19.93 tasyopāyam idaṃ sarvaṃ yogamārgakriyādhvaram sādhyate yena mārgeṇa rūpātītaṃ tu tac chṛṇu 19.94 vyomaṃ kṛtvā samākāśe sa saṃsmṛtya vilāpayet asmin taṃ tu cidākāśe bāhyākāśe sa eva hi 19.95 parākāśe pare sthāne yānākāśam atordhvataḥ rūpātītaṃ tataś cordhve niḥsandigdhaṃ padaṃ pare 19.96 bahunoktena kiṃ devi pūrvaṃ vyāvarṇitaṃ maya guror asya prasādena labhyate paramaṃ padam 19.97 pūrvaṃ vyāvarṇitaṃ tubhyam adṛṣṭaguṇalakṣaṇam etat sarvaṃ samākhyātaṃ śāmbhavasya guṇāspadam 19.98 nirācāreṇa mārgeṇa śāmbhavaṃ tu samabhyaset kim abhyāsaḥ punas tasya yasya sarvaṃ puraḥsaram 19.99 yasya sambhavitaṃ śambhum anantaguṇadāyakam yogātmā vai sa sarvatra pūjyate yoginīkule 19.100 yadi śambhuvidher bhaktaḥ saṃsāre viratātmanaḥ sa sādhayati sarvajño dehenānena sarvagaḥ 19.101 na dhyānaṃ na japaḥ pūjā maṇḍalādiprapūjanam nirācāravidhānena dehenānena bhairavi 19.102 ātmānaṃ pūjayen nityaṃ yathālabdhopajīvakaḥ agnivat sarvavarṇeṣu sa śīghraṃ phalabhāg bhavet 19.103 prākṛtām adhamāṃ siddhiṃ madhyamāṃ cottamāṃ ca yām uttamottamatāṃ yānti ṣaḍbhir māsaiḥ kramāt kramāt 19.104 adhikārapadasthena kartavyaṃ vidhipūrvakam gurumaṇḍalakādyaṃ ca pūrvāmnāyaprapūjanam śrīkubjikā uvāca 19.105 śrutaṃ sarvaṃ ca deveśa padārthānāṃ ca nirṇayam kim āmnāyaṃ kathaṃ pūjā etad ācakṣva bhairava 19.106 devyuktaṃ ca vacaḥ śrutvā bhairavo hasitānanaḥ pūjāmnāyam idaṃ sarvaṃ kathyamānaṃ na budhyasi 19.107 dvīpāmnāyas tu prathamo devyāmnāyo dvitīyakaḥ pīṭhāmnāyas tṛtīyas tu siddhāmnāyaś caturthakaḥ 19.108 asyoddhāraṇam ekatra pūjanaṃ tat prakīrtirtam guptadeśe sugandhāḍhye viviktopadravojjhite 19.109 pīṭhāḥ pīṭhādhipāḥ siddhāḥ pīṭhāmbās tatsamīpataḥ pīṭhamadhyagatāṃ devīṃ catuḥsiddhasamanvitām 19.110 maṇḍalottaradigbhāge gurupaṅktiṃ prapūjayet etad āmnāyam ākhyātaṃ kiṃ tu maṇḍalakānvitam 19.111 talahastapramāṇena yonyagre maṇḍalādikam pūjyo 'haṃ maṇḍale tatra navātmānapadākṣaraiḥ 19.112 ānandapadasaṃyuktaṃ śaktibhairavapūrvakam bhairaveti padaṃ paścād vīrādhipatayeti ca 19.113 saṣoḍaśapadair yuktaḥ pūjanīyo 'tra maṇḍale āmnāyamaṇḍalaṃ hy etat samekhalacatuṣkalam 19.114 sarvam etat kramāmnāyaṃ maṇḍalopari maṇḍalam pūjitena bhavaty āsu tat sarvam uditaṃ mayā 19.115 alinā pūritaṃ pātraṃ samayālabdhodakaṃ pṛthak karmakāle prakartavyaṃ pūjānte 'rghanivedanam 19.116 candanair dhūpanaivedyair dadyād ācamanaṃ pṛthak tasmāt kriyākalāpena ārādhanavidhiṃ yajet 19.117 dīpotsavaṃ sanaivedyam alipātraṃ saphalguṣam cakrapūjāvidhir hy evaṃ kuryād ārādhane vidhau 19.118 athavāmnāyam ādhāraṃ divyaughāgamapaddhatim pūjayet sarvabhāvena sarvāmnāyaṃ sa gopayet 19.119 athādyamaṇḍalaṃ yones tadvad asya dine dine kurvantasya parā vyāptiḥ kramoghaṃ sampravartate 19.120 oghādhāram idaṃ divyam āgamaṃ yaḥ paṭhed idam pādukau pūjayitvā tu caturdaśyāṣṭamīṣu ca 19.121 puṣpāvaraṇake divye vastramālyopaśobhite divyagandhasugandhāḍhye dīpamālopaśobhite 19.122 sauvarṇarajatādībhis tāmralohaśilāmṛdā bhaktyā-devaṃ svaśaktyā ca piṣṭadīpān ghṛtānvitān 19.123 naivedyaphalguṣālibhyāṃ puṣpadhūpair anekadhā evaṃ kṛtvā tataḥ paścād vyākhyāne vācane 'pi vā 19.124 gurumaṇḍalakaṃ kuryāt triṣkālaṃ pustakāgrataḥ ahaṃ vai guravas tasya yatrāste cāgamaḥ svayam 19.125 guruvac ca pramantavyaṃ vidyābodhaparaṃ gurum na vinā ca guror vidyā na vidyārahito guruḥ 19.126 yathā gurus tathā vidyā yathā vidyā tathā guruḥ prāptavidyā guroḥ pārśve vidyāprāpte gurutvatā 19.127 evaṃ cāmnāyiko mārgaḥ sarvathā granthato 'rthataḥ vetti siddhaḥ sa me tulyaḥ sāmānyas tatsamo na hi 19.128 eṣa te kauliko mārgaḥ paramārthopadeśataḥ kulaṃ ca kulavidyāṃ ca kulamārgaṃ kulakramam 19.129 catuṣkaṃ yo vijānāti sa bhavet kulanandanaḥ catuṣṭayaṃ samākhyātaṃ pṛccha-m-anyaṃ yathāruci iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate catuṣkanirṇayo nāma ekonaviṃśatimaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 20.1 purā mahyaṃ tvayā deva dvīpāmnāyaḥ pracoditaḥ paramārthopadeśena yathā tv evaṃ vada prabho śrībhairava uvāca 20.2 satyedaṃ sādhu deveśi yat tvayā paripṛcchitam dvīpāmnāyāvatāraṃ tu sugopyaṃ prakaṭāmi te 20.3 ādyakalpāvatāre tu udyānārṇavamadhyataḥ kṛṣṇaraktajanākīrṇaṃ dedīpyārcisamaprabham 20.4 oghasṛṣṭes tu saṃsthānaṃ mātaṅgadvīpam uttamam dvitīye 'tra pare kalpe sindūrāruṇasaprabham 20.5 pītaraktajanākīrṇaṃ brahmaghnaṃ dvīpanāyakam tejaḥsṛṣṭes tu saṃsthānaṃ karālāgnisamaprabham 20.6 tṛtīye dvāpare kalpe kusumbhodakasannibham pītāruṇajanākīrṇaṃ rajasā dvīpam ujjvalam 20.7 krīḍāsṛṣṭes tu saṃsthānaṃ caṇḍogrākṣisamaprabham udyānabhairavāmbhobhiḥ kallolālīsamākulam 20.8 mahākalpe caturthe tu padmarāgasamaprabham śvetaraktajanākīrṇaṃ viśuddhāmoghasampadam 20.9 icchāsṛṣṭes tu saṃsthānam atrodyānaṃ mahāvanam gandhamālyasupuṣpāḍhyaṃ mahocchuṣmopaśobhitam 20.10 pañcame divyakalpe tu candrakoṭisamaprabham candrakāntimayaṃ divyaṃ viśuddhodadhimadhyagam 20.11 kāmānandajanākīrṇaṃ catuḥsṛṣṭipravartakam anekānandasampannaṃ candradvīpaguṇāvṛtam 20.12 caturvarṇaguṇānandaṃ caturvargaphalodayam caturmāyājanātītaṃ caturthāntamṛtātmakam 20.13 jñānakriyām adhiṣṭhānam avyaktāvyaktarūpiṇam sṛṣṭisandoham ānandaṃ candradvīpaguṇāspadam 20.14 pañcadvīpopacāro 'yam upadvīpāny ataḥ śṛṇu catvāry eva sabījāni vyaktiṃ yānti kulādhvare 20.15 upadvīpāruṇaṃ cādyaṃ vāruṇaṃ tu dvitīyakam narasiṃhaṃ tṛtīyaṃ tu lokālokaṃ caturthakam 20.16 dvīpopadvīpasambhūtaṃ sarvam etac carācaram vyaktāvyaktaṃ tu taṃ yasmāt kāraṇaṃ taṃ nigadyate 20.17 pare catvāri dvīpāni catvāry evaṃ parāṇi ca candradvīpaṃ paraṃ tebhyo madhyasthaṃ vyaktikāraṇam 20.18 dvīpasṛṣṭiparānandam udyānārṇavamadhyagam lakṣitavyopadeśena śeṣānyad vistṛtaṃ purā śrīkubjikā uvāca 20.19 dvīpānandaṃ kathaṃ deva kathitaṃ tu mayā śrutam tathāpi me manoglāniḥ kathayasva yathā sphuṭam 20.20 vyāpyavyāpakabhāvena yatsthāne saṃsthitāni tu yasmād utpattisaṃsthānam etat sarvaṃ vada prabho śrībhairava uvāca 20.21 sādhu sādhu mahābhāge sādhu mālini sarvathā pṛcchitaṃ śṛṇu kalyāṇi niravadyaṃ vadāmi te 20.22 ādau ṣoḍaśa pīṭhāni pīṭhe dvīpasamudbhavaḥ tāni dvādaśadhā viddhi ekaikaṃ ca pṛthak pṛthak 20.23 kulacakrasamāyuktaṃ triḥprakāraṃ vilakṣayet pīṭhopapīṭhasaṃyuktaṃ kṣetrasandohalakṣitam 20.24 upakṣetropasandohe dve dve pīṭhasamāvṛte lakṣitavyāni yatnena upāsya guravaṃ priye 20.25 catustriṃśati dvīpāni dvīpasthaṃ tricatuṣṭayam mātarāṇāṃ varārohe ekaikasmin vyavasthitam 20.26 dūrasthāni purasthāni dehasthāni vilakṣayet tair vinā sādhanaṃ siddhir yatnenāpi na jāyate 20.27 itarasya bahisthāni kṣetrasthāni tu sādhake dehasthāni tu tasyaiva kiṃ tv evaṃ hi sa muktibhāk 20.28 kurute yatra saṃsthānaṃ kvacit sādhakapuṅgavaḥ sādhanaṃ mantrayogasya liṅgasaṃsthāpane'pi vā 20.29 pratimā cādhikārārthaṃ jñātvā sthānaṃ samāśrayet anyathā naiva bhuktis tu dvandvadveṣo rujānvitaḥ 20.30 dvīpaṃ dvīpādhipaṃ devyā dvīpanāthasamanvitam pīṭhabhinnakramaṃ jñātvā sidhyate hy avicārataḥ 20.31 kṣetragrāmapurasyaiva pīṭhasya nagarasya vā jñātvā pañcasu saṃsthānaṃ saṃsthānaṃ kārayet tadā 20.32 pañca pañca tathā pañca pañcamāntaṃ kulāntikam calasaumye catuṣkaṃ tu īśvaraikaṃ diśāditaḥ 20.33 pīṭhavyūhavaraṃ madhye dvīpavyūhaṃ bahisthitam puraṃ nāma bhaved yatra tāṃ diśaṃ tu samāśrayet 20.34 asthigūthāvṛtaṃ cāpi doṣair dviṣṭaṃ yathā bhavet tathāpi bhogam āpnoti tatsthānanyāsayogataḥ 20.35 nākṣareṇa bhaven mantraṃ yogaś caiva guṇānvitaḥ akṣareṇāpi mantrasya kiṃ tu tatsthānayogataḥ 20.36 mantrasthāpitaliṅgāni nisphurāṇi yaśasvini dṛśyante sthānahīnāni siddhaiḥ saṃsthāpitāni tu 20.37 sthānavaikalyabhāvena yasyāścaryaṃ kuleśvari svatejodīpitaṃ śambhuṃ kvacid dṛśyati nisphuram 20.38 sarvajñaṃ sarvadaṃ mantram ajasraṃ bhāvapūrvakam sarvadaṃ sarvakālasthaṃ kālarūpāmṛtātmakam 20.39 gopitaṃ sarvatantreṣu dvīpāmnāyena gopitam dvīpākṣaraṃ tathā vāraṃ tithinakṣatrasaṃyutam 20.40 sādhakākṣarasaṃyuktaṃ mantram etat surārcitam pīṭhayuktaṃ prameyena bhidya pīṭhena cetaram 20.41 daśa-m-ekādaśenaiva kūṭasthaṃ vā samekataḥ purasyādyakṣaraṃ vāpi svasthāne kṣobhakṛd bhavet 20.42 sarvasyāpi hi kṣetrasya praveśe japam ārabhet svasthānātmakamantreṇa svasthānena puraṃ viśet 20.43 diśām ālokya japtavyaṃ saptavārāvadhi priye tāvat kṣubhyati tat kṣetraṃ bālavṛddhayuvān api 20.44 sthitir vai yatra mantavyā tatraiva vidhim ācaret sakṛd anyatra coccāraṃ japamānaṃ puraṃ viśet 20.45 tatrānnapānaśayanaṃ kiñcid duḥkhaṃ na jāyate yaḥ punaḥ sarvabhāvena bhaktiyuktaḥ samabhyaset 20.46 dvīpasthānaṃ samāsthāya sveṣṭamantrasya sādhayet tatrāpi tasya siddhīni bhavanty aṣṭavidhā priye 20.47 dvīpādhipam ajānanto varṣapūrṇaśatena vā tathāpi na hi sidhyanti yogād dhyānāc ca mantriṇaḥ 20.48 pīṭhādhipatayaḥ proktāḥ ṣoḍaśaiva varānane tais tu vyāptam idaṃ sarvaṃ catustriṃśāntagocaram 20.49 dvīpādhipatayaḥ proktāś catustriṃśati kevalāḥ pīṭhādhipatibhir yuktāḥ pañcāśa patayas tu te 20.50 ādyantasaṃsthitaṃ bhadre madhye liṅgasya lakṣayet pīṭhagrāmapurasyāpi lakṣayitvā nirākulam 20.51 pālakasyākṣaraṃ yatra yad idaṃ na tad ādimam kasmāt pīṭheṣu adhipāḥ pīṭhabhinnaṃ na pūjayet 20.52 na guruṃ nādimaṃ cāntaṃ na madhyaṃ pīṭhasaṃyutam kevalaṃ yadi labhyeta tadādyaṃ tu surārcite 20.53 liṅgasaṃjñā tu nāmasya sarvato adhipāvṛtam tasmād ekatamaṃ gṛhya liṅgamūlaṃ yad akṣaram 20.54 taṃ tu gṛhya vikalpena madhyāntaṃ varjayet priye evaṃ jñātvā tataḥ siddhir jāyate nirvikalpataḥ 20.55 avijñāya na pūjyetāṃ yas tu kurvīta sādhanam mama tulyās tu kurvanti vighnaṃ vai pālakāḥ priye 20.56 atra sārataraṃ proktaṃ niścayam adhipān prati śrutaṃ devi tvayā sarvaṃ nāma pañcāśakeṣv api 20.57 aghoryāḍāmare tantre sūcito 'py asya nirṇayaḥ saṃsphuṭaṃ sarvabhāvena nirṇītaṃ kubjinīmate śrīkubjikā uvāca 20.58 kathaṃ deva sthitā dehe pīṭhadvīpādhipāśrayam kva sthāne saṃsthitā deva etad ācakṣva niścayam śrībhairava uvāca 20.59 śṛṇu devi yathā dehe pīṭhaiḥ ṣoḍaśabhiḥ śiraḥ āvṛtaṃ vaṃśaguhyāntaṃ dvīpaiḥ kodaṇḍakāvadhim 20.60 grīvādho vāṃśamārgeṇa kandordhvaṃ yāva saṃsthitam pañca dvīpāni deveśi brahmaṇyādhiṣṭhitāni tu 20.61 pañca nābhigatā bhadre māheśyālaṅkṛtās tu te jaṭhare pañca vaiṣṇavyā kaumāry eva hṛdi sthitā 20.62 pañcadvīpānvitā kālī kaṇṭhānte saṃvyavasthitā aindry ākāśapadasthā tu catuṣkaparivāritā 20.63 caturdvīpasamāyuktā cāmuṇḍā tu bhruvottare mahākālī tu kopasthā saṃhārapathavartiṇī 20.64 devyādhiṣṭhānadvīpeṣu yo yatrāntavyavasthitaḥ daṇḍadhārī pracaṇḍaś ca daṃṣṭrālī vajratuṇḍakaḥ 20.65 trijaṭī śaṅkhatuṇḍaś ca kapālī triśiras tathā ete vargādhipāḥ proktā aṣṭau vasumahābalāḥ 20.66 yāṃ diśaṃ saṃsthitās te vai tanmukhas tu prapūjayet sabāhyābhyantaraṃ matvā tato 'sau siddhibhājanaḥ 20.67 eṣa devi samāsena dvīpāmnāyaḥ prakāśitaḥ śeṣo 'nyo vistaro 'py asya kulasāre vadāmy aham 20.68 vijñāna ṛddhisampannaṃ jñānamaṇḍalapūritam tenedaṃ śrīmataṃ proktaṃ bhuktimuktipradāyakam 20.69 jñātena tantrasāreṇa anuṣṭhānaṃ vinā priye bhājano bhuktimuktīnāṃ yady evaṃ gopayet sudhīḥ 20.70 śrīmatena vinā yuktāḥ khaṇḍajñānavimohitāḥ hastyandhavad vibhajyante dṛṣtihīnā yatas tu te 20.71 āgataṃ tu gajaṃ śrutvā andhavṛndena sau vṛtaḥ pucchakarṇāṅghrihastābhyāṃ Pṛṣṭhakukṣodareṣu ca 20.72 yena yatra gajaḥ spṛṣṭas tadbhāvas tena mantritaḥ pucchahastā vadanty evaṃ gajo 'yaṃ cāmarākṛtiḥ 20.73 karṇalagnās tu sūrpeva pādalagnokhalaṃ yathā bhittirūpaṃ tu kukṣisthā pṛṣṭhasthā gṛharūpiṇaḥ 20.74 stambhobhau hastalagnau tu muṣalau dantidantagau evam andhaganā mūḍhā anyonyaṃ spardhayanti te 20.75 anyaiś cakṣuryutais tv evaṃ yudhyamānāḥ parasparam tān dṛṣṭvā hāsyam ārabdhaṃ taṃ śrutvā vismitās tu te 20.76 atha śrutvā mahāhāsyaṃ kimarthaṃ hasitā vayam ūcus tv evākṣiyuktena mā yudhyaivaṃ vimohitāḥ 20.77 dṛṣṭihīnās tv aho tubhyaṃ hastirūpo 'nyathā sthitaḥ hastino 'ṅgāni sarvāṇi yāni spṛṣṭāni tatparaiḥ 20.78 paṭalāntaritā dṛṣṭir gatvā vaidyam upāśrayet yena paśyasi sarvāṅgaṃ śrīkubjaughamahāgajam 20.79 gajo yathāndhavṛndasya tathā jñānaṃ pravartate ājñākramaṃ vinā lokas tatkramaṃ kubjinīmate 20.80 kathitaṃ niravadyaṃ te gajasyāvayavo yathā gajāṅganyāyato yatra dakṣavāmordhvakaulike 20.81 sarvaṃ sampāditaṃ tubhyam ājñānandakulārṇavam idānīṃ śṛṇu kalyāṇi kālacakraṃ yathāsthitam iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate candradvīpāvatāro nāma viṃśatimaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 21.1 lakṣācāramanorūpāḥ śaktayo vīryasaṃsthitāḥ rudraśaktisamāveśās tābhir ātmanibṛṃhaṇam 21.2 śivacaitanyayogena śakticaitanyabṛṃhaṇam śakticaitanyayogena jīvacaitanyabṛṃhaṇam 21.3 jīvacaitanyayogena mantracaitanyabṛṃhaṇam mantracaitanyayogena piṇḍacaitanyabṛṃhaṇam 21.4 piṇḍacaitanyayogena bāhyācārasya bṛṃhaṇam caitanyena vinā sarvam asvatantraṃ śilādivat 21.5 niṣkriyaṃ cetanāhīnaṃ mṛtadehopamaṃ priye agnicaitanyayogena jalam apy atra dāhakam 21.6 tasmāt sarvaprayatnena vidyāvīryacidātmakam dharāmaṇḍalagarbhe tu dvīpadeśāntaraṃ yajet 21.7 dvādaśaivātra yoginyo dvādaśāre prapūjayet karṇikāyāṃ yajed devaṃ śabdarāśiṃ salakṣaṇam 21.8 kumārī siṃhaladvīpaṃ suvarṇaṃ ca tṛtīyakam karṇaprāvaraṇaṃ cānyaṃ svāmukhaṃ deśam uttamam 21.9 kulūtam oḍḍiyānaṃ ca ebhir deśair yajet sudhīḥ jālandharaṃ ca vikhyātam ekapādaṃ tathāparam 21.10 pārasaukulavikhyātaṃ kuśadvīpaṃ ca śālmalī parṇadvīpaṃ kumārākhyaṃ yavadvīpaṃ tathāparam 21.11 deśaṃ tu kāmarūpākhyaṃ puṣkaradvīpam eva ca aparaṃ kaṭāhadvīpaṃ cīnadeśam ataḥ param 21.12 candradvīpaṃ janadvīpaṃ ratnadvīpaṃ suśobhanam rasadvīpaṃ ca gomedaṃ garbhodaṃ sūryadvīpakam 21.13 āsavadvīpaṃ vikhyātaṃ marudeśasamanvitam vasantaṃ mahāsaradvīpam amṛtadvīpam eva ca 21.14 dvīpam ānandagandharvau agnidvīpaṃ mahāvanam aṅgāradvīpaparyantaṃ nagnadvīpāvasānagam 21.15 eṣāṃ dvīpādhipānāṃ ca nāmaṃ vakṣyāmi tac chṛṇu kṣetrapālā mahāraudrā rakṣāṃ kurvanti sādhake 21.16 vidrumo gastinaś caṇḍas tathā yakṣo gaṇādhipaḥ mahābhṛgur jayo nāma mahājihvas tu vikramaḥ 21.17 dhvāṅkṣaś ca jayabhadraś ca pīṭhe pīṭhe samāsate mahādivyo dadhīciś ca kumārīśas tathāparaḥ 21.18 mahādhaṃṣṭraḥ karālīśaḥ śrutīdharo nigadyate mahādhvāṅkṣo mahānandī sugandhī ca gopālakaḥ 21.19 puṣpadanto dhanāḍhyaś ca vipulo nandakārakaḥ śukro viḍālo dvāv etau śukāruṇaśubhānanau 21.20 ratipriyasurapriyau dvau citrāṅgasudurjayau rasano viḍālaḥ pradyumnaḥ kṣetrapālāḥ kulakrame 21.21 manoharā rūpiṇī devī citrā citrarathā tathā citrāṅgī citrarekhā ca vicitrā citranā śubhā 21.22 citrākṣī citrarūpā ca subhadrā kāmadā śubhā kakārasya imā devyaḥ kanyadvīpādhikariṇī[ḥ ] 21.23 kṣetrapālo mahāviṣṇuś cakrahasto mahābalaḥ krūrā ca piṅgalā caiva khaḍgikā lampaṭā satī 21.24 daṃṣṭrālī rākṣasī dhvāṅkṣī lolupā lohitāmukhī bahvāśī ca virūpā ca lampaṭā āmiṣapriyā 21.25 khakārasya imā devyaḥ siṃhaladvīpam āśritāḥ kṣetrapālo mahāyogī agastiś ca mahā-ṛṣiḥ 21.26 suprakīrṇā prakīrṇā ca lambā lambamukhī tathā lamboṣṭhī dīrghadaṃṣṭrā ca lambajā prāṇahāmukhī 21.27 gajakarṇā sukarṇā ca mahākālī subhīṣaṇā vātavegā ravā ghorā gakāre devatāḥ sthitāḥ 21.28 svarṇadvīpādhikāriṇyaś caṇḍanātho mahābalaḥ ghanaravā ghoraghoṣā mahāghoṣātighoṣikā 21.29 ghaṇṭā ghaṇṭeśvarī ghorā mahāghaṇṭā sughaṇṭikā atighaṇṭātighorā ca kalakalāraveti ca 21.30 ghakāre devatā hy etāḥ karṇāprāvṛtamaṇḍale yakṣarājā mahādevaḥ kṣetrapālo mahābalaḥ 21.31 vibhūtir bhogadā kāntiḥ khaḍginī padminī tathā gāndhāri yogamātā ca sudhārā paramojjvalā 21.32 sehārī māṃsahārī ca prāṇahārī balāpahā ṛcchikā gṛdhratuṇḍī ca revatī raṅgisaṃjñikā 21.33 ṅakāre devatā hy etāḥ svāmukhe maṇḍale sthitāḥ rājyaṃ pālayate deśe kavarge uttarāpathe 21.34 kṣetrapālo gaṇapati rakṣāṃ kurvanti sādhake caṇḍā caṇḍamukhī caṇḍā caṇḍavegā mahāravā 21.35 bhṛkuṭī caṇḍavīryā ca caṇḍabhrū caṇḍanāyikā cañcalā calavegā ca calajihvā caleśvarī 21.36 cakāre devatā hy etāḥ kṣetrapālo mahājayaḥ kulūtadeśavāsinyo rakṣāṃ kurvanti sādhake 21.37 kālarātrī ca vetālī kaṅkālī ca karaṅkiṇī kiṅkiṇī caṇḍaghoṣā ca aṭṭahāsā mahāravā 21.38 caṇḍamātaṅgī caṇḍālī sūkarī kukkuṭī tathā gandhārī ḍombī campākṣī chakāre devatāḥ smṛtāḥ 21.39 nāyikā oḍḍiyāne tu kṣetrapālo mahābhṛguḥ jvalinī jvālinī caiva mahājvālāvatī prabhā 21.40 tejā tejavatī vahniḥ sutejā nirmalojjvalā jvālāvatī karālī ca visphuliṅgā śikhāśikhī 21.41 jakāre devatā rājñaḥ sarvasattvavaśaṅkarī[ḥ] jālandhare ca deveśe kṣetrapālo mahājihvaḥ 21.42 subhadrā bhīmabhadrā ca bhadrā caiva śubhānanā bhīmā bhīmavatī kāntī kaṅkālī ca karālinī 21.43 bhadrakālī sukālī ca vikaṭā kaṅkaṭeti ca cārvākī lampaṭī caiva jhakāre devatāḥ smṛtāḥ 21.44 maṇḍale ekapāde tu mahāmāyā balotkaṭāḥ citraseno mahāvīraḥ kṣetrapālo mahābhayaḥ 21.45 subhaṭodbhaṭā vikaṭā kuṭilā caiva kaṅkaṭā vīramātā suvīrā ca khaḍginī śūlinī kharā 21.46 chucchundarī viḍālī ca ñakāre devatāgaṇāḥ pārase tu mahādevyo adhikāraṃ prakurvate 21.47 dhvāṅkṣo nāmeti vikhyātaḥ kṣetrapālo bhayānakaḥ rājā dakṣiṇadeśe tu cavarge ca kramīśvarī 21.48 mṛgā ca śaśirekhā ca hariṇī rohiṇī tathā amṛtodbhavā parṇajīvī jīvarakṣā sujīvikā 21.49 hariṇākṣī sujīvā ca candrodayāmṛtodbhavā ṭakāre devatā hy etāḥ kuśadvīpe vyavasthitāḥ 21.50 kṣetrapālo jayabhadraḥ kuśadvīpaprapālakaḥ vyomanī vyomarūpā ca vyomavyāpī śubhodayā 21.51 grahacārī sucārī ca viṣahārī viṣāntikā jṛmbhodyānā ca phetkārī devakī durjayā mahā 21.52 ṭhakāre devatāḥ pūjyāḥ śālmalīdvīpam āśritāḥ kṣetrapālo mahādivyaḥ kapālahasto mahābalaḥ 21.53 cañcalā capalā caṇḍā ḍamarī ḍāmarī śubhā ḍiṇḍinī muṇḍinī muṇḍā śākinī ḍākinīti ca 21.54 kartanī kākinī devī haṭṭakī ḍākinī mahā ḍakāre devatā hy etāś cīnadvīpe vyavasthitāḥ 21.55 dadhīciḥ kṣetrapālas tu tatra deśe prapūjayet yamadaṃṣṭrā mahādaṃṣṭrā antramālā karālikā 21.56 vikarālā karālinyā tālajaṅghā sujaṅghikā lohajaṅghātijaṅghā ca mahāvegātivegagā 21.57 vajraśaṅkhī naṭī caiva balā caiva tathāparā ḍhakāre devatā nāma kumārīdvīpam āśritāḥ 21.58 kṣetrapālaḥ kumārīśo rakṣapālas tathaiva ca balā cātibalā caiva ajitā cāparājitā 21.59 jayā ca vijayā devī jṛmbhanī stambhanī tathā andhanī mohanī māyā nigaḍā kīlanī tathā 21.60 yavadvīpe sthitā devya adhikāraṃ prakurvate mahādaṃṣṭras tu vikhyātaḥ kṣetrapālo mahābalaḥ 21.61 ṇakāre devatā hy etāḥ kāmarūpanivāsitāḥ danturā raudrabhāṣā ca abhramāla kulāsubhā 21.62 calajihvāgraṇetrā ca ruru[r] hūṃkārikā tathā khādakā rūpanāma ca saṃhārī ca kṣayāntikā 21.63 kaṇḍanī peṣaṇī caiva mahāgrāsī kṛtāntikā takāre devatāḥ khyātāḥ puṣkaradvīpam āśritāḥ 21.64 nāyakā devatā nāma kṣetrapālaḥ śrutīdharaḥ ḍambhakī ḍimbhiḍimbhā ca kaivartarajalehikā 21.65 dravaṇī drāvaṇī kṣobhā plavanī plāvanīti ca madotkaṭā madakṣobhā madavāhā mahābalā 21.66 kāmasandīpanī devī atirūpā manoharā thakāre devatā nāma saṃsthitā[ḥ ] paratīrake 21.67 kṣetrapālo mahādhvāṅkṣaḥ khaḍgahasto mahābalaḥ aruṇā ghoṣadevī ca revatī ghoradāyikā 21.68 stambhanī ghorarakṣā ca ghorarūpā ca ghoriṇī ghoraghoratarāghorā ghorā vikaṭanāyikā (em.; ghorā ghoratarāghorā 'tighorā vikaṭanāyikā Ed.) 21.69 vānarī kroṣṭakī caiva surāsavamadhupriyā dakāre devatā rājāś cīnadeśe suvāsitāḥ 21.70 kṣetrapālo mahānandī śūlahasto mahābalaḥ bhīmarāvā surāvā ca saṃstārī savarākṣikā 21.71 stambhanī roṣaṇī raudrā rudravatyā chalāpahā mahāśaktiḥ kṣāntiśīlā vajratuṇḍī vṛkodarī 21.72 dhakāre devatā hy etāḥ pūjanīyāḥ sadā budhaiḥ kṣetrapālaḥ sugandhī ca gandharvo vīṇahastakaḥ 21.73 candradvīpe suvāsinyo ārtānām ārtināśanī[ḥ] kalanī kṛntanī kālī kālasaṃvartanī kalā 21.74 anteṣṭhī ca pratiṣṭhā ca śāntipuṣṭikarī tathā jayā dhṛtikarī saumyā kāmadā śubhadānanā 21.75 sutejā kāmamatikā nakāre devatāḥ śubhāḥ janadvīparatā nityaṃ sādhakānāṃ tu vatsalāḥ 21.76 kṣetrapālas tu gopālo dharmajñaḥ satyavādinaḥ dharmā dharmavatī śīlā pāpahā dharmavardhanī 21.77 dharmarakṣitavārtā ca dharmādharmavatīti ca dharmakartā dharmapriyā dharmasandīpanīti ca 21.78 pakāre devatā rājā ratnadvīpārṇave sthitāḥ kṣetrapālo mahākāyas tasmin deśe ' dhipo mahān / 21.79 sumatir durmatir medhā vimalā manavikāśinī śuddhir buddhir matiḥ kāntir balotsāhanavardhanī 21.80 balā cātibalā caiva prāṇavṛddhikarī parā nirlepā nirghṛṇā māyā sarvapāpakṣayaṅkarī 21.81 phakāre devatā rājā saradvīpe suvāsinaḥ puṣpadantas tu vikhyātaḥ kṣetrapālo mahābalaḥ 21.82 raktā caiva viraktā ca udvegā śokavardhanī kāmatṛṣṇā kṣudhā mohā nidrālasabhayā jarā 21.83 sukṛṣṇā rodanī kuṣmā malāṅgī śiśunāśanī bakāre devatā rājā hy etā gomedamaṇḍale 21.84 dhanado nāma vikhyātaḥ kṣetrapālo mahāyaśaḥ tṛṣṇā ca kāmadā bhogā nirduḥkhā sukhadā tathā 21.85 ānandā ca sunandā ca mahānandā śubhaṅkarī vītarāgā mahotsāhā jitarāgā manoramā 21.86 bhakāre devatā hy etā madhye garbhodamaṇḍale vipulo nāma vikhyātaḥ kṣetrapālo mahābalaḥ 21.87 manonmanī manaḥkṣobhā madonmattā madākulā madā gajamadā nāma kāmānandasuvihvalā 21.88 mahāvegā suvegā ca mahāvegā kṣaṇāpahā kramaṇī caiva nāmā ca krāmaṇī ca tathāparā 21.89 sūryadvīpe mahāyogī[ḥ ] sarvāḥ kanakapiṅgalāḥ makārasya imā devyo rājā adhipatir mahān 21.90 ānando nāma vikhyātaḥ kṣetrapālaḥ sadā sthitaḥ hayavegā suvegā ca ativegavatī mahā 21.91 cakravegā viruddhā ca calacittavatī matī rodanī kṣodanī bālā 'tiroṣā kalahapriyā 21.92 vidrutā trāsanī devī manovegā ca cañcalā yakāre devatā rājā āsavadvīpasaṃsthitāḥ 21.93 śukro nāmeti vikhyātaḥ kṣetrapālo mahābalaḥ vidyujjihvā mahājihvā śṛṅgāṭā kuṭilā sphuṭā 21.94 jvālā caiva sujvālā ca mahājvālā tathaiva ca jvālāvatī visphuliṅgā jvālābhasmakṣayāntakā 21.95 rakāramadhyagā devyo marudeśādhipo mahān viḍālaḥ kṣetrapālaś ca mahābalaparākramaḥ 21.96 ullekhā ca patākā ca bhogā bhogavatī mahā mahābhogātibhogā ca bhogāḍhyā bhogapāragā 21.97 ṛddhir vṛddhir dhṛtiḥ kāntir lakāre devatāḥ śubhāḥ vasantadvīpavāsinyaḥ kṣetrapālaś ca kāruṇī 21.98 variṣṭhā ca parā divyā amṛtā tu phalāśinī hariṇākṣī suvarṇā ca kanakareṇupiñjarā 21.99 ratnā ca ratnadvīpā ca sudvīpā ratnamālinī ratnaśobhā mahāśobhā romaśobhā parādyutiḥ 21.100 vakāre devatā hy etāḥ saradvīpādhivāsitā[ḥ] kṣetrapālas tu vikhyātaḥ śubhānano balotkaṭaḥ 21.101 savarī barbarī gṛdhrī ghaṇṭakarṇā kharānanā hayagrīvā ca jaṅghā ca sarvagrāsā kṛtāntakā 21.102 sarvāśī ca mahābhakṣā mahādaṃṣṭrātirauravā śakāre devatā nāma kathitāś ca mahāyaśāḥ 21.103 amṛtāsavadvīpe ca kṣetrapālo ratipriyaḥ rāgā rāgavatī krodhā mahābhogā ca rauravā 21.104 kruddhanī roṣaṇī kalahā kalakālī kalāntikā durbhedyā durbhaṭā caiva dumirīkṣā subhīṣaṇā 21.105 yamāntakā kalī nāma ṣakāre devatāḥ śubhāḥ ānandadvīpavāsinyo devyo akṣayayauvanāḥ 21.106 devaś ca kṣetrapālo 'tra surāsavavarapriyaḥ naṭī nāṭī kunāṭī ca vāṭakī hāṭakī viṭī 21.107 kaṅkaṭā vikaṭā caiva subhaṭā ca bhaṭodbhavā sakāre devatā nāma gāndharvadvīpavāsinaḥ 21.108 vīṇāvaṃśaratā devī nodaṃ gandharvakinnaraiḥ citrāṅgaḥ kṣetrapālaś ca merūrdhvavalaye sthitaḥ 21.109 nādākṣī nādarūpā ca sarvākārī gamāgamā antacārī sucārī ca ūrdhvanādī suvāhinī 21.110 saṃyogā ca viyogā ca haṃsākhyā ca visālinī aṅgāradvīpavāsinyo hakārākṣarasambhavāḥ 21.111 viḍālo nāma vikhyātaḥ kṣetrapālo mahābalaḥ sarvagrāsī kṛtāntī ca pavanī pāvanī tathā 21.112 bhedanī chedanī caiva sarvakārī kṣudhāśanī ucchuṣmā devagāndhārī bhasmāntā vaḍavānalā 21.113 bahvāśī agnidvīpā ca kṣamā kṣemakarī parā kṣakāre devatā hy etā nagnadvīparatāḥ priye 21.114 pradyumnaḥ kṣetrapālaś ca mahābalaparākramaḥ iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate dvīpāmnāyo nāma ekaviṃśatimaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 22.1 śrutā deva mahāvyāptiḥ samastavyastavistarāt idānīṃ śrotum icchāmi tvatsakāśān manodbhavām 22.2 aparāṃ dehajair bhinnāṃ śabdarāśiṃ sabhairavam śrībhairava uvāca 22.3 sādhu bhadre punaḥ sādhu mahāvastuprabodhake tad ahaṃ sampravakṣyāmi siddhakaulaṃ mahātape mahākalpāntasaṃhāre mahāpralayam adbhutam 22.4 sūryakoṭikarābhāsaṃ vidyucchaṭalatākulam kālāgniśikharāṭopaṃ śūlajvālormisaṅkulam 22.5 visphuliṅgajvalantaughair mahājvālārcivartulam jvālāmālākulojjvālaiḥ karālair bhīmabhīṣaṇaiḥ 22.6 svargapātālabhūrlokair antarīkṣair diśo daśa maccharīre samutpannā mahākrodhasamudbhavā 22.7 akārādikṣakārāntā ekaikākṣarabheditā bhairavāvalinī devī vilomena samuddharet 22.8 tad ahaṃ sampravakṣyāmi śṛṇu kubji mahādhipe kṣa ha sa āditaḥ kṛtvā akārāntena sampuṭam 22.8A kṣa krodhāvali a ananta ajara bhairava ha haṃsāvali ā mahānanda āpakumbha bhairava sa ānandāvali i pracaṇḍa iḍācāra bhairava ṣa garbhāvali ī ḍāmara indramūrti bhairava śa saṃhārāvali u udyāna ulkāsya bhairava va amṛtāvali ū vasanta ūṣmāda bhairava la vipulāvali ṛ ṛpudarpa ṛpusūdana bhairava ra kālāntakāvali R̥ kṛtānta R̥mukta bhairava ya pracaṇḍāvali ḷ prasanna ḷptakāya bhairava ma mahāmohāvali L̥ mahāmāyā L̥pāda bhairava bha bhūtabhayāvali e raudra ekadaṃṣṭra bhairava ba vaḍavāmukhāvali ai mahādaṃṣṭra airāvata bhairava pha lampaṭāvali o kaṅkāla oghāmbu bhairava pa pavanāvali au anaṅga auṣadhīghna bhairava na kusumāvali aṃ svacchanda aṃjana bhairava dha vipulāvali aḥ manmatha aḥhvakāyabhairava da suratāvali ka unmatta kambala bhairava tha kūrmāvali kha meghanāda kharuṣānana bhairava ta tvaritāvali ga karāla gomukha bhairava ṇa mandarāvali gha vikarāla ghaṇṭāla bhairava ḍha khaṭvāṅgāvali ṅa mahābala ṅaṇanāntabhairava ḍa candrāvali ca asitāṅga caṇḍadhāra bhairava ṭha vajrāvali cha ulka chaṭāṭopa bhairava ṭa manthāvali ja ekapāda jaṭālākṣa bhairava ña kāntāvali jha kapāla jhaṅkīśa bhairava jha ambikāvali ña vyoma ñabhaṭeśvara bhairava ja bhedakāvali ṭa vetāla ṭaṅkapāṇi bhairava cha kṛtāntāvali ṭha āmardaka ṭhānubandha bhairava ca caturbhujāvali ḍa mahāsāha ḍāmara bhairava ṅa yogāvali ḍha ruru ḍhaḍhṛkarṇa bhairava gha bhūtāvali ṇa bhuvana ṇatīkānta bhairava ga abhayāvali ta vibhūti taḍidbhāsvara bhairava kha carcakāvali tha ūrdhvasepha thavira bhairava ka bhasmāntakāvali da krūra dantura bhairava aḥ sṛṣṭikāvali dha lohita dhanada bhairava aṃ vijayāvali na lampaṭa nāgakarṇa bhairava au brahmāvali pa carcaka pracaṇḍa bhairava o sadyojātāvali pha ....... phetkāra bhairava ai phetkārāvali ba acintya vīrasiṃha bhairava e karṇamoṭāvali bha mahādevāṅga bhṛkuṭi bhairava L̥ mahāmohāvali ma mahākālāgni meghabhāsura bhairava ḷ mahāmāyāvali ya mārtaṇḍa yugānta bhairava R̥ gāndhārāvali ra prāṇa raurava bhairava ṛ puṣpāvali la ananta lamboṣṭha bhairava ū śabdāvali va ucchuṣma vasala bhairava u mahāghoṣāvali śa mahāyaśa śukatuṇḍa bhairava ī sūkṣmāvali ṣa mahodyāna ṣaṭālākṣa bhairava vidyāvali sa amṛta sunāsa bhairava ā vyāpakāvali ha śubhaṅkara hūhūka bhairava a mahāmāyāvali kṣa pralayāntaka kṣayānta bhairava 22.9 eṣa krodho mahādevi mama hṛdayaniḥsṛtaḥ pañcāśabhairavopetā mālinyā saha saṃyutā 22.10 anena nyāsamātreṇa sakalīkṛtavigrahaḥ cintayed deham ātmānam uktalakṣaṇasaṃyutam 22.11 saṃharantaṃ jagat sarvam chindantaṃ pāśapañjaram nirdahantaṃ jagat sarvam bhasmakūṭaṃ vicintayet 22.12 akārādikṣakārāntaṃ paśudehe vicintayet adhomukhordhvapādāntaṃ saṃhārānalamadhyagam 22.13 saṃvartānaladahyantaṃ caturdaśaviyojitam tadbījaṃ sampravakṣyāmi mahākrodhasya bhairavi 22.14 mantrasāraṃ varārohe śṛṇu tvaṃ bhāvitātmanā 22.14A oṃ hūṃ kṣaḥ hūṃ phaṭ hrīṃ chrīṃ kṣaḥ ślīṃ phreṃ hrūṃ hūṃ hūṃ phaṭ krodhahṛdayānujā devī mahābhairava-m-abravīt 22.15 kujākhyamantram uccārya trailokyam api saṃharet kailāsam api pātayed vācāsiddhiḥ pravartate 22.16 ekaikākṣarasambhinnām uddharāmi parāparām akārādikṣakārāntaṃ nāmaṃ vakṣyāmi pārvati 22.16A a anantāvali kṣa gaganavīra ā pralayāntakāvali ha bhuvanavīra anantaśaktyāvali sa vijayavīra ī haṃsāvali ṣa ajayavīra u mohāvali śa mahā-ajayavīra ū kriyāśaktyāvali va aṅkuravīra ṛ bṛhodarāvali la saṃhāravīra R̥ ripumardakāvali ra kumāravīra ḷ vidyāśaktyāvali ya mahāyaśavīra L̥ icchāvali ma mahāsāhasavīra e ratnāvali bha pracaṇḍavīra ai vijñānaśaktyāvali ba mahārṇavavīra o lohitāvali pha mahāmaravīra au ulkāvali pa mahādambhakavīra aṃ lolupāvali na carcikavīra aḥ barbarāvali dha pramathavīra ka pavanāvali da kanakavīra kha lampaṭāvali tha kharodakavīra ga mātāvali ta garuḍavīra gha raudrāvali ṇa meghanādavīra ṅa sarvabhakṣāvali ḍha mahāgarjanavīra ca jyeṣṭhāvali ḍa carvakavīra cha ambikāvali ṭha chedakavīra ja vedāvali ṭa triśikhavīra jha krodhāvali ña mārīcivīra ña brahmaghoṣāvali jha vidhānavīra ṭa sarvavīrāvali ja vikaṭavīra ṭha vajrakāvali cha vasantakavīra ḍa kanyāvali ca abhayavīra ḍha prasannāvali ṅa vipakṣavīra ṇa mahākrodhāvali gha mahābalivīra ta ḍāmarāvali ga kaṭaṅkaṭavīra tha mahādaṃṣṭrāvali kha ḍamarukavīra da ādhārāvali ka dharmavīra dha āsannāvali aḥ mahātibalavīra na ujjvalāvali aṃ sarvavīra pa sāgarāvali au mahākāyavīra pha tribhuvanāvali o varalāmukhavīra ba valayāvali ai bhasmāntakavīra bha nidrāvali e durjayavīra ma sandhyāvali L̥ mahāvetālavīra ya candravīṇāvali ḷ mahārauravavīra ra manmathāvali R̥ mahādurdharavīra la vyomāvali ṛ mahābhogavīra va ūṣmāvali ū vajravīra śa sitāvali u kālāgnivīra ṣa mahāmāyāvali ī sarvalokavīra sa sarvadevatāvali i mahānādavīra ha yogāvali ā parāparavīra kṣa anantākhyāvali a mahākṣayāntavīra 22.17 athāparā parā khyātā mahāmāyā parāparā mantragarbhā mahādevī viśrutā bhuvanatraye 22.17A yryauṃ rryauṃ lryauṃ vryauṃ śryauṃ ṣryauṃ sryauṃ hryauṃ kṣryauṃ kāmākhyasya hsryauṃ pūrṇagiri smryauṃ oḍḍiyāna kṣmryauṃ jālandhara / śrī hā ka ḍo ka śrī kāmarivāḍī śrī devavāḍī śrīṃ hrīṃ amṛtavidye putraṃ dehi āyuṃ dehi yaśaṃ dehi // śrīkubjikā uvāca // 22.18 pramādāllopam āyāte siddhe samayamaṇḍale sādhakasya bhaved glāniḥ kliṣṭo vighnaiḥ prabādhyate 22.19 kā gatis tasya deveśa kathaṃ śuddhim avāpnuyāt tam ācakṣasva sarvajña samayaghnaḥ śudhyate yathā śrībhairava uvāca 22.20 aṭṭahāsāditaḥ kṛtvā rājagṛham apaścimam āyudhaiḥ sahitāṃ devīṃ kṣetrapālasamanvitām 22.21 kṣetropakṣetrasandohaiḥ sevanān nirmalo bhavet athāśaktaḥ pramādī vā pīṭhasaṅkīrtanāt priye 22.22 samyak śuddhim avāpnoti prātar utthāya yaḥ paṭhet tad ahaṃ sampravakṣyāmi samayānāṃ viśuddhaye 22.23 aṭṭahāse kadambasthāṃ saumyāsyāṃ vajradhāriṇīm mahāghaṇṭasamopetāṃ praṇamāmi sivaṅkarīm 22.24 caritrāyāṃ karañjasthāṃ kṛṣṇākhyāṃ śaktidhāriṇīm mahābalasamopetāṃ praṇamāmi susiddhidām 22.25 agnikena samopetāṃ daṇḍahastāṃ nagaukasām kolāgirye mahālakṣmīṃ naumi lakṣmīvivardhanīm 22.26 jvālāmukhīṃ śrījayantyāṃ nimbasthāṃ khaḍgadhāriṇīm mahāpretasamopetāṃ naumi sarvārthasiddhidām 22.27 aśvatthasthāṃ mahāmāyām ujjainyāṃ pāśadhāriṇīm mahākālasamopetāṃ naumi sarvārthasiddhidām 22.28 uḍumbaratalāvasthāṃ vāyuvegāṃ dhvajāyudhām prayāge pavanopetāṃ naumi śatruvināśanīm 22.29 vārāṇasyāṃ tu tālasthām ūrdhvakeśīṃ gadāyudhām praṇamya śirasā devīṃ śāṅkarīṃ śāṅkarānvitām 22.30 karṇamoṭīṃ vaṭasthāṃ tu saśūlāṃ hetukānvitām śrīkoṭe śrīpadāṃ naumi rājyasampadadāyinīm 22.31 virajāyāmbikadevīṃ mudrāpaṭṭiśadhāriṇīm analena samopetāṃ praṇamāmi jayāvahām 22.32 airuḍyām agnivaktrāṃ tu vajraśaktidharāṃ śubhām ghaṇṭāravasamopetāṃ namāmi ripunāśanīm 22.33 muṣalāyudhahastāṃ tu mahājaṅghasamanvitām namāmi śatrubhaṅgārthe piṅgākṣīṃ hastināpure 22.34 elāpure kharāsyāṃ tu pāśahastāṃ mahābalām gajakarṇasamopetāṃ naumi duṣṭapramardanīm 22.35 kāśmaryāṃ caiva gokarṇāṃ mudrālakuṭadhāriṇīm taḍijjaṅghasamopetāṃ namāmi ripumardanīm 22.36 karālena samopetāṃ namāmyaṅkuśadhāriṇīm kramaṇīṃ marudeśe tu trailokyākṛṣṭikārikām 22.37 romajaṅghasamopetāṃ nagare tu halāyudhām caitrakacchanivāsāṃ tu namāmi dhanasiddhaye 22.38 kumbhakena samopetāṃ khaṭvāṅgakarabhūṣitām namāmi pāpaśuddhyarthaṃ cāmuṇḍām puṇḍravardhane 22.39 parastīre prasannāsyāṃ vajraśṛṅkhaladhāriṇīm namāmi trijaṭopetāṃ bhedastambhanakārikām 22.40 pṛṣṭhāpure vidyunmukhīṃ daṇḍaśaktyāyudhodyatām namāmi ghanaravopetāṃ bhedajṛmbhanakārikām 22.41 ulkāmukhasamopetāṃ kuhudyāṃ tu mahābalām mudrālakuṭadhāriṇyāṃ naumi duṣṭāṅgabhañjanīm 22.42 piśitāśasamopetāṃ naumi kaṭṭārikodyatām sopāre agnivaktrāṃ tu amitrapaśudāriṇīm 22.43 kṣīrike lokamātāṃ tu khaḍgahastāṃ namāmy aham mahāmerusamopetāṃ mahatārtinikṛntanīm 22.44 vajrāyudhadharāṃ saumyāṃ bhīmānanasamanvitām stambhākṛṣṭikarīṃ devīṃ māyāpuryāṃ tu kampinīm 22.45 mahākrodhasamopetāṃ pūtanāmrātikeśvare gadāhastāyudhāṃ naumi tāḍanākṛṣṭikārikām 22.46 rājagṛhe bhagnanāsāṃ mahākarṇasamanvitām vajraśaktidharāṃ naumi aśeṣaphaladāyikām 22.47 kṣetropakṣetrasandohe sthitabhūcakramātarām kṣetrapālasamopetāṃ kīrtayed yaḥ samāhitaḥ 22.48 prātar utthāya mantrajñaḥ svapnakāle 'thavā sudhīḥ yukto 'pi pātakair ghorair mātR̥ṇāṃ sammato bhavet 22.49 mātṛhā pitṛhā caiva brahmaghna goghna eva ca vīradravyāpahārī ca pramādāt samayacyutaḥ 22.50 mantrācāravilupto 'pi pīṭhasaṅkīrtanāt priye pāpakañcukam utsṛjya naiva paśyati durgatim 22.51 yaḥ punaḥ śuddhabhāvātmā triṣkālaṃ parivartayet prāpnoti cintitān kāmān strīṇāṃ bhavati vallabhaḥ 22.52 kuṇḍe 'tha maṇḍale vātha pratimāyāṃ paṭe 'pi vā liṅge dakṣiṇamūrtau vā jalamadhye gato 'pi vā 22.53 triṣkālam ekakālaṃ vā yaḥ paṭhed yas tu bhāvitaḥ viṣaśastraja1āgnibhyo vyādhibhūtagrahair api 22.54 ajitaḥ suciraṃ kālaṃ jāyate nirupadravaḥ mahābhaye samutpanne kapilāgomayena tu 22.55 caturdikṣu caturviṃśa kārayen maṇḍalāni tu pūrvam uttarataś caiva vāruṇyāṃ dakṣiṇena tu 22.56 ṣaṭkaṃ ṣaṭkaṃ tu kartavyaṃ tatra pūjya krameṇa tu śmaśānakalpavṛkṣe tu yoginyaḥ kṣetrapās tathā 22.57 pūrve tu śvetapuṣpais tu dakṣiṇe pītapuṣpakaiḥ paścime raktapuṣpais tu uttare kṛṣṇapuṣpakaiḥ 22.58 sāyudhān śvetapuṣpais tu gandhair dhūpair manoramaiḥ madhye tu kalaśaṃ sthāpya divyatoyapariplutam 22.59 caturviṃśati dīpāṃś ca sthāne sthāne pradāpayet caturviṃśati pīṭhāṃś ca krameṇa parivartayet 22.60 ahorātroṣito bhūtvā niśām ekāṃ suyantritaḥ prabhāte vimale mantrī vīrabhojyaṃ tu kārayet 22.46 rājagṛhe bhagnanāsāṃ mahākarṇasamanvitām vajraśaktidharāṃ naumi aśeṣaphaladāyikām 22.47 kṣetropakṣetrasandohe sthitabhūcakramātarām kṣetrapālasamopetāṃ kīrtayed yaḥ samāhitaḥ 22.48 prātar utthāya mantrajñaḥ svapnakāle 'thavā sudhīḥ yukto 'pi pātakair ghorair mātR̥ṇāṃ sammato bhavet 22.49 mātṛhā pitṛhā caiva brahmaghna goghna eva ca vīradravyāpahārī ca pramādāt samayacyutaḥ 22.50 mantrācāravilupto 'pi pīṭhasaṅkīrtanāt priye pāpakañcukam utsṛjya naiva paśyati durgatim 22.51 yaḥ punaḥ śuddhabhāvātmā triṣkālaṃ parivartayet prāpnoti cintitān kāmān strīṇāṃ bhavati vallabhaḥ 22.52 kuṇḍe 'tha maṇḍale vātha pratimāyāṃ paṭe 'pi vā liṅge dakṣiṇamūrtau vā jalamadhye gato 'pi vā 22.53 triṣkālam ekakālaṃ vā yaḥ paṭhed yas tu bhāvitaḥ viṣaśastraja1āgnibhyo vyādhibhūtagrahair api 22.54 ajitaḥ suciraṃ kālaṃ jāyate nirupadravaḥ mahābhaye samutpanne kapilāgomayena tu 22.55 caturdikṣu caturviṃśa kārayen maṇḍalāni tu pūrvam uttarataś caiva vāruṇyāṃ dakṣiṇena tu 22.56 ṣaṭkaṃ ṣaṭkaṃ tu kartavyaṃ tatra pūjya krameṇa tu śmaśānakalpavṛkṣe tu yoginyaḥ kṣetrapās tathā 22.57 pūrve tu śvetapuṣpais tu dakṣiṇe pītapuṣpakaiḥ paścime raktapuṣpais tu uttare kṛṣṇapuṣpakaiḥ 22.58 sāyudhān śvetapuṣpais tu gandhair dhūpair manoramaiḥ madhye tu kalaśaṃ sthāpya divyatoyapariplutam 22.59 caturviṃśati dīpāṃś ca sthāne sthāne pradāpayet caturviṃśati pīṭhāṃś ca krameṇa parivartayet 22.60 ahorātroṣito bhūtvā niśām ekāṃ suyantritaḥ prabhāte vimale mantrī vīrabhojyaṃ tu kārayet 22.61 tataḥ kṣamāpayet pīṭhān praṇipatya punaḥ punaḥ nirvighnas tu tato mantrī kṣipraṃ bhavati siddhibhāk 22.62 upasargagrahādibhyaḥ kṣayakuṣṭhajvarādibhiḥ mucyate sarvarogaiś ca dhanavān api jāyate 22.63 kanyā manepsitān kāmān labhate cābhiṣekataḥ putrārthī labhate putrān kāmukaḥ subhago bhavet 22.64 vidyārthī labhate vidyāṃ vaṇig vai lābham aśnute mantrārādhanaśīlaś ca jāyate nirupadravaḥ 22.65 yogābhyāsarato nityaṃ prāpya siddhiṃ paraṃ yayau dvīpāmnāyaprasaṅgena sarvam etat prakāśitam 22.66 samastavyastavyāptis tu kṣetropakṣetrasaṃyutam yat tvayā pṛcchitaṃ sarvaṃ kālajñānaṃ kujeśvari 22.67 tad ahaṃ sampravakṣyāmi bhaktānāṃ bhaktivatsale sarvaṃ sampāditaṃ tubhyam ājñānandakramārṇavam 22.68 idānīṃ śṛṇu kalyāṇi kālacakraṃ yathā sthitam iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate samastavyastavyāptir nāma dvāviṃśatimaḥ paṭalaḥ śrībhairava uvāca 23.1 kālacakraṃ varārohe ātmanaś ca parasya ca jñātvā vyapohayet kālam utkrāntiṃ vā salakṣaṇam 23.2 yena jānāti deveśi sādhako niścayātmakaḥ śṛṇu tvaṃ paramānandaṃ sugopyaṃ prakaṭāmi te 23.3 kālaṃ tu trividhaṃ proktaṃ paraṃ caiva parāparam aparaṃ tu kalādhāraṃ kālasya vaśasaṃsthitam 23.4 truṭilavāt paraḥ kālaḥ kālonmeṣāt parāparaḥ manvantarādikāṣṭhādau sa kālaḥ kalate tanum 23.5 kalpe parāpare kāle sthitvā kālasya vañcanam parāt paratare kāle sthitau kālasya kālakṛt 23.6 iti matvā paraṃ kālaṃ mānabhūtaṃ guror mukhāt tataḥ kurvanti sarvatra jñānakrīḍām aśaṅkitām 23.7 paraṃ tu ṣaṇṇavatyordhvaṃ ṣaṇṇavatyā parāparam caturāśītipramāṇena aparaṃ kalanātmakam 23.8 pañcakena nibaddhaṃ tu pañcatvaṃ yāti śīghrataḥ nandābhadrādiyogena jayāriktādipaurṇimā 23.9 pañca pañca tathā pañca māsā-ṛtvayanāvadhim saṃvatsaraṃ yugaṃ ceti manvantarasakalpakam 23.10 evaṃ kalanti taṃ kālaṃ pañcapañcāntakāvadhim kālāvadhisthitān dvīpān dvīpaiḥ pīṭhān vidur budhāḥ 23.11 pīṭhāntasthāni tattvāni pañca bhūtāni teṣu vai ekaikaṃ pañcakāvṛttaṃ pañcaviṃśāntakāvidhim 23.12 svarapañcakayuktāni saṃsaranti kalārṇave padmanāḍīnibaddhetāḥ kālayantropariṣṭhitāḥ 23.13 jīvatoyaṃ haraty āśu śoṣayanti kṣaṇe kṣaṇe candrasūryakaraiḥ kṛtvā kṛtānto vāhane kṣamaḥ 23.14 jīvārṇavaṃ samastedam ākṛṣya ca punaḥ punaḥ siñcayet kṣayavṛkṣāṇi jarāmṛtyuphalārthinaḥ 23.15 evaṃ te trividhaḥ kālaḥ kathitas tu suvistaraḥ lakṣyate yai rutaiḥ so hi tan nibodhayataḥ śṛṇu 23.16 bahiraṅgāntaraṅgāni jñātvā vañcayate yathā vañcituṃ yo na śakyeta sa yāti gurusannidhau 23.17 svapne vā yadi pratyakṣaṃ samādhiguṇayogataḥ vivarṇāṃ paśyate chāyāṃ jīved varṣatrayaṃ tu saḥ 23.18 uttarābhimukho bhūtvā paśyate dakṣiṇādiśam vivarṇaṃ pūrvam ākhyātaṃ māsaikaṃ tridinojjhitam 23.19 śuddhanirmalam ādityaṃ viraśmiṃ yadi paśyati varṣadvayena mantavyaṃ mṛtyum ātmani vindati 23.20 arundhatīṃ dhruvaṃ caiva somacchāyāṃ mahāpatham yo na paśyati deveśi na jīved vatsarāt param 23.21 madhye chidraṃ candramasi yas tu paśyati bhāmini mṛtyuṃ tasya vijānīyān māse caikādaśe tathā 23.22 bhagnaśākhādrumaṃ paśyed gandharvanagaraṃ tathā paśyet pretapiśācāṃś ca daśa māsān sa jīvati 23.23 yasya vai snātamātrasya hṛdi pādau ca śuṣyati dhūmo vā mastake vāsti aṣṭamāsān sa jīvati 23.24 agrataḥ Pṛṣṭhato vāpi khaṇḍaṃ yasya padaṃ bhavet pāṃsau vā kardame vāpi sapta māsān sa jīvati 23.25 raktamālyānulepāni raktakṛṣṇaṃ ca vāsasam labhate svapnayogena ṣaṇmāsāṃs tu sa jīvati 23.26 āruhya mastake yasya kṛkalāsaḥ sthirībhavet dhārayet trīṇi rūpāṇi pañcamāsān sa jīvati 23.27 puruṣo lohadaṇḍena kṛṣṇo yasya paricchadaḥ paśyate svapnayogena caturmāsān sa jīvati 23.28 candrabimbapratīkāśam udayantaṃ divākaram viraśmimaṇḍalaṃ paśyet trīṇi māsān sa jīvati 23.29 dīpam āraktatāmrābham ākāśe ravimaṇḍalam mañjiṣṭhāṃ medinīṃ paśyej jīven māsadvayaṃ tu saḥ 23.30 apsu vā yadi vādarśe yady ātmānaṃ na paśyati viśirāṃ paśyate chāyāṃ māsam ekaṃ sa jīvati 23.31 yadi netraṃ sraved ekaṃ kaṇṭhasthānaṃ viśuṣyati vācādyaṃ kampate yasya svāṅgaṃ vahnisamaprabham 23.32 vedanā bhavate tīvrā abdam ekaṃ sa jīvati lalāṭaṃ calate yasya vivarṇaṃ jāyate mukham 23.33 dhruvasthāne tu prasvedaṃ jāyate yasya sarvadā ekādaśa sa māsāni jīvatety avicārataḥ 23.34 hṛdaye yasya santāpaṃ svakaṃ kāyaṃ na paśyati vācā ca calate yasya dantāś ca pariśuṣyati 23.35 vismṛtir nitya cittasya daśa māsān sa jīvati hṛdayaṃ śuṣyate yasya svakaṃ kāryaṃ na jānati 23.36 guhyaṃ ca śuṣyate śīghraṃ nava māsān sa jīvati śuṣyate dakṣiṇāṅgaṃ tu vāmāṅgaṃ caiva śuṣyati 23.37 ghūrmate mahatā nit yam aṣṭa māsān sa jīvati akasmāj jāyate sthūlaḥ sthūlo 'pi kṛṣatāṃ gataḥ 23.38 dhūsaro dhūmravarṇaś ca sapta māsān sa jīvati pūrve tu udite sūrye chāyāṃ paśyaiva dakṣiṇām 23.39 muhūrtaṃ jīvate so vai satyedaṃ kulanandini vakranāsā bhaved yasya māsād ūrdhvaṃ na jīvati 23.40 chāgagandhaṃ bhaved gātraṃ dantāś ciṭiciṭāyate chāyātmāṃ vikṛtāṃ paśyet saptarātraṃ sa jīvati 23.41 yasya kṛṣṇā bhavej jihvā padmavarṇaṃ mukhaṃ bhavet gaṇḍapṛṣṭhau suraktābhau trirātraṃ ca sa jīvati 23.42 śyāmadantaṃ mukhaṃ caiva prakṛtir yasya dṛśyate viparītendriyagrāmaṃ ahorātraṃ sa jīvati 23.43 ghoṣaṃ na śṛṇute yas tu dīpavartiṃ na paśyati viśirāṃ paśyate chāyāṃ kṣaṇam ekaṃ sa jīvati 23.44 anyac ca paramopāyaṃ śṛṇuṣva varavarṇini yena vijñātamātreṇa kālaṃ jānāti tattvataḥ 23.45 ṣoḍaśadvādaśārābhyāṃ yā gatis tv arkasomayoḥ tasmin nirīkṣayej jyotiṃ dīpyamāne hutāśane 23.46 ṣoḍaśāntargataṃ yac ca pūrvoktaṃ yac caturdalam tasya madhye vijānīyāt kālajñaḥ kālalakṣaṇam 23.47 somādhastād dale naṣṭe ṣaṇmāsān mriyate dhruvam trīṇi māsāṃs tathā cordhve dvau māsau dhvanisannidhau 23.48 māsaikaṃ vāyusāmīpye tac ca pūṣodayaṃ viduḥ somacakram idaṃ proktaṃ sṛṇu sūryaṃ ca sāmpratam 23.49 yadā na dṛsyate jyotir dvādaśāre caturdale pakṣaikaṃ tasya deveśi dināni daśa pañcakaiḥ 23.50 tatraiva tena mārgeṇa yadā jyotir na dṛśyate daśa pañca tathā trīṇi ekāhaṃ tasya jīvitam 23.51 athānyat paramaṃ vakṣye niścitaṃ kālalakṣaṇam jīvanti ca tadabhyāsāt tadabhāvān mriyanti te 23.52 niścitaṃ tad varārohe kālayogaḥ sa eva hi vismṛtir jāyate yasya sā vārā mṛtyukāṅkṣiṇī 23.53 dehamadhyagataṃ sarvaṃ mriyate kālacoditam parāpareṇa kālena bhedayitvā samabhyaset 23.54 vāmāvartādiyogena dakṣiṇāntam anukramāt śuklakṛṣṇaprayogeṇa kadahāntam apaścimam 23.55 pūrṇamāvāsyamadhyasthaṃ kālacakraṃ samabhyaset pañca pañca tathā pañca pratipavchuklam āditaḥ 23.56 svaravarṇasamāyogaṃ śuklādau kṛṣṇakāvadhim pudgalātmā samāśritya abhyasedam ahar ahaḥ 23.57 jarāmṛtyuvināśārthe śīghredaṃ piṇḍasādhanam kathayanti mahāvidyāḥ kālasya kālalakṣaṇam 23.58 katham apy eṣa tanniṣṭho yadi siddhiṃ na gacchati ākṛṣṭo yoginīcakre tadā vismṛtikārikā 23.59 vismṛtir vā tithir yāti abhyasanto muhur muhuḥ sā vārā sā tithir devi niścitedaṃ mayoditam 23.60 etat te paramaṃ kālaṃ paramārthaṃ prakīrtitam savismayakaraṃ devi abhedyaṃ samprakāśitam 23.61 yadīcchasi ciraṃ devi jīvitaṃ paramārthataḥ dehamadhyaṃ parityajya tiṣṭhasvānyatra bhāvitā 23.62 dehāmṛtaṃ paraṃ yogaṃ na deyam aparīkṣite yāvaj jñānavirāgābhyāṃ pūritaṃ syāt tanur na hi 23.63 parāparasya kālasya jñātṛtvaṃ bhavate yathā lekhanādiprayogeṇa vidhiyogena bhāvini 23.64 mārgaśīrṣasya māsasyakṛṣṇāyāṃ pañcamī bhavet tasyāṃ sambhārasampanno rātrau jāgaraṇaṃ yajet 23.65 āharen nirvraṇaṃ bhūrjaṃ rocanāsṛk sakuṅkumam likhet pūrvamukho bhūtvā dvādaśaiva svarān śubhān 23.66 mātrābindususampannān rakṣayitvā punaḥ punaḥ saṃvarec chuklasūtreṇa japtavidyaḥ samālabhet 23.67 sitacandananaivedyair jātīpuṣpair manoramaiḥ pūjayitvā kramāmnāyaṃ dīpamantrasusaṃyutam 23.68 śarāvasampuṭasthaṃ tu jātīkusumamadhyataḥ sthāpayitvā japen mantraṃ yāvad rātrikṣayaṃ gataḥ 23.69 tataḥ prabhātasamaye pūjayitvā punaḥ kramam kumāryo vai pratarpeta vidyā labdhā tathā śṛṇu 23.70 hrīṃ hūṃ svleṃ svāhāpataye rakṣa rakṣāmṛtodbhave svleṃ hūṃ hrīṃ ca punar jāpyaṃ sampuṭīkṛtya mantrayet 23.71 japtavidyās tu stubhyante kathayanti śubhāśubham na stubhyanti yadā devyo japtavidyāsya sampuṭam 23.72 darśayanti mahāhāniṃ bhraṣṭatvaṃ yoginīkule sāmarthyato na mṛtyuḥ syād bhraṣṭasiddhiṃ na yāsyati 23.73 evaṃ kṛtvā tataḥ paścād bhūrjapattre sthitākṣarān vācayan sannirūpeta samaṃ hīnaṃ suvṛddhidam 23.74 akṣarābhyadhike yatra tatra rājyaṃ vinirdiśet mātrayābhyadhike lābhaṃ same cārogyavatsalam 23.75 binduhīnaṃ yadā paśyed hānim arthasya tatra vai mātrāhīne bhaved vyādhir mṛtyuḥ syād akṣaraṃ vinā 23.76 vāmādikramayogena lakṣayed upadeśataḥ vidyākumbhaṃ savardhanyā tatkāle pūjitaṃ tu yat 23.77 tataḥ punaḥ samālabdhaṃ grāmasya ca purasya ca bhrāmayet ṣoḍaśavāraṃ dahyate na tadambhasā 23.78 etat te kathitaṃ devi śubhāśubhavilakṣaṇam na deyaṃ duṣṭabuddhīnām āgamaṃ gopayet sadā 23.79 kālāvabodhanaṃ devi pūṣākālopalakṣitam samasaptagate sūrye janma-ṛkṣe ca candramāḥ 23.80 makarodayavelāyāṃ pūṣākālas tu kubjike ariṣṭadarśanaṃ nāthe japahomopaśāmyati 23.81 mṛtyuñjayena yogena tac chṛṇuṣva parisphuṭam juṃ saḥ sampuṭanāmādyaṃ saḥ juṃ ante niyojayet 23.82 candrodayāmṛtāntasthaṃ pudgalātmā vicintayet japen mṛtuñjayaṃ devi parāparatanau sthitaḥ 23.83 akṣasūtreṇa divyena netareṇa praśasyate śrīkubjikovāca 23.84 savismayakaraṃ vākyam atyadbhutam akāraṇam akṣasūtraṃ purā jñātaṃ divyākṣaṃ vada sāmpratam śrībhairava uvāca 23.85 śṛṇu devi pravakṣyāmi divyākṣasūtranirṇayam yan na kasyacid ākhyātaṃ siddhidaṃ paramaṃ padam 23.86 yan na bhidyati cakreṇa yan na dahyati cāgninā yan na protāpare sūtre paṭṭakārpāsike 'pi vā 23.87 yasya madhye sthito merur granthayaś ca na tatra vai pañcāśākṣamayā tantu[r] yasmāt sarvaṃ carācaram 23.88 chinnabhinneṣu mantreṣu lubdhakruddheṣu suptake japtānena tu sūtreṇa asiddhaṃ sādhayed dhruvam 23.89 akṣasūtram idaṃ siddhaṃ sarvamārgaprabodhakam sarvamārgeṣu guptedam 'nuṣṭheyaṃ parameśvari 23.90 prastutāyātamārgeṇa varṇitaṃ sūtranirṇayam śrīkubjikā uvāca 23.91 ḍākinī rākṣasī lāmā kākinī śākinī tathā yakṣiṇī bhrāmaṇī caiva vada mantraṃ surādhipa śrībhairava uvāca 23.92 ū-ḍha-madhyagataṃ gṛhya ṇa-ṭa-madhyagataṃ tathā va-kha-pūrvadvayoddhṛtya dha-ha-madhyagataṃ punaḥ 23.93 ya-sa-madhyagataṃ gṛhya etat ṣaṭkaṃ samuddhṛtam ñapaścimaṃ samuddhṛtya dīrghasvarayutaṃ kuru 23.94 ṣaṭprakāravidhānena ṣaṭkaṃ ṣaṭkaṃ niyojayet prabhur vai bhrāmaṇī proktā ṣaṭsvarādhiṣṭhitā tu sā 23.95 sarvakārye niyoktavyā nigrahānugrahaṃ prati anyad vai hṛdayaṃ vakṣye śākinīnāṃ yaśasvini 23.96 ū-paścimaṃ samuddhṛtya ha-pūrva-m-āsane sthitam rephākrāntaṃ tu kartavyaṃ da-uttarayutaṃ tathā 23.97 jha-pūrveṇa samāyuktaṃ kūṭaṃ bindusamanvitam prastārāyātamārgeṇa uddhṛtaṃ ṣaṭkanirṇayam 23.98 prastutaṃ śṛṇu kalyāṇi ucyamānaṃ nigadyate ariṣṭadarśanādy evam abhyasyanto 'nyathā yadi 23.99 śuṣyate ghaṇṭikāsthānaṃ tadā dhyānaṃ parityajet japadhyānārcanād eva sañjātopaśamaṃ na hi 23.100 tadātra niścitaṃ jātaṃ pañcāhān mṛtyulakṣaṇam niścayena tadā kāle gurudevaṃ samāśrayet 23.101 putradārādibandhūnāṃ vyāharitvā vaded idam pañcāhāvāntare kāle kuryād utkrāntikāraṇam 23.102 anyathā kurute yas tu sa pāpī hy ātmabhedakaḥ na duḥkhito na kopena kuryād utkrāntikāraṇam 23.103 kīrtihetoḥ śarīrasya yadi śakto na rakṣaṇe guruṇāpi hi dātavyaṃ jñātvā śiṣyaṃ salakṣaṇam 23.104 anyathā dadate yas tu liṅgabhedī gurus tu saḥ pañcaprakārako hy ātmā yena jñātaḥ svadehataḥ 23.105 sarvatīrthamayaḥ so hi tīrthāni kṛtakāny api susiddhapumbhiḥ sarvais tu yatra baddhāspadaṃ kvacit 23.106 tatprabhāvād bhavet tīrthaṃ na tīrthaṃ jalapūritam jñānāvabodhasampannā jñānasampādane kṣamāḥ 23.107 yatra tiṣṭhanti te sthāne tat tīrthaṃ paramārthataḥ vārāṇasī kurukṣetraṃ naimiṣaṃ bhairavaṃ tathā 23.108 sannidhāno gurur yatra sarvatīrthāni tatra vai tīrthāni toyapūrṇāni devāḥ pāṣāṇamṛṇmayāḥ 23.109 ātmavido na manyante tat tīrtham itare janāḥ balinopadrute sthāne guror mānam upāgate 23.110 jñānino 'pi na doṣo'sti ātmano hanane kṛte tīrthaṅkaro gurur yasmāt tatkāryojjhitajīvite 23.111 tiryagyoniṃ hy asau yāti duḥkhāntaṃ phalam aśnute anyatkāle na kartavyam utkrāntyutkramaṇaṃ priye 23.112 kīrtihetoḥ prakartavyā sā yathā kathyate ' dhunā dvāreṣv argalasaṃyogaṃ kuryāc codghāṭanaṃ kvacit 23.113 jīvādhāraṃ chined granthim etad utkrāntilakṣaṇam gudaṃ liṅgaṃ tathā nābhir mukhaṃ nāsā śrutīkṣaṇau 23.114 eṣu sthāne 'rgalaṃ yojya kuñcikordhvaṃ niyojayet argalāny upadeśena śṛṇu tvaṃ karaṇaṃ yathā 23.115 gudādhāropari sthitvā kṛtvā vai kukkuṭāsanam samapādorujaṅghas tu kurparau tu tadūrdhvagau 23.116 bhagnapṛṣṭhaśiraḥskandho hy uttānordhvamukhaḥ sthitaḥ muṣṭibhyāṃ pīḍayet skandhau kaṇṭhasthau cānunāsikau 23.117 uccaret kṣurikāmūle granthicchedaṃ bhavet kṣaṇāt ghāṭayitvā tu dvārāṇi nityam eva samabhyaset 23.118 ghaṇṭikāyāṃ tu deveśi ṣaṇmāsāvadhipūrvakam nityam evābhyasantasya pratyayāni bhavanti hi 23.118A ghaṭādhāragataṃ prāṇaṃ kūrmayantreṇa pīḍayet abhyasan māsam ekaṃ tu sadyam utkrāntilakṣaṇam 23.119 brahmarandhraṃ sphurantīva nirjīvaṃ kaṇṭhakāvadhim evam abhyāsayen nityaṃ yatra bandhatanu[ḥ] sthitaḥ 23.120 gudādhāre mṛduṃ dattvā pṛṣṭhādhāraṃ suśobhanam jānūrubhyāṃ tu pārśve tu kīlakau dvau nidhāpayet 23.121 tatpramāṇau samau bhūmyāṃ yantrayen mṛduyantraṇāt [[incorrḷoc. should read bhūmau]] evaṃ saṃśodhayitvā tu pūrvasiddhi[r] yathā yathā 23.122 tadā saṅkurute kīrtim ity ājñā pārameśvarī satatābhyāsayogena sadyam utkramaṇe kṣamaḥ 23.123 kruddhaḥ saṃharate kṣipraṃ ghaṭikābhyantareṇa vai tṛṇa vṛkṣalatādīnāṃ ṣaṭpadākāśagāminām 23.124 phalapuṣpaprapātena tadā siddhiṃ vilakṣayet akālenāpi kālas tu ṣaḍghaṭikābhyantareṇa vai 23.125 ṣaṇmāsābhyāsayogena ātmanaḥ kurute dhruvam evaṃ te kathitaṃ sarvaṃ sarahasyaṃ mahāmatam 23.126 kṣurikādyargalābhyāsaṃ kathayāmy upadeśataḥ etadvijñānasāro 'yaṃ vijñānānekasaṅkulam 23.127 anādeśān na tad deyaṃ datte syālliṅgabhedakṛt lubdhakruddheṣu duṣṭeṣu gopayedaṃ surakṣitam 23.128 paraṃ cājñāpahāro 'sti yasya hānir na vidyate evaṃ surakṣitā devi vāritāsi punaḥ punaḥ 23.129 anādiṣṭasya śiṣyedaṃ dāsyase narakārthinī pañcātmānaṃ yadā jñātaṃ yadā jñātaṃ ṣaḍadhvaram 23.130 tadā tv apaścimam idaṃ kathyam utkrāntikāraṇam anyad vā paścimaṃ vakṣye duḥkhākrāntasya yoginaḥ 23.131 sarvajñavihite mārge na doṣas tatprasādhane ātmanaś ca parasyaiva kruddhaceto'vadhāraṇam 23.132 kartavyaṃ bhīvane gatvā raktamaṇḍalakaṃ subham maṇḍalānte tu ṣaṭkoṇaṃ tatra devyaḥ subhīṣaṇāḥ 23.133 pūjayed yakṣiṇīmūlā ḍāmaryantaṃ vidur budhāḥ kusuminyā sahaikatvam ātmānaṃ madhyato nyaset 23.134 māṃsakhaṇḍaiḥ prapūjyeta raktenārghaṃ pradāpayet bhedayitvā tu aṣṭāṅgaṃ viṣṭhamūtrasamekataḥ 23.135 kiñcidalisamāyuktam arghapātraṃ niyojayet kṣmāpalenātha nāreṇa kṛṣṇavastrodbhavena ca 23.136 pūjayed vātha naivedyair dhātuṃ dattvā svakāṃ svakām raktapātraṃ pṛthakkuryān naivedyāni pṛthak pṛthak 23.137 kapālaśakalaiḥ sarvaṃ pātrādau dhūpakāvadhim sānnidhyakaraṇārthaṃ tu dhūpānyaṃ sanniyojayet 23.138 yenākṛṣṭāḥ prayānty āśu sannidhānā bhavanti hi kṣmāpalaṃ hi ca kṣmāpittaṃ narāsthi śailamadrajam 23.139 kiñcidalisamāyuktaṃ dhūpo 'yaṃ paramārthataḥ evopacārayogena dhūpayitvā samuccaret 23.140 vidyāṃ svadhātusaṃyuktāṃ yasya tasya śataṃ japet 23.140A aiṃ śrīṃ hāṃ hīṃ hūṃ kusumamālinīye idaṃ pradhānadhātuṃ gṛhṇa gṛhṇa devadattasya udaragataṃ āṇimāri vaśaṅkari sarvaśatrūṇāṃ svāhā //1// aiṃ śrīṃ yāṃ yīṃ yūṃ yakṣiṇī jambhaya jambhaya sarvaśatrūṇāṃ devadattānām asthi bhañja bhañja āṇimāri vaśīkuru kuru svāhā //2// aiṃ śrīṃ śāṃ śīṃ śūṃ śaṅkhinī śaṅkhagrahena sarvaśatrūṇāṃ devadattānāṃ āṇimāri vaśīkuru kuru majjaṃ gṛhṇa gṛhṇa svāhā //3 // aiṃ śrīṃ kāṃ kīṃ kūṃ kākinī kāyaṃ saṃhāraya saṃhāraya medaṃ sarvaśatrūṇāṃ devadattānāṃ āṇimāri vaśīkuru kuru svāhā //4// aiṃ śrīṃ lāṃ līṃ lūṃ lākinī sarvaśatrūṇāṃ devadattānāṃ āṇimāri vaśīkuru kuru māṃsaṃ bhakṣaya bhakṣaya stambhaya stambhaya svāhā //5// aiṃ śrīṃ rāṃ rīṃ rūṃ rākiṇī āṇimāri vaśīkuru kuru sarvaśatrūṇāṃ devadattānāṃ raktaṃ gṛhṇa gṛhṇa svāhā //6 // aiṃ śrīṃ ḍāṃ ḍīṃ ḍūṃ ḍākinī sarvaśatrūṇāṃ devadattānāṃ āṇimāri vaśīkuru kuru tvacadhātuṃ gṛhṇa gṛhṇa svāhā //7// 23.141 śataṃ śataṃ japitvā tu ekaikāyāḥ samarpayet gṛhṇantv idaṃ mayā dattam atrājñā pārameśvarī 23.142 duḥkhito 'haṃ virakto 'haṃ bhraṣṭo 'haṃ samayojjhitaḥ gṛhṇantu devatāḥ kṣipraṃ mayā dattāṃ svakāṃ tanum 23.143 ājñā yadi pramāṇo 'sti pramāṇaṃ yadi cānvayam tena satyena gṛhṇantu matpradattaṃ marīcayaḥ 23.144 evaṃ viraktadehas tu yāvat kuryād dine dine tāvad āyānti yoginyaḥ saptame 'hani bhāsurāḥ 23.145 jñānasiddhiprasiddhasya saptarātrāntakāvadhim kṣapayanty anyathā naiva śīghraṃ saṃhārayanti tāḥ 23.146 atha ced duṣṭakarmāṇāṃ nigrahedaṃ prakārayet tad ātmāṅgasamudbhūtaṃ kiñcid dravyaṃ na gṛhṇayet 23.147 brahmaṇālepya-m-ātmānaṃ paścād dhyānaṃ niyojayet paramātmasvarūpo 'haṃ bhairavo 'haṃ mahāprabhuḥ 23.148 iti matvā prayuñjīta ṣoḍhānyāsaṃ svake tanau kṛtvā ṣoḍaśa vārāṇi tato vajratanur bhavet 23.149 athātaḥ sampravakṣyāmi lohake sādhanaṃ yathā ayutaikena siddhiḥ syāl liṅge vai paścimāmukhe 23.150 svayambhau bāṇaliṅge vā itare vāpi suvrate tatra sthitvā japed evam ekacittaḥ samāhitaḥ 23.151 sadā kruddhena kartavyaṃ nigrahaṃ saptavāsaraiḥ śatam aṣṭottareṇaiva yāvat tannigraho bhavet 23.151A ṭha ṭha ya lā ba hā ma mi mi hi hi sa gra sa gra kaṃ mu a hūṃ hūṃ la jva la jva na śa nā ra gho pa rū ra gho ra gho a ra śva the ma pra tha ma pra tha ma pra śa vi ā śa vi ā da bhiṃ da bhiṃ ya śa dhvaṃ vi ya śa dhvaṃ vi tha ma tha ma sa gra sa gra kaṃ mu aka ha lo hi e hi e ya rā śva me ra pa ya rā pa rā pa ya vā de ya sā hā ṭṭa ṅgā li sphu vi ye ta pa dhi ṇā ga hā ma ya kā ha lo mo na ya rā śva 'je ste ma na aiṃ // 23.152 atordhve yantrakarmāṇi nigrahānugrahaṃ prati kṛtvā kuṇḍalikās tisro aṣṭau dvādaśa ṣoḍaśa 23.152A ya madhye kṣe ma me da abhyantaracakre vidikṣu hūṃkāreṇa nāma vidarbhya yac ca ni rā [rā] ja sa do [do] ru ṇa yo [yo] ni ra [ya] iti dvitīyacakre l oṃ hrīḥ ṣṭrīḥ vikṛtānana hūṃ hūṃ phaṭ phaṭ amukaṃ māraya vidveṣaya uccāṭaya vaśīkuru ākṛṣṭiṃ kuru śāntiṃ kuru puṣṭiṃ kuru stobhaṃ kuru stambhaṃ kuru hūṃ hūṃ phaṭ phaṭ ṭha ṭha tṛtīyacakre / māraṇe hūṃ vidveṣe hraṃḥ uccāṭe hyaḥ vaśe hsklīṃ ākṛṣṭau hrīṃ śāntike sphauṃ pauṣṭike sphaḥ stobhe hrūṃ mohe hlauṃ stambhe hlūṃ // 23.153 madhye yakāralopasya lopye niṣkadvayasya ca karmakarmāṇurūpeṇa śeṣā varṇā yathāsukham 23.154 athātaḥ sampravakṣyāmi svapnamānavakāmbikām prāṇaṃ vahnisamārūḍhaṃ mātrādvādaśabheditam 23.155 akṣarāntaritaṃ kṛtvā saṣaḍaṅgā bhaved ume hrasvā tyājyā prayatnena dīrghā grāhyā sulocane 23.156 ayutaṃ pūrvasevāyāṃ pañcapraṇavasampuṭe raktāśvamārakusumaiḥ sidhyate nātra saṃśayaḥ 23.157 aṣṭottaraśataṃ japtvā śayyārūḍho niśāsu ca śubhāśubhaṃ vaded rātrau siddhavidyāṃ tu kaulikīm 23.158 athānyam api vakṣyāmi prayogaṃ mṛtyunāśanam saṅkocya mūlacakran tu janmasthaṃ dhārayet kṣaṇāt 23.159 saṅghaṭṭe pīḍanaṃ kṛtvā lambakaṃ tu vidārayet lambakāmṛtasantṛpto jayen mṛtyuṃ na saṃśayaḥ 23.160 dāhaśoṣas tu santāpo vaivarṇaṃ vā mahadbhutam nāśayeta varārohe anenābhyāsayogataḥ 23.161 rasanāṃ śūnyamadhyasthāṃ kṛtvā caiva nirāśrayam na dantair daśanān spṛṣṭvā oṣṭhau naiva parasparam 23.162 tyajya sparśanam eteṣāṃ jinen mṛtyuṃ na saṃśayaḥ eṣa mṛtyuñjayo yogo na bhūto na bhaviṣyati 23.163 nābhicakrād adhaś cāgnir nivṛtte tu gamāgame dvandvātītaṃ padaṃ devi cintātītaṃ pracakṣyate 23.164 pṛṣṭhavaṃśa-adhastāt tu spandane vilayaṃ gate kālātītaṃ paraṃ sthānaṃ cintātītam ihocyate 23.165 gudaguhyāntare granthiḥ sīvanyā badirāsthivat jarātītaṃ padaṃ divyaṃ bhāvātītaṃ pracakṣyate 23.166 gudaguhyāntare granthir guhādhāre sukhodaye parānandapadaṃ divyaṃ cintātītaṃ tu kathyate 23.167 rājadantadvayor madhye adhastāt pīḍayed bhṛśam ūrdhvadṛṣṭiṃ parāṃ kṛtvā evam etat samabhyaset 23.168 anena jayate mṛtyuṃ nātra kāryavicāraṇāt nādānte saṃsthitaṃ lakṣyaṃ pañcatattvasya madhyagam 23.169 catuṣkalasamopetaṃ tatra sthitvā japet priye jarā mṛtyuś ca rogāś ca ītayo vividhāś ca ye 23.170 naśyante nātra sandehas tuhinaṃ tu raver yathā adhaḥ prāṇaṃ samānīya kuṇḍalīpadamadhyagam 23.171 tatra rundhyāt prayatnena vṛttirājavivarjitam ye prāṇās te mahājīve gatāyur vīravandite 23.172 tatrāsaktaḥ sadā devi mṛtyujid bhavate kṣaṇāt kathitaṃ sarahasyaṃ tu sugopyaṃ tu tavānaghe 23.173 ṣoḍhānyāsavidhānaṃ tu pūrvaṃ tu kathitaṃ mayā nirodhotkramaṇādīnāṃ kiṃ tvedaṃ na prakāśayet iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate triṣkālajñānam utkrāntisambandha [iti] trayoviṃśatimaḥ paṭalaḥ śrīkubjikā uvāca 24.1 devadeva mahādeva śaśāṅkakṛtaśekhara tadgrahākhye tu ye rudrāḥ sṛṣṭinyāsena me śrutāḥ 24.2 saṃhāreṇa sureśāna kathayasva prasādataḥ niścayārthaṃ mahādeva kṣakārādyā yathāsphuṭam śrībhairava uvāca 24.3 kathayāmi na sandehaḥ sphuṭārthaṃ tadgrahātmakam pañcāśadvyutkrameṇaiva śṛṇuṣva gadato mama 24.4 kṣa saṃvartaḥ sthitaḥ krodhe ha prāṇe lākulī sthitaḥ sa bhṛguḥ śukrato nityaṃ ṣa śveto majjam āsthitaḥ 24.5 śa bakīśo 'sthimadhye tu va khaḍgīśaḥ sirānvitaḥ la pinākī sthito māṃse ra bhujaṅgo 'sṛgāsthitaḥ 24.6 ya vālīśas tvacāmadhye kathitaṃ tava suvrate mahākālo makāras tu hṛdaye sarvajantuṣu 24.7 dviraṇḍas tu bha nābhyāṃ tu ba vaṃśe chagalaṇḍinaḥ pha śikhī vāmapārśve tu kathitaṃ tu varānane 24.8 pakāro lohito rudro dakṣiṇe kukṣim āśritaḥ na meṣo vāmapāde tu dha mīno jaṅgham āśritaḥ 24.9 da dhātṛ jānumadhye tu saṃsthito varavarṇini tha diṇḍī ūrudeśe tu ta āṣāḍhī tatordhvataḥ loṇa umākānta pāde tu dakṣiṇe ca mahābalaḥ ḍhārdhanārī sthito devi jaṅghikāyāṃ varānane 24.11 ḍakāre dāruko rudro jānumadhye prakīrtitaḥ ṭha lāṅgaly ūrudeśe tu nātra kāryavicāraṇāt 24.12 someśvaras ṭakāre tu jaṅghāmūle sthitas tu saḥ ña haste saṃsthitaḥ śarmā jhājeśo vāmabāhugaḥ 24.13 ja caturmukha madhye tu cha ekākṣas tu kakṣagaḥ cakāraḥ kūrma evātra śikhare vāmake sthitaḥ 24.14 atordhve dakṣiṇe haste ṅādikāntam ataḥ śṛṇu ṅakāra[ḥ] kara-agre tu ekarudro vyavasthitaḥ 24.15 gha śiveśaḥ karasyordhve ga pracaṇḍaś ca kurpare kha caṇḍo bāhumadhye tu ka krodhaḥ śikhare sthitaḥ 24.16 aḥ mahāsenarudras tu visargabrahmarandhragaḥ aṃ krūro madhyaghaṇṭānte au 'nugrahīśordhva-oṣṭhake 24.17 o oṣṭhe sadyadevas tu ai bhauktī dvija-m-ūrdhvagaḥ e jhaṇṭīśo ' dhapaṅktis tu dvijabhūto vyavasthitaḥ 24.18 L̥ haro vāmagaṇḍe tu ḷ sthāṇur dakṣagaṇḍagaḥ R̥ tithīśa iḍāyāṃ tu ṛ bhārabhūti piṅgalā 24.19 ū arghīśo vāmakarṇe u amarīśas tu dakṣiṇe ī trimūrtir vāmacakṣuṣi i sūkṣma dakṣacakṣugaḥ 24.20 ā ananto maṇḍale vaktre a śrīkaṇṭho lalāṭagaḥ tadgrahe rudra-m-ākhyātā mālinyāṃ śṛṇu sāmpratam 24.21 vāme phetkārikā caiva dahanī dakṣapādagā sāvitrī caiva gāyatrī au o jaṅghau prakīrtitau 24.22 e ai jānū kriyā jñānī tārā takāram ūrugā śukradevīty anusvāraṃ śukraṃ devyās tu bhairavi 24.23 śa guhyaṃ kusumākhyā ca mahākālī nitambagā kṣa saṃhārī sthitā nābhau ṣodaraṃ lambanodarā 24.24 ha prāṇe ambikā devī sakāre ca parāparā āmoṭī tadgataṃ kṣīram ā varṇaṃ parikīrtitam 24.25 pūtanā chagalaṇḍā ca la-chau stanau prakīrtitau pāvanī tu pa hṛllagnā jayantyā śūlajā smṛtā 24.26 dīpanī śūladaṇḍā tu rephaṃ dakṣakare sthitam kapālinī vāmakare ṭa varṇaḥ parikīrtitaḥ 24.27 icchāśaktir visargākhyā karapṛṣṭhāv ubhāv api kurdanī jhaṅkarī caiva ña-jhāv aṅgulayaḥ kramāt 24.28 sampūrṇapūrṇimā caiva ṭhavarṇas talahastayoḥ vināyakī ca lāmā ca ḍa-ḍhau bāhudvayaṃ priye 24.29 vāyuvegā ca bhīṣaṇyā skandhayor ubhayor api va kaṇṭhe śikhivāhinyā a vāg vāgeśvarī matā 24.30 māyā devī i jihvā tu jihvā devyā virājate khirvirā ghoraghoṣā ca śivā kālī ca kaṅkaṭā 24.31 kavarge daśanās tīkṣṇā evaṃ devyā virājate bakāraṃ vadanaṃ tasyā vajriṇī śaktir avyayā 24.32 ī guhyaśakti nādasthā nāsāyāṃ netramadhyataḥ prajñā ca mohanī caiva ū u bhūṣaṇa-m-īkṣagau 24.33 nārāyaṇī ṇa karṇau tu vāmadakṣiṇayor ubhau priyadarśanā dha netrasthā ubhau netrau virājate 24.34 cāmuṇḍā ca lalāṭasthā tha vaktraṃ grasanī smṛtā L̥ ḷ ṛ R̥ tu śāntyādyāḥ śiromālā tu mālinī 24.35 nādinī tu śikhāntasthā nakārākṣarasambhavā mālinyās tadgraho hy eṣa śaktitrayam ataḥ śṛṇu 24.36 kriyā ca śukrasahitā bindu-ardhendusaṃyutā nādaśaktiśikhākrāntā prathamaṃ bījam uttamam 24.37 ambikā śūladaṇḍasthā guhyaśaktyā tv alaṅkṛtā binduyuktaṃ dvitīyaṃ tu tṛtīyaṃ śṛṇu sāmpratam 24.38 vāktattvaṃ kevalaṃ śuddhaṃ ghoraghoṣā tathāparā dakṣajaṅghāsamāyuktā dīpanī dakṣajānugā 24.39 ambikā dīpanīsaṃsthā guhyaśaktīcchayānvitā ambikā ca parārūḍhā icchāyuktaṃ padaṃ bhavet 24.40 abhinnā pāvanī tadvac chūladaṇḍaṃ tathaiva ca mahākālīsvarūpeṇa daśanaṃ tu caturthakam 1 24.41 gāyatryā bheditaṃ kāryaṃ jñānabhinnā ca dīpanī mohanyā bheditaṃ prāṇaṃ mahākālyā samāhitam 24.42 ṣaḍakṣaraṃ dvitīyaṃ tu padaṃ devyāḥ samuddhṛtam gāyatryā bheditaṃ kṛtvā ghoraghoṣā mahābalā 24.43 dīpanīṃ kevalāṃ dadyāt prajñayā śūladaṇḍakam jñānabhinnaṃ tu hṛdayaṃ prāṇaṃ jīvasamanvitam 24.44 sāvitrīsahitaṃ kāryaṃ padaṃ vidyāt tṛtīyakam dakṣajaṅghāsamāyuktā ghoraghoṣā kuleśvarī 24.45 dīpanī kevalā cātra nitambaṃ mohanānvitam kālikā jihvayā yuktā caturthaṃ caturakṣaram 24.46 bhīṣaṇānāsamāyuktā mahākālī tu kevalā bhīṣaṇā guhyaśaktisthā lambikā kevalāpy ataḥ 24.47 nārāyaṇī jñānaśaktyā yuktā syāt pañcamaṃ padam vajriṇī tu mahākālī dvir abhyāsaṃ tu kārayet 24.48 pāvanī māyayā bhinnā abhinnā śikhivāhinī dvir abhyāsam idaṃ kāryaṃ prāṇam icchāsamanvitaṃ 24.49 ṣaṣṭhamaṃ tu padaṃ devyā uddhṛtaṃ tu navākṣaram ambikā jñānabhinnā vai dīpanyā ca catuṣṭayam 24.50 bhūṣitaṃ bhūṣaṇenaiva vāmakarṇasya suvrate dīpanyā kevalā caiva caturdhā tu prakalpayet 24.51 navavarṇam idaṃ devi saptamaṃ padam uddhṛtam ambikā śūladaṇḍasthā guhyaśaktyā vibhūṣitā 24.52 punar eva tathāpy evaṃ śūladaṇḍāsane sthitā prajñāyuktā tu kartavyā vāmapādaṃ tataḥ punaḥ 24.53 śūladaṇḍāsanāsīnaṃ jñānadevyā hy alaṅkṛtam prāṇaṃ jīvasamāyuktaṃ śūladaṇḍāsane sthitam 24.54 sāvitryā sahitaṃ kāryaṃ bhūṣitaṃ bhūṣaṇena tu vāmakarṇasya deveśi kriyādevyā tataḥ punaḥ 24.55 binduyuktaṃ tu kartavyaṃ padaṃ devyās tu cāṣṭamam kubje te prītipūrveṇa kathitaṃ tu viśeṣataḥ 24.56 phetkārādiniyogena nādiphāntaṃ tu mālinī vidyātrayaṃ tathāpy evaṃ [']ghoryāṣṭakasamanvitam 24.57 dvādaśāṅgaṃ tu suśroṇi vidyāṅgāś ca navātmakam navātmā-aṅgasaṃyuktaṃ mālinyāṅgasamanvitam 24.58 nigrahas tu samākhyāto vilomenopadeśataḥ athānyaṃ sampravakṣyāmi arcanaṃ vidhipūrvakam 24.59 kaulikena vidhānena yathāśāstravidhānataḥ susame bhūpradeśe tu gomayenopalepite 24.60 yogapīṭhe 'thavā ramye gandhadhūpasuvāsite puṣpaprakarasaṅkīrṇe sugupte janavarjite 24.61 tatrārcanaṃ samārabhya ekacitto dṛḍhavrataḥ śuklavastraparīdhānaḥ suklayajñopavītinaḥ 24.62 śucir bhūtvā susannaddhaḥ ṣoḍhānyāsena kubjike sabāhyābhyantare dhyātvā ekacitto vyavasthitaḥ 24.63 tataḥ karma samārabhya pūrvoktena vidhānavit kuṅkumākṣatasammiśrais trirasraṃ vartayet kramam 24.64 raktacandanacūrṇena sindūreṇa-m-athāmbike hiṅgulena tathā rakte likhyākṣaraṃ yathoditam 24.65 nādabindusamāyuktaṃ ṣaṭprakārasamanvitam sarvākārasamopetaṃ paramaṃ divyarūpiṇam 24.66 tatra pūjā prakartavyā śāstroktena vidhānavit ādau pīṭhāni catvāri catvāraḥ pīṭhadevatāḥ 24.67 yoginīpañcakaṃ caiva ḍādiyāntāḥ krameṇa tu punar mahāntārikāḥ pañca jñānaṃ ṣaḍvidham ucyate 24.68 sraṣṭāraḥ siddhasadbhāvāḥ siddhāś catvāry anukramāt oṃkārapīṭhamadhyasthaṃ devyāyā saha vinyaset 24.69 dakṣiṇe caiva jālākhyaṃ pūrṇapīṭhaṃ tathottare kāmarūpaṃ tato 'gre tu devyāsiddhasamanvitam 24.70 ṣaṭprakāravidhānena kulāṣṭakam ataḥ śṛṇu prayāge tu mahākṣetre ā-kṣā-maṅgalasaṃyutā 24.71 vairiñcī ādinā pūjyā pūrvabhāge vyavasthitā vārāṇasyāṃ mahākṣetre ī-lā-carcikasaṃyutā 24.72 māheśī kādinā pūjyā āgneyīṃ diśam āśritā kolāgirye mahākṣetre ū-hā-yogīsamanvitā 24.73 kaumārī cādinā pūjyā yāmyāyāṃ diśi saṃsthitā aṭṭahāse mahākṣetre R̥-sā-siddhiharānvitā 24.74 ṭādinā vaiṣṇavī hy evaṃ nairṛtyakoṇam āśritā jayantī ca mahākṣetre L̥-ṣā-bhaṭṭasamanvitā 24.75 vārāhī tādinā hy evaṃ vāruṇyāṃ diśi bhūṣitā caritre ca mahākṣetre ai-śā-kilakilānvitā 24.76 aindrī pādyena sampūjyā vāyavyakoṇake sthitā ekāmrake mahākṣetre kālarātryā ca au-va-kā 24.77 cāmuṇḍā yādinā pūjyā kauberīdiśi saṃsthitā devikoṭṭe mahākṣetre aḥ-hlā-bhīṣaṇasaṃyutā 24.78 lakṣmī śādyena sampūjyā aiśānyāṃ diśi bhūṣitā kṣavarṇe kubjinīśānaṃ madhyasaṃsthaṃ prapūjayet 24.79 ḍakāre ḍākinī pūjyā rakāre rākṣasī tathā lakāre lākinī 'py evaṃ kakāre kusumālikā 24.80 śakāre śākinī viddhi yakāre yakṣiṇī matā bhrāmaṇī madhyataḥ pūjyā dakṣaṣaṭkaṃ prakīrtitam 24.81 uttaraṃ sampravakṣyāmi yathāvad anupūrvaśaḥ guhyākhyā ca mahākhyā ca balākhyā maṇicandrikā 24.82 mālinī vidyayā sārdhaṃ ṣaṭkam uttarasaṃjñakam ūrdhvataḥ siddhasantānaṃ mitrādau guravāvadhim 24.83 ādhārīśas tu oṃkāre kuraṅgīśas tu jālake cakrīśaḥ pūrṇagiryāyāṃ mathanaṃ kāmarūpake 24.84 yoginyaś ca yugāś caiva kramaśaḥ samprapūjayet caṇḍā ghaṇṭā mahānāsā sumukhī durmukhī balā 24.85 revatī prathamā ghorā bhaumyā bhīmā mahābalā jayā ca vijayā caiva 'jitā caivāparājitā 24.86 mahotkaṭā virūpākṣī śuṣkā cākāśamātarā sehārī jātahārī ca daṃṣṭrālī śuṣkarevatī 24.87 pipīlikā puṣpahārī aśanī śaspahārikā bhadrakālī subhadrā ca bhadrabhīmā subhadrikā 24.88 kādivarṇaiḥ prapūjyaitāḥ svaraiḥ pīṭhādhipās tathā siddhakramam idaṃ devi siddhamātṭḥ prapūjayet 24.89 gopanīyaṃ prayatnena yadīcchec chirajīvitam na deyaṃ duṣṭabuddhīnām ity ājñā pārameśvarī 24.90 pūjanīyaṃ prayatnena nit yam eva na saṃśayaḥ yogācārasamo yogī mānasaṃ samprapūjayet 24.91 trikālam ekakālaṃ vā ṣoḍhānyāsaprapūrvakam ṣaṭprakāram idaṃ devi trisandhyaṃ samprapūjayet 24.92 svaraiḥ ṣoḍaśabhir devyaḥ siddhāś caiva prapūjayet 24.93 pīṭhaṃ pīṭheśvarīm īśaṃ pīṭhādhipasapālakam nāthadevyā samāyuktaṃ siddhadevyānvitaṃ yajet 24.94 pañcamaṃ pīṭhamadhyasthaṃ devīcatuṣṭayānvitam siddhaiś caturbhiḥ saṃyuktaṃ pūjayet samanukramāt 24.95 ṣaḍaṅgabhogasaṃsthānaṃ paṅkti ratnaṃ ca pañcakam guhyaṣaṭkaṃ tathā ḍādi sthānaṣaṭkam ataḥ param 24.96 yoginīṣaṭkam etad dhi pañcakaṃ ca tataḥ punaḥ kṣetrāṣṭa-m-aṣṭakaṃ caiva aṣṭakaṃ ca catuṣṭayam 24.97 ṣaṭkam anyat tato bāhye pūjanīyaṃ prayatnataḥ yo vetti yogyatā tasya anyathā nāmadhārakaḥ 24.98 ṣoḍhānyāsaṃ tataḥ paścād vācanīyaṃ prayatnataḥ svabhrā caiva nirabhrā ca bhūcarī khecarī tathā 24.99 gocarī gaṇamukhyā ca yoginyaḥ ṣaṭ kule sthitāḥ sūkṣmā caiva susūkṣmā ca antimāmṛta-m-antimā loo kāmarūpāditaḥ kṛtvā yoginyaḥ siddhasaṃyutāḥ kamalā barbarā caiva mahāntārī tṛtīyakā 24.101 laghvinī ca caturthī syād bimbākhyā vṛddhapañcakam raktākhyā ca karālākhyā caṇḍā ucchuṣmasaṃjñikā 24.102 khaṇḍikā pañcamī jñeyā pañca devyā udāhṛtāḥ mātaṅgī ca pulindā ca śabarī campakā tathā 24.103 madhyataḥ kubjanāmā tu ratnabhūṣaṇabhūṣitā viśuddhānāhataṃ caiva tathā ca maṇipūrakam 24.104 svādhiṣṭhānaṃ tathādhāraṃ pañcaratnaṃ prapūjayet ṣoḍhānyāsasya tattvajño anyathā ca vilomakṛt 24.105 pūjyapūjakadigbhāge kramaśuddhikrameṇa tu sa ca yogyo 'nvayī śiṣyo anyathā nāmadhārakaḥ 24.106 gandhaiś ca vividhaiḥ puṣpair javābandhūkapāṭalaiḥ karavīrakubjakuṇḍaiś ca jātīmallikacampakaiḥ 24.107 saivalyotpalayūthībhiḥ sindūraiḥ kiṃśukais tathā ebhiś ca bahubhiś cānyaiḥ sugandhair dhūpaguggulaiḥ 24.108 vāmāmṛtādibhir dravyaiḥ kuṇḍagolodbhavais tathā pañcāmṛtais tathā cānyair aliphalgusamanvitaiḥ 24.109 mahāpiśitadhūpais tu nālājair dīpakaiḥ saha evaṃ kuryād vidhānena arcanaṃ vidhipūrvakam 24.110 mahāśaṅkhārghapātreṇa arghaṃ dattvā yathākramam tasyāpi pūrvato devi maṇḍalānāṃ catuṣṭayam 24.111 pītapuṣpaiḥ samabhyarcya ekaikasya krameṇa tu punar dakṣiṇato devi catvāraḥ kṛṣṇapuṣpakaiḥ 24.112 uttare caiva catvāri raktapuṣpaiḥ prapūjayet catvāraḥ paścime devi śvetapuṣpaiḥ prapūjayet 24.113 praṇāmaḥ kriyate paścād aṣṭāṅgaṃ mānasena tu stotraṃ paścāt prakurvīta tac ca devi vadāmy ah am 24.114 namo 'stu te mahāmāye sūkṣmadehe parāpare ekākini viśuddhātme nādākhye bindumālini 24.115 adehāc ca samutpanne acale viśvadhāriṇi mahākuṇḍalinī nitye haṃsamadhye vyavasthite 24.116 somasūryāgnimadhyasthe vyomavyāpī parāpare oṃkāravigrahāvasthe hakārārdhārdhadhāriṇi 24.117 vālāgraśatadhāsūkṣme anante cākṣaye 'vyaye hakārārdhakalādhāre padmakiñjalkam āśrite 24.118 sakalākhye mahāmāye varade lokapūjite ekaikanāḍimadhyasthe marma-m-ekaikabhedini 24.119 aṣṭatriṃśatkalā devi bhedini brahmarandhrage brahmā viṣṇuś ca rudraś ca īśvaraś ca sadāsivaḥ 24.120 ete pañca mahāpretāḥ pādamūle vyavasthitāḥ trailokyajananī devi namas te śaktirūpiṇī 24.121 iḍāpiṅgalamadhyasthe mṛṇālatanturūpiṇi bindumadhyagate devi kuṭile cārdhacandrike 24.122 tuṣārakaṇikābhāse dvādaśāntāvalambini umākhye hṛdgate gauri dvādaśādityavarcase 24.123 śūnye śūnyāntarāvasthe haṃsākhye prāṇadhāriṇi lambākhye parame devi dakṣiṇottaragāmini 24.124 nāsāgre tu samuttīrṇe madhyasūtrapravāhini hṛllekhe paramānande tālumūrdhni vyavasthite 24.125 nādaghaṇṭikasaṅghṛṣṭe guṇāṣṭakasamanvite sthūlasūkṣme tu saṅkṣubdhe dharmādharmapuṭadvaye 24.126 kāryakāraṇakartṛtve triśūnye nādavigrahe parāparapare śuddhe caitanye śāśvate dhruve 24.127 sarvavarṇadharī devi guhyatattveti viśrute aśarīre mahābhāge saṃsārārṇavatāriṇi 24.128 jayā ca vijayā caiva jayantī cāparājitā- tumburubījamadhyasthe namas te pāpamocani 24.129 bandhamokṣakarī devi ṣoḍaśānte vyavasthite bhrāmaṇī śaktiśūlena mahāvyūhasamanvite 24.130 bhramaṇi bhrāmaṇī gauri māyāyantrapravāhini svacchandabhairavī devi krodha-unmattabhairavi 24.131 pañcāśadvarṇarūpasthe tvayā rudrāḥ prakīrtitāḥ amṛtākhye ruruś caṇḍe namas te jñānabhairavi 24.132 daṃṣṭrotkaṭe vidyujjihve tārakākṣi bhayānake namāmi devadeveśi aghore ghorarūpiṇi 24.133 jvālāmukhī vegavatī umādevi sarasvati haṃsasvarodvahe devi gomukhi śaktimālini 24.134 kroṣṭuke subhage devi durge kātyāyanī tathā nityaklinnāsamākhyāte rakte ekākṣare pare 24.135 brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā vārāhī caiva māhendrī cāmuṇḍā tv abhayānanā 24.136 yogeśī tvaṃ hi deveśi kulāṣṭakavibhūṣite aindrī caiva tu āgneyī yāmyā nairṛtyavāruṇī 24.137 vāyavyā caiva kauberī īśānī samudāhṛtā prayāgā varuṇā kollā aṭṭahāsā jayantikā 24.138 caritrekāmrake caiva devikoṭṭaṃ tu cāṣṭadhā tathā kālī umā devī devadūti namo 'stu te 24.139 bhadrakāli mahādevi carmamuṇḍe bhayāvahe mahocchuṣme mahāśānte namas te śaktirūpiṇi 24.140 bhūr bhuvaḥ sveti svāhānte dayāṃ nāthe kuruṣva me jñānārthino mahāmāye etad icchāmi veditum 24.141 yas tv idaṃ paṭhate stotraṃ trisandhyaṃ caiva mānavaḥ prāpnoti cintitān kāmān strīṇāṃ bhavati vallabhaḥ iti śivaśaktisamarasamahāmāyāstavaḥ samāptaḥ śrīkubjikā uvāca 24.142 kulajānāṃ maheśāna pavitrārohaṇaṃ katham kasmin kāle kathaṃ kāryaṃ kimarthaṃ vada me prabho śrībhairava uvāca 24.143 purā devāsurair devi kṣīrodo mathito yadā tatra netro mahābhāge kaśyapasya suto balī 24.144 manthāne yojito bhadre viṣanidrāvimūrchitaḥ na śaknoti talasyānte varṣāsu vasituṃ yadā 24.145 tenāhaṃ rādhito devi pavitreṇa mahātmanā divyaṃ varṣasahasraṃ tu vāyubhakṣo mahābalaḥ 24.146 tUṣṭo 'haṃ tasya deveśi kiṃ kartavyaṃ puroditam tato 'sau daṇḍavad bhūmau mama pādāgrataḥ sthitaḥ 24.147 prāvṛṭkāle na śaknomi talānte vasituṃ hara tataḥ so 'pi mayā devi karābhyāṃ gṛhya bhūtalāt 24.148 śirasā dhārito devi jaṭājūṭe varānane tataḥ sarvais tu deveśi śirasā dhāritaḥ śuciḥ 24.149 daśakoṭis tu pūjānāṃ pavitrārohaṇe samā vṛthā dīkṣā vṛthā jñānaṃ gurvārādhanam eva ca 24.150 harate nāgarājas tu vinā devi pavitrakāt vṛthā pariśramas tasya yo na kuryāt pavitrakam 24.151 tasmāt sarvaprayatnena kartavyaṃ kulajaiḥ priye āṣāḍhe śuklapakṣe tu mithunasthe divākare 24.152 tadālābhe prakartavyaṃ karkaṭasthe divākare avirodhena kartavyaṃ yāvat syāt tulapūrṇimā 24.153 sauvarṇaṃ tu kṛtaṃ sūtraṃ sūkṣmaṃ tu triguṇīkṛtam tatra tantuśataṃ proktaṃ granthipādaṃ guror matam 24.154 pūjyasya dvyadhikaṃ kāryaṃ pratipūjye caturādhikam saptādhikaṃ śivasyoktaṃ yogeśīnāṃ ṣaḍuttaram 24.155 vidyāpīṭhasya sarvasya kuryāt tac ca ṣaḍuttaram pādukānāṃ prakartavyaṃ śatam aṣṭādhikaṃ priye 24.156 aṣṭatriṃśac ca granthyo vai pañcāśad vā vikalpanā aṣṭādhikaṃ guror uktaṃ vaṭukasya tathā bhavet 24.157 athavā rājataṃ sūtram abhāvād vastrajaṃ bhavet śuklasūtraṃ samādāya triguṇaṃ triguṇīkṛtam 24.158 tena tantuśataṃ kuryād aṣṭādhikaṃ mahātape śrīkaṇṭhādi caturviṃśair ajeśādyais tu ṣoḍaśa 24.159 aṣṭābhiś ca mahākālair vidyāmātā catuṣṭayam ṣaṭtantu ḍādiṣaṭkasya kulāṣṭe cāṣṭatantukam 24.160 granthayaś ca yathāśobhā yathāśaktyā pavitrakam gorocanā prakartavyā athavā kuṅkumena tu 24.161 evaṃ niṣpādayitvā tu yāgaṃ kṛtvā varānane dātavyaṃ bhaktiyuktena pūjānte tu pavitrakam 24.162 gītaṃ nṛtyaṃ prakartavyaṃ sa evātra varānane hindolaṃ vātha kartavyaṃ mandatārayutena tu 24.163 prāptāḥ samayino ye tu te pūjyās tu prayatnataḥ tat sarvaṃ tu prakartavyaṃ cāturmāsyaṃ varānane 24.164 saptavāsaram evaṃ tu trīṇi vā ekam eva vā vīrakrīḍākṛte devi sampannaṃ bhavate priye 24.165 tat pavitraṃ varārohe kṛtvā caiva kṣamāpayet bahuyajñaphalaṃ devi bahutīrthaphalaṃ tathā 24.166 dānadharmasya deveśi kalāṃ nārghanti ṣoḍaśīm pavitraṃ paramaṃ puṇyaṃ sarvadoṣavivarjitam 24.167 tena kāryam idaṃ devi kulajais tu varānane laṅghanaṃ samayānāṃ tu karma vidhivinākṛtam 24.168 te doṣā nāśam āyānti pavitreṇa varānane varṣe varṣe prakartavyaṃ yathāvibhavavistarāt 24.169 kāśaiḥ kuśaiḥ prakartavyaṃ bhaktiyuktena bhairavi vittaśāṭhyaṃ na kartavyam ihaiva tu kulāgame 24.170 śāṭhyena yat kṛtaṃ karma na tat siddhipadaṃ bhavet evaṃ jñātvā varārohe vittaśāṭhyaṃ na kārayet 24.171 tadgrahaś ca tathā pūjā pavitrārohaṇaṃ param etat sarvaṃ samākhyātaṃ kim anyat paripṛcchasi iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate tadgrahapūjāpavitrārohaṇaṃ nama caturviṃśatimaḥ paṭalaḥ %%%next 26 verses introducing chapter 25 %%%(maṇḍalavidhāna) only in EJT %%%from appendix 4 %%% śrīdevy uvāca 1 maṇḍalānāṃ vidhānaṃ tu prasādaṃ kuru bhairava yena jānāmy ahaṃ deva kathayasva vidhānataḥ śrībhairava uvāca 2 sāraṃ maṇḍalam ākhyātaṃ phalaṃ sāraṃ parāparam lāti yasmād yamātītaṃ maṇḍalaṃ tena kīrtitam 3 makāre mātaraḥ sarvā ḍakāre ḍāmarīgaṇam lakāre lākinīvargaṃ maṇḍalaṃ tena cocyate 4 makāre nit yam ātmānaṃ ḍakāre khecarīgaṇam lakāre bhūcarīvargo maṇḍalaṃ tena kīrtitam 5 makāre ' nāma yo devo ḍakāre śaktir iṣyate lakāre ṣaḍvidhā sṛṣṭir maṇḍalaṃ tena kīrtitam 6 makāraṃ śivatattvaṃ ca vidyātattvaṃ ḍakāragam lakāram ātmatattvaṃ tu kīrtitaṃ tena maṇḍalam 7 makāre tu śivaṃ vidyād ḍakāre parameśvarī lakāre saptakoṭyas tu mantrāṇāṃ parikīrtitam 8 makāre kāraṇāḥ pañca ḍakāre tu parāparā lakāre aparāḥ pañca tena maṇḍala kīrtitam 9 brahmā viṣṇuś ca rudraś ca īśvaraś ca sadāśivaḥ ucyate maṇḍalenaite tena maṇḍalam ucyate 10 sarve grahāś ca dikpālā nāgā vai bhairavādayaḥ tiṣṭhanti maṇḍale līnāḥ sarvādhikyam ato punaḥ 11 anantādyāḥ śivāntādhvā ṣaḍvidhaḥ samprakīrtitaḥ āste maṇḍalake so hi maṇḍalaṃ vyāpakaṃ tataḥ 12 sarvavyāpitayā nānyo maṇḍalābhyadhiko yataḥ tena maṇḍalam abhyarcya[ṃ] bhuktimuktiphalārthibhiḥ 13 itīṣṭaṃ maṇḍalādhyāyaṃ nirdiṣṭaṃ kubjikāmate kuryāt pradakṣiṇaṃ devi apasavye visarjanam 14 śrīmatasyāgrato devi tad evaṃ gurusannidhau suprasiddhāṃ tato jyeṣṭhāṃ suparīkṣya prayatnataḥ 15 saptāviṃśatibhir bhedaiḥ praśnam etat kramāgatam ṣaṭprakāratrayaś cājñā yeṣāṃ tīvrāvalokanam 16 subhaktā vatsalāḥ śāntā dambhamāyāvivarjitāḥ teṣāṃ maṇḍalakaṃ kuryād anyathā tu vilomakṛt 17 tasya pūjākramaś cāyaṃ jānunā bhūmisaṃsthitaḥ vidhāya mārjanī śuddhe prokṣite caiva bhūtale 18 dakṣahastatalaṃ bhrāmyaṃ maṇḍalaṃ vārinirmitam supuṣpaprakarair yuktaṃ vilipya candanādibhiḥ 19 tridhā tad yāgavidhinā dattvārghaṃ dravyasaṃyutam śiṣyo 'sya gandhadhūpādyaiḥ pūjāṃ kṛtvā purātmanaḥ 20 sadvidhānasamāyuktaṃ tad abhyarcya samantataḥ gurupādāmbhujau bhaktyā stutvā stotrādibhiḥ kramāt 21 paścāt triḥśuddhayā bhaktyā praṇamya tadanujñayā utthāya śirasā dhāryaṃ bhuktimuktiphalārthinā 22 gurupādasthapuṣpaṃ tu kāryaṃ śisyeṇa sādarāt nīrājanaṃ subhaktyātha śubhavastunivedanam 23 dūrāt karoti paryāyāt pārśvastho hi ca parvasu svāminaṃ praṇamed bhaktyā ity ājñā pārameśvarī 24 puṣpāghrāya visarjyeta nītvā nāsam apuṣpatā vidhānaṃ maṇḍalasyoktaṃ svāmipūjāvidhikramaḥ 25 kramaṃ kuryād idaṃ bhaktyā yaḥ śiṣyaḥ kubjikāmate svāmipādaprasādena divyājñāṃ labhate punaḥ 26 etan maṇḍalam ākhyātaṃ yathārthaṃ tu mayā tava idānīṃ brūhi deveśi kim anyaṃ kathayāmi te %%% %%%end of maṇḍalavidhāna insertion %%% śrīkubjikā uvāca 25.1 pañcātmānaḥ kathaṃ deva saṃsthitaḥ katamaḥ śivaḥ kinniyogaratā deva kimpramāṇaṃ vyavasthitāḥ śrībhairava uvāca 25.2 atyantanipunaṃ devi pṛcchase guṇavistaram savismayakaraṃ bhadre kathayāmy anupūrvaśaḥ 25.3 paraḥ parāparaḥ siddhaḥ prasiddhaḥ pudgalātmakaḥ sthānanirdeśato vakṣye śṛṇu tvaṃ varavarṇini 25.4 śatakoṭipramāṇena paro hy ātmā vyavasthitaḥ ṣaṇnavatyeva koṭīnāṃ vijñeyas tu parāparaḥ 25.5 caturāśītipramāṇena siddho hy ātmā vyavasthitaḥ ṣaṭtriṃśatkoṭimadhyasthaḥ prasiddhaḥ kāraṇeśvaraḥ 25.6 catvāriṃśāṣṭamānena saṃsthitaḥ pudgalātmakaḥ laḍahaiva sa vijñeyaḥ parāparavibhāgaśaḥ 25.7 prasiddhakandharārūḍhaḥ siddhasārathināhataḥ sa yāti nīyate yatra parāparanirīkṣaṇāt 25.8 paramāṇusamādiṣṭaḥ karmavṛttau niyāmitaḥ vāmādipathamārgeṇa prakṛtyarthabharālasaḥ 25.9 prakṛtyākrāntaśakaṭo bhajyate mriyate gavi rodate sārathis tatra paśyate tu parāparaḥ 25.10 vāmādipatham ārūḍho nadyāmbhodhisaritsaraiḥ yāti mad hyena teṣāṃ vai pasyate varṣaṇādikam 25.11 yānakrīḍāṃ ca paśyeta kaphākrāntabharo yadi pudgalātmā vrajet tatra siddhasārathineritaḥ 25.12 pittadravyabharākrānto jyeṣṭhāpathi niyojitaḥ jvālāvalīḍhamadhye tu jvalantaikapure 'pi vā 25.13 kṣutpipāsābhibhūtas tu caurā gṛhṇanti tatpathe kopasaṅgrāmasaṃrambhaṃ striyāliṅganacumbanam 25.14 rājyopadravam etad dhi paradārasamākulam sārathis tu bhavet tatra vadhyate māryate tu saḥ 25.15 parāparo rudaty āśu paraḥ paśyati tatra vai yāty anekavidhopāyaiḥ jyeṣṭhāpathasamāśritaḥ 25.16 kaphapittabharākrānto vātākrānto yathā punaḥ pathi raudre niyukto 'yaṃ yāty asau khecarāmukhaḥ 25.17 svargapātālalokāntaṃ piśācabhuvanāni ca vidyādharapuraṃ paśyet puṣpitaṃ vanakānanam 25.18 yoginīcakramelāpaṃ nṛtyagītaravākulam rājyābhiṣekam āpannaṃ chattrotkṣepitacāmaram 25.19 vātapittabharākrāntaḥ pudgalātmā pathi sthitaḥ paśyate sārathiḥ sarvaṃ bhuñjate tu parāparaḥ 25.20 atha vātabharākrānto yāti nīyati dūrataḥ santrāsitas tu ravinā viṣamaḥ samaparvatam 25.21 khañjamāno 'py asau yatnād bhajyate mriyate tu saḥ atha vātakaphākrāntaḥ parasārathineritaḥ 25.22 sarpavyāghravṛkākīrṇaṃ mārgaṃ paśyati sarvathā khādyate cāpy asau sarpair mriyate nīyate 'pi vā 25.23 evaṃ pudgala-ātmā vai prasiddhaskandham āśritaḥ siddhasārathinā yuktaḥ parāparavaśānugaḥ 25.24 prerito 'sau parātmānā krīḍate sa carācaram kathitaṃ sarahasyaṃ tu parātmānirṇayaṃ sphuṭam 25.25 yan na kasyacid ākhyātaṃ bhrāntirūpaṃ jagasya ca śrīmataṃ ye na vindanti bhrāntis teṣāṃ pade pade 25.26 parākāśe paro hy ātmā mantrākāśe parāparaḥ śaktyākāśe susiddhas tu padabhāve prasiddhadhīḥ 25.27 bhūtākāśapathe saṃsthaḥ pudgalātmā nakiñcanaḥ pañcaite śambhunādiṣṭāḥ śambhuḥ sarvatra samarasaḥ 25.28 ṣaṣṭhanāthaḥ paraḥ sākṣāt sarvajñaḥ sa parāparaḥ alakṣaṇam asaṃjño 'sau prasādāc chambhuvas tu saḥ śrīkubjikā uvāca 25.29 anujñāto 'bhiṣiktas tu vīro vīratvam icchatā cared vidyāvrataṃ mantrī yathā tat kathayasva me śrībhairava uvāca 25.30 śṛṇu devi pravakṣyāmi vidyāyā vratam uttamam jaṭī muṇḍī śikhī bhasmī brahmacārī tu snātakaḥ ll 25.31 vratastho 'py avratastho vā sarvāvastho 'tha siddhidaḥ pañcamudrādharo vāpi bhasmaniṣṭho digambaraḥ 25.32 cīravalkaladhārī vā sarvābharaṇabhūṣitaḥ malīmaso 'tha śuklo vā vastrābharaṇabhūṣitaḥ 25.33 yena yena hi veṣeṇa vartate sādhakottamaḥ tat tad eva vrataṃ proktam iti śāstrasya niścayaḥ 25.34 yad yad ābharaṇaṃ tasya yaṃ vā vadati vācayā sā caryā kathitā tasya mantrāś caiva na saṃśayaḥ 25.35 vidyā nāma parā śaktir dvibhir bhedair vyavasthitā cicchaktirahitādhiṣṭhā avarṇā varṇagā śubhā 25.36 vindate varṇagā yena tena vidyāvrataṃ priye cīrṇacaryā jagat sarvaṃ varṇāvarṇair vyavasthitam 25.37 vrataṃ bhāvam iti proktaṃ tena vidyāvrataṃ smṛtam cic cinoti vida jñāne cicchaktipratibodhakam 25.38 avarṇaṃ raktavat piṇḍaṃ vidyāmantrātmavigraham paśyanti ca vratāsaktāś cīrṇavidyā sa ucyate 25.39 saptakoṭisahasrāṇāṃ vidyānām aprameyataḥ cicchaktibodhanaṃ yasmād avarṇā varṇatāṃ gatā 25.40 ekā eva parā proktā vidyārūpā tu kuṇḍalī tena devi vrataṃ proktaṃ vidyāyāvaraṇaṃ śubham 25.41 vidyāmārge cared yas tu śāstradṛṣṭena karmaṇā dhyānaṃ pūjā japo homaḥ samayānāṃ prapālanam 25.42 etad vidyāvrataṃ proktaṃ nānyathā vīranāyike vidyā jñeyā tu yonisthā carate dvādaśāntagam 25.43 vratasthāneṣu sarveṣu tena vidyāvrataṃ priye brahmā viṣṇus tathā rudra īśvaras tu sadāśivaḥ 25.44 ete sthānā vratasyaiva yatra sā carate parā taṃ jñātvā paramaṃ sthānaṃ cīrṇavidyāvrato hi saḥ 25.45 pañcamudrā bhaved devi pañcakāraṇakaṃ tataḥ bhūṣito hṛdi tiṣṭheta pañcamudrāvyavasthitaḥ 25.46 etais tu bhūṣito mantrī paryaṭet kṣetram āśritaḥ śmaśāne kānane kūpe udyāne devakule 'pi vā 25.47 śūnye rājagṛhe mantrī parvatāgre catuṣpathe tripathagrāmarathyāsu mahodadhitaṭe tathā 25.48 nadīsaṅgamatīre vā ekavṛkṣe 'tha kānane ekaliṅge tathā ṣaṇḍe kṣetrair vā aṣṭabhiḥ kramāt 25.49 prayāgā varuṇā kolā bhīmanādā jayantikā caritrekāmrakaṃ caiva koṭīvarṣaṃ tathāṣṭamam 25.50 etais tu paryaṭen mantrī yoginīsiddhim icchatā khaṭvāṅgadhāriṇo maunī vegāt paryaṭate sadā 25.51 ḍamaruṃ pāśakhaṭvāṅgaṃ triśūlaṃ kheṭakaṃ tathā nārācā kartarī cakram aṅkuśaṃ muśalaṃ dhanuḥ 25.52 gadā kaṭṭārikā śaktis tathā daṇḍakamaṇḍalum ete tu āyudhāḥ śreṣṭhāś caryākāle tu dhārayet 25.53 pañcadaivasikaṃ kāryam astrasamkhyā vratottamā dvādasāhaṃ caren mantrī pakṣamāsādito 'thavā 25.54 ṣaṇmāsam athavābdaṃ ca dvirabdaṃ trīṇi-m-eva vā catuḥ pañca tathā ṣaṭsu sapta aṣṭa tathāpi vā 25.55 nava dvipañcakaṃ vātha ekādaśa-m-athāpi vā dvādaśābdaṃ caren mantrī brahmaghno 'pi sa sidhyati 25.56 abda-m-ekena deveśi maṇḍalīkaiḥ prapūjyate deśaṃ bhṛtyā[ḥ] puraṃ grāmaṃ samantrī sapurogamaḥ 25.57 sāntaḥpuravaro rājā vaśyo bhavati śobhane dvirabdair yakṣakanyāś ca sidhyanti suranāyike 25.58 trirabdāt saptapātālā yās tu daityāṅganāḥ śubhāḥ paśyate madamattās tu madavibhrāntalocanāḥ 25.59 mātaṅgamadagāminyo akṣayā yauvanodvahāḥ kṣubhyanti sādhakendrasya prāṇān muñcanti tatkṣaṇāt 25.60 catuḥ pañca tathā ṣaṭsu brahmalokādi sādhayet saptame 'bde varārohe rudrāntā yā vyavasthitāḥ 25.61 sidhyanti sādhakendrasya iti śāstre pracoditāḥ aṣṭame īśvarākhyaṃ tu navame tu sadāśivam 25.62 daśame vidyālayo bhūtvā krīḍate gagane mahān daśamaikādaśe devi dvādaśair guṇasaṃyutaḥ 25.63 aṇimādiguṇair yukto gacchate khecaraiḥ saha akṣayo hy ajayo yogī krīḍate sarvagaḥ śubhaḥ 25.64 vratasthasya phalaṃ hy etat kathitaṃ tu mayā priye sāmprataṃ yogamārgeṇa yathā bhavati tac chṛṇu 25.65 śmaśānaṃ tu gṛhaṃ proktaṃ gṛho dehaḥ prakīrtitaḥ aṭate tu aviśrāntaḥ śmaśānagatacetasaḥ 25.66 kaṃ śarīram iti proktaṃ tasyānte nayate bhṛśam paśyate mantrasaṃstho 'pi vāṅmayaṃ sacarācaram 25.67 kānanaṃ tena cākhyātaṃ kāyānte saṃsthitaṃ priye manaḥ kūpaṃ samuddiṣṭaṃ saṅkalpaṃ kurute bahūn 25.68 tatrādhāro vrajet kṣetrī tena kūpeti viśrutaḥ udyato mana nābhistho madhyataḥ sarvajantuṣu 25.69 neti tat paramaṃ prāptaṃ udyānas tena ucyate dadāti satataṃ dehe amṛtaṃ tu nabhogatam 25.70 kulānte ca cared yena dharmādharmātmabandhanaiḥ tena devi samākhyātaṃ dehī devakulaṃ sadā 25.71 rājā cātmā samuddiṣṭaḥ ṣaṭtriṃśe 'py athavādhvani śabdādiguṇabhūyiṣṭho manaḥkoṣṭhagataḥ prabhuḥ 25.72 tena sthitena tiṣṭhanti tenaiva saha gacchati unmanatve sadā yuktaḥ śūnyo mana-m-udāhṛtaḥ 25.73 śūnyaṃ rājagṛhaṃ tena unmanatve sadā priye parvataṃ guruvaktraṃ tu tasyāgram avalambayet 25.74 parvatāgraṃ smṛtaṃ tena paryāyena surārcite catuṣpathaṃ bhaved devi vāmā jyeṣṭhā ca raudrikā 25.75 ambikāyā samāyuktam aṭanaṃ pudgalātmakam catuṣkaṃ tena cākhyātaṃ patham etad udāhṛtam 25.76 pathaṃ nāḍītrayaṃ proktam iḍādyā tu kuleśvari tripathastho-r-aṭen nityaṃ kurute gati-r-āgatim 25.77 tripathasthaikabhāvastho yaḥ karoti sa sidhyati grāmaṃ deham iti proktam ātmā deham iti smṛtaḥ 25.78 ālayaḥ sarvasattvānāṃ sukhaduḥkhaparāparaḥ gacchate adha ūrdhvaṃ tu rathyādhāro jagatpatiḥ 25.79 tena rathyā smṛtā nāḍī brahmādyā ātmanaś ca tu taṭaṃ tīraṃ samākhyātaṃ sindhūccāraṃ nigadyate 25.80 duḥkhānte tu layātītaṃ taṭam udadhisaṃjñakam vācānte vyāpinaṃ devaṃ śivaṃ paramakāraṇam 25.81 tiṣṭhate satataṃ mantrī tatra caryā prakāśitā nadate cāntarādhārā parā kuṇḍalinī tu yā 25.82 sā nadī oghabhūtā tu vyomārṇe vahate sadā saṅgamaṃ parayā yuktam unmanāyāḥ prakīrtitam 25.83 saṅgamaṃ tena cākhyātaṃ nadī tu samudāhṛtā tīraṃ tu samavāyinyā vibhvīyā sā parā kalā 25.84 tadātīto bhaved vyāpī nadyās tīram udāhṛtam ekavṛkṣaṃ samākhyātam ekā śaktir ihocyate 25.85 vṛkṣam indriyam ākhyātaṃ vṛkṣaṃ śaktir iti smṛtā kṣayaṃ gatā pare vyomni amanaske nirāmaye 25.86 tena devi mayā proktam ekavṛkṣas tu caryayā ekam eva paraṃ tattvaṃ liṅgādhāraṃ vibhuṃ priye 25.87 paryaṭe[t] tu divā rātrau aviśrāntaḥ punaḥ punaḥ ekaliṅgaṃ samākhyātaṃ ṣaṇḍaṃ tu kathayāmi te 25.88 hṛdayaṃ tu saraḥ proktaṃ padmaṃ vai aṣṭapattrakam udānena tu deveśi vikāśe tu ravis tu saḥ 25.89 sevyate pudgalālīnaṃ sarojaṃ hṛdayātmakam ramate tatra haṃsākhyaḥ śaktir ādyā manonmanī 25.90 taṃ ṣaṇḍaṃ kathitaṃ śāstre kṣetrāṇi kathayāmi te kṣetraṃ nāma paraṃ śāntaṃ śarīraṃ tattvasaṃyutam 25.91 kṣetrajño aṭate nityaṃ sthānāṣṭakagatisthitaḥ tenedaṃ kathitaṃ devi kṣetrāṣṭakam udāhṛtam 25.92 ye pīṭhās te bhavet kṣetrāḥ kṣetrāḥ pīṭhā udāhṛtāḥ nāmaparyāyasaṃjñā tu śāstre śāstre pṛthak pṛthak 25.93 prayāgaṃ nābhisaṃsthaṃ tu varuṇā hṛtpradeśataḥ kolāgiryaṃ tu kaṇṭhasthaṃ bhīmanādaṃ ca tāluke 25.94 bindusthāne jayantyākhyaṃ nādākhye tu caritrakam ekāmraṃ śaktimadhye tu jñātavyaṃ viditātmakaiḥ 25.95 guruvaktragataṃ proktaṃ koṭīvarṣaṃ tu cāṣṭamam ete sthānā mayā proktā adhyātmaṃ pudgalāśritāḥ 25.96 aṭate satataṃ yena hṛccakrasthaḥ sanātanaḥ yāvad evaṃ na vindec ca pīṭham adhyātmikaṃ priye 25.97 tāvat tasya kutaḥ siddhir aṭato 'pi jagattrayam bahirantarabhāvaṃ tu antarambahiraṅgayoḥ 25.98 lokapravṛttihetvarthe bahiḥpīṭhāḥ prakīrtitāḥ antaraṅgaṃ yadā śuddhaṃ paśyate manasā priye 25.99 tadā paśyati bāhye tu sūkṣmarūpā gabhastayaḥ melakaṃ ca prayacchanti caruṃ vā pāśavīṃ vidhim 25.100 sampradāyaṃ prayacchanti sthānaṃ vā kathayanty api aśuddhena tu bhāvena paryaṭet pṛthivīṃ yadi 25.101 na tasya darśanaṃ devi dadate manasā kvacit paśyann api ca deveśi paśyanto 'pi na paśyati 25.102 saṅkīrṇalakṣaṇā devyo miśrā jñātuṃ na śakyate prabhāvo 'syāḥ samuddiṣṭo vinā tāsām anugrahāt 25.103 grāme grāme tathāraṇye nagare catvare pure kheṭake caiva sandohe pīṭhakṣetre vane tathā 25.104 udyānopavane caiva pūrvam ukte tathaiva ca deśe deśe 'bhijāyante jñānarūpā gabhastayaḥ 25.105 pārthivācaraṇe proktā āpe teje tathānile ākāśe caiva suśroṇi tāsāṃ saṅkhyā na vidyate 25.106 pīṭhāśrayavibhāgena utpadyante hy anekadhā khānapānaratā nityaṃ krīḍante cāntyajeṣv api 25.107 tena devi mayā proktāḥ pīṭhā bāhyasvarūpataḥ veśyāgṛhaṃ prayāgākhyaṃ varuṇā sauṇḍikī viduḥ 25.108 kaivartikī bhavet kollā aṭṭahāsaṃ tu khaṭṭakī jayantī kandukī vidyāc caritraṃ rajakīgṛham 25.109 ekāmrakaṃ bhavec chippī koṭākhyeti ca kauṣaṭī purasthitāni kṣetrāṇi jñānātmā lakṣayet tu tā[ḥ ] 25.110 bāhyataḥ kathito bhedo gṛhasthaṃ śṛṇu sāmpratam prayāgaṃ madhyadeśe tu varuṇā dvāram āsritā 25.111 kolāpuraṃ tu kañjinyāṃ cullī caivāṭṭahāsakam caritraṃ peṣaṇī jñeyā ekāmraṃ kaṇḍanī smṛtā 25.112 devikoṭṭaṃ gharaṭṭaṃ ca upakṣetrāṇy ataḥ sṛṇu vardhamānī-m-upālambhī dehalyā muṣalaṃ tathā 25.113 khaṭvā śūrpagharaṭṭaṃ ca vardhamānyāditaḥ kramāt pādenaitān na saṃspṛśya yad icchec chriyam ātmanaḥ 25.114 mārjanīśūrpavātaṃ vā dūrataḥ parivarjayet vātāviṣṭāḥ praviśyanti chidraṃ matvā tu sādhake 25.115 vighnāni siddhayoginyaḥ śreyaṃ gṛhṇanty ato 'rthataḥ kaṇikā śiravākhyaṃ tu kālikālālayaṃ śivam 25.116 kālañjaraṃ mahākālaṃ kṣetrasaṃsthānam āśritaḥ pīṭhopapīṭhasandohaṃ purasthaṃ gṛhadehagam 25.117 jñātavyaṃ cumbakenaiva bhuktimuktiphalapradam bāhyataḥ kathitā hy evaṃ pīṭhāḥ kṣetrās tu suvrate 25.118 paryaṭed eṣu sthāneṣu pūjanīyāḥ sadā budhaiḥ bhakṣyabhojyānnapānaiś ca tarpayen mantravit sadā 25.119 eteṣāṃ saṃsthitis teṣāṃ yoginām aprameyatā bhavantīha na sandeho varadāḥ sādhakasya tu 25.120 tarpitāḥ pūjitā devyaḥ sādhakasya dadanti hi ṣaṇmāsād yuktamārgasya samayavratapālake 25.121 mantavyaṃ sādhakendreṇa toṣayitvā guruṃ priye athānyaṃ sampravakṣyāmi paribhāṣāstravādinām 25.122 adhyātmikaṃ bahiś caiva yathā jñāyanti tattvataḥ tathā te kathayiṣyāmi śṛṇuṣvāyatalocane 25.123 adhyātmaṃ kurute bāhyaṃ vratacaryā tu sādhanam evaṃ kṛte bhavet siddhiḥ satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ 25.124 khaṭvāṅgaṃ kathayiṣyāmi khagatīkaraṇaṃ param āpādatalamūrdhnāntaṃ yathā bhavati tac chṛṇu 25.125 śirādau sarva-m-aṅgeṣu aṅgapratyaṅgakeṣvapi khaṭvāyate tu suśroṇi khaṭvāṅgī tena ucyate 25.126 maunena vartayen nityaṃ hṛdi gūḍhaṃ parāparam tena maunīti vijñeyaḥ sarvabhāveṣu bhāvini 25.127 vegena paryaṭed dehe aviśrāntaḥ punaḥ punaḥ tena vegān mayākhyātam aṭanaṃ pudgalasya tu 25.128 ḍamarukaṃ pravakṣyāmi yathā śāstre udāhṛtam amā nāma parā sūkṣmā kalā cāmṛtavāhinī 25.129 ātmā sañcarate tasmin rāvaṃ muñcanti binduke visargastho mahātmāno vādayet kathayeti ca 25.130 ḍamarukaṃ smṛtaṃ tena amanaske nirāmaye nābhisthā yasya tiṣṭheta māyārūpā tu kuṇḍalī 25.131 pāśam etad vinirdiṣṭaṃ khaḍgaṃ caivādhunā śṛṇu khasthā chinatti pāśāṃs tu visargāstreṇa mohanī 25.132 khaḍgavan nirmalā yena khagamadhye kuleśvari gatā sā brahmasāyujyaṃ ghaṭate śaktir avyayā 25.133 tena khaḍgam iti proktam āyudhaṃ suranāyike ekā eva parā śaktis tripathā cakramaṇḍale 25.134 vāmā jyeṣṭhā tathā raudrī icchājñānakriyātmikā triśūlaṃ tripathaṃ khyātaṃ triśaktim anupūrvaśaḥ 25.135 kharūpā vyomagā śāntā nirmalā aṭate priye kheṭakaṃ tena nāmaṃ tu dvādaśānte vyavasthitam 25.136 nārā ca śakti-r-uccāraṃ karaṇātmavyavasthitam vedhate tu nirodhinyā kāraṇaṃ pañca eva tu 25.137 tena nārācam ākhyātaṃ paryāyeṇa varānane kartarī jñānaśaktis tu yena pāśāñ chinatty asau 25.138 sā kalā paramā sūkṣmā mantrāṇāṃ bodhanī parā kartarī kartṛrūpeṇa jñātavyā sādhakena tu 25.139 carate dvādaśānte tu kramāt tattvāni muñcati cakraved bhramate nit yam aṅkuśasthā parāparā 25.140 aṅgamaṅgagatā devī bahirantarasaṃsthitā kurute satataṃ ceṣṭām āsane śayane tathā 25.141 dhāvanaṃ valganaṃ rodham aṅkuśasthānam āśritaḥ muṣalatve sthito nādo rekhākārordhvagaḥ priye 25.142 taṃ bhittvā gamanaṃ cordhvaṃ muṣalākhyaṃ sadāśivam dhanur lakṣye manākhyaṃ tu yena vedhayate param 25.143 āpūrya savisargeṇa pareṇa manacakṣuṣā karaṇena phaḍantena visargasthena susvane 25.144 ṛtudvayaviśuddhena kānanāntargatena tu anena karaṇāntena kaṭṭārikā parāparā 25.145 prāpnoti tattvasāyojyaṃ gadayā ca sulocane gatā hy ekā parā randhraṃ dadate cāmṛtaṃ śubham 25.146 gatās tu na nivartante ye gatā gadayā saha śaktiḥ śaktisthabhāvena ātmānaṃ nayate sadā 25.147 tadbhāvayogaviddhas tu śaktinā tu surādhipe daṇḍavadṛjurekhā tu nādāntapadam avyayam 25.148 tena mārgeṇa gantavyaṃ daṇḍadhāreṇa suvrate kaṃ śarīram iti khyātaṃ maṇḍalākārasaṃsthitam 25.149 atrādhvā tu varārohe śodhanīyo manīṣibhiḥ kulādyā yā parā śuddhā sarva-adhvahṛdi sthitā 25.150 tenedaṃ kathitaṃ bhadre kamaṇḍalur iti smṛtaḥ ete tu āyudhāḥ sūkṣmāḥ paryāyāt kathitāḥ sphuṭam 25.151 samayinyagatā sūkṣmā kalā sūkṣmātināyikā kathitās tu mayā devi parāparavibhāgaśaḥ 25.152 bāhyataḥ kathayiṣyāmi dūtīnāṃ lakṣaṇaṃ subham antaraṅge tathā hy evaṃ śrūyatāṃ teṣu niścayam 25.153 mātā duhitā bhaginī sahajā tu tathā ntyajā rajakī carmakārī ca mātaṅgī cāgrajanmikā 25.154 annapānaṃ tathā bhakṣyam ācarec chaktibhiḥ saha antyajānāṃ dvijānāṃ ca ekatra carubhojanam 25.155 kartavyaṃ sādhakenaiva yad icchet siddhim uttamām śrīkubjikā uvāca 25.156 kutsitaṃ kathitaṃ deva ayuktaṃ śāstravādinām paśūnāṃ yat samākhyātam ācāraṃ parameśvara yatīnāṃ tu yadā so hi tad āścaryaṃ mahāprabho śrībhairava uvāca 25.157 sādhu devi mahāprājñe praśnam etat sudurlabham kathayāmi samāsena tvatprītyā suranāyike 25.158 māteva saṃsthitā śaktir jagato yonirūpiṇī atrotpannaṃ samastaṃ hi vāṅmayaṃ sacarācaram 25.159 tena māteti vikhyātā kathitā parameśvarī udbhavasthā duhitrī tu duhanāt tu jagasya ca 25.160 duhitrī tu dvitīyā tu bhaginī tv atha-m-ucyate bhagarūpā parā sūkṣmā nānyena tu sunirmitā 25.161 svatotpannā svayaṃ jātā tenoktā sahajā kalā antasthā sarvabhūtānāṃ vartate cāntagā parā 25.162 ante ca saṃsthitā hy ekā antyajā parameśvarī rajastamovinirmuktā mahānte rajakī ume 25.163 carate carmagā yena svaraṅgena tu rañjitā carmakārī tu sā caikā mātaṅgī ca tatocyate 25.164 ātmasthā satataṃ nityaṃ gītasyāntapathe sthitā mātaṅgī kathitā dūtī agrajanmī tathocyate 25.165 sarveṣāṃ caiva śāstrāṇām agrotpannā tu agraṇī nānyat tatra bhavet kiñcic chaktir ādyā manonmanī 25.166 agrajanmā samākhyātā parā hy amṛtavāhinī paryāyāt kathitā devi śaktis taddharmadharmiṇī 25.167 ajñātvā dehajāṃ śaktiṃ bahusthānagatāṃ priye ācaranti ca ye mūḍhāḥ paśavaḥ samudāhṛtāḥ 25.168 apākteyā asambhāṣyāḥ śivavrataviḍambakāḥ khānaṃ pānaṃ tathā devi kartavyaṃ na ca taiḥ saha 25.169 evaṃ yuktaḥ sadā tiṣṭhen madirānandacetasaḥ madirā yā parā śakti rañjitaṃ tu jagattrayam 25.170 ānandaṃ tatsamatvaṃ hi madirānandacetasaḥ sidhyate nātra sandeho yathā bhairava-m-abravīt 25.171 jñānāmṛtena tṛptasya kṛtakṛtyasya yoginaḥ naivāsti kiñcit kartavyam asti cen na sa tattvavit 25.172 athānyat sampravakṣyāmi avasthāṃ jñānabodhikām ghoṣaṇī piṅgalā caiva vidyunmālā ca candriṇī 25.173 mano'nugā ca sukṛtā saumyā caiva nirañjanā nirālambā tathā devī anyā caiva mahābalā 25.174 helā lolā tathā līlā bodhābodhavatīti ca nirāmayāḥ samākhyātā etāḥ pratyakṣamātarāḥ 25.175 ājñāsiddhipradātārā ājñāsiddhikulānvaye ghoṣaṇī ghoṣamārgasthā śikhā dhūmrā ca piṅgalā 25.176 rātrau dyotayate śuklaṃ vidyunmāleti cocyate candriṇī candragarbheṇa sandhyābindu mano'nugā 25.177 nimīlitākṣe yat pītaṃ sukṛtā samudāhṛtā kaṃsadhvanis tathā saumyā ghaṇṭā caiva nirañjanā 25.178 haṃsākhyā tu nirālambā kiṅkiṇī tu mahābalā gudadeśe prajāyeta sadā siddhipradāyikā 25.179 ghoṣamārge tu yo haṃso helā nāmeti cocyate tasya madhye tu yaḥ śabdo lolākhyā sā prakīrtitā 25.180 līlā caivāṇavā proktā khecaratvapradāyinī cītkṛtaṃ karṇadeśe tu bodhābodhavatī tu sā 25.181 ātmānaṃ haṃsam ity āhur māyārūpā tu bodhanī kuṇḍalī tu samākhyātā rudraśaktis tu bindukam 25.182 gagane dṛśyate yas tu prabhākāreṇa suprabhaḥ akhaṇḍamaṇḍalākāraṃ dyotayantaṃ nabhastalam 25.183 acalaṃ tat samākhyātam acalatvena saṃsthitam etāvasthāḥ samākhyātā udayanti krameṇa tu 25.184 ājñātatparabhāvajñaḥ sugupto gurupūjakaḥ tasya siddhir bhavaty āśu nānyathā kubjike vacaḥ 25.185 pitu[ḥ] prāptaṃ yathā saukhyaṃ tat sukhaṃ bhuñjate svayam mṛtyur yena sukheneha tat sukhaṃ dhyānam ucyate śrībhairava uvāca 25.186 samastedaṃ varārohe durlabhaṃ prakaṭīkṛtam tvaṃ punaś cāvatāritvā kramaughaṃ samprakāśaya 25.187 sugopyaṃ gopanībhūtvā kramaṃ pūjyārihā bhava 25.188 yā sā kubji parā mahaughajananī sañcodito 'haṃ tvayā tvaṃ kubjā parakubjinī mama punas tvāhaṃ mayā tvaṃ punaḥ tvayādiṣṭacatuṣṭayaṃ kramapathaṃ teṣāṃ kramo vai yathā sampreṣyātmagataṃ kramaughaparamaṃ cājñā gṛhītānaghe 25.189 śatakoṭisuvistīrṇaṃ tantredaṃ pārameśvaram asya bhedopabhedāś ca bhaviṣyanti hy anekadhā 25.190 atra kalpe varārohe sūtrasaṅgrahalakṣaṇam caturviṃśatisāhasraṃ kiṃ tu tat prakaṭaṃ na hi 25.191 kartavyaṃ tu tvayā bhadre kiṃ tu pīṭhacatuṣṭaye prakāśayasva cājñāto yathā gopyataraṃ bhavet 25.192 sudurlabhataraṃ devi tantredaṃ paramādbhutam yatra vā tiṣṭhate deśe sa deśo bhuktibhāg bhavet 25.193 kiṃ punaḥ puramadhyasthaṃ gṛhāvasthagataṃ hṛdi tiṣṭhate yasya 'sau nāthe puraṃ pīṭhasamaṃ bhavet 25.194 gṛhaṃ tad yogapīṭhaṃ ca mantavyam anvayānvitaiḥ āgamaṃ maṇḍalādyais tu pūjyoghaṃ pārameśvaram 25.195 yatredaṃ tiṣṭhate sthāne divyāmnāyaṃ sudurlabham divyais tu pūjyate so hi yadi gopyataraṃ bhavet 25.196 vidhānavihitā pūjā yady aṣṭamyāṃ caturdaśī pūjayet paramāmnāyaṃ pūjyate sa marīcibhiḥ 25.197 yas tv evaṃ vindate devi granthataś cārthato 'pi vā sa jyeṣṭhaḥ kulasantāne pūjyo 'sau bhairavo yathā 25.198 avajñāṃ kurute yas tu yasya tasya prakāśayet sāmarthyena satāṃ dviṣṭo bhraṣṭo duḥkhī sa sarvataḥ 25.199 āgamādhārabhāṇḍasya dṛṣṭvāvajñāṃ karoti yaḥ namaskāreṇa tat pīṭhaṃ tasyaivāyaṃ puroditam 25.200 śrutvaivaṃ vismayāpannā ūcus tv evaṃ kuleśvarī prerayitvāditoddiṣṭā atrājñānavirodhinī 25.201 ājñāśrutaṃ samastedaṃ dṛṣṭam asmād virjṛmbhitam vrajatoḍādisiddhānāṃ teṣu sarvaṃ samarpayet 25.202 samayinyaś ca saṃyojya tasya tvāmoghaśālinī bhaviṣyasi purāvasthā tadavasthāntare sthitā 25.203 prathamaṃ madguṇair bhadre dvitīyaṃ ca khagāntare tṛtīyaṃ bhūcarīnāthaḥ paścānantabhavātmikā 25.204 trayānte gurupaṅktisthā Pṛthakpūjākrame sthitā bhaviṣyasi purāvasthā hrāsyamānā pade pade 25.205 jīvikopāyahetvartham utkarṣārtham athāpi vā teṣu tyajya parāmnāyaṃ bhūtāveśakarī bhava 25.206 vyatikramaṃ yadā kāle bhaviṣyat kubjinīmate tadā kāle tu taṃ hatvā samāpyevaṃ punar bhaja 25.207 sārasaṅgraham etad dhi anāmāmatam uttamam asyoccāraṃ na kartavyam uccārād ay utaṃ japet 25.208 kubjikā yā varārohe pañcabhiḥ praṇavaiḥ saha tair vinā na hi coccāraṃ kubjāmnāyamahādhvare 25.209 yais tu tāni varārohe kathayāmi svarūpataḥ binduyuktāni sarvāṇi jīvabhūtāni śāsane 25.210 ādimaṃ ca tṛtīyaṃ ca daśamaṃ caikaviṃśakam dvitīyaṃ caikaviṃśena varjitaṃ pañcamaṃ tu tat 25.211 kiṃ tu vāmena jaṅghāyā hataṃ bījena kārayet tad bījaṃ param uddiṣṭaṃ sarvajñānāvatārakam 25.212 ambikā bindunādaṃ ca kuṇḍalī ca paraḥ śivaḥ ratnānāṃ pañcakaṃ devi vyāpayitvā sudurlabham 25.213 anenābhyāsayogena khecarīkulanandanaḥ sidhyate nātra sandeho guruvaktraprasādataḥ 25.214 khecarā bhūcarā caiva dikcarā gocarā tathā dadanti melakaṃ sarvaṃ yasyedaṃ hṛdi saṃsthitam 25.215 devadevena devyāyā mataṃ divyaṃ mayā tava kartavyaṃ tu tathā gopyam ity ājñā pārameśvarī 25.216 pūjā cāsya prakartavyā viśeṣeṇa varānane śuklapakṣe tṛtīyāyāṃ vaiśākhasya tathā punaḥ 25.217 kṛṣṇapakṣe trayodaśyāṃ nabhasyanavamī punaḥ āśvine śuklapakṣasya pūrṇimā phālgune matā 25.218 āṣāḍhe śrāvaṇe caiva bhādrapadyāṃ tathaiva ca śuklapakṣe caturdaśyāṃ kartavyaṃ ca pavitrakam 25.219 ātmavittānusāreṇa uttamādhamamadhyamāḥ guruparvam iti khyātaṃ pālanīyaṃ kulāmbike 25.220 yugādayaḥ samākhyātā atra pīṭhāvatāraṇam pīṭhamārgakramāyātam āgamo 'yaṃ tad eva hi 25.221 āgame pūjite sarvaṃ pūjitaṃ jñānasāgaram yenedaṃ pustakaṃ devyāḥ pūrvoktaṃ yan mayā tava 25.222 anyat tat paramopāyaṃ siddhiparyāyaśāsane divyasiddhipradātāraṃ divyabhāṣāvibhūṣitam 25.223 kusumaṃ ca rajaṃ raktaṃ rathyaṃ śivakusumbhakam taḍid amṛtamadhuraṃ kṣatajodbhavanetrajam 25.224 kādambarī prasannā ca parisruṅ madirā surā vāmāmṛtam aliś caiva somapānaṃ madālasī 25.225 dhārāmṛtaṃ śivāmbuṃ ca rativiṣṇuvaruṇodbhavam varco brahmā dvijanmā ca sarojaḥ kamalāsanaḥ 25.226 bukapuṣpakaṇākhyaṃ ca liṅgapaṅkamalaṃ tathā kuṇḍagolodbhavaṃ śukraṃ śaśiś caiva sitaṃ madhu 25.227 kaṭaṃ māṃsaṃ palaṃ kravyaṃ piṣitaṃ phalguṣāmiṣam jāṅgalaṃ devadāruṃ ca kṣmā vai khaḍgodbhavaṃ smṛtam 25.228 tailaṃ vasā tathā snehaṃ kaṭutailaṃ tu tīkṣṇakam turuṣkaṃ sihṇakaṃ proktaṃ kapālapuṭamadhyagam 25.229 laśunaṃ nāsikāvasthaṃ tac ca hiṅgu prakīrtitam gajaṃ caiva tu kuṣmāṇḍaṃ palāṇḍuṃ ca viśeṣataḥ 25.230 paryuṣitācchāly agaruṃ pippalyaḥ kṛṣṇataṇḍulāḥ kṛṣṇacchāgo mahānetrī palalaṃ meṣātmakaṃ smṛtam 25.231 sāmarthajñavidānāṃ ca iti pūjā prakīrtitā siddhadravyaṃ samākhyātaṃ prasaṅgād yoginīkule 25.232 nānena rahitā siddhir bhuktimuktir na vidyate nirācārapadaṃ hy etat tenedaṃ paramaṃ smṛtam iti kulālikāmnāye śrīkubjikāmate samastajñānāvabodhacaryānirdeśo nāma pañcaviṃśatimaḥ paṭalaḥ iti caturviṃśatisāhasre sārāt sārataraṃ śrīkubjikāmnāyaṃ śrīoḍiyānapīṭhavinirgataṃ pañcaviṃśatipaṭalaṃ sārdhatrīṇi sahasrāṇi śrīmataṃ parisamāptam